Administrative court allows pensioner's claim to apply inflation coefficient to backpay due to agency's passive conduct.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42386505 AA 43-0875-07/9

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 15.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa, tiesneši V.Endzelis un M.Vīgants,

piedaloties atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei Gaļinai Markovai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc E.U. pieteikuma par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2005.gada 15.augusta lēmuma Nr.205 atcelšanu un labvēlīga administratīva akta izdošanu, sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 11.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2005.gada 1.jūlija lēmumu Nr.58428 Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa pieņēma lēmumu, ar kuru atteica E.U. atmaksājamajai pensijas daļai piemērot inflācijas pieauguma koeficientu, piemērojot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otro daļu. Nepiekrītot VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2005.gada 1.jūlija lēmumam Nr.58428, E.U. apstrīdēja šo lēmumu VSAA direktorei. Ar VSAA direktores 2005.gada 15.augusta lēmumu Nr.205 (turpmāk

– Lēmums Nr.205) tika atstāts spēkā VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2005.gada 1.jūlija lēmums Nr.58428.

[2] 2005.gada 12.septembrī Administratīvajā rajona tiesā ir saņemts E.U. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma Nr.205 atcelšanu un pienākuma uzlikšanu VSAA nodrošināt likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrās daļas prasību ievērošanu, piemērojot inflācijas koeficientu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicējs uzskata, ka ar Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2004-21-01 tika atzīts, ka VSAA rīcība, ieturot pensijas, ir nelikumīga, kā arī tika uzlikts par pienākumu atmaksāt visiem Latvijas pensionāriem nelikumīgi ieturēto pensiju. Nelikumīgi ieturētā pensija viņam ir atmaksāta pilnā apmērā, bet VSAA noraidīja viņa prasību šo naudas summu pareizināt ar Statistikas pārvaldes noteikto inflācijas koeficientu, tādējādi pārkāpjot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otro daļu. [2.2] Pieteicējs uzskata, ka ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanos 2002.gada 20.martā VSAA nebija tiesīga veikt ieturējumus no pensijas, jo Satversmes tiesa bija atzinusi pensiju daļēju ieturēšanu par neatbilstošu tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, Satversmes 1.pantam. VSAA bija jārīkojas atbilstoši tobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.154 „Administratīvā aktu procesa noteikumi” 25.punktam, kas noteica, ja Satversmes tiesa kādā publicētā spriedumā ir tiesību normu iztulkojusi, tad iestādei, arī VSAA, ir jāpieņem tas pats tulkojums.

[3] VSAA (turpmāk arī – atbildētājs) paskaidrojumos par E. Ulpes pieteikumu norādīts turpmāk minētais. [3.1] Satversmes tiesa ar 2005.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2004-21-01 likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu ir atzinusi par Satversmes 109.pantam neatbilstošu un spēkā neesošu no brīža, kad spēku zaudēja likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punkts, tas ir, no 2002.gada 20.marta. [3.2] Tā kā pieteicējam tika veikti ieturējumi 30 procentu apmērā saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu, VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļa, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, 2005.gada 27.maijā pieņēma lēmumu Nr.38662 par pieteicējam no 2002.gada 20.marta ieturētās pensiju daļas atmaksu.

Pieteicēja pensijas apmērs noteikts, ņemot vērā attiecīgos cenu indeksus atbilstoši kārtībai, kāda noteikta likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 15.punktā. [3.3] Tiesību normas ir piemērotas atbilstoši Satversmes tiesas tulkojumam un VSAA nav vainojama par ieturējumu veikšanu likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punkta spēkā esamības laikā. Likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punkts stājās spēkā no 2002.gada 1.janvāra. Satversmes tiesa ar 2002.gada 19.marta spriedumu likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktu atzina par spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas, tas ir, no 2002.gada 20.marta.

VSAA 26.punktā noteikto pensijas izmaksas kārtību ir piemērojusi līdz 2002.gada 19.martam (ieskaitot), kas atbilst Satversmes tiesas spriedumam. VSAA no 2002.gada 20.marta pensijas izmaksu ir veikusi bez 26.punktā noteiktā ierobežojuma. Satversmes tiesa ar 2005.gada 6.aprīļa spriedumu 32.punktu ir atzinusi par spēkā neesošu no brīža, kad spēku zaudēja likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punkts, tas ir, no 2002.gada 20.marta. [3.4] Saskaņā ar šo spriedumu mainījās tiesiskie apstākļi pensijas saņēmējiem, tai skaitā pieteicējam, par labu, un tas bija par pamatu, lai uzsāktu administratīvo procesu no jauna un atmaksātu no 2002.gada 20.marta ieturēto pensijas daļu, jo ieturējumi bija veikti, pamatojoties uz 32.punktu.

Līdz ar to, atmaksājot no 2002.gada 20.marta ieturēto pensijas daļu, VSAA ir izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu atbilstoši tajā noteiktajam, kā to paredz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 88.panta otrā daļa. [3.5] 2005.gada 6.aprīļa sprieduma 11.punktā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka līdz 2002.gada 20.martam 26.punkts bija spēkā un tajā noteiktā pensijas izmaksas daļas pārtraukšana un pensijas ieturējumi bija likumīgi. [3.6] Satversmes tiesa ir vērtējusi likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26. un 32.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, nevis noteikusi lietā iesaistīto pušu (VSAA un pensijas saņēmēju) līdzatbildību un vainas pakāpi, kas varētu būt par pamatu vainas atzīšanai. [3.7] VSAA ir rīkojusies tiesību aktos noteikto pilnvaru ietvaros un nav vainojama ieturējumu izdarīšanā laikā no 2002.gada 20.marta līdz Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa sprieduma pasludināšanai.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 11.augusta spriedumu E.U. pieteikums tika apmierināts. Tiesa atcēla VSAA 2005.gada 15.augusta lēmumu Nr.205 ar tā pieņemšanas dienu. Uzlika par pienākumu VSAA 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par ieturētās pensijas summas palielināšanu, piemērojot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļa noteikto inflācijas pieauguma koeficientu. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Tiesa secināja, ka pieteicējs vēlas, lai tiesa: 1) atceltu Lēmumu Nr.205, ar kuru atteikts izmaksājamo summu palielināt, piemērojot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā noteikto; 2) uzliktu par pienākumu VSAA izdot labvēlīgu administratīvu aktu – izmaksājamo summu palielināt, piemērojot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā norādīto inflācijas pieauguma koeficientu. [4.2] Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds, ka pieteicējam, ievērojot Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2004-21-

01 „Par likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam”, ar kuru likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punkts tika atzīts par spēkā neesošu no 2002.gada 20.marta, saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 36.pantu un Pārejas noteikumu 32.punktu ir izmaksāta ieturētā pensijas summa par laika periodu no 2003.gada aprīļa līdz 2004.gada maijam. [4.3] Tiesa konstatēja, ka lietā pastāv strīds par to, vai, atmaksājot nepamatoti ieturētās pensijas summas, tās ir jāpalielina, piemērojot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā norādīto inflācijas pieauguma koeficientu. [4.4] Tiesa norādīja, ka likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrā daļa nosaka, ja aprēķinātās valsts pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā pensiju, pensijas summas reizina ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā. [4.5] Līdz ar to tiesa secināja, ka, lai personai rastos tiesības uz pensijas summas palielināšanu, pareizinot pensijas summu ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā, jākonstatē iestādes vaina. [4.6] Tiesa konstatēja, ka Lēmums Nr.205 ir pamatots ar APL 7.pantu, kas noteic, ka iestādes rīcībai jāatbilst tiesību normām.

Atbildētājs ir norādījis, ka nebija tiesiska pamata līdz Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.2004-21-01 spēkā stāšanās brīdim nepiemērot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu. [4.7] Tiesa norādīja, ka, atzīstot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu par spēkā neesošu no 2002.gada 20.marta, Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.2004-21-01 ir norādījusi, ka likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 26.punkts un 32.punkts ir savstarpēji saistīti un jāskata to savstarpējā kontekstā.

Tiesa secināja, ka Satversmes tiesa 2005.gada 6.aprīļa spriedumā lietā Nr.2004-21-01 norādīja, ka ieturējumi no pensijas, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu vai likuma 36.pantu (ja ieturējuma rašanās cēlonis ir pārejas noteikumu 26. punktā ietvertā norma), nav pieļaujami un ir prettiesiski kopš likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26. punkta atzīšanas par spēku zaudējušu. Līdz ar to personām, kurām izdarīts minētais ieturējums, ir tiesības uz to, ka tām tiek atmaksāta ieturētā naudas summa. [4.8] Administratīvās rajona tiesas vērtējumā pēc Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma 2002-12-01 VSAA nebija pamata turpmāk piemērot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktu nedz atsevišķi, nedz saistībā ar Pārejas noteikumu 32.punktu. [4.9] Tiesa atzina, ka ir noraidāms atbildētāja Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītais apstāklis, ka VSAA nav vainojama ieturējumu izdarīšanā laikā no 2002.gada 20.marta līdz 2004.gada 29.februārim, jo piemērotās tiesību normas Satversmes tiesa vēl nebija atzinusi par spēkā neesošām. [4.10] Tiesa atzina, ka VSAA nepamatoti neievēroja faktu, ka likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punkts ir neatbilstošs Satversmes 1.pantam no tā pieņemšanas dienas.

Ar Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta spriedumu 2002-12-01 tika noteikts normas spēkā esamības datums – līdz 2002.gada 20.martam. Līdz ar to turpmāka tiesību normas piemērošana neatbilda tiesiskuma principam, pat ja tās piemērošana tika saistīta ar periodu pirms 2002.gada 20.marta. [4.11] Tiesa uzskatīja, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma VSAA nebija pamata ieturēt pensijas, pamatojoties arī uz vienlīdzības principu (daļa pensionāru ir ievērojuši līdz 2002.gada 20.martam spēkā esošās tiesību normas un veikuši maksājumus, bet daļa tās ir ignorējusi).

Ar vienlīdzības principa piemērošanu var pamatot tikai rīcību, kas pēc savas būtības ir tiesiska. [4.12] Tiesa atzina, ka ir iestājušies likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi pensijas summas palielināšanai, reizinot ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā, jo VSAA, balstoties uz spēkā neesošu tiesību normu, aizturēja daļu no pensijas izmaksas. [4.13] Apkopjot iepriekš minēto, tiesa atzina, ka pieteikums ir pamatots, bet VSAA 2005.gada 15.augusta lēmums Nr.205 ir prettiesisks un atceļams.

Ņemot vērā to, ka Administratīvā rajona tiesa ir izvērtējusi visus aspektus, kas saistīti ar labvēlīga administratīva akta izdošanu, tad ir apmierināms arī prasījums, par pienākuma uzlikšanu VSAA izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 11.augusta spriedumu VSAA iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt spriedumu un noraidīt E.U. pieteikumu. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [5.1] VSAA norāda, ka tiesa, izskatot lietu, nav vērtējusi VSAA rīcību tās pilnvaru ietvaros, ko nosaka tiesiskuma princips. VSAA rīkojās saskaņā ar tiesību normās – likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.pantā un likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktā un 32.punktā – noteikto. VSAA nebija tiesiska pamata šīs normas nepiemērot laikā, kad tās bija spēkā. [5.2] VSAA norāda uz Rīgas apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumiem lietās, kur tika vērtēti VSAA lēmumi par noteiktajiem ieturējumiem no pensijas saņēmējiem izmaksājamās summas saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu, kas tika atzīti par tiesiskiem un pamatotiem. [5.3] VSAA norāda, ka tā nevar būt atbildīga par piemērojamās tiesību normas atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Tiesisks pamats nepiemērot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktu radās līdz ar Satversmes 2002.gada 19.marta spriedumu, bet likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu – līdz ar Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa spriedumu, ar kuriem šīs normas tika atzītas par Satversmei neatbilstošām no 2002.gada 20.marta. VSAA vaina būtu gadījumā, ja tā nebūtu izpildījusi Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa spriedumu. [5.4] VSAA ir izpildījusi Satversmes tiesas spriedumu, pieņemot Lēmumu Nr.5692 par ieturētās naudas summas atmaksu un nodrošinot tās izmaksu 2005.gada jūnijā pilnā apmērā, tai skaitā arī pieteicējam. Tādējādi VSAA ir īstenojusi arī Satversmes tiesas nosacījumu – efektīvi nodrošinājusi sprieduma izpildi.

[6] 2006.gada 8.augustā Administratīvajā apgabaltiesā saņemti E.U. iebildumi par VSAA iesniegto apelācijas sūdzību. Iebildumos norādīti turpmāk minētie motīvi. [6.1] Pieteicējs norāda, ka pēc Satversmes tiesas 2002.gada 20.marta sprieduma VSAA bija jāpārtrauc darbības, kas neatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, taču tas netika darīts. [6.2] VSAA pēc Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta sprieduma turpināja piemērot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktu, lai gan augstāk minētais Satversmes tiesas spriedums atcēla minēto normu. [6.3] Pieteicējs norāda, ka VSAA turpināja veikt ieturējumus no pensijas saskaņā ar sekundārajām tiesību normām – likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu. [6.4] Pieteicējam nav saprotama VSAA atsaukšanās apelācijas sūdzībā uz Rīgas apgabaltiesas un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumiem, ja Satversmes tiesa savos spriedumos ir juridiski izskaidrojusi lietas būtību. [6.5] VSAA nepilda likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otro daļu un nenorāda, kura tiesību norma pieļauj nepildīt likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otro daļu.

[7] Uz tiesas sēdi nebija ieradies pieteicējs E.U.. No lietas materiāliem secināms, ka tiesas pavēsti pieteicējs ir saņēmis, par ko parakstījies paziņojumā par pasta sūtījuma izsniegšanu (lietas lapa 56). Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka par tiesas sēdes laiku un vietu pieteicējam paziņots savlaicīgi un pienācīgā kārtā. 2007.gada 21.septembrī Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez viņa un pilnvarotā pārstāvja M.D. piedalīšanās (lietas lapa 57). Nekonstatējot APL 268. un 269.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, apgabaltiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt bez pieteicēja vai viņa pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes.

[8] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja uz rakstveida paskaidrojumos norādīto motīvu pamata. Papildus norādīja, ka pirmās instances tiesai nebija pamata piemērot likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26.punktu ne atsevišķi, ne arī kopā ar likuma Pārejas noteikumu 32.punktu. 2005.gada 7.februārī Rīgas apgabaltiesa izskatīja E.U. pieteikumu un nosprieda, ka likuma „Par valsts pensijām” 32.pants ir spēkā. Ieturējumi tika izmaksāti pieteicējam pēc Satversmes tiesas sprieduma par periodu no 2003.gada marta līdz 2004.gada aprīlim.

Motīvu daļa

[9] Izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus: [10.1] Ar VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas 2005.gada 1.jūlija lēmumu Nr.58428 atteikts pieteicējam atmaksātajai pensijas summai piemērot inflācijas pieauguma koeficientu, to palielinot. [10.2] Ar VSAA direktores 2005.gada 15.augusta lēmumu Nr.205 atstāts negrozīts VSAA Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas 2005.gada 1.jūlija lēmums Nr.58428 par atteikumu palielināt atmaksājamo summu ar likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā noteikto inflācijas koeficientu.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir strīds par to, vai izskatāmajā gadījumā, atmaksājot pieteicējam laika periodā pēc 2002.gada 20.marta, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 32.punktu, ieturēto pensijas daļu, ir jāpiemēro likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrās daļas normu, saskaņā ar kuru atmaksājamā pensijas summa jāreizina ar inflācijas pieauguma koeficientu. VSAA apelācijas sūdzībā norāda, ka pamats pieteikuma apmierināšanai būtu VSAA vaina, kas konkrētajā gadījumā nav saskatāma, jo VSAA pildīja spēkā esošo tiesību normu prasības. Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav strīda par pieteicējam atmaksātās ieturētās pensijas daļu, bet pieteicēja prasījums būtībā ir vērsts uz viņam vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, palielinot izmaksājamo summu par inflācijas pieaugumu par savlaicīgi nesaņemto pensiju.

[12] Likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrā daļa pieteikuma iesniegšanas laikā paredzēja: ja valsts pensijas summa nav saņemta laikā tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā pensiju, pensijas summas reizina ar inflācijas pieauguma koeficientu. Ar grozījumiem, kas likumā „Par valsts pensijām” izdarīti ar 2006.gada 2.novembra likumu (stājies spēkā 2007.gada 1.janvārī), šī daļa no likuma ir izslēgta. Pašreiz šādu zaudējumu atlīdzināšanu regulē speciālais likums – Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. [13] Neskatoties uz to, ka lietas izskatīšanas laikā minētā tiesību norma vairs nav spēkā, Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka tā vēl joprojām ir piemērojama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Kaut arī, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai parasti jāvērtē spēkā esošā tiesību norma, šim principam ir izņēmumi. Viens no tādiem izņēmumiem attiecas uz sociālajās tiesībās noteikto labumu gūšanu. Sociālo tiesību jomā tiesiskās situācijas maiņa (tiesību normas grozīšana vai izslēgšana) neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad viņa ar iesniegumu par šā labuma saņemšanu vēršas iestādē (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-430 [16] punktu). Ņemot vērā minēto, izskatāmajā lietā ir pamats piemērot likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otro daļu.

[14] Administratīvās apgabaltiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav konstatējama tāda iestādes vaina, kas tika paredzēta tipiskā likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā iekļautajā regulējumā. Šajā tiesību normā likumdevējs bija paredzējis regulējumu noteiktai tipiskai situācijai, proti, persona nav saņēmusi laikā pensijas summu iestādes vainas dēļ. Tātad norma prezumēja iestādes atbildību par tās amatpersonas vai darbinieka nepareizu rīcību – vainu, savlaicīgi neaprēķinot pensiju vai nenodrošinot savlaicīgu pensijas izmaksu. Savukārt konkrētajā gadījumā ir analizējams nevis atsevišķa iestādes darbinieka atbildības pamats, bet gan atbildētājas – Latvijas Republikas – atbildība par zaudējumiem, kas nodarīti ar administratīvo aktu. Likuma „Par valsts pensijām” 35.panta otrajā daļā noteiktais iestādes pienākums, izmaksājot nesaņemto pensiju, ņemt vērā inflāciju, bija saistāms ar zaudējumu, kas nodarīti ar administratīvo aktu, atlīdzināšanu (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.novembra sprieduma līdzīgā lietā Nr.SKA-430 [15] un [16] punktu).

[15] Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nav strīda par to, ka zaudējumi konkrētajā gadījumā izpaužas kā inflācijas koeficienta nepiemērošana. Tāpat nav strīda, ka pastāv cēloņsakarība starp šiem zaudējumiem un VSAA lēmumu izdarīt ieturējumu no pensijas. Tātad secināms, ka šajā gadījumā zaudējumi ir nodarīti ar VSAA administratīvo aktu. Ņemot vērā minēto, iestādes pienākums ņemt vērā inflāciju aplūkojams, ievērojot principus, kas attiecas uz zaudējumu, kas nodarīti ar administratīvo aktu.

[16] No Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta izriet, ka parasti zaudējumi, kas nodarīti ar administratīvo aktu, ir atlīdzināmi, ja administratīvais akts ir prettiesisks. Līdz ar to iestādei un tiesai, lemjot par zaudējumu atlīdzināšanu, vispirms jānoskaidro, vai administratīvais akts, ar kuru tie nodarīti, ir prettiesisks.

[17] VSAA darbības prettiesiskums konkrētajā gadījumā izpaudās kā prettiesiska pasivitāte turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. Satversmes tiesa sprieduma lietā Nr.2004-21-01 secinājumu daļas 9.3.1.apakšpunktā norādīja, ka VSAA bija iespējams konstatēt gadījumus, kad pensionārs kļūst par obligāti sociāli apdrošināmo personu (uzsāk darbu) un viņa pensija pārsniedz Pārejas noteikumu 26.punktā noteikto apjomu. Ja VSAA savlaicīgi būtu izmantojusi savas iespējas visos gadījumos, tad pensiju pārmaksas nebūtu tik lielas. Sprieduma 9.3.2.apakšpunktā Satversmes tiesa norādīja, ka VSAA bija informācija gan par katram pensionāram izmaksājamās pensijas apmēru, gan par katru pensionāru, kurš uzsāka darba attiecības vai bija darba attiecībās, gan par katra pensionāra apdrošināšanas konta stāvokli. No minētā secināms, ka ieturējuma summa bija atkarīga no VSAA savlaicīgas – aktīvas – rīcības. Tā kā VSAA pieļāvusi prettiesisku pasivitāti, arī tās izdotais administratīvais akts, ar kuru pieteicējam tika veikti ieturējumi no pensijas, ir atzīstams par prettiesisku.

[18] Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējam ir tiesības uz atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu. Līdz ar to VSAA 2005.gada 15.augusta lēmums Nr.205, ar kuru atteikts izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ir atzīstams par prettiesisku, un atbildētājam ir uzliekams pienākums pieņemt lēmumu par ieturētās pensijas summas palielināšanu, piemērojot likuma „Par valsts pensiju” 35.panta otro daļu.

[19] Lai gan pirmās instances tiesas motīvi atšķiras no Administratīvās apgabaltiesas dotās argumentācijas, apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā ir nonākusi pie pareiza rezultāta, tāpēc tās spriedums ir tiesisks.

[20] Pieteicējs, iesniedzot pieteikumu tiesā, samaksāja valsts nodevu desmit latu apmērā (lietas lapa 10). APL 126.panta pirmajā daļā noteikts, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Atbilstoši šā likuma 34.panta pirmajai daļai atbildētājs lietā ir Latvijas Republika. Līdz ar to Latvijas Republikai uzliekams pienākums atlīdzināt pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Apmierināt E.U. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par E.U. ieturētās pensijas summas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt E.U. viņa samaksāto valsts nodevu Ls 10 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Liniņa

Tiesneši (paraksts) M.Vīgants

(paraksts) V.Endzelis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Liniņa Rīgā, 2007.gada 15.novembrī.