Appeal court dismissed appeal and upheld first instance judgment for debt collection in apartment management case.

Lieta Nr.C17124214

CA-2023-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 17.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Jēkabsone, tiesneši I.Stuberovska, A.Mihailova

ar tiesas sēdes sekretāru R.Jansonu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/

par parāda piedziņu sakarā ar /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590.pantu, likuma „Par dzīvokļa

īpašumu” 8., 12., 35.pantu, privatizējamā SIA „Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī

prasītāja) cēlusi prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī atbildētāja), lūdzot piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parādu par

laika periodu no 2007.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.februārim 2100,46 EUR apmērā un

atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) saņemt 6

procentus par gadu no piedzenamās pamatparāda summas, kā arī piedzīt no atbildētājas

par labu prasītājai visus ar tiesvedību saistītos izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder nekustamais īpašums

Nr./adrese/.

2005.gada 14.martā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums. Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu tika noteikta saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu

regulatora lēmumiem, 2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.135

„Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”,

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, 2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”.

Laika periodā no 2007.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.februārim atbildētāja nepildīja

savas saistības, veica maksājumus neregulāri, bez tam vairāk kā trīs mēnešus neveica

maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, par ko ir izveidojies parāds

2100,46 EUR apmērā.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu prasība apmierināta.

Tiesa nospriedusi piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai 2420,23 EUR, kas sastāv no

komunālo un apsaimniekošanas maksājumu parāda 2100,46 EUR un tiesas izdevumiem

319,77 EUR.

Tiesa atzinusi prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no pamatparāda 2100,46 EUR.

Par labu valstij tiesa nospriedusi piedzīt no atbildētājas ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,61 EUR.

Tiesa nodibinājusi, ka 2005.gada 14.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts

dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru

prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas daļu proporcionāli

atbildētājas kopīpašumā esošās daļas lielumam un tai piesaistīto zemesgabalu daļu,

savukārt atbildētāja apņemas segt prasītājai izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

daļas un tai piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņas

īpašuma lielumam atbilstošai izdevumu daļai.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar

2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma

maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”, 2008.gada 9.decembra

Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”,

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Jūrmalas pilsētas

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumiem.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, tiesa atzinusi, ka prasītāja ir sniegusi

atbildētājai apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, atbildētāja tos ir saņēmusi un

izmantojusi, taču par saņemtajiem pakalpojumiem nav pienācīgi norēķinājusies. Laika

periodā no 2007.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 1.februārim atbildētāja maksājumus veikusi

neregulāri un daļēji, līdz ar ko viņai izveidojies parāds 2100,46 EUR apmērā.

Tiesa atzinusi, ka atbildētājas pienākumus noteica gan likuma „Par dzīvokļa

īpašumu” 8.panta pirmā daļa un 12.pants (spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim), kurā noteikts,

ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, gan Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no

2011.gada 1.janvāra) 10.pants, kur cita starpā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93.pantu, tiesa nodibinājusi, ka atbildētāja

saņēma rēķinus par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par nekustamo

īpašumu /adrese/, līdz ar to prasītāja ir informējusi atbildētāju par apmaksas kārtību un arī

esošo parādu, taču atbildētāja nav reaģējusi un nav nokārtojusi savas saistības, pierādījumi

par pretējo tiesā nav iesniegti.

Tiesa par nepamatotu atzinusi atbildētājas pārstāvja atsauci uz Civillikuma

1591.pantu, proti, ka prasītāja nav pildījusi savas līgumsaistības kopš līguma noslēgšanas

brīža, kas atbildētājas ieskatā ir pamats prasības noraidīšanai. Tiesa izvērtējusi atbildētājas

pārstāvja iesniegto informatīvo materiālu - nekustamā īpašuma Babītes ielā 1 fotogrāfijas,

uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķinu 2009.gadam, dzīvojamai

mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumu uz 2010.gada septembri, obligāti veicamo

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotā ieņēmumu un izdevumu

tāmes 2011.gadam kopsavilkumu, obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotā ieņēmumu un izdevumu tāmes 2012.gadam

kopsavilkumu, atbildētājas iesniegumu prasītājam par elektrības parāda nomaksu un

elektrības padeves atjaunošanu, pielikumu 2014.gada 10.februāra nodošanas-pieņemšanas

aktam - un atzinusi, ka iepriekš minētie atbildētājas pārstāvja iesniegtie dokumenti nav

vērtējami kā pierādījumi šajā lietā, jo tie nesatur juridiski nozīmīgus faktus konkrētā strīda

izskatīšanā, kas ir par parāda piedziņu, par noteiktā laikā neizpildītām saistībām, kā arī

minētie dokumenti nepierāda, ka prasītāja nav sniegusi apsaimniekošanas un komunālos

pakalpojumus. Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav

tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda samaksa saskaņā ar Civillikuma

1838.pantu, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un

prasījuma pamatotību.

Par Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu atbildētājas

pilnvarotais pārstāvis iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka pirmās instances tiesa ir

ignorējusi Civillikuma 1591. un 1592.pantu un nav noskaidrojusi, vai prasītāja ir

izpildījusi savas līgumsaistības. Ņemot vērā, ka prasītāja kopš dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas un apsaimniekošana līguma noslēgšanas bijusi ļaunprātīga līgumsaistību

nepildītāja, tās rīcība ir bijusi pretlikumīga, netikumīga un negodīga, atbildētājai

apsaimniekotājas prasības nav saistošas. Prasītāja daudzus gadus ir nepamatoti iekasējusi

naudu no atbildētājas un citiem mājas iedzīvotājiem un tādā veidā Civillikuma 2391.panta

izpratnē netaisni iedzīvojusies uz viņu rēķina.

Atbildētājas pārstāvja iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka nekustamais

īpašums /adrese/ ir nolaistā un atbaidošā stāvoklī: tek jumts, neremontēto pamatu dēļ

ārsienās radušās plaisas, ir citi būtiski bojājumi.

Tieši prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam nav pierādījusi, ka tā no

savas puses ir izpildījusi visas pielīgtās saistības. Ja apsaimniekošanas darbi netika veikti,

atbildētājai par tiem nav jāmaksā. Līdz šim mājas iedzīvotāji apmaksājuši prasītājas

izrakstītos rēķinus, paļaujoties uz to, ka tiks izpildīti solījumi par remontdarbiem un arī

tāpēc, ka viņi iebaidīti ar izlikšanu no dzīvojamām telpām par nemaksāšanu.

Atbildētāja atbilstoši Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieprasījumam par

saviem līdzekļiem ir nomainījusi saviem dzīvokļiem logus, arku un ārdurvis, tādā veidā

apsaimniekotājas vietā uzlabojot ēkas vizuālo izskatu.

Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību,

norādot, ka viņa pārstāvamajai nav jāmaksā par pakalpojumiem, kurus prasītāja nav

nodrošinājusi. Prasītājas pienākums bija par iedzīvotāju maksājumiem veikt tos darbus,

kuri norādīti katra gada tāmēs. Pilnvardevēja ar viņa starpniecību lūgusi iesniegt tiesai

papildinājumus, kuros piedāvājusi vienoties par parāda samaksu un tiesvedības izbeigšanu,

taču viņš šādu piedāvājumu uzskata par nepamatotu. Atbildētāja ir viņa meita un viņai

nekas nav jāmaksā, jo atbildētājas veiktos maksājumus prasītāja, tā vietā, lai izlietotu

saņemto naudu pielīgto saistību izpildei un dzīvojamās mājas remontam, ir

piesavinājusies.

Pēc atbildētājas pārstāvja lūguma nopratinātais liecinieks /pers. E/ tiesas sēdē

liecināja, ka apsaimniekotāja savus pienākumus veikusi nepienācīgi. Dzīvojamā māja ir

tādā stāvoklī, kā redzams lietai pievienotajās fotogrāfijās. Virs liecinieka dzīvokļa vairākus

gadus tecējis jumts. Pēc vairākkārtējiem lūgumiem apsaimniekotāja nomainījusi dažas

šīfera plāksnes, bet jumts sācis atkal tecēt citā vietā.

Prasītājas pārstāve norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, pirmās instances

tiesas spriedums ir pareizs. Faktiski prasītāja nekustamā īpašuma /adrese/

apsaimniekošanu veikusi piespiedu kārtā, jo ar dzīvokļu īpašniekiem par kaut ko vienoties

nav bijis iespējams. Mājai bija tikai parādi, nekādu uzkrājumu mājas remontam nebija.

Motīvu daļa

Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies pušu paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas

sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus

un liecinieka liecību, atzīst, ka prasība ir pamatota.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic: ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma

motivācijai.

Novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma motīvus un to atbilstību lietā

esošajiem rakstveida pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums prasības apmierināšanai ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tāpēc pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, līdz ar to

atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem apelācijas instances

tiesas spriedumā nav norādāmi Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktie

apsvērumi.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā atbildētājas pārstāvja minētie

argumenti nav pamatoti.

Nav strīda par faktu, ka atbildētājai /adrese/ pieder trīs dzīvokļa īpašumi (lietas

49.lapa). Dzīvokļa īpašumu /adrese/ atbildētāja saņēmusi dāvinājumā ar 2004.gada

17.septembra dāvinājuma līgumu (lietas 17.lapa).

2005.gada 14.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas

kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.13 (lietas 21., 22.lapa), saskaņā

ar ko prasītājs apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamās mājas daļu proporcionāli

atbildētājas kopīpašumā esošās daļas lielumam un tai piesaistīto zemesgabalu daļu,

savukārt atbildētāja apņemas segt prasītājam izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

daļas un tai piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņas

īpašuma lielumam atbilstoši izdevumu daļai.

Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar

2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma

maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”, 2008.gada 9.decembra

Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”,

2008.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” un Jūrmalas pilsētas

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumiem, kas uz līguma parakstīšanas brīdi noteikta

0,15 Ls (lietas 22.lapa) par vienu dzīvokļa kopējās platības m 2. Šo maksājuma apmēru

atbildētāja nav apstrīdējusi.

No prasītājas iesniegtā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājai izrakstītajos rēķinos

iekļauta samaksa par apsaimniekošanu, zemes nodoklis, zemes nomas maksa, izdevumi

par atkritumu izvešanu, elektrību koplietošanas telpās un dzīvoklī (lietas 8.-10.lapa). Lietā

nav pierādījumu, ka šos pakalpojumus atbildētāja nav saņēmusi.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā no atbildētājas pārstāvja paskaidrojumiem izriet, ka

faktiski atbildētājai ir iebildumi par to, ka prasītāja nav veikusi tos darbus, kuri norādīti kā

obligāti veicamie dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēs, proti,

jumta seguma maiņa, tehniskā apkope un remonti, mājas konstruktīvo elementu

atjaunošana.

Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata apšaubīt atbildētājas pārstāvja iesniegtajās

fotogrāfijās redzamo un liecinieka /pers. E/ liecību. No šiem pierādījumiem izriet

secinājums, ka dzīvojamajai ēkai /adrese/ ir nepieciešams remonts.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā puses ir likuma „Par dzīvojamo māju

apsaimniekošanu” subjekti. Saskaņā ar šī likuma 11.pantu pārvaldīšanas tiesiskajās

attiecībās, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par

pilnvarojuma līgumu, proti, pārvaldniekam jārīkojas tā pilnvarojuma robežās, kas tam

piešķirts ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.panta kārtībā dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības vai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu. Neviens no

minētajiem likumiem neuzliek par pienākumu apsaimniekotājam ēkas remontā ieguldīt

uzņēmuma līdzekļus, ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par uzkrājumu

veidošanu un to novirzīšanu konkrētiem remonta darbiem.

Lietā nav pierādījumu, ka dzīvojamās ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki strīdus laika

periodā bija izveidojuši īpašnieku sabiedrību vai kopsapulcē lēmuši par uzkrājumu

veidošanu obligāti nepieciešamo remontu vajadzībām.

No lietai pievienotajām tāmēm redzams, ka tajās norādītie obligāti veicamie darbi ir saistīti ar

plānotajiem ienākumiem par īpašuma apsaimniekošanu.

Savukārt no parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja apsaimniekotājas izrakstītos

rēķinus apmaksājusi pēc saviem ieskatiem un ļoti neregulāri (lietas 8.-10.lapa), par ko

faktiski strīds nepastāv. 2010.gada decembrī atbildētājas īpašumā esošajiem trīs

dzīvokļiem atslēgta elektrības padeve sakarā ar 1074,53 Ls parādu, kas samaksāts tikai

2011.gada 15.septembrī (lietas 49.lapa).

Izvērtējot atbildētājas veikto maksājumu apmērus un ņemot vērā, ka tie veikti dažas

reizes gadā, neievērojot kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma

6.1.punktā noteikto norēķināšanās periodu līdz katra mēneša pēdējam datumam, Civillietu

tiesu kolēģijai ir pamats secināt, ka Babītes ielas 1 dzīvokļu īpašnieki ir iekrājuši tikai

parādus. Savukārt, nesaņemot ienākumus par īpašuma apsaimniekošanu, nav iespējams

veikt ne īpašuma labiekārtošanas darbus, ne arī apsaimniekotājas norādītos obligāti

veicamos darbus.

Tajā pat laikā no liecinieka liecības izriet, ka apsaimniekotāja savus pienākumus

finansiālo iespēju robežās ir pildījusi, jo neliels jumta remonts ir veikts.

Dzīvokļa īpašuma likuma 11.pants atļauj atbildētājai bez saskaņošanas ar citiem

dzīvokļu īpašniekiem, bet, ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai

restaurēt (turpmāk — pārbūvēt) atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo

daļu vai citus dzīvokļu īpašumus. Taču šīs tiesības pašas par sevi neatbrīvo atbildētāju no

pienākuma norēķināties par kopīpašumā esošās daļas un tai piesaistītā zemes gabala

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tādējādi atbildētājas pārstāvja arguments, ka viņa

pilnvardevēja saviem dzīvokļiem ir nomainījusi logus, arku un ārdurvis par 6819,96 EUR,

nav pamats prasības noraidīšanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa

lietā iesniegtos pierādījumus novērtējusi vispusīgi un objektīvi. Tiesas secinājumi atbilst

lietas faktiskajiem apstākļiem, līdz ar to spriedums ir pamatots un likumīgs.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu

prasītājai piedzenami samaksātie tiesāšanās izdevumi, kas sastāv no valsts nodevas

315,07 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu atbildētājas par labu valstij piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6,71 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir nosakāmas tiesības

saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda 2100,46 EUR līdz sprieduma izpildes dienai

(izsoles dienai).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 426., 430., 432.-434.pantu, Civillietu tiesu

kolēģija

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jūrmalas

namsaimnieks”, Reģ. Nr.40003426429, komunālo un apsaimniekošanas maksājumu

parādu 2100,46 EUR un tiesas izdevumus 319,77 EUR, kopā 2420,23 EUR (divi tūkstoši

četri simti divdesmit eiro, 23 centi).

Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos 6% gadā no pamatparāda 2100,46 EUR.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 6,71 EUR (seši eiro, 71 cents).

Noteikt /pers.B/ desmit dienu termiņu no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas sprieduma

labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2015.gada 17.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Jēkabsone

(personiskais paraksts)

Tiesnese I.Stuberovska

(personiskais paraksts)

Tiesnese A.Mihailova

(personiskais paraksts)