Court partially allowed management fee claim, reducing penalty to 10% for disproportionality.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the management company's claim for overdue fees and penalties against a private apartment owner. While the court recognized the debt for the base amount and court costs, it found the claimed penalty of 100% disproportionate under Civil Law and reduced it to 10%. Consequently, the plaintiff was ordered to pay the adjusted sum plus interest, while the excess penalty claim was rejected.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1716 para. 3; Civil Procedure Law 1716 para. 3; The court must reduce excessive penalty claims to a reasonable amount proportionate to the loss caused by non-performance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-5265-20/23
ECLI:LV:RVPT:2020:0817.C30526520.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2020.gada 17.augustā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S. Meliņa
tiesas telpās Abrenes ielā 8, Rīgā rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers.
A/ par naudas piedziņu
Aprakstošā daļa
2020.gada 26.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasības pieteikums vienkāršotās
procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/ pamatojoties uz 2016. gada 8. jūlija dzīvojamo
māju pārvaldīšanas līgumu nr. RD-16-418-lī. /pers. A/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 10 /adrese/. Starp pusēm 2017.gada 15. martā
noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums Dzīvokļa īpašniekam Nr. 6-10/1550.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem pārvaldīšanas un
komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.
2020. gada 6. maijā prasītājs nosūtīja atbildētājai atgādinājumu, aicinot samaksāt parādu līdz 2020. gada 20. maijam. Atbildētāja parādu nav
samaksājusi līdz prasības celšanas dienai tiesā.
Atbildētājas parāds par pārvaldīšanas un komunālajiem pakalpojumiem uz 2020.gada 31.martu ir EUR 2406,61, no kā pamatparāds ir EUR
1650,70 par periodu no 2017. gada 3. februāra līdz 2020. gada 31. martam un nokavējuma procenti EUR 755,91 par periodu no 2017. gada 1. aprīļa
līdz 2020. gada 31. martam.
Prasības pieteikumā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10. pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju" 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759. panta 1.punktu, 1762., 1765., 1779., 1828.pantu,
ietverti prasījumi:
1. piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam pamatparādu EUR 1650,70, nokavējuma procentus EUR 755,91, kopā EUR 2406,61;
2. piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam samaksāto valsts nodevu EUR 330,90, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,47;
3. atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa 148.panta noteikumiem, rakstveida paskaidrojumus uz prasību nav iesniegusi.
Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums un atbildes veidlapa atbildētājai ierakstītā sūtījumā nosūtīti uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi 2020.gada
4. jūnijā, līdz ar ko, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas un 561.panta otrās daļas noteikumiem, atzīstams, ka tiesas dokumenti
atbildētājai ir piegādāti.
Šādos apstākļos tiesnese pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2020.gada 17. augustā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tika paziņots 2020.gada 3. augustā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.
Ņemot vērā minēto, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta otro daļu, sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem
vadījusies tiesa.
Tiesa uzskata, ka prasība par pamatparāda piedziņu EUR 1650,70 apmērā ir apmierināma, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.,
4., 5.punktu, Civillikuma 1587., 1779. pantu.
Prasītāja lūdz piedzīt nokavējuma procentus EUR 755,91 apmērā par periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam. Nokavējuma
procenti aprēķināti saskaņā ar Līguma Nr. 6-10/1550 5.6. punktu, kas nosaka, ka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem
maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājami nokavējuma procenti 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas.
Tiesa secina, ka izskatāmajā lietā puses ir pielīgušas nevis nokavējuma procentus, bet līgumsodu, jo ir divi atšķirīgi civiltiesību institūti – procenti
par kapitāla lietošanu un procentos izteikts līgumsods.
Atbilstoši Civillikuma 1505.pantam, ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi
izrādītais nodoms. Saskaņā ar 1508.pantu, saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk
saista parādnieku.
Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību nepildītu vai nepildītu pienācīgi
(Civillikuma 1716.pants). Ar procentiem jāsaprot atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai
kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753.pants).
Līguma 5.6.punktā atbildētāja apņēmās ciest pametumu par rēķinu nesamaksu termiņā, proti, papildus maksāt 0,1 % no faktiskās parāda summas
par katru nokavēto dienu, ko atbilstoši mērķim un jēgai tiesa vērtē kā nosacījumu attiecībā uz līgumsoda piemērošanu.
Ņemot vērā Civillikuma 1505. un 1508.pantā noteikto, tiesa atzīst, ka nav pamats noteikt atbildētājas pienākumu maksāt nokavējuma procentus un
piemērot normas, kas regulē procentu (Civillikuma 1753., 1756.pants), nevis līgumsoda samaksu, jo nav pielīgta saistība maksāt procentus kā atlīdzību
par sveša kapitāla atdošanas kavējumu. Kaut arī prasītāja minēto prasījumu nosaukusi par nokavējuma procentiem, tiesa atzīst, ka ar minēto līguma
punktu puses pielīgušas līgumsodu, nevis nokavējuma procentus.
Civillikuma 1716.panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts
pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1724.1 pantam
tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto
zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums maksāt prasītājai līgumsodu par samaksas nokavējumu, taču prasītājas aprēķinātais līgumsods EUR 755,
91 apmērā nav samērīgs un ir pretrunā Civillikuma 1716.panta trešajai daļai. Tiesas ieskatā līgumsods nosakāms EUR 165,07 jeb 10 % apmērā no
parāda pamatsummas, bet pārējā daļā prasījums par līgumsoda (nokavējuma procentu) piedziņu noraidāms.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, līdz ar ko no atbildētājas piedzenama valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai
prasījumu daļai (EUR 1815,77) EUR 272,36 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,47, bet kopā EUR 277,83.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, aisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.panta otrā daļa) no piespriestā galvenā parāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otrā daļa nosaka, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma labprātīgas
izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Šādos apstākļos tiesa atzīst par lietderīgu un samērīgu noteikt atbildētājai 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 8. un 97. panta tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321 pamatparādu EUR
1650,70, līgumsodu ( nokavējuma procentus) EUR 165,07 un tiesas izdevumus EUR 277,83, bet kopā EUR 2093,60 (divi tūkstoši deviņdesmit trīs
euro un 60 centi), nosakot atbildētājai 30 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, kredītiestādes un konta numuri, kuros veicama samaksa:
AS „Citadele banka”, LV83PARX0013044380019;
AS „Luminor Bank”, LV63NDEA0000083069550;
AS „Luminor Bank”, LV63RIKO0002013197596;
AS ,,SEB banka”, LV65UNLA0050017186820;
AS “Swedbank” LV98HABA0551030734837.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321 tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ likumiskos 6% gadā
no pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
Noraidīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ daļā par nokavējuma procentu EUR 590,84 apmērā piedziņu.
Saīsinātais spriedums sastādīts 2020. gada 17.augustā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma. Ja puse būs iesniegusi sprieduma
sastādīšanas lūgumu, spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 16.septembrī.
Tiesnese S. Meliņa