Court allows small claims suit for unpaid utility services and interest against private individual.

Lietas Nr. C33489313

Lietas arhīva Nr. C-1954-14/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 22.janvārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese O.Blūmfelde,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Carnikavas novada pašvaldības aģentūras „Carnikavas Komunālserviss” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 23.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemts Carnikavas novada pašvaldības aģentūras „Carnikavas Komunālserviss” (turpmāk

arī – prasītāja) maza apmēra prasībaspieteikumspret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007 Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja, pamatojoties uz Nolikuma, kas apstiprināts

Carnikavas novada domes sēdē 17.05.2006. (protokols Nr.10, 26), 2.1.1.punktu sniedz Carnikavas novada administratīvajā teritorijā

komunālos pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām.

Atbildētājam uz īpašuma tiesību pamata no 01.02.2002. līdz 11.10.2013. piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/, Carnikavas nov.,

kadastra numurs /numurs A/.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta otro daļu privatizētā objekta uzturēšanai

nepieciešamo pakalpojumu sniegšana un norēķini par tiem notiek saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma līgumu. Pakalpojuma līgumu

slēdz privatizētā objekta īpašnieks vai viņa pilnvarots dzīvojamās mājas pārvaldītājs un apsaimniekotājs un pakalpojuma sniedzējs

attiecīgo pakalpojumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Neskatoties uz to, ka atbildētājs ignorēja savus likumā noteiktus pienākumus un nav noslēdzis ar prasītāju līgumu par komunālo

pakalpojumu sniegšanu, prasītāja piegādāja atbildētājam sekojošos komunālos pakalpojumus: aukstais ūdens, kanalizācija,

siltumenerģija,

sadzīves atkritumu izvešana, pilnā apjomā, kurus atbildētāja bez iebildumiem pieņem un izmanto, bet nav norēķinājies par

saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, kā rezultātā atbildētājam ir izveidojies parāds par laika periodu no 2011.gada 1.augusta

līdz 2013.gada 1.oktobrim Ls 356,72, kas sastāv no pamatparāda Ls 345,26 un nokavējuma procentiem Ls 11,46.

Prasītāja vairakkārt sazinājās ar atbildētāju, kā arī nosūtīja 15.02.2013.brīdinājumu, piedāvājot nokārtot parādsaistības, tomēr

atbildētājs līdz par šim brīdim nav nokārtojis savas parādsaistības.

Pamatojoties uz Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju 50.panta otro daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta

3.punktu, Civillikuma 1402., 1403., 1425., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1756.panta pirmo un

ceturto daļu un Civilprocesa likuma 1., 74., un 127.panta pirmo daļu, 250.18panta pirmo daļu , 250.19 un 250.20 pantu, lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu Ls 345,26, likumiskos procentus Ls 11,46 un tiesāšanas izdevumus.

2013.gada 4.novembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Tiesas sūtīto korespondenci atbildētājs ir saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2014.gada 3.janvārī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā pēc 2014.gada 23.janvāra.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties nolīguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Lietā ir pierādīts fakts, ka atbildētāja īpašumā bija dzīvokļa īpašums – /adrese/, Carnikavas novadā, ko apliecina zemesgrāmatas

nodalījuma izdruka (lietas 12.-13.lapa). Īpašuma tiesība izbeigusies. Pamats Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada

17.septembra lēmums lietā Nr.C/numurs/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kas stājies spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Persona, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā.

Tādējādi tiek konstatēts atbildētāja pienākums norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu, kopš viņš ir nekustamo īpašumu īpašnieks.

Ar prasītājas veikto parāda aprēķinu pierādīts, ka atbildētājs neveica pilnā apmērā maksājumus par īri un sniegtajiem

pakalpojumiem, līdz ar to par laika periodu no 2011.gada 1.augusta līdz 2013.gada 1.oktobrim ir izveidojies parāds Ls 345,26

apmērā.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs likumā noteiktā kārtībā parāda

aprēķinu un savu pienākumu veikt maksājumus nav apstrīdējis. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka samaksa būtu veikta.

Ievērojot teikto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāja puses un parāda esamība Ls 345,26 jeb euro 491,26

apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos nokavējuma procentus Ls 11,46 apmērā.

Tiesa uzskata, ka prasība daļā par nokavējuma procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi

būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Prasītāja par laika posmu no 2011.gada 1.augusta līdz 2013.gada 1.oktobrim veikusi nokavējuma procentu aprēķinu, proti, Ls 11,46.

Pie šādiem apstākļiem un ņemot vērā, ka atbildētājs ir kavējis maksājuma termiņu, atzīstams, ka, no atbildētāja piedzenami

nokavējuma procenti prasītājas norādītajā apmērā - Ls 11,46 jeb euro 16,31 apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, no atbildētāja piedzenama prasītājas samaksātā

valsts nodeva Ls 53,31 jeb euro 75,85 (lietas 6.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb euro 4,70 (lietas 7.lapa).

Uz sprieduma taisīšanas brīdi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir euro 5,82, tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 1,12 apmērā

(lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Carnikavas novada pašvaldības aģentūras „Carnikavas

Komunālserviss”, reģ.Nr.90001691745, parādu euro 507,57, kas sastāv no pamatparāda euro 491,26 un likumiskajiem

procentiem euro 16,31, un tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu euro 75,85, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus euro 4,70 kopā piedzīt euro 588,12 (pieci simti astoņdesmit astoņi euro un 12 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 1,12 (viens euro

un 12 centi).

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas

rajona tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese O.Blūmfelde