Court dismisses debt collection claim where contract termination was not clearly communicated by the defendant.

ECLI:LV:RVPT:2019:0704.C30512217.2.S

Civillieta Nr.C30512217

Lietvedības Nr.C-0696-19/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 4.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas,

tiesnese I.Krigena-Jurkāne,

sekretāre M.Staģe,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/, atbildētāja pārstāvei /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē, Abrenes ielā 8, Rīgā, vienkāršotās procedūras civillietu SIA “Vizit” prasībā pret SIA

“Latvijas Namsaimnieks” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 24.maijā SIA “Vizit” (turpmāk tekstā - prasītājs) iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret SIA

“Latvijas Namsaimnieks” (turpmāk tekstā - atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā un praasības pieteikuma grozījumos norādīts, ka starp SIA “Vizit”, kā saistību pārņēmēju, un

SIA “Latvijas Namsaimnieks” (iepriekš - SIA “Latio Namsaimnieks”) 2010.gada 1.februārī ir noslēgts līgums Nr.

0102/2010S-1 par elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu (turpmāk tekstā - Līgums Nr.1).

Atbilstoši Līguma Nr.1 nosacījumiem SIA “Latvijas Namsaimnieks” ir pasūtītājs un SIA “Vizit” ir izpildītājs; SIA “Vizit”

nodrošina Līgumā Nr.1 paredzēto pakalpojumu dzīvojamās mājas Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 67 1.kāpņutelpā un

2010.gada 23.jūlijā ir noslēgts līgums Nr.230710/3 par elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu

(turpmāk tekstā - Līgums Nr. 2). Atbilstoši Līguma Nr.2 nosacījumiem SIA “Latvijas Namsaimnieks” ir pasūtītājs un SIA

“Vizit” ir izpildītājs; SIA “Vizit” nodrošina Līgumā Nr.2 paredzēto pakalpojumu dzīvojamās mājas Rīgā, Lēpju ielā 15/1 1.,

2. un 3.kāpņutelpā.

Lī guma Nr.1 2.1.punkts noteic, ka par pakalpojumiem, kas ir norādīti Līguma 1.2.punktā SIA “Latvijas

Namsaimnieks” maksā SIA “Vizit” mēneša summu LVL 16,94 jeb EUR 24,10, tai skaitā PVN 21%. Līguma Nr.1

2.2.punkts noteic, ka SIA “Latvijas Namsaimnieks” par rēķinu administrēšanu ietur 5% no Līguma 2.1.punktā minētās

maksājuma summas.

Līguma Nr.2 4.4.punkts noteic, ka apkalpošanas maksas samaksa, kas ir noteikta Līguma 4.2.punktā, ir jāveic,

ieskaitot Izpildītāja norādītajā bankas kontā ne vēlāk kā līdz katra tekošā mēneša 10.datumam.

Par pakalpojumiem, kurus SIA “Vizit” sniedz pamatojoties uz Līgumu Nr.1 un Līgumu Nr.2, SIA “Latvijas

Namsaimnieks” ik mēnesi tiek izstādīts vienots rēķins.

2015.gada 3.septembrī SIA “Latvijas Namsaimnieks” nosūtīja SIA “Vizit” vēstuli, kurā lūdza pārtraukt Līgumu Nr.1.

SIA “Vizit” 2015.gada 4.septembrī sniedza atbildi uz minēto vēstuli, kurā norādīja uz Līguma Nr.1 4.4.punktu, kas noteic,

ka Līguma laušanas gadījumā pēc pasūtītāja, tas ir SIA “Latvijas Namsaimnieks”, iniciatīvas, pēdējai ir jāsamaksā SIA

“Vizit” līgumsods, ko sastāda pilna gada apkalpošanas maksa, kā arī jāsedz zaudējumi, kas SIA “Vizit” rodas sakarā ar

Līguma pirmstermiņa laušanu. Minētajai SIA “Vizit” vēstulei tika pievienots arī gala rēķins par kopējo summu EUR 329,08,

kas no SIA “Latvijas Namsaimnieks” puses netika apmaksāts.

2015.gada 3.decembrī SIA “Latvijas Namsaimnieks” nosūtīja SIA “Vizit” vēstuli, kurā norādīja, ka SIA “ Latvijas

Namsaimnieks” atsakās apmaksāt SIA “Vizit” piestādīto rēķinu, jo tajā norādītais līgumsods nav uzskatāms par samērīgu,

un, ka vēlas lauzt Līgumu Nr.1.

Laika periodā no 2016.gada 1.februāra līdz 2018.gada 2.janvārim SIA “Vizit” izstādīja SIA “ Latvijas Namsaimnieks”

kārtējos rēķinus par atbilstoši Līguma Nr.1 un Līguma Nr.2 nosacījumiem sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz šim brīdim

neviens no iepriekš norādītajiem SIA “Vizit” izstādītajiem rēķiniem nav ticis apmaksāts pilnībā, līdz ar ko ir secināms, ka

SIA “Latvijas Namsaimnieks” parāds pret SIA “Vizit” uz prasības grozījumu iesniegšanas brīdi sastāda EUR 925,44.

Papildus minētajam SIA “Vizit” norāda, ka neskatoties uz SIA “ Latvijas Namsaimnieks” 2015.gada 3.septembra

vēstulē ietverto paziņojumu par Līguma Nr.1 pārtraukšanu, SIA “Latvijas Namsaimnieks” turpināja piestādīt SIA “Vizit”

rēķinus, pamatojoties uz Līguma Nr.1 2.2.punktu un Līguma Nr.2 4.1.punktu, un šos rēķinus SIA “Vizit” apmaksāja.

Pēdējais rēķins no SIA “Latvijas Namsaimnieks” puses tika izstādīts 2016.gada 23.septembrī par laika posmu no

2016.gada jūlija līdz septembrim, un no SIA “Vizit” puses tas tika apmaksāts 2016.gada 28.septembrī.

No minētā izriet, ka SIA “Latvijas Namsaimnieks” ar savām konkludentām darbībām apstiprina, ka Līgums Nr.1 un

Līgums Nr.2 ir spēkā, jo SIA “Latvijas Namsaimnieks” turpina iekasēt samaksu par SIA “Vizit” atbilstoši Līguma Nr.1 un

Līguma Nr.2 nosacījumiem sniegtajiem pakalpojumiem no apsaimniekojamās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, par

ko izstāda attiecīgus rēķinus SIA “Vizit”.

Vadoties no minētā ir konstatējams, ka Līgums Nr.1 un Līgums Nr.2 joprojām ir spēkā - tie tiek pilnībā izpildīti no

SIA “Vizit” puses un tiek daļēji izpildīti no SIA “ Latvijas Namsaimnieks” puses, proti, SIA “Latvijas Namsaimnieks”

piestāda rēķinus SIA “Vizit” atbilstoši Līguma Nr.1 2.2.punktam un Līguma Nr.2 4.1.punktam, bet SIA “Latvijas

Namsaimnieks” neapmaksā SIA “Vizit” atbilstoši Līguma Nr.1 2.1.punktam un Līguma 4.4.punkta piestādītos rēķinus, un

SIA “Latvijas Namsaimnieks” attiecībā pret SIA “Vizit” ir izveidojies parāds.

Civillikuma 2212.pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar

saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tā kā ar Līgumu Nr.1

un Līgumu Nr.2 SIA „ Vizit” uzņēmās elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu, savukārt SIA

„Latvijas Namsaimnieks” apņēmās par šiem darbiem SIA „ Vizit” samaksāt, ir secināms kā šis Līgums Nr.1 un Līgums

Nr.2 ir uzņēmuma līgumi un līdz ar to tiem ir piemērojami Civillikuma noteikumi par uzņēmuma līgumu.

Civillikuma 2213.pants nosaka, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. SIA „

Vizit” savas uzņemtās saistības, kas izriet no Līguma Nr.1 un Līguma Nr.2 ir izpildījusi un SIA „Latvijas Namsaimnieks”

nekādus iebildumus par sniegto pakalpojumu kvalitāti nav cēlusi.

Civillikuma 2223.pants noteic, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam

norunātā maksa. Ievērojot norādīto SIA „Latvijas Namsaimnieks” bija pienākums veikt samaksu SIA „ Vizit”. Apmaksa

atbilstoši SIA „ Vizit” piestādītajiem un SIA „ Latvijas Namsaimnieks” saņemtajiem rēķiniem līdz šim brīdim pilnībā nav

tikusi veikta.

Šajā prasības pieteikumā izklāstītie faktiskie apstākļi, kā arī SIA “Latvijas Namsaimnieks” veiktās konkludentās

darbības dod pamatu secinājumam, ka Līgums Nr.1 un Līgums Nr.2 ir spēkā esoši un to darbība turpinās līdz pat šim

brīdim, tomēr SIA „Latvijas Namsaimnieks” savas no Līgumā Nr.1 un Līgumā Nr.2 izrietošās saistības pilda tikai daļēji, un

SIA “Vizit” piestādītos rēķinus pilnībā neapmaksā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587.pantu, 2212.pantu, 2213.pantu un 2223.pantu. Prasītājs lūdz - piedzīt no SIA

„Latvijas Namsaimnieks” par labu SIA „ Vizit” parādu EUR 925,44.

Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu un

prasības pieteikuma grozījumiem, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs paskaidro, ka saskaņā ar 2009.gada 29.jūnija dzīvojamās mājas Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 67 dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces protokolu un 2009.gada 28.oktobra Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas un renovācijas līguma Nr.AL-2009-315/61 pamata veic daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās

domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2010.gada 1.februāra.

Savukārt ar 2008.gada 28.aprīlī dzīvojamās mājas Rīgā, Lēpju ielā 15 k-1 dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu

nolēma mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, kurai uzticēt dzīvojamās mājas Rīgā,

Lēpju ielā 15 k-1 pārvaldīšanu. 2008.gada 26.jūnijā tika dibināta biedrība „Lēpju Nams”, kura pārņēma dzīvojamo māju

Rīgā, Lēpju ielā 15 k-1 no Rīgas domes pārvaldīšanā. Saskaņā ar 2009.gada 6.novembra Dzīvokļu īpašnieku biedrības

„Lēpju nams” valdes locekļu protokolu Nr.3 dzīvojamo māju Rīgā, Lēpju ielā 15 k-1 kopīpašumā esošās domājamās daļas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2010.gada 1.janvāra veic atbildētājs.

2009.gada 8.decembrī starp atbildētāju un dzīvokļu īpašniekiem, kurus uz kopsapulces pamata pārstāvēja biedrība

„Lēpju Nams”, noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr.AL-2009-323/67.

2010.gada 1 .februārī starp atbildētāju un SIA “Baltijas drošība” noslēgts līgums Nr.0101/2010S-1 par elektroniskās

drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu (turpmāk - Līgums). Ar Līguma 1.1.punktu un saskaņā ar Līguma

pielikumu Nr.1 SIA “Baltijas drošība” bija jāveic iekārtu tehnisko apkopi, t.i., domofona iekārtu servisa apkalpošanu adresē

S.Eizenšteina ielā 67, 1 kāpņutelpā. Savukārt 2010.gada 23.jūlijā ir noslēgts līgums Nr.230710/3 par elektroniskās drošības

un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu (turpmāk tekstā - Līgums Nr. 2). Ar Līguma Nr.2 1.1.punktu un saskaņā ar Līguma

pielikumu Nr.1 SIA “Baltijas drošība” bija jāveic iekārtu tehnisko apkopi, t.i., domofona iekārtu servisa apkalpošanu adresē

Lēpju ielā 15 k-1, 1., 2. un 3.kāpņutelpā.

2014.gada 16.oktobrī starp SIA “Baltijas drošība” un SIA “Vizit” noslēgts Pirkuma līgums Nr.1610/14-PL-l, saskaņā

ar kuru SIA “Vizit” pērk kā lietu kopību SIA “Baltijas drošība” uzstādītās un tai piederošās domofona sistēmas iekārtas un

visas saistības, tajā skaitā gan tiesības, gan pienākumus, kas izriet no SIA “Baltijas drošība” noslēgtajiem līgumiem par

uzstādīto domofona sistēmu apkalpošanu pēc saraksta, kas pievienots līguma pielikumā, kurā cita starpā minēts arī Līgums

Nr.1 un Līgums Nr.2.

No prasības pieteikuma grozījumiem izriet, ka atbildētājs SIA „Latvijas Namsaimnieks” vispār nav apmaksājis Prasītāja

izstādītos rēķinus: 01.07.2016. rēķins Nr.26/07/16S - EUR 53,02; 01.08.2016. rēķins Nr.27/08/16S - EUR 53,02;

01.09.2016. rēķins Nr. 27/09/16S - EUR 53,02; 03.10.2016. rēķins Nr.27/10/16S - EUR 53,02; 01.11.2016. rēķins

Nr.27/11/16S - EUR 53,02; 01.12.2016. rēķins Nr.27/12/16S - EUR 53,02; 01.03.2017. rēķins Nr.27/03/17S - EUR 53,02;

03.04.2017. rēķins Nr.27.04.17S - EUR 53,02; 02.05.2017. rēķins Nr.27/05/17S - EUR 53,02; 03.07.2017. rēķins

Nr.27/07/17S - EUR 53,02; 01.08.2017. rēķins Nr.27/08/17S - EUR 53,02; 01.12.2017. rēķins Nr.27/12/17S - EUR 53,02.

Prasītājs rēķinus izraksta par diviem objektiem - par domofona servisa apkalpošanu S.Eizenšteina ielā 67, Rīgā un

domofona servisa apkalpošanu Lēpju ielā 15 k-1, Rīgā. Atbildētājs paskaidro, ka veic prasītāja rēķinu apmaksu daļā, t.i.,

par domofona servisa apkalpošanu Lēpju ielā 15 k-1, Rīgā. Atbildētājs neveic rēķinu apmaksu par domofona apkalpošanu

S.Eizenšteina ielā 67. Rīgā, jo prasītājs nav sniedzis un nevarēja sniegt pakalpojumus dzīvojamās mājas S.Eizenšteina ielā

67, Rīgā dzīvokļu īpašniekiem.

Paskaidro, ka 2010.gada 1.februārī starp atbildētāju un prasītāju kā saistību pārņēmēju noslēgts līgums

Nr.0101/2010S-1 par elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu (turpmāk - Līgums). Ar Līguma

1.1.punktu un saskaņā ar Līguma pielikumu Nr.1. Prasītājs veica iekārtu tehnisko apkopi, t.i., domofona iekārtu servisa

apkalpošanu adresē S.Eizenšteina ielā 67, 1.kāpņu telpā.

Kā jau ticis paskaidrots iepriekš, tad dzīvojamās mājas S.Eizenšteina ielā 67 dzīvokļu īpašnieki bija lēmuši mainīt

1.kāpņu telpas durvis, nodrošinot to atvēršanu gan ar kodiem, gan ar elektromehāniskajām atslēgām, kā arī pēc individuāla

pasūtījuma ar atveramajām klausulēm. Šajā sakarā 2015.gada 27.augustā starp Daudzdzīvokļu mājas Rīgā, S.Eizenšteina

ielā 67 dzīvokļu īpašniekiem, kuru vārdā pamatojoties uz 2009.gada 28.oktobra Daudzdzīvokļu pārvaldīšanas līguma

Nr.AL-2009-315/61 pamata rīkojas atbildētājs un SIA „??K? un KO” tika noslēgts LĪGUMS Nr.A-01-27/08-2015 par

pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - Pakalpojuma līgums). Saskaņā ar Pakalpojuma līguma 1.1.punktu Pasūtītājs uzdod, bet

Izpildītājs apņemas par saviem līdzekļiem iegādāties/izgatavot, uzstādīt un nodot Pasūtītājam lietošanā vienas metāla

ārdurvis ar koda atslēgu sistēmu RIX KDC 1804-R, kura ir atverama gan ar kodiem (katram dzīvoklim ir savs individuālais

kods), gan ar elektroniskām atslēgām (čipiem), gan atverama ar klausulēm no dzīvokļa (pēc dzīvokļu individuāla pasūtījuma

un par atsevišķi samaksu), sekojošā objektā: „S.Eizenšteina 67 - 1.kāpņu telpas ārdurvis, Rīgā”. Bet atbilstoši minētā

līguma 2.1. punktam Līdzēji vienojas un Izpildītājs apņemas pēc dzīvojamās ēkas durvju un koda atslēgas sistēmas

uzstādīšanas un nodošanas lietošanā par šajā līgumā noteikto apkalpošanas maksu veikt minētās sistēmas apkalpošanu.

Izpildītājs apņemas veikt sistēmas un durvju regulārās apkopes ne retāk kā reizi pusgadā, kā arī nodrošināt kodu atslēgas

sistēmas nepārtrauktu darbību visa līguma darbības laikā, novēršot jebkādus radušos funkcionālos bojājumus.

Līdz ar to vairs nebija nepieciešami prasītāja pakalpojumi un 2015.gada 3.septembrī atbildētājs nosūtīja prasītājam

vēstuli Nr.2671/LNi par Līguma pārtraukšanu.

Prasītājs pēc būtības nevarēja veikt Līguma izpildi, bet viņa darbības vien aprobežojās ar prettiesisku un juridiski

nepamatotu rēķinu izrakstīšanu, jo sistēmas un durvju apkalpošanu kopš 2015.gada 27.augusta nodrošināja cits

pakalpojuma sniedzējs, proti - SIA “MEKO un KO”, ko apliecina civillietas materiālos esošie pakalpojuma sniedzēja rēķini.

Paskaidro, ka prasītājs domofona apkopes darbus nav veicis, jo prasītājam nemaz nebija iespējams nodrošināt

pakalpojumus saskaņā ar noslēgto Līgumu, jo atbilstoši Līguma 1.6.punktam Pasūtītājam ir pienākums nodrošināt

netraucētu piekļūšanu objektā, kā arī nepieciešamos apstākļus darbu izpildei (elektroenerģijas esamību, pieeju pie

abonementu pultīm, sadales dēļiem stāvos utt.). Atbildētājs norāda, ka prasītājam netika nodrošināta piekļuve, vēl jo vairāk

- pēc jaunās sistēmas uzstādīšanas atbildētājs nenodrošināja prasītājam piekļuvi, kā arī nav veicis nevienu izsaukumu, līdz

ar to prasītājs pakalpojumus nemaz nevarēja sniegt, tāpat arī vecās dzīvokļu īpašniekiem piederošās iekārtas tika

demontētas un to vietā saskaņā ar 2015.gada 27.augusta līgumu tika uzstādītas jaunas iekārtas, kuras apkalpoja SIA

“MEKO un KO”.

Līguma 2.1.punkts nosaka, ka par pakalpojumiem, kuri minēti Līguma 1.2.punktā, Pasūtītājs maksā Izpildītājam

mēneša summu LVL 16,94 apmērā, tai skaitā PVN 21% LVL 2,94. Ņemot vērā, ka prasītājs nav sniedzis nevienu

pakalpojumu laika periodā no 2015.gada augusta, Atbildētājam nav juridiska pamata apmaksāt Prasītāja izrakstītos rēķinus.

Attiecībā par pakalpojuma apmaksu par domofona apkalpošanu objektā Lēpju ielā 15 k-1, Rīgā paskaidro, ka tehnisku

iemeslu dēļ prasītāja izrakstītie rēķini nebija ievadīti atbildētāja grāmatvedības sistēmā, līdz ar to nebija veikta to apmaksa.

Atbildētājs ir novērsis minēto kļūdu un veicis Prasības pieteikuma grozījumos norādīto rēķinu apmaksu daļā par domofona

apkalpošanu objektā Lēpju ielā 15 k-1, Rīga. Minēto apliecina pavadvēstulei pievienotais maksājuma uzdevums Nr. 180967

un grāmatvedības izdruka par Prasītāja izrakstīto rēķinu apmaksu.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata. Papildus paskaidroja, ka

neapstrīd to summu samaksu, kādu ir norādījis atbildētājs.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina un lūdza tiesai to noraidīt.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma sekojošo apsvērumu

dēļ.

2010.gada 1.februārī ir noslēgts līgums Nr. 0102/2010S-1 par elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa

apkalpošanu (turpmāk tekstā - Līgums Nr.1). Atbilstoši līguma Nr.1 nosacījumiem SIA “Latvijas Namsaimnieks” ir

pasūtītājs un SIA “Baltijas drošība” ir izpildītājs; SIA “Baltijas drošība” nodrošina līgumā paredzēto pakalpojumu

dzīvojamās mājas Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā 67 1.kāpņutelpā. Līguma 2.1.punkts noteic, ka par pakalpojumiem, kas ir

norādīti Līguma 1.2.punktā SIA “Latvijas Namsaimnieks” maksā SIA “Baltijas drošība” mēneša summu LVL 16,94 jeb

EUR 24,10, tai skaitā PVN 21%. Līguma 2.2.punkts noteic, ka SIA “Latvijas Namsaimnieks” par rēķinu administrēšanu

ietur 5% no Līguma 2.1.punktā minētās maksājuma summas. (lietas 19.-21.lapa)

2010.gada 23.jūlijā ir noslēgts līgums Nr.230710/3 par elektroniskās drošības un sakaru sistēmas servisa apkalpošanu

(turpmāk tekstā - Līgums Nr. 2). Atbilstoši līguma nosacījumiem SIA “ Latvijas Namsaimnieks” ir pasūtītājs un SIA

“Baltijas drošība” ir izpildītājs; SIA “Baltijas drošība” nodrošina līgumā paredzēto pakalpojumu dzīvojamās mājas Rīgā,

Lēpju ielā 15/1 1., 2. un 3.kāpņutelpā. Līguma 2.1.punkts noteic, ka par pakalpojumiem, kas ir norādīti Līguma 4.2.punktā

SIA “Latvijas Namsaimnieks” maksā SIA “Baltijas drošība” no katra dzīvojamā ēka esošā dzīvokļa LVL 0,40 apmērā plus

21% PVN. (lietas 22.-26.lapa) Lietā nav strīda, ka apkalpošanas maksa pēc līguma sastāda EUR 28,92.

2014.gada 16.oktobrī starp SIA “Baltijas drošība” un SIA “Vizit” noslēgts Pirkuma līgums Nr.1610/14-PL-l, saskaņā

ar kuru SIA “Vizit” pērk kā lietu kopību SIA “Baltijas drošība” uzstādītās un tai piederošās domofona sistēmas iekārtas un

visas saistības, tajā skaitā gan tiesības, gan pienākumus, kas izriet no SIA “Baltijas drošība” noslēgtajiem līgumiem par

uzstādīto domofona sistēmu apkalpošanu pēc saraksta, kas pievienots līguma pielikumā, kurā cita starpā minēts arī Līgums

un Līgums Nr.2. (lietas 12.-18.lapa).

Lietā nav strīda par faktu, ka puses pēc minētā pirkuma līguma noslēgšanas atzina noslēgtos līgumus Nr.1 un Nr.2 sev

par saistošiem.

Starp pusēm pastāv strīds par atbildētāja pienākumu apmaksāt prasītāja pakalpojumus pēc 2010.gada 1.februāra

līguma Nr.0102/20108-1 par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2018.gada janvārim.

Prasītājs ir izrakstījis atbildētājam 24 rēķinus par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2018.gada janvārim par

pakalpojumu sniegšanu Rīgā, Eizenšteina ielā 67. 1.kāpņu telpā un par pakalpojumu sniegšanu Lēpju ielā 15/1 1., 2., un

3.kāpņu telpā. (lietas 31.-46., 111.-118.lapas)

Minēto rēķinu kopsumma, kas attiecināma uz norādītajām adresēm ir EUR 1272,48 ((28,92+24,10)x24).

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs norādītos rēķinus attiecībā uz adresi Lēpju ielā 15/1 ir apmaksājis EUR 694,08

apmērā, kas atbilst 24 mēnešu maksājumu kopsummai (mēneša maksa pēc 2010.gada 23.jūlija līguma Nr.230710/3 sastāda

EUR 28,92).

Atbildētājs ir norādījis, ka rēķinus ir apmaksājis daļēji tikai attiecībā uz 2010.gada 23.jūlija līgumu Nr.230710/3 par

adreses Lēpju ielā 15/1, rēķinus daļā par 2010.gada 1.februāra noslēgto līgumu Nr. 0102/2010S-1 (Rīgā, Sergeja Eizenšteina

ielā 67 1.kāpņu telpa) nav apmaksājis, jo uzskata, ka līgums ir tiesīgi izbeigts un prasītājs pakalpojumus nav sniedzis.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek prasītājam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod tām tiesības atkāpties no līguma.

Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā ir nodibināts, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pēc 2010.gada 23.jūlija

līguma Nr.230710/3 un ir apmaksājis prasītāja sniegtos pakalpojumus, kas sniegti pēc adreses Lēpju ielā 15/1, pilnā apmērā

un līdz ar to prasība daļā par parāda piedziņu EUR 347,07, kas attiecināma uz minēto līgumu ir noraidāma kā nepamatota.

Kā izriet no lietas materiāliem un par ko lietā strīds nepastāv atbildētājs nav apmaksājis prasītāja rēķinus par laika

periodu no 2016.gada februāra līdz 2018.gada janvārim EUR 578,40 apmērā, kas atbilst 24 mēnešu maksas kopsummai pēc

2010.gada 1.februāra līguma Nr. 0102/2010S-1.

2010.gada 1.februāra līguma Nr.0102/2010S-1 6.1.punkts nosaka, ka līgums stājas spēkā 2010.gada 1.februārī un ir

spēkā līdz 2011.gada 31.janvārim. Līguma 6.2.punkts nosaka, ka līgums tiek uzskatīts par pagarinātu, ja neviena puse nav

paziņojusi par tā laušanu 1 mēnesi pirms tā termiņa beigām. 6.3.punkts nosaka, ka katrai pusi ir tiesības atteikties no līguma

izpildes ar nosacījumu, ka tā rakstveidā paziņos otrai pusei divas nedēļas pirms pieņemtā lēmuma par atteikšanos no līguma

izpildes un pēc izpildītāja faktisko izdevumu apmaksas. (lietas 19.-21.lapa).

2015.gada 27.augustā starp Daudzdzīvokļu mājas Rīgā, S.Eizenšteina ielā 67 dzīvokļu īpašniekiem, kuru vārdā

pamatojoties uz 2009.gada 28.oktobra Daudzdzīvokļu pārvaldīšanas līguma Nr.AL-2009-315/61 pamata rīkojas atbildētājs

un SIA „??K? un KO” tika noslēgts LĪGUMS Nr.A-01-27/08-2015 par pakalpojumu sniegšanu (turpmāk - Pakalpojuma

līgums). Saskaņā ar Pakalpojuma līguma 1.1.punktu Pasūtītājs uzdod, bet Izpildītājs apņemas par saviem līdzekļiem

iegādāties/izgatavot, uzstādīt un nodot Pasūtītājam lietošanā vienas metāla ārdurvis ar koda atslēgu sistēmu RIX KDC

1804-R, kura ir atverama gan ar kodiem (katram dzīvoklim ir savs individuālais kods), gan ar elektroniskām atslēgām

(čipiem), gan atverama ar klausulēm no dzīvokļa (pēc dzīvokļu individuāla pasūtījuma un par atsevišķi samaksu), sekojošā

objektā: „S.Eizenšteina 67 - 1.kāpņu telpas ārdurvis, Rīgā”. Bet atbilstoši minētā līguma 2.1. punktam Līdzēji vienojas un

Izpildītājs apņemas pēc dzīvojamās ēkas durvju un koda atslēgas sistēmas uzstādīšanas un nodošanas lietošanā par šajā

līgumā noteikto apkalpošanas maksu veikt minētās sistēmas apkalpošanu. Izpildītājs apņemas veikt sistēmas un durvju

regulārās apkopes ne retāk kā reizi pusgadā, kā arī nodrošināt kodu atslēgas sistēmas nepārtrauktu darbību visa līguma

darbības laikā, novēršot jebkādus radušos funkcionālos bojājumus. (lietas 84.-86.lapa)

2015.gada 3.septembrī atbildētājs paziņoja prasītājam par līguma pārtraukšanu. (lietas 27.lapa).

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša

līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa uzskata, ka ņemot vērā līguma 6.2. ietverto nosacījumu un faktu, ka līdz 2010.gada 31.decembrim neviena no

pusēm nebija paziņojusi par līguma laušanu, līgums tika pagarināts. Ņemot vērā, ka 6.2.punktā nav noteikts uz kādu laiku

līgums tiek pagarināts, tiesa uzskata, ka līgums tika pagarināts uz nenoteikto laiku. Ņemot vērā, 6.3.punktā pielīgto

nosacījumu, ka katra puse var atteikties no līguma izpildes divas nedēļas pirms paziņojot otrai pusei, atbildētājs paziņoja

2015.gada 3.septembrī rakstveidā prasītājam par atkāpšanos no līguma, prasītājs nebija piestādījis rēķinu par faktisko

izdevumu apmaksu, atbildētājs tiesīgi atkāpās no līguma.

Tiesas ieskatā līgumā 4.4.punktā pielīgtais līgumsods nav uzskatāms par prasītāja faktiskiem izdevumiem un nav

pamatots prasītāja iebildums par atkāpšanos no līguma pieļaujamību tikai pēc līgumsoda apmaksas.

Berz tam, tiesa secina, ka prasītājs, ņemot vērā 2015.gada 27.augustā noslēgto līgumu starp SIA “MEKO un KO” un

daudzīvokļu mājas Rīgā, S.Eizenšteina 67 dzīvokļu īpašniekiem, nevarēja veikt līguma izpildi. Sistēmas un durvju

apkalpošanu kopš 2015.gada 27.augusta nodrošināja cits pakalpojuma sniedzējs, proti - SIA “MEKO un KO”, ko apliecina

iesniegtie pakalpojuma sniedzēja rēķini.

Prasītājs prasības pieteikumā atsaucās uz Civillikuma 2213.pantu, tomēr nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, kas

apliecinātu faktu, ka tas pakalpojumus saskaņā ar līgumu tik tiešām ir sniedzos laika posmā no 2016.gada februāra līdz

2018.gada janvārim.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ka prasītājs ir sniedzis pakalpojumu atbildētājam.

Rēķina izrakstīšana pati par sevi neapliecina pakalpojuma sniegšanu.

Tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /pers. I/ nav liecinājis par pakalpojumu sniegšanas apstākļiem adresē S.Eizenšteina

ielā 67, Rīgā, laika posmā no 2016.gada februāra līdz 2018.gada janvārim.

Saskaņā ar Līguma 1.1. un 1.2.punktiem Līguma priekšmets ir veikt atbildētāja tehnisko iekārtu apkopi pēc adreses

S.Eizenšteina ielā 67, 1.kāpņu telpā. Ar iekārtu tehnisko apkopi Līgumā saprot meistara izsaukšanu uz objektu, dzīvokļu

abonentu iekārtu remonts; pie Izpildītāja iegādāto papildatslēgu programmēšana; izsaukuma bloka remonts;

elektromagnētiskā slēdža remonts; maģistrālo līniju remonts; elektromagnētiskā slēdža remonts; sistēmas uzturēšana darba

un funkcionālā stāvoklī, bojājumu novēršana; elektronisko iekārtu bojājumu nomaiņa, ja tie radušies slēpto defektu un/vai

brāķa dēļ; ja tiek konstatēts vandālisma akts, remontu apmaksā Pasūtītājs (remonta vērtībā komplektējošie izstrādājumi

neietilpst).

Lietas izskatīšanas gaitā nav iegūti pierādījumi apstākļiem, ka prasītājs kādu no iepriekš uzskaitītiem apkopes darbiem

ir veicis. Tiesa uzskata, ka prasītājam netika nodrošināta piekļuve, pēc jaunās sistēmas uzstādīšanas atbildētājs

nenodrošināja prasītājam piekļuvi, kā arī nav veicis nevienu izsaukumu, līdz ar to prasītājs pakalpojumus nemaz nevarēja

sniegt, tāpat arī vecās dzīvokļu īpašniekiem piederošās iekārtas tika demontētas un to vietā saskaņā ar 2015.gada

27.augusta līgumu tika uzstādītas jaunas iekārtas, kuru apkalpošanas pakalpojumus veica SIA “MEKO un KO”.

Tiesa uzskata, ka nav pamatots prasītāja arguments, ka, ņemot vērā, ka atbildētājs pēc līguma laušanas turpināja

piestādīt rēķinus par rēķinu administrēšanu (līguma 2.2.punkta kārtībā), dod pamatu secināt, ka atbildētājs ar konkludentām

darbībām ir turpinājis līgumu.

Civillikuma 1428.panta trešā daļa nosaka, griba ir izteikta klusējot, kad tā izpaužas bez tieša mērķa izteikt gribu taisni

šajā izpratnē. Darbībai, kas uzskatāma par klusējot izdarītu gribas izteikumu, jābūt tādai, lai no tās varētu droši secināt tādas

gribas esamību.

Tiesa uzskata, ka pie apstākļiem, kad 2015.gada 27.augustā tika noslēgts līgums starp SIA “MEKO un KO” un

daudzīvokļu mājas Rīgā, S.Eizenšteina 67 dzīvokļu īpašniekiem un iekāprtas par kuru apkalpošanu bija noslēgts līgums ar

prasītāju tika demontētas, atbildētājs nebija vērsies pie prasītāja ar lūgumu sniegt pakalpojumus, nav pamata secināt, ka

atbildētājs ir izteicis nepārprotamu gribu turpināt līgumiskās attiecības ar prasītāju.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata prasību daļā par parāda piedziņu EUR 578,40 apmērā pēc 2010.gada 1.februāra

līguma Nr.0102/2010S-1 par nepamatotu un noraidāmu.

Tiesa pievienojas Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņai, ka no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz

jebkuru argumentu (61.punkts 1994.gada 19.aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma

Nr.16034/90)); Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu; Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību

viedokļa (Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmums lietā 10153/82 Austria). Līdz ar to tiesa,

balstoties uz procesuālās ekonomijas principu, nevērtē citus prasības pieteikumā un paskaidrojumos ietvertos argumentus,

jo tiem nav juridiskas nozīmes un tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš,

piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Civilprocesa

likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un pavēstu

nosūtīšanu lietas dalībniekiem sastāda EUR 8,23. Minētos izdevumus, iesniedzot prasību, prasītājs samaksājis EUR 3,30.

Atlikušajā daļā EUR 4,93 apmērā minētie izdevumi nav samaksāti, līdz ar to tie piedzenami no prasītāja valsts ienākumos.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25,

250.27pantiem tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “Vizit” prasību pret SIA “Latvijas namsaimnieks” par parāda EUR 925,44 piedziņu.

Piedzīt no SIA “Vizit” valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,93 (četri euro 93

centi).

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā

norādot - saņēmējs: Tiesu administrācija; NMR 90001672316, Saņēmēja banka: Valsts kase; Kods TRELLV22; Konta Nr.

LV51TREL2190458019000; iemaksas mērķis: - 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lietas Nr. C30512217.

Bankas apstiprināts maksājuma uzdevums, kas apliecinātu tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.

Noteikt sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne