Court dismissed request to change name in register from R.K. to K.K. due to lack of special circumstances.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to amend his name in the Population Register from R.K. to K.K. The applicant argued that his birth certificate and historical documents supported the original Lithuanian spelling, while the authorities maintained that the current Latvian spelling was legally correct and voluntarily adopted. The court found no special circumstances justifying a change, noting that the applicant had previously confirmed the Latvian spelling in official documents and that the minor linguistic difference did not cause significant hardship.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā reģistra likums 9.pants; Noteikumi Nr.114 59.punkts: The court established that a name change in the Population Register requires special circumstances, which are absent when the applicant has previously confirmed the current spelling in official documents and the change does not cause significant social or legal difficulties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420297913 A02979-13/20
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2013.gada 26.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz R.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K.
Aprakstošā daļa
[1] R.K. (turpmāk – pieteicējs) 2012.gada 5.aprīlī iesniedzis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Iedzīvotāju reģistra departamentā iesniegumu, kurā lūdzis labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K., kā tas norādīts dzimšanas reģistrā (lietas 37.lapa). Iesniegumam pieteicējs pievienojis 2012.gada 24.februāra izrakstu Nr.5.16/625 no dzimšanas reģistra (lietas 12.lapa).
[2] Ar Pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta 2012.gada 10.maija lēmumu Nr.6 „Par atteikumu aktualizēt ziņas Iedzīvotāju reģistrā” (turpmāk – Sākotnējais lēmums) atteikts labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K. (lietas 39.- 41.lapa).
1.lappuse no 7 [3] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšniekam (lietas 42.lapa). Ar Prvaldes priekšnieka 2012.gada 1.oktobra lēmumu Nr.624 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 5.-10.lapa). Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem: [3.1] Pieteicēja vārds un uzvārds „K.K.” Iedzīvotāju reģistrā tika iekļauts 1992.gada 22.decembrī, pamatojoties uz pieteicēja iesniegto informāciju Latvijas Republikas iedzīvotāju reģistrācijas pirmuzskaites veidlapā, un 1986.gada 11.augustā izdotā bij.PSRS pasē Nr. /numurs/ un 1970.gada 12.maijā izdotā dzimšanas apliecībā Nr. /numurs/ norādīto informāciju.
Savukārt 1995.gada 5.septembrī pieteicējs ar savu parakstu ir apliecinājis pirmuzskaites izmaiņu veidlapu par vārda un uzvārda atveidošanu Iedzīvotāju reģistrā latviešu valodā „R.K.”, jo pieteicējs 1995.gada 5.septembrī ieguva Latvijas Republikas pilsonību. 2012.gada 24.februāra izraksts Nr.5.16/625 no dzimšanas reģistra ir vēsturiski izdota dokumenta noraksts par datiem, kas 1992.gada 22.decembrī jau bija iekļauti Iedzīvotāju reģistrā. [3.2] 1995.gada 7.septembra iesniegumā par Latvijas pilsoņa pases /numurs/ izdošanu pieteicējs ar savu parakstu ir apliecinājis vārda un uzvārda atveidotu rakstību latviešu valodā „R.K.” un lūdzis minētās pases 14.lapā ierakstīt vārda un uzvārda vēsturisko rakstību no lietuviešu valodas „K.K.”. 1995.gada 7.septembrī pieteicējam tika izdota Latvijas pilsoņa pase /numurs/ ar vārdu un uzvārdu „R.K.”.
Arī 2005.gada 17.jūnijā pieteicējs ar savu parakstu pieteikumā pases izsniegšanai apliecinājis šajā dokumentā ierakstītās ziņas un pēc savas izvēles nav aizpildījis sadaļu par iespēju norādīt jaunajā dokumentā viņa uzvārda vēsturisko formu. [3.3] Iedzīvotāju reģistrā iekļautu informāciju, kad vārds un uzvārds ir atveidots atbilstoši latviešu valodas pareizrakstības normām saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu, Valsts valodas likuma 8.panta pirmo daļu, 19.pantu, Ministru kabineta 2004.gada 2.maija noteikumu Nr. 114 „Noteikumi par personālvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 73.1. un 142.2. apakšpunktam, nevar uzskatīt par kļūdainu un labojamu un aktualizēt, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra likuma 4.panta otro daļu. [3.4] Lietas ietvaros viens no tiesiskajiem pamatiem, uz kā pamata Pārvaldei būtu iespēja Iedzīvotāju reģistrā aktualizēt pieteicēja personvārdu, var būt Latviešu valodas aģentūras izsniegts dokuments, kurā paredzēta citāda personvārda atveide valsts valodā.
Līdz ar to Pārvalde ir norādījusi iespēju pieteicējam panākt labvēlīga administratīvā akta pieņemšanu.
[4] 2012.gada 29.oktobrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts uzlikt par pienākumu Pārvaldei labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K. (lietas 2.-4.lapa). Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Iesniedzot Pārvaldē Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas 2012.gada 24.februāra dzimšanas reģistra izrakstu Nr./numurs/, pieteicējs pierādīja, ka dzimšanas reģistrā pieteicēja vārds un uzvārds reģistrēts atšķirīgi no Iedzīvotāju reģistrā iekļautās informācijas. Iesniegumā
2.lappuse no 7 minētās atšķirības pierāda kļūdas esamību, kura labojama saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 20.pantu. [4.2] Lēmumā Pārvalde apšauba civilstāvokļa aktu reģistru ieraksta spēku saskaņā ar Civilstāvokļa aktu likuma 42.panta pirmo daļu. Šāda iestādes rīcība ir nepamatota, jo civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti saglabā savu pierādījumu spēku bez termiņa ierobežojuma. [4.3] Pieteicēja tiesības ir būtiski aizskartas ar to, ka dzimšanas reģistrā ierakstīta informācija par pieteicēja vārdu un uzvārdu nesakrīt ar Iedzīvotāju reģistrā ierakstīto informāciju. Tā, piemēram, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments 2010.gada 14.oktobra lēmumā Nr.16.2-13/599 atteica mainīt vārdu un uzvārdu no R.K. uz K.K., jo vārda un uzvārda forma „K.K.” dzimšanas akta ierakstā Nr./numurs/, jau ir ierakstīta lietuviešu valodā. [4.4] Pieteicējs parakstīja 1995.gada 7.septembra iesniegumu par vārda un uzvārda rakstību latviešu valodā, jo tas bija saistīts ar nepieciešamību iegūt derīgu personu apliecinošu dokumentu. Likums neparedz vārda un uzvārda ieraksta izdarīšanu Iedzīvotāju reģistrā atkarībā no personas gribas, līdz ar to iestādei nav tiesiska pamata vērtēt pieteicēja piekrišanas esamību vai neesamību. Pieteicējs apstrīd apstākli, ka ir devis savu piekrišanu norādītā uzvārda „K.” un vārda „R.K.” formai.
[5] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 7.martā saņemts Pārvaldes paskaidrojums, kurā Pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem (lietas 54.-55.lapa). Papildus Pārvalde norādījusi, ka Pieteicēja vārda un uzvārda vēsturiskais ieraksts dzimšanas reģistrā „K.K.” ir juridiski idents pieteicēja latviešu valodā atveidotajam vārda un uzvārda ierakstiem Iedzīvotāju reģistrā „R.K.”
[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim), ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis Pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). Pieteicējs ir piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā (57.lietas lapa).
Motīvu daļa
[7] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms. Konkrētajā gadījumā tiesai ir jāpārbauda, vai Pārvaldei ir uzliekams pienākums labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K. [7.1] Iedzīvotāju reģistra likuma 1.pants nosaka, ka šā likuma mērķis ir noteikt, kā Latvijas teritorijā darbojas vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma - Iedzīvotāju reģistrs un kā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - Pārvalde) tiek sniegtas Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamās ziņas un tiek lietota Iedzīvotāju reģistrā esošā informācija. Likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. punkts nosaka, ka Iedzīvotāju reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas par: 1)
3.lappuse no 7 Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem;
2) personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Likuma 4.pants nosaka, ka ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā ir:
1) pirmuzskaites dokumenta aizpildīšana;
2) ieraksta izdarīšana Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā. Ziņu aktualizēšana ir Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu grozīšana, norādot grozījumu izdarīšanas datumu, tiesisko pamatu un šos grozījumus apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, izdevējvalsti un izdevējiestādi. Likuma 8.pants nosaka, ka darbiniekam, kas iekļauj Iedzīvotāju reģistrā ziņas par personu, ir pienākums pārbaudīt šo ziņu atbilstību tās apliecinošajiem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks Latvijā. Pirmuzskaites veidlapā sniegto ziņu pareizību persona, kura sniedz ziņas, apliecina ar savu parakstu (...).
Šā panta otrā un trešā daļa neattiecas uz ārzemnieku, kura pirmuzskaites veidlapu aizpilda darbinieks atbilstoši ziņām, ko ārzemnieks vai viņa likumiskais pārstāvis sniedzis, pieprasot uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Likuma 9.pants nosaka, ka ziņas Iedzīvotāju reģistrā ieraksta latviešu valodā, izņemot ārzemnieka vārdu, uzvārdu un personas adresi ārvalstī. Ārzemnieka vārdu un uzvārdu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ārvalsts izsniegtajam ceļošanas dokumentam (...).
Likuma 10.panta pirmās daļas 2., 3.
4. un 5.punkts nosaka, ka Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļaujamas šādas ziņas: vārds (vārdi), uzvārds, dzimtais uzvārds, personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturiskā forma un citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona to vēlas un var šo formu apliecināt dokumentāri, kā arī ārzemnieka personvārda atveide latviešu valodā. Likuma 20.pants nosaka, ka, ja reģistrētā persona Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi (...) konstatē kļūdu vai ar šo likumu aizliegtu ziņu iekļaušanu, tai ir tiesības pieprasīt, lai kļūda tiktu izlabota, bet aizliegtās ziņas - izslēgtas no Iedzīvotāju reģistra (...).
No minētajām normām izriet, ka Pārvalde Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas, tajā skaitā personas vārdu un uzvārdu, aktualizē, tās grozot, ja to grozīšanai ir tiesisks pamats un tās rīcībā ir šo grozījumu apliecinošs dokuments. Tāpat no minētajām normām izriet, ka ārzemnieka vārds un uzvārds ir norādāms atbilstoši ārzemēs izsniegtajam ceļošanas dokumentam, tos neatveidojot latviešu valodā, un arī ārzemnieka personvārda atveido latviešu valodā, savukārt Latvijas pilsoņiem personvārdu norāda, to atveidojot latviešu valodā. [7.2] Secinājums par to, ka Latvijas pilsoņiem personvārdu norāda, to atveidojot latviešu valodā, izriet arī no Valsts valodas likuma un Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu Nr.114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.114) normām.
Personvārdu rakstību dokumentos reglamentē Valsts valodas likuma 19.pants un Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu Nr.114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.114) normas. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 19.panta pirmo daļu personvārdu atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām literārās valodas normām, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus personas vārdam un uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām latviešu valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma
4.lappuse no 7 vai citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri. Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ministru kabinets, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 19.panta trešajā daļā ietverto deleģējumu, ir izdevis Noteikumus Nr.114. Saskaņā ar Noteikumu Nr.114 8.1.apakšpunktu personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokamās galotnes, savukārt Noteikumu Nr.114 8.2. apakšpunktā noteikts, ka citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Noteikumu Nr.114 55.punkts nosaka, ka citvalodu cilmes personvārdu latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides (cittautu vārdu un uzvārdu rakstīšana latviešu valodā atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) tradīcijas. Savukārt no Noteikumu Nr.114 59.punkta izriet, ka lietuviešu personvārdu galotni -as aizstāj ar galotni -s (piemēram, liet. Vanagas - latv. Vanags; liet. Jankauskas - latv. Jankausks). No minētajām tiesību normām arī secināms, ka personas vārds un uzvārds pasē tiek atveidots latviešu valodā, un ka konkrēti atveidošanas noteikumi ir ietverti minētajos Noteikumos Nr.114. Turklāt, ja persona vēlas un var to apliecināt dokumentāri, pasē norādāma šīs personas citas valodas personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā. Ņemot vērā minēto, Lietuvas Republikas pilsoņu lietuviešu personvārdi ir atveidojami latviešu valodā, aizstājot galotni –as ar galotni –s.
[8] Šo normu atbilstību Satversmes 96.pantam ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Satversmes tiesa 2001.gada 21.decembra spriedumā „Par Valsts valodas likuma 19. panta un Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr. 295 „Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 116.pantam”, atzīstot, ka nepieciešamība visai sabiedrībai nodrošināt iespēju oficiāli sazināties vienā valodā pati par sevi ir pietiekams pamats, lai citvalodu personvārdus oficiālajās attiecībās ar valsti lietotu atveidotus latviešu valodā, un ka šāds ierobežojums personu tiesībām noteikts, lai aizsargātu latviešu valodas kā valsts valodas nostiprinājumu Satversmē, kā arī to, ka globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu. Tāpat Satversmes tiesa norādīja, ka personvārda atveide ir nevis tā pārtulkošana latviešu valodā (tā nav personvārda latviskošana), bet gan tā pielāgošana latviešu valodas gramatiskajām īpatnībām. Tāpat arī Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka personvārdu rakstībai dokumentos ir tieša ietekme arī uz citām valodas lietošanas jomām, jo tās ir cieši saistītas. Pieļaujot citvalodu personvārdu rakstību dokumentos tikai oriģinālformā, likumsakarīga būtu tālāka to lietošanas jomu paplašināšanās, jo personvārdi tiek lietoti dažādu veidu tekstos. Tas reāli apdraudētu latviešu valodas kvalitāti un līdz ar to latviešu valodas
5.lappuse no 7 funkcijas Latvijas sabiedrībā. Latviešu valodas kā vienotas sistēmas funkcionēšanas apdraudējums, pieļaujot citvalodu personvārdu rakstību dokumentos tikai oriģinālformā, ir lielāks nekā neērtības, kas personām rodas, lietojot pasi ar latviešu valodas tradīcijām atbilstoši atveidotu uzvārdu. Pastāvot šādiem apstākļiem, latviešu valodas kā vienotas sistēmas funkcionēšana Latvijā ir sociāla nepieciešamība, nevis valsts varas voluntāra iegriba. Uzvārda atveidošana atsevišķos gadījumos var apgrūtināt personas identificēšanas iespējas vai uzvārda īpašnieka saistības noteikšanu ar ģimeni (laulāto), tomēr latviešu valodas kā valsts valodas statusa aizsardzības intereses, līdz ar to arī demokrātiskas valsts iekārtas nodrošināšanas intereses, to attaisno. Ar šādu personas privātās dzīves ierobežojumu valsts sekmē latviešu valodas sistēmas stabilitāti. Latviešu valodas sistēmai atbilstošu, tradicionālu un kodificētu normu ievērošana jebkurā personvārdu lietošanas un rakstības jomā, arī dokumentos, konkrētajos valsts vēsturiskajos apstākļos ir neatņemama valsts valodas statusa īstenošanas sastāvdaļa (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 19.jūlija sprieduma Nr. SKA-184/2012 [11.]-[15.] punkts).
[9] No lietas materiāliem izriet, un par to nav strīdu, ka pieteicēja vecāki pēc tautības ir lietuvieši. Pieteicējam ir lietuviešu personvārds K.K. (lietas 12., 46., 47. un 48.lapa), un sākotnēji, atbilstoši 1992.gada 22.decembrī aizpildītajai pirmuzskaites veidlapai, pieteicēja personvārds Iedzīvotāju reģistrā tika norādīts, to neatveidojot latviešu valodā. 1995.gadā septembrī ziņas par pieteicēja personvārdu Iedzīvotāju reģistrā tika grozītas, atveidojot viņa personvārdu latviešu valodā (lietas 15. un 47.lapa).
Pieteicēja personvārds tika atveidots, pamatojoties uz izmaiņu veidlapu, kas tika aizpildīta sakarā ar pieteicēja Latvijas pilsonības iegūšanu. Pieteicējs neapstrīd, ka uz veidlapas esošais paraksts ir viņa paraksts, viņš to ir parakstījis, jo vēlējies saņemt jaunu derīgu personu apliecinošu dokumentu, un ka viņš ir norādījis veidlapā savu personvārdu, atveidojot to latviešu valodā. Pieteicējs piebilst, ka dažus datus šajā izmaiņu veidlapā ir ierakstījusi cita persona. Tiesas ieskatā tas nav pamats apšaubīt to, ka pieteicējs pats ir parakstījis šo veidlapu un apstiprinājis iesniegto datu pareizību.
Arī 1995.gada 7.septembra iesniegumā par pases izdošanu viņš ir norādījis savu personvārdu, atveidojot to latviešu valodā un lūdzot pasē ierakstīt tā vēsturisko formu (lietas 47.lapa). Turklāt kopš 1995.gada septembra ir pagājuši gandrīz 18 gadi un tiesai nav pamata vērtēt pieteicēja argumentus par to, ka dati Iedzīvotāju reģistrā par pieteicēja personvārdu 1995.gadā tika aktualizēti atbildoši viņa gribai. Attiecībā uz ierakstu grozīšanu un iespējamo kļūdu labošanu, tiesa nekonstatē kļūdas Iedzīvotāju reģistra ierakstos par pieteicēja personvārdu.
Pieteicējs ir Latvijas Republikas pilsonis. Pēc tautības viņš ir lietuvietis. Viņa vārds ir K.K. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 9.pantu viņa personvārds Iedzīvotāju reģistrā ir ierakstāms latviešu valodā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.114 59.punktu personvārda K.K. galotni -as aizstāj ar galotni -s. Tādējādi pieteicēja personvārds Iedzīvotāju reģistrā ir norādāms kā R.K., kas atbilst aktuālajām ziņām. Tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas varētu būt pa pamatu ziņu aktualizēšanai, piemēram, ka pieteicēja personvārds lietošana, atveidojot to latviešu valodā, ir kavējusi pieteicējam izmantot visas viņa politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ieskaitot tiesības izbraukt no Latvijas un tajā atgriezties, izmantot dokumentus, kuros viņa personvārds ir
6.lappuse no 7 norādīts tā vēsturiskajā formā, vai izmantot tiesības, kuras šie dokumenti viņam piešķir. Tāpat no pieteicēja pieteikuma un lietas materiāliem neizriet, ka sakarā ar attiecīgo galotņu aizstāšanu viņa personvārds ir ieguvis rupju vai smieklīgu nozīmi, kas varētu viņam radīt neērtības viņa sociālajā dzīvē. Nevar pilnībā izslēgt kādu neērtību iespējamību saistībā ar piederības noteikšanu vecāku ģimenei vai pieteicēja vārda un uzvārda citādo rakstību dzimšanas apliecībā. Tomēr tiesa šobrīd nekonstatē potenciālas nopietnas grūtības. Arī pieteicējs nav norādījis uz tādām, kas liktu domāt citādi.
[10] Attiecībā uz pieteicēja atsauci uz izrakstu no dzimšanas reģistra tiesa norāda, ka tajā norādītais pieteicēja personvārds nav atveidots latviešu valodā, līdz ar to tas nevar būt grozījumu apliecinošs dokuments, bet pieteicējs ar to var pamatot savu lūgumu norādīt Iedzīvotāju reģistrā sava personvārda vēsturisko formu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt R.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pienākuma uzlikšanu Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei labot Iedzīvotāju reģistrā pieteicēja vārda un uzvārda ierakstu no R.K. uz K.K.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) M.Romanova
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese M.Romanova Rīgā 2013.gada 26.jūlijā
7.lappuse no 7