Legislator Case Law & Legislation
C32331214 / C-0231-17 AI generated

Court orders management company to collect maintenance fees and interest from resident in small claims case.

Case Number C32331214 / C-0231-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect maintenance fees totaling 900.40 euros plus court costs. The plaintiff successfully proved the debt based on the property management agreement and relevant regulations. Consequently, the judgment authorized the collection of the principal amount, accrued interest, and state expenses from the resident.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 195. panta; Civillikuma 1071., 1759., 1765. panta: The court must order the payment of principal debt, statutory interest, and litigation costs when the plaintiff proves the obligation under the property management agreement.

Keywords

AI generated
small claims procedure property management fees maintenance debt collection statutory interest rate litigation cost allocation civil enforcement residential property

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Civilprocesa likums 93. pants
Civilprocesa likums 189. pants
Civillikums 1071. pants
Civillikums 1759. pants
Civillikums 1765. pants
Likums par dzīvokļa īpašumu 8. pants
Likums par dzīvokļa īpašumu 10. pants
Likums par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 50. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C32331214

Lietas arhīva Nr. C-0231-17/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 27.februārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Madara Ābele,

ar tiesas sēdes sekretāru Reini Andrējevu,

piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotai pārstāvei /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas maksājumu parāda piedziņu, un

konstatēja

2014.gada 24.novembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) iesniegusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumu parāda piedziņu.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, pamatojoties uz Civillikuma 1071., 1759.,1765. pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku

01.01.2011.) 8.panta pirmo daļu, 12.panta ceturto un piekto daļu; 2010.gada 28.oktobra likuma “Dzīvokļa īpašuma likums” 10.pantu; likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta 7.daļu; 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, lūdz piedzīt

no /pers. B/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” samaksu par dzīvojamās mājas /adrese/ k-1, Rīgā apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti

ar neapdzīvojamās telpas Nr.604 lietošanu, pamatparādu 725,03 euro apmērā un likumiskos nokavējuma procentus 175,37 euro apmērā, kas kopā

veido 900,40 euro, piedzīt tiesas izdevumus un noteikt prasītājai tiesības saņem līdz sprieduma izpildei likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“Viesturdārzs”, pirms tam Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde „Viesturdārzs”,) pārvaldīšanā, saskaņā ar Rīgas domes

lēmumu Nr.3291 “Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem”

(2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002.gada 01.oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgums Nr.580) atrādās dzīvojamā māja /adrese/ k-1 (turpmāk - dzīvojamā māja).

Ar 2014.gada 01.septembri dzīvojamā māja tika nodota pārvaldīšanā un apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku biedrībai „Katrīnas 21/1”.

Saskaņā ar izdruku no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/, 2007.gada 23jūlijā atbildētajam nostiprināta īpašuma tiesība uz

dzīvokļa īpašumu-neapdzīvojamo telpu Nr.604 (prasītājas uzskaitē apzīmēta - B-604), /adrese/ k-1, Rīgā, kuru atbildētājs ir ieguvis uz 2007.gada

09.jūlija pirkuma līguma pamata.

Nezināmu iemeslu dēļ atbildētājs nav slēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgumu.

Kaut ar atbildētāju netika noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līgums, viņa maksājuma saistības rodas pēc likuma, un

proti, saskaņā ar Civillikuma 1071.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 01.01.2011.) 8.panta pirmo daļu, 12.panta ceturto un piekto

daļu, likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un augšminētajiem pilnvarojuma līgumiem prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildījis savas

saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs pilnā apmērā nav samaksājis dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu un nav norēķinājies par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz parāda aprēķiniem, atbildētāja parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunāliem pakalpojumiem sāk

veidoties no 2007.gada augusta un (pastāvīgi pieaugot) uz 2014.gada 01.septembri veido kopējo prasības summu.

2014.gada 25.jūlijā prasītāja iesniedzis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu par saistību piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju (lieta Nr. 3-12/3978), lūdzot izlemt par parāda un tiesas izdevumu, saistību piespiedu izpildi.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2014.gada 8.septembra lēmumu pieteikums atstāts bez

izskatīšanas, sakarā ar to, ka brīdinājuma iesniegšana parādniekam nav iespējama-beidzies glabāšanas termiņš.

Līdz ar to minētajā lietā samaksātā valsts nodeva 15,25 euro tiek ieskaitīta prasības tiesvedības kārtībā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

4066.panta trešās daļas noteikumiem.

2015.gada 23.septembrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros atbildētājs paskaidro to, ka 2004.gada 1.martā nopircis garāžu pēc

adreses /adrese A/ k-1, bokss 49. Garāža un zeme ir privatizēta. Pēc diviem gadiem atbildētājam atnāca rēķins par garāžu, un viņam bija jāapmaksā

parāds. Līgumu atbildētājs ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nav slēdzis. Nopērkot garāžu namu pārvalde divu gadu laikā atbildētājam nekādus parāda

rēķinus netika izsniegusi.

2015.gada 1.decembrī tiesā no atbildētāja saņemti rakstveida paskaidrojumi par celto prasību. Atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst.

Atbildētājam saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumu Nr. 19436

604 ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - neapdzīvojamo telpu Nr. 604 un 1750/40830 kopīpašuma domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, kas atrodas /adrese/, Rīgā, kadastra Nr. /numurs B/.

Atbildētājs atsaucas uz Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, kura noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka galveno parādu no 2007. gada jūnija līdz 2014. gada 01. septembrim veido 725,03

euro. Kā prasījumu pamatojošus dokumentus prasītājs iesniedzis apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu aprēķina

tabulu par laika posmu 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu

aprēķina tabulu par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.septembrim. Abos iepriekš minētajos dokumentos ir iekļauta informācija par

atbildētāja apsaimniekošanas maksas parāda apmēru, bet nav norādīta parāda noteikšanas kārtība un pamats.

Dzīvojamās mājas pārvaldniekam sava apsaimniekošanas darbība ir jāveido atkarībā no dzīvojamās mājas pārvaldības sistēmas - gadījumā, ja

dzīvojamajā mājā nav izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība un ir izpildīti arī pārējie nosacījumi, kas ietverti 2008. gada 09. decembra Ministru kabineta

noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 2. punktā, tad pārvaldnieks savu

profesionālo darbību īsteno saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un iepriekšminētajiem Noteikumiem Nr. 1014,

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus aprēķinot saskaņā ar Noteikumu 1014. 3. punktu. Bet, ja dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieki būtu izveidojuši savu pārvaldes institūciju vai nu saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2011. gada 01. janvārim, vai

saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kurš spēkā ir šobrīd - tad šajā gadījumā prasītājam sava profesionālā darbība būtu jāsaskaņo un apsaimniekošanas

izdevumi jāaprēķina saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē nolemto.

Atbildētājs vēlas norādīt, ka prasītājs savas prasības pamatotībai nav iesniedzis dokumentus, kas pamatotu prasītāja darbību kādā no pārvaldības

sistēmām, kā arī dokumentus, kas pamatotu apsaimniekošanas maksas izveidošanas kārtību un apmēru, līdz ar to atbildētājam nav arī iespējas

pārliecināties vai prasītāja iesniegtās apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu aprēķina tabulas ir likumiski aprēķinātas.

Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka prasītājs nav iesniedzis iepriekšminētos dokumentus, kas apliecinātu prasītāja prasījuma 725,03 euro

apmērā, prasījums ir uzskatāms kā nepamatots un ir noraidāms.

Tāpat prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka papildus galvenajam parādam ir piedzenami likumiskie procenti, kas veido 175,37 euro. Attiecībā

uz likumisko procentu aprēķinu atbildētājs vēlas norādīt, ka saskaņā ar Civillikuma 1754. pantu procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. Ņemot vērā, ka prasītājs savā prasības pieteikumā nav pierādījis galvenā parāda apmēru un tā noteikšanas kārtību arī prasījums par

likumisko procentu piedziņu Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas izpratnē ir uzskatāms par nepierādītu.

2016.gada 17.martā tiesā no prasītāja saņemts iesniegums par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai. Lietas materiāliem pievienoti pierādījumi

par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskats par 2011.gadu, obligāti veicamo dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums 2012.gadam, obligāti veicamo dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums 2013.gadam, obligāti veicamo dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkums 2014.gadam, informatīvā izdruka no laikraksta “Latvijas

Vēstnesis” elektroniskās datu bāzes par apsaimniekošanas maksas noteikšanu no 2007.gada 1.jūlija, informatīvā izdruka no laikraksta “Latvijas

Vēstnesis” elektroniskās datu bāzes par apsaimniekošanas maksas noteikšanu no 2007.gada 1.februāra, informatīvā izdruka no laikraksta “Latvijas

Vēstnesis” elektroniskās datu bāzes par apsaimniekošanas maksas noteikšanu no 2008.gada 1.augusta.

Tiesas sēdē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ uzturēja prasību pilnā apmērā, pamatojoties uz prasībā minētiem

apstākļiem. Paskaidroja, ka ir iesniegti visi pierādījumi par prasību un pierādījumi par apsaimniekošanu.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu

atbildētāja prombūtnē.

Tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu atbildētāja prombūtnē, jo atbildētājs likumā noteiktā kārtībā un termiņā ticis informēts par lietas

izskatīšanas laiku un vietu.

Uzklausot tiesas sēdē prasītājas pārstāves viedokli un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodaļas izdrukas, redzams, ka, /pers. B/ pamatojoties uz

2007.gada 9.jūlija pirkuma līguma ieguvis savā īpašumā neapdzīvojamas telpas Nr. 604, pēc adreses /adrese A/ k-1.

No lietas materiālos esošā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910, izriet, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veic pārvaldīšanas

darbības.

No lietas materiālos esošā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā nodoto Dzīvojamo māju saraksta, redzams, ka pārvaldīšanai nodots arī

objekts pēc adreses /adrese B/ k-1.

Ar Uzņēmuma reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu ir reģistrēta komercsabiedrību reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības Rīgas

pašvaldības SIA „Mežciema namsaimnieks”, Rīgas pašvaldības SIA „Daugavas nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”, Rīgas pašvaldības SIA

„Vecmīlgrāvis”, Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Avotu nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Valdemāra

nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Pļavnieku nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Zemgale”, Rīgas pašvaldības SIA „Krasta nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas

centra apsaimniekotājs”, Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami”, Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs”, Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava”,

Rīgas pašvaldības SIA „Ķengaraga nami”, un izveidota SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ar vienoto reģistrācijas Nr.40103362321. Tādējādi SIA „Rīgas

namu pārvaldnieks” atzīstama par Rīgas pašvaldības SIA „Viesturdārzs” tiesību un saistību pārņēmēju.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa noteic, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā (likums spēkā līdz 01.01.2011.g.).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Atbildētājam kā neapdzīvojamās telpas Nr. 604 īpašniekam ir pienākums veikt samaksu prasītājam par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti

ar dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/ k-1, kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta,

ja tāds ir, vai atsevišķi.

Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri un prasībā norādītā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotā apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un likumisko procentu aprēķina redzams, ka atbildētāja

parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim veido 725,03 euro.

Kā redzams no pievienotā aprēķina, atbildētājs laika posmā no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim, nav veicis nevienu maksājumu par

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs nav veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar dzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, ir iestājies viņa pienākums maksāt nokavējuma procentus.

Tiesa atzīst, ka likumiskie procenti par laika periodu no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim 175,37 euro apmērā ir aprēķināti atbilstoši

Civillikuma noteikumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto

daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa atzīst par pierādītu prasītāja prasību par parāda un nokavējuma procentu piedziņu.

No atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka prasību neatzīst un tā esot nepamatota, tādēļ noraidāma.

Tiesa nav konstatējusi pamatu atsaukties uz atbildētāja iebildumiem. Kā redzams no lietas materiāliem, tad 2016.gada 18.martā atbildētājam ticis

informēts par prasītāja tiesā iesniegtajiem pierādījumiem, proti, dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu

pārskatu, sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par apsaimniekošanas maksas noteikšanu un obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu 2012., 2013., 2014.gadam.

Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus par norādītajiem pierādījumiem. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasītāja norādītie

pierādījumi nav prasību pamatojoši.

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” noteic, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējami šādi uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi (7.punkts): 7.1. dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana (tai skaitā deratizācija, dezinsekcija); 7.2. dzīvojamās mājas

(tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju un sistēmu) tehniskā apkope, kārtējie remontdarbi; 7.3. mājas pārvaldīšanas pakalpojumi (tai skaitā finanšu

uzskaites un juridiskie pakalpojumi, lietvedības nodrošināšana); 7.4. nākamajam periodam nepieciešamo remontdarbu plānošana (vismaz trim

nākamajiem gadiem vai citam dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē noteiktajam periodam).

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs nav iebildis un norādījis uz pierādījumiem, kas atbildētāja nekustamajam īpašumam netiek minētie uzturēšanas

un apsaimnie​košanas pakalpojumi.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam parādu 725,03 euro,

par laika periodu no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim un likumiskos procentus par laika periodu no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada

1.janvārim 175,37 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Atbilstoši prasītāja pie prasības iesniegšanas veiktajiem tiesas izdevumu maksājumiem, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā

valsts nodeva 135,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

Pie apstākļiem, kad kopējos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus veido 40,60 euro, bet prasītāja pie prasības iesniegšanas apmaksājusi ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, no atbildētājas par labu valstij piedzenami nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu, kas

saistīti ar tiesas dokumentu un paziņojumu, pavēstu nosūtīšanu procesa dalībniekiem 35,90 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. pantu, 189.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, AS “Citadele banka”, LV

83PARX0013044380019, Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle LV 57 NDEA 0000083069550, AS “DNB banka”LV63RIKO0002013197596,

AS “SEB banka”, LV 65UNLA0050017186820, AS “Swedbank”, LV98HABA0551030734837, AS “Norvik banka” LV14LATB0002010102046,

pamatparādu 725,03 euro un likumiskos procentus 175,37 euro par laika periodu no 2007.gada 9.jūlija līdz 2014.gada 1.janvārim, tiesāšanās izdevumus

- samaksāto valsts nodevu 135,06 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 1040,43 euro (viens tūkstotis četrdesmit

euro 43 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 725,03 euro (septiņi simti divdesmit

pieci euro 03 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 35,90 euro (trīsdesmit

pieci euro 90 euro centi) apmērā.

/pers. G/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka šajā termiņā Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs tiesu administrācija, konta

numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, ja atbildētājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas

nosaukums).

/pers. G/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese M.Ābele