Supreme Court dismisses appeal on partial compensation not constituting full restitution under Criminal Law Art. 47.3.1.3.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Court of Appeal's decision regarding a criminal sentence. The defense argued that partial state compensation by the defendant's mother should count as full restitution under Criminal Law Article 47.3.1.3, but the court held that this provision requires complete compensation. The court determined that while the partial payment was considered positively, it does not meet the statutory threshold for a mitigating circumstance under the specific article cited.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 47.1.3. punkts; Krimināllikuma 47.2. pants: Full restitution under Article 47.3.1.3 requires complete compensation of the victim's loss, excluding partial payments from other sources.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2022:0414.11095007721.4.L
Lieta Nr.11095007721, SKK-335/2022
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 14.aprīlī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Sandra Kaija, Artūrs Freibergs, Aivars Uminskis,
iepazinusies ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja Osvalda Svilāna kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 7.februāra spriedumu, atzīst, ka
ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1panta otrās daļas 2.punktu tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas
sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras
veidošanā.
Apsūdzētā /pers. A/ aizstāvis kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas
instances tiesā. Pamatojot savu lūgumu, aizstāvis norāda, ka apelācijas instances tiesa pārkāpusi Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu, jo par
/pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli nav atzinusi to, ka apsūdzētā māte veikusi daļēju valsts izmaksātās kompensācijas cietušajam /pers. B/ atmaksu.
Turklāt minēto apstākli tiesa varēja atzīt par atbildību mīkstinošu atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajā daļā noteiktajam.
Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ aizstāvja kasācijas sūdzības argumenti par nepareizu Krimināllikuma normu piemērošanu nerada šaubas par
pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams, ja vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar
noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu. No minētās tiesību normas izriet, ka atbildību mīkstinošais apstāklis saskaņā ar
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu konstatējams tikai tajā gadījumā, ja nodarītais zaudējums atlīdzināts pilnībā. Šāda atziņa nostiprināta arī
Augstākās tiesas judikatūrā (Augstākās tiesas 2016.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr. SKK-104/2016 (11331003710)).
Savukārt Krimināllikuma 47.panta otrā daļa noteic, ka nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo
nodarījumu saistītu apstākli, kurš šajā likumā nav paredzēts.
Senāts konstatē, ka apelācijas instances tiesa apstākli, ka apsūdzētā māte /pers. C/ ir atlīdzinājusi daļu – 500 euro – no Juridiskās palīdzības
administrācijas cietušajam /pers. B/ izmaksātajiem 2500 euro, ir novērtējusi pozitīvi un ņēmusi vērā, nosakot sodu, un, izmantojot savas Krimināllikumā
noteiktās tiesības, nav atzinusi to par atbildību mīkstinošu apstākli.
Arī judikatūrā pausta atziņa, ka tiesai ir jāmotivē, kāpēc tā piemēro konkrēto tiesību normu, konstatējot un atzīstot apsūdzētā atbildību mīkstinošu
vai pastiprinošu apstākli lietā, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 48.panta otro daļu (Augstākās tiesas 2012.gada 26.marta
lēmums lietā Nr. SKK –129/2012 (13800003911)).
Turklāt izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti par tiesību normu interpretāciju,
kas varētu būt nozīmīga tiesu praksē.
Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1panta otrās daļas 2.punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo un piekto daļu un 573.1 panta otrās daļas 2.punktu, tiesa
nolēma:
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
S.Kaija A.Freibergs A.Uminskis