Court approves plea deal for two theft offenses, imposing combined four-month suspended sentence and ordering restitution.

ECLI:LV:RLPT:2019:0826.11089055819.2.S

Lietas Nr.11089055819

Lietas arhīva Nr.K29-907-19/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 26.augustā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese D.Dzērviniece izskatīja rakstveidā vienošanās procesā krimināllietu, kurā /pers. A/,

personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi), un saskaņā ar tiesā iesniegto

Vienošanās protokolu par vainas atzīšanu un sodu,

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2019. gada 25.maijā ap plkst. 21.10 /pers. A/, atrodoties pļavā starp dzelzceļa sliedēm un Lokomotīves un Višķu ielas krustojumu, Rīgā,

mantkārīgu tieksmju vadīts, nolēma izdarīt zādzību. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ no zālē guļošā /pers. B/ paņēma jostu ,,Boss Orange”

75,00 EUR vērtībā un cepuri ,,Trussardi” 85,00 EUR vērtībā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ pārmeklēja /pers. B/ kabatas un no /pers. B/ kabatām izvilka /pers. B/ mobilo telefonu ,,Samsung”

15,00 EUR vērtībā ar SIA ,,Bite Latvija” SIM karti bez vērtības un maku ,,Hugo Boss” 100,00 EUR vērtībā, kurā atradās:

- nauda - 52,00 EUR;

- personas apliecība uz /pers. B/ vārda bez vērtības;

- vadītāja apliecība uz /pers. B/ vārda bez vērtības;

- ,,Double Coffee” klienta karte bez vērtības;

- "Fresh cash Lombards" klienta karte bez vērtības;

- Rīdzinieka karte uz /pers. B/ vārda bez vērtības;

- AS ,,Swedbank” norēķinu karte uz /pers. B/ vārda bez vērtības;

- AS ,,Swedbank” kodu karte bez vērtības,

pēc kā ar nozagtajām mantām devās projām.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga /pers. B/ piederošās mantas 327,00 EUR vērtībā, tas ir, izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2019.gada 12.jūnijā ap plkst. 11.10 /pers. A/, atrodoties SIA ,,MAXIMA Latvija” veikalā Maskavas ielā 257, Rīgā, mantkārīgu tieksmju vadīts,

nolēma izdarīt zādzību. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ no minētā veikala tirdzniecības zāles paņēma:

- vienu lūpu spīdumu ,,Maybelline Baby Lips” 5,38 EUR vērtībā;

- vienu uzacu flomāsteru ,,Maybelline Tatoo Brown” 14,69 EUR vērtībā;

- vienu uzacu flomāsteru ,,Maybelline Tatoo Light Brown” 14,69 EUR vērtībā;

- vienu skropstu tušu ,,Max Factor False Lash Black/Brown” 16,26 EUR vērtībā;

- vienu lūpu krāsu ,,Maybelline Color Sensational Shine Compulsion” 9,79 EUR vērtībā;

- vienu pūderi ,,Maybelline Face Studio Master Chrome” 10,69 EUR vērtībā;

- vienu vaigu sārtumu ,,Flormar Pretty” 2,89 EUR vērtībā;

- vienu lūpu spīdumu ,,Rimmel Oh My Gloss” 9,95 EUR vērtībā;

- vienu acu zīmuli ,,Maybelline Tattoo Liner” 8,79 EUR vērtībā;

- vienu dienas krēmu ,,L'Oreal Paris Age Specialist 35+” 8,72 EUR vērtībā;

- vienu iepakojumu tamponu ,,O.b. Pro Comfort” 5,25 EUR vērtībā;

- vienu lūpu zīmuli ,,Rimmel 1000 Kisses” 5,18 EUR vērtībā,

un salika tos iepirkumu grozā.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. A/ no paņemtā tamponu ,,O.b. Pro Comfort” iepakojuma izņēma vienu tamponu un nodeva to trešajai

personai.

Pēc tam /pers. A/ iepriekš minētās preces paslēpa savā somā un devās prom no veikala, par minētajām precēm nesamaksājot.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA ,,MAXIMA Latvija” piederošās preces 111,92 EUR vērtībā, tas ir, izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurors Edijs Pastars pirmstiesas procesā, ņemot vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu, to sekas, to, ka cietušais /pers. B/ lietā ir pieteicis kaitējuma kompensāciju par 2019.gada 25.maijā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā

viņam nodarīto mantisko zaudējumu 417,00 EUR apmērā, cietusī SIA “MAXIMA Latvija” lietā ir pieteikusi kaitējuma kompensāciju par 2019.gada

12.maijā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā viņai nodarīto mantisko zaudējumu 5,25 EUR apmērā, un apsūdzētais /pers. A/ piekrīt noziedzīgo

nodarījumu rezultātā radītā kaitējuma novērtējumam un piekrīt, ka cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas pilnā apmērā ir piedzenamas no viņa par

labu cietušajiem /pers. B/ un SIA “MAXIMA Latvija”, apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā

personību, lūdz tiesai apsūdzētajam /pers. A/: par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts

2019.gada 25.maijā), piespriest sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem; par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma

180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2019.gada 12.jūnijā), piespriest sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo un otro daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus, un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1panta pirmās daļas nosacījumiem, ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019.gada

6.augusta lēmumu nolemts krimināllietu /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi) iztiesāt rakstveida

procesā.

Iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā vai noraidījumi tiesas sastāvam nav saņemti.

Tiesa, izlemjot kriminālprocesu rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ir pārliecinājusies, ka savāktie pierādījumi apstiprina apsūdzētā

/pers. A/ vainu viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Tiesai nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. A/ vainu, viņa darbības ir pareizi

kvalificētas pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi), tādējādi tiesa atzīst, ka krimināllietā ir taisāms notiesājošs spriedums.

Izklāstot noslēgtās vienošanās būtību, tiesa konstatē, ka tiesai iesniegtajā 2019.gada 31.jūlija vienošanās protokolā ar apsūdzēto /pers. A/

ir norādīts, ka apsūdzētais /pers. A/ piekrīt vienošanās procesa piemērošanai, viņam ir izskaidrotas tiesības vienošanās procesā un sekas, kas rodas līdz

ar vienošanās noslēgšanu, atzīst, ka krimināllietā ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais /pers. A/ piekrīt viņam

inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, un piekrīt soda veidam un mēram, kura piemērošanu tiesā lūgs prokurors.

Tiesa atzīst, ka 2019.gada 31.jūlija vienošanās protokols pēc savas formas un satura atbilst Kriminālprocesa likuma 437.panta prasībām. Tāpat

tiesa, pārbaudot lietā esošos materiālus, secina, ka vienošanās pirmstiesas procesa laikā ar apsūdzēto /pers. A/ ir noslēgta, ievērojot Krimināllikumā un

Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību. Apsūdzētais vienošanos ir parakstījis apzināti un labprātīgi, saprotot vienošanās sekas. Tāpat tiesa ņem vērā to,

ka apsūdzētais /pers. A/ līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai nav atteicies no noslēgtās vienošanās.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiek ņemti vērā Krimināllikuma 35.panta un 46.panta nosacījumi, tas ir, tiek ņemts vērā likumā definētais

kriminālsoda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto

personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturs, radītais kaitējums, vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Turklāt nosakot sodu apsūdzētajam jāņem vērā, ka soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā no gadījumiem

izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska brīvības atņemšanas

soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītie divi noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, klasificējami kā

mazāk smagi noziegumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu. Par šāda nozieguma izdarīšanu Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz

laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Tāpat tiesa ņem vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas – /pers. A/, dzimis /datums/, Latvijas Republikas pilsonis, ar pamatizglītību,

nestrādā, šķīries, agrāk tiesāts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 13.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās

daļas, 176.panta otrās daļas, 175.panta trešās daļas, 50.panta pirmās un piektās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un ar policijas kontroli uz 2

gadiem, neizciestā papildsoda - policijas kontrole - daļa ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 15.decembra lēmumu aizstāta ar

brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem 20 dienām, atbrīvots pēc soda izciešanas 2019.gada 3.maijā, sodāmība nav dzēsta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz katru no viņam

inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka viņš ir vaļsirdīgi atzinis savu vainu un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz katru no viņam

inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recedīvu.

Tiesa secina, ka valsts apsūdzības lūgtais soda veids un apmērs apsūdzētajam /pers. A/ atbilst Krimināllikuma 35.panta otrās daļas un 46.panta

prasībām, ir samērīgs ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumu, raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa atbildību

mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli.

Tāpat ņemams vērā, ka gadījumā, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi

noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus (krimināllikuma 50.panta otrā

daļa), savukārt 2008.gada 01.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā

“Sodu piemērošanas politika” norādīts, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu

daļēja saskaitīšana.

Turklāt, Kriminālprocesa likuma 543.panta nosacījumi neuzliek tiesai pienākumu, izskatot lietas par noslēgto vienošanos, īpaši motivēt soda

piemērošanu (sk. lieta SKK-121/2010, 2010.gada 8.jūnija lēmums).

Tiesa uzskata par iespējamu apstiprināt noslēgto vienošanos, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ vienošanās protokolā norādīto sodu.

Apsūdzētais /pers. A/ izskatāmā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts 2019.gada 12.jūnijā un 2019.gada 14.jūnijā viņam piemērots drošības

līdzeklis – apcietinājums, kas atstājams negrozīts līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Par cietušajiem kriminālprocesā ir atzīti /pers. B/ un SIA “MAXIMA Latvija”. Cietušais /pers. B/ pirmstiesas procesā ir pieteicis kaitējuma

kompensāciju par cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu 417,00 EUR apmērā, bet cietušās SIA “MAXIMA Latvija” pārstāvis pirmstiesas procesā ir

pieteicis kaitējuma kompensāciju par cietušajai nodarīto matisko zaudējumu 5,25 EUR apmērā. No Vienošanās protokola redzams, ka apsūdzētais

/pers. A/ piekrīt noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītā kaitējuma novērtējumam, kā arī piekrīt, ka no viņa par labu cietušajam /pers. B/ piedzen mantisko

zaudējumu 417,00 EUR apmērā un par labu cietušajai SIA “MAXIMA Latvija” piedzen manstisko zaudējumu 5,25 EUR apmērā.

Tiesa uzskata, ka cietušo /pers. B/ un SIA “MAXIMA Latvija” par mantisko zaudējumu pieprasīto kompensāciju apmēri ir pamatoti, mantiski

zaudējumi cietušajiem ir nodarīti apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgu darbību rezultātā un nav atlīdzināti, līdz ar ko cietušā /pers. B/ pieteikums par radītā

mantiskā zaudējuma 417,00 EUR kompensāciju un cietušās SIA “MAXIMA Latvija” pieteikums par radītā mantiskā zaudējuma 5,25 EUR

kompensāciju ir apmierināms un kompensāciju samaksāšanas pienākums cietušajiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas

1.punktu, uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ .

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību. Apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību pirmstiesas procesā realizēja zvērināta advokāte R.Siksna, kurai

par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā /pers. A/ no valsts budžeta izmaksāti 80,00 EUR, ko veido izdevumi par aizstāvja

sniegto juridisko palīdzību un sniegto juridisko konsultāciju pirmstiesas procesā. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

personai, kura nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos

izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumi

Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav noslēgusi vienošanos par aizstāvību, bet

vēlas aizstāvja piedalīšanos, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu

no tās.

Tiesa izvērtē apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošās ziņas, to, ka apsūdzētais /pers. A/ ir darbspējīga persona, tomēr ņem vērā, ka viņš atrodas

apcietinājumā un līdz apcietinājumam nestrādāja. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā mantiskais stāvoklis liedz viņam iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību

pilnībā nodrošināt no saviem līdzekļiem. Tiesa atzīst, ka ir pamats, piemērojot Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, daļēji atbrīvot apsūdzēto

/pers. A/ no samaksas par aizstāves R.Siksnas darbu, un aizstāvja darba samaksu 50,00 EUR apmērā segt no valsts līdzekļiem. Savukārt procesuālo

izdevumu par zvērinātas advokātes R.Siksnas veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pirmstiesas procesā 30,00 EUR apmērā atlīdzināšanas

pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas

nosacījumiem.

Līdzekļi, kas izmantoti kompensācijas un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai, nav.

Lietisko pierādījumu nav.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentu: CD disku ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, pamatojoties

uz Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 523.panta pirmo prim daļu, 530.pantu, 5401.pantu un 543.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

(izdarīts 2019.gada 25.maijā).

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

(izdarīts 2019.gada 12.jūnijā).

Apstiprināt starp prokuroru un apsūdzēto /pers. A/ 2019.gada 31.jūlijā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, un sodīt /pers. A/:

- par 2019.gada 25.maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

3 (trīs) mēnešiem;

- par 2019.gada 12.jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz

3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers.

A/ noteikt - brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. A/ ieskaitīt īslaicīgā aizturēšanā un apcietinājumā

pavadīto laiku - no 2019.gada 12.jūnija līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu – līdz sprieduma stāšanās spēkā atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. B/ mantisko zaudējumu 417,00 EUR (četri simti septiņpadsmit euro, 00 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA ,,MAXIMA Latvija” mantisko zaudējumu 5,25 EUR (pieci euro, 25 centi) apmērā.

Kaitējuma kompensāciju nomaksai /pers. A/ labprātīgai izpildei noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzdot

pienākumu dokumentus par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Piemērojot Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, daļēji atbrīvot apsūdzēto /pers. A/ no samaksas par aizstāves R.Siksnas sniegto

juridisko palīdzību pirmstiesas procesā, un aizstāves darba samaksu 50,00 EUR (piecdesmit euro, 00 centi) apmērā segt no valsts līdzekļiem.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 30,00 EUR (trīsdesmit euro, 00 centi) par zvērinātas advokātes R.Siksnas

veikto darbu juridiskās palīdzības sniegšanā pirmstiesas procesā, un tie iemaksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts

LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: par aizstāvja darba samaksu kriminālprocesā Nr.11089055819(K29-0907-

19/2), nosakot 30 (trīsdesmit) dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad

beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentu: CD disku ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas, - uzglabāt

kopā ar lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā, iesniedzot

kasācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2019.gada 23.septembrī.

Tiesnese D.Dzērviniece