Court dismisses family doctor's appeal against insurance agency's fee deduction based on statistical data.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the family doctor's request to annul the health insurance agency's decision to deduct excess funds from their practice budget. The agency based its decision on statistical data from its management system rather than a quality assessment of the doctor's work. The court ruled that the agency acted within its competence to monitor financial discipline and that the deduction was proportional to the public interest in state budget usage.
Legislator headnote
AI generatedMinistry of Justice Decree No. 1036; Administrative Procedure Law: The health insurance agency may deduct excess funds from a family doctor's budget based on statistical data without conducting a separate quality assessment of medical services, as financial discipline monitoring falls within its administrative competence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.A42545607
A3060-08/3
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 24.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese D.Suipe,
piedaloties pieteicējai L.K., pieteicējas pārstāvei D.Z., biedrības „Latvijas
Ģimenes ārstu asociācija” pārstāvei S.V., pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam
advokātam A.E. un
atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības obligātās
apdrošināšanas valsts aģentūras pilnvarotajiem pārstāvjiem Agnesei Gusarovai,
Gintam Čanderam un Atim Mārtiņsonam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta par Veselības
obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras 2007.gada 8.jūnija lēmuma Nr.4/1 1-
10/3364 un jauna administratīvā akta izdošanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007. gada 9.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts biedrības
„Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” pieteikums par Veselības obligātās
apdrošināšanas valsts aģentūras (turpmāk arī – atbildētājs vai Aģentūra)
2007.gada 8.jūnija lēmuma Nr.4/1 1-10/3364 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)
atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu, kuru tā iesniegusi kā ģimenes
ārsta L.K. (turpmāk – pieteicēja) pilnvarotā persona.
[2] 2006. gada 11.decembrī Aģentūras Rīgas nodaļas vadītājs pieņēma
lēmumu Nr.R-NOS/6572 ar kuru nolēma ieturēt no ģimenes ārsta L.K.
kapitācijas naudas speciālistu darba apmaksai (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)
paredzēto līdzekļu pārtēriņa summu Ls 483,64 apmērā par 2006. gada 1.
ceturksni.
2006. gada 11.decembrī Aģentūras Rīgas nodaļas vadītājs pieņēma
lēmumu Nr.R-NOS/6574 ar kuru nolēma ieturēt no ģimenes ārsta L.K.
kapitācijas naudas speciālistu darba apmaksai (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)
paredzēto līdzekļu pārtēriņa summu Ls 486,77 apmērā par 2006. gada 2.
ceturksni.
2006. gada 11.decembrī Aģentūras Rīgas nodaļas vadītājs pieņēma
lēmumu Nr.R-NOS/6576 ar kuru nolēma ieturēt no ģimenes ārsta L.K.
kapitācijas naudas speciālistu darba apmaksai (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)
paredzēto līdzekļu pārtēriņa summu Ls 496,06 apmērā par 2006. gada 3.
ceturksni.
2007. gada 15.janvārī pieteicēja apstrīdēja minētos Aģentūras Rīgas
nodaļas vadītāja lēmumus Aģentūras direktorei.
2007. gada 8.jūnijā Aģentūras direktore pieņēma pārsūdzēto lēmumu, ar
kuru Aģentūras Rīgas nodaļas vadītāja lēmumi atstāti negrozīti.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Ministru kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumu Nr.1036
„Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk –
Noteikumi Nr.1036) 83.punkts noteic, ka papildus šo noteikumu 82.punktā
minētajiem līdzekļiem aģentūra speciālistu sniegto ambulatoro veselības
aprūpes pakalpojumu apmaksai plāno un, ja nepieciešams, novirza līdzekļus no
šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētās ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet ne
vairāk kā 20 % no tās, ja maksa par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem
veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz šo
noteikumu 82.1.apakšpunktā minēto apmēru.
Saskaņā ar Aģentūras Vadības informācijas sistēmā esošo informāciju
ģimenes ārsta L.K. darbību par 2006.gada 1.ceturksni raksturo – aprēķinātie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 4205,51, izlietotie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 8118,18, sekundārās
ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu pārtēriņš Ls 3912,67, pamatmaksājums
no aprēķinātās ikmēneša kapitācijas naudas apmēra Ls 2418,21, pārtēriņa
procentuālā attiecība pret ģimenes ārsta kapitācijas naudu 161,80%.
Saskaņā ar Aģentūras Vadības informācijas sistēmā esošo informāciju
ģimenes ārsta L.K. darbību par 2006.gada 2.ceturksni raksturo – aprēķinātie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 4209,92, izlietotie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 6308,80, sekundārās
ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu pārtēriņš Ls 2090,88, pamatmaksājums
no aprēķinātās ikmēneša kapitācijas naudas apmēra Ls 2433,84, pārtēriņa
procentuālā attiecība pret ģimenes ārsta kapitācijas naudu 86,20%.
Saskaņā ar Aģentūras Vadības informācijas sistēmā esošo informāciju
ģimenes ārsta L.K. darbību par 2006.gada 3.ceturksni raksturo – aprēķinātie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 4312,88, izlietotie
sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļi Ls 5886,20, sekundārās
ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu pārtēriņš Ls 1573,32, pamatmaksājums
no aprēķinātās ikmēneša kapitācijas naudas apmēra Ls 2480,28, pārtēriņa
procentuālā attiecība pret ģimenes ārsta kapitācijas naudu 63,40%.
Nosūtot pacientu pie speciālista, ģimenes ārsta lemj par pacientam
nepieciešamo konsultāciju un izmeklējumu apjomu, tādējādi, nodrošinot
racionālāko veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Līdz ar to, Noteikumi Nr.1036 paredz mehānismu: 1) daļa speciālistiem
paredzētās naudas tiek nodota ģimenes ārstu pārvaldībā un atbilstoši Noteikumu
Nr.1036 57.6.punktam ģimenes ārsts to izlietošanu kontrolē ar nosūtījumu
palīdzību; 2) ja ģimenes ārsts ir pārtērējis aprēķinātos sekundārās aprūpes
pakalpojumu apmaksas līdzekļus, Aģentūra var ieturēt līdz 20% no ģimenes
ārsta kapitācijas naudas, sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu
segšanai.
Veicot ģimenes ārsta L.K. darbības analīzi par 2006.gada 1., 2.,
3.ceturksni, pārtēriņu attaisnojošus apstākļus Aģentūra nav konstatējusi. Līdz ar
to, nolēma ieturēt no kapitācijas naudas.
[2.2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)
59.pantu pieprasīta informācija no pieteicējas.
Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja nav norādījusi faktus par pacientu
saņemto sekundāro ambulatoro pakalpojumu neatbilstību ģimenes ārsta
nosūtījumam, līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka pacienti
izmantojuši pakalpojumus bez nosūtījuma.
Pieteicēja nav norādījusi arī pārtēriņa rašanās iemeslus. Līdz ar to,
pieteicēja nav izmantojusi APL 59.pantā minēto pienākumu iesniegt
pierādījumus, kas ir viņas rīcībā un kas var būt būtiski lietā un norādītu
attaisnojošus apstākļus.
Aģentūra norāda, ka piekrīt pieteicējas argumentam par pacientu
nosūtīšanu uz analīzēm un izmeklējumiem pamatojoties uz medicīniskajām
indikācijām. Tomēr, Noteikumu Nr.1036 83.punkts attiecas arī uz līdzekļu
pārtēriņu sakarā ar nosūtījumiem uz laboratoriskajiem izmeklējumiem.
Saskaņā ar Vadības informācijas sistēmas datiem pieteicējas praksē
reģistrēto hronisko slimnieku aprūpei 2006.gada 1.līdz 3.ceturksnī izlietoti Ls
1424,78, tādējādi, tērējot 11% no attiecīgajam periodam aprēķinātajiem
sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas līdzekļiem.
Tādējādi, hronisko pacientu aprūpe nav iemesls, kādēļ izveidojies pārtēriņš.
Saskaņā ar Vadības informācijas sistēmas datiem 2006.gada 1.ceturksnī
ar nosūtījumu veikta viena plānveida operācija, taču ambulatorie izmeklējumi
pirms šīs operācijas nav veikti. Dienas stacionārā veiktas oftalmoloģiskās
operācijas trīs pacientiem, izmeklējumi pirms operācijām – Ls 29,80 apmērā.
Izmaksas sastāda Ls 502,92, tas ir 12% no sekundārās ambulatorās veselības
aprūpes pakalpojumu līdzekļiem.
Savukārt, 2006.gada 2.ceturksnī – Ls 209,92, bet 3.ceturksnī – Ls 351,46,
kas veido attiecīgi 5% un 8%.
Ņemot vērā minēto, Aģentūras ieskatā plānveida oftalmoloģiskās
operācijas un atkārtotas okulistu konsultācijas pēcoperāciju periodā ir iemesls,
kādēļ izveidojies līdzekļu pārtēriņš.
Attiecībā uz pieteicējas norādi par nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju,
reģistrēto pacientu apmeklējumu skaits ar akūtām saslimšanām 2006.gada
1.ceturksnī ir mazāks kā vidēji Rīgā (pieteicējas praksē 17,9 pacienti uz 100,
Rīgā – vidēji 19,23). Tādējādi, minētais arguments nav pamatots.
[2.3] Izvērtējot minēto, Aģentūra secina, ka lēmums ieturēt līdzekļus no
pieteicējas ģimenes ārsta praksei piešķirtās kapitācijas naudas ir samērīgs ar
sabiedrības interesēm. Proti, iespēja ieturēt līdzekļus no kapitācijas naudas ir
paredzēta, lai Aģentūrai būtu iespējams sabalansēt līdzekļu pārdali starp
primāro un sekundāro veselības aprūpi, tādējādi, nodrošinot pakalpojumu
pieejamību un samazinot rindas pie speciālistiem.
[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās
Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt un izdot jaunu administratīvo aktu,
šādu motīvu dēļ.
[3.1] Ģimenes ārste L.K. sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus
saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Aģentūru, un normatīvajiem aktiem. Līgumā
paredzēts noteikts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes līdzekļu apjoms
(konkrētajā lietā Ls 4205,51 1.ceturksnī, Ls 4209,92 2.ceturksnī, Ls 4312,88
3.ceturksnī), kuru ģimenes ārsts kontrolē.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.1036 58.punktu noteikti astoņi ģimenes ārstu
ienākumu avoti pa pacientu aprūpi. 58.1.punkts noteic, ka kapitācijas nauda ir
maksājums, kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta
pacientu sarakstā, minēto pacientu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes
ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu.
Atbilstoši 59.punktam, aprēķināto mēneša kapitācijas naudu attiecīgā ģimenes
ārsta pacientu veselības aprūpei aģentūras teritoriālā nodaļa sadala:
pamatmaksājumā – 85 % apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas
apmēra; ģimenes ārsta darbības novērtējuma mainīgajā maksājumā – 15 %
apmērā no aprēķinātās mēneša kapitācijas naudas apmēra.
Ja maksa par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz ārstam līgumā šim
nolūkam piešķirto apmēru, Aģentūra pārtēriņa summu daļēji ietur no ģimenes
ārsta kapitācijas naudas saskaņā ar Noteikumu Nr.1036 83.punktu. Proti,
papildus šo noteikumu 82.punktā minētajiem līdzekļiem aģentūra speciālistu
sniegto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plāno un, ja
nepieciešams, novirza līdzekļus no šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētās
ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet ne vairāk kā 20 % no tās, ja maksa par
speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar
ģimenes ārsta nosūtījumu) pārsniedz šo noteikumu 82.1.apakšpunktā minēto
apmēru.
Konkrētajā lietā Aģentūra konstatēja, ka pieteicēja ir pārtērējusi līgumā
paredzēto līdzekļu apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpei, un
nolēma ieturēt no pieteicējas kapitācijas naudas par 2006.gada 1., 2.,
3.ceturksni.
Pārsūdzētajā lēmumā nav pareizi noteikts pārtērēto līdzekļu apmērs,
tādējādi, nav pamatoti ieturēt maksimāli paredzēto 20% apmēru. Līdz ar to,
pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav izdarīti lietderības apsvērumi.
[3.2] Aģentūra vērtēja pieteicējas izlietotos līdzekļus saskaņā ar
Aģentūras iekšējo normatīvo aktu „Ieteikumi Veselības obligātās
apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem, veicot ģimenes ārsta kontrolēto
speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa daļas ieturēšanu
no ģimenes ārsta kapitācijas naudas (publicēti Latvijas Vēstnesī 2006.gada
24.oktobrī). Pieteicēja nevarēja zināt par ieteikumiem.
[3.3] Nav pamatots Aģentūras arguments, ka paaugstināta hronisko
slimnieku īpatsvars nav ģimenes ārsta vērtēšanas kritērijs, bet viens no
faktoriem, jo nav norādīts, kā atšķiras „ģimenes ārsta darbības vērtēšanas
kritērijs” no Aģentūras lietotā jēdziena „viens no faktoriem”. Pieteicējas ieskatā
tas ir viens un tas pats.
[3.4] Ģimenes ārsts teorētiski var kontrolēt līdzekļu pārtēriņu saskaņā ar
Vadības informācijas sistēmas datiem, tomēr, ģimenes ārsta nevar ietekmēt
pacientu pieņemšanu pie sekundārās aprūpes speciālistiem bez ģimenes ārsta
norīkojuma.
[3.5] Nosūtījumi pie speciālistiem bija medicīniski indicēti un līdzekļu
pārtēriņš pats par sevi nav uzskatāms par pārkāpumu.
Nav pamatots Aģentūras apgalvojums, ka veiktās ārstniecības kvalitātes
izvērtējums Aģentūrai nav jāvērtē.
[4] Tiesai iesniegtajā paskaidrojumā atbildētājs norāda, ka pieteikumu
uzskata par nepamatotu un noraidāmu saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā minēto,
papildus norādot turpmāko.
[4.1] APL 16.panta pirmā daļa noteic, ka iekšējais normatīvais akts ir
saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo normatīvo aktu ir izdevis.
Privātpersonām iekšējais normatīvais akts nav saistošs. APL 67.panta sestā daļa
noteic, ka iestāde nedrīkst pamatots administratīvo aktu ar iekšējo normatīvo
aktu. Ja iestāde ir piemērojusi iekšējo normatīvo aktu, to min administratīvā
akta pamatojumā. Šai norādei ir informatīvs raksturs.
Kā izriet no Noteikumu Nr.1036 83.punkta, ģimenes ārstiem, ja tiek
pārtērēti attiecīgajam periodam aprēķinātie speciālistu pakalpojumu samaksai
paredzētie līdzekļi, tiek ieturēti šie līdzekļi no kapitācijas naudas.
Tādējādi, ģimenes ārsta pienākums ir nosūtīt pacientu pie speciālista uz
konsultāciju vai nepieciešamajiem izmeklējumiem pamatotas nepieciešamības
gadījumā. Šāda nepieciešamība izriet no pacienta veselības stāvokļa, nevis
Aģentūras ieteikumiem vai ģimenes ārstam aprēķinātā līdzekļu daudzuma.
Turklāt, ģimenes ārsts ar savu darbību nevar ietekmēt nevienu no Aģentūras
ieteikumos minētajiem faktoriem saskaņā ar kuriem tiek pieņemts lēmums par
līdzekļu ieturēšanu no kapitācijas naudas.
[4.2] Ieteikumos minētais faktors – paaugstināts hronisko slimnieku
skaits, tiek vērtēts nevis ģimenes ārsta darbības ietvaros, bet kā apstāklis, kas
var ietekmēt ģimenes ārsta darbību speciālistu pakalpojumu izmantošanā.
Minētais ir viens no faktoriem, pieņemot lēmumu par līdzekļu ieturēšanu, bet
nav ģimenes ārsta darbības vērtēšanas kritērijs.
[4.3] Ikvienam ģimenes ārstam ir tiesības saņemt pieeju Vadības
informācijas sistēmai. Pieteicēja šādu lūgumu nav izteikusi.
[4.4] Noteikumu Nr.1036 1.punkts noteic, ka Noteikumi nosaka veselības
aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu
veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma
saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī
kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas
pretendentu centralizētas rindas.
Kā izriet no Noteikumu Nr.1036 121.punkta, lai nodrošinātu šo
noteikumu 108.punktā minētā līguma izpildi, aģentūra pārbauda pakalpojumu
pamatotību un efektivitāti, medicīnisko un finanšu dokumentāciju attiecībā uz
veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem,
kā arī ne retāk kā reizi ceturksnī kontrolē datus par plānotā finanšu apmēra
sasniegšanu un to prognozēto sadalījumu pa ceturkšņiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.583
„Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” (turpmāk –
Noteikumi Nr.583) 1.punktu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra
ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai
īstenotu valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības
nodrošināšanā un administrētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finanšu
līdzekļus.
No minētā izriet, ka Aģentūra administrē veselības aprūpes finanšu
līdzekļus. Jautājuma, vai ģimenes ārsts ir pamatoti nosūtījis pacientu pie
speciālista, izvērtēšana nav Aģentūras kompetencē.
Pirms lēmuma pieņemšanas iegūta informācija saskaņā ar APL 59.pantu.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu
pamata. Tāpat tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis iesniedza rakstveida
paskaidrojumus, ar kuriem tiesas sēdē iepazinās atbildētājs un tiesa.
[6] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotie pārstāvji pieteikumu neatzina
saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem
argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas
apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots.
[8] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto.
[8.1] 2005.gada 5.aprīlī starp pieteicējas ģimenes ārsta praksi un
Aģentūru noslēgts līgums par primārās veselības aprūpes pakalpojumu
sniegšanu un apmaksu (lietas 74.-82.lapa).
Ar 2005.gada 29.decembra grozījumiem minētajā līgumā 1.pielikums
izteikts jaunā redakcijā – plānotā kapitācijas nauda 2006.gadam noteikta Ls
9758, plānotais finansējums sekundāro ambulatoro veselības aprūpes
pakalpojumu apmaksai 2006.gadam – Ls 17084, no tiem 1.pusgadā – Ls 8439
(mēnesī Ls 1407), 2.pusgadā – Ls 8645 (mēnesī – Ls 1441) (lietas 103.lapa).
[8.2] 2006.gada 8.novembrī Aģentūra nosūtīja pieteicējai vēstuli par
viedokļa noskaidrošanu sakarā ar ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu
pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņu (lietas 38.lapa).
2006.gada 21.novembrī pieteicēja sniedza informāciju Aģentūrai, kurā
paskaidroja, ka viņas praksē reģistrēti daudz hronisko pacientu, invalīdi un
pacienti ar arodslimībām, kuriem nepieciešanas speciālistu konsultācijas.
Pieteicējas ieskatā nosūtījumi pie speciālistiem bija pamatoti un pārtēriņš radies
dēļ nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas 2006.gada sākumā, plānveida
operācijām (sevišķi oftalmoloģiskās), kā arī pēcoperāciju konsultācijas,
pieteicējai nav iespējams kontrolēt, ja pacients dodas pie speciālista bez
norīkojuma (lietas 39.lapa).
[9] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā pastāv strīds par to, vai
pieteicēja pamatoti pārtērēja noslēgtā līguma ietvaros paredzēto finansējumu
sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai 2006.gada 1.,
2., 3.ceturksnī, kā arī atbildētājs pamatoti nolēma ieturēt no pieteicējas
kapitācijas naudas speciālistu darba apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa
summu.
[10] Noteikumu Nr.1036 83.punkts noteic, ka papildus šo noteikumu
82.punktā minētajiem līdzekļiem aģentūra speciālistu sniegto ambulatoro
veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plāno un, ja nepieciešams, novirza
līdzekļus no šo noteikumu 59.1.apakšpunktā minētās ģimenes ārsta kapitācijas
naudas, bet ne vairāk kā 20 % no tās, ja maksa par speciālistu sniegtajiem
ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)
pārsniedz šo noteikumu 82.1.apakšpunktā minēto apmēru.
Noteikumu Nr.1036 82.1.punkts noteic, ka līdzekļus samaksai par
sekundārās un terciārās veselības aprūpes pakalpojumiem aģentūra
plāno samaksai par speciālistu sniegtajiem ģimenes ārstu kontrolētajiem (ar
ģimenes ārsta nosūtījumu) ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem,
kuru katram ģimenes ārstam aprēķina, izmantojot vienu no noteiktajiem
maksājumiem
Saskaņā ar Noteikumu Nr.1036 59.1.punktu aprēķināto mēneša
kapitācijas naudu attiecīgā ģimenes ārsta pacientu veselības aprūpei aģentūras
teritoriālā nodaļa sadala pamatmaksājumā – 85 % apmērā no aprēķinātās
mēneša kapitācijas naudas apmēra.
No minētā izriet, ka Aģentūra plāno speciālistu sniegto ambulatoro
veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos līdzekļus. Plānoto līdzekļu
izlietošana ir ģimenes ārsta kontrolē. Ja maksa par speciālistu sniegtajiem
ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu)
pārsniedz plānotos līdzekļus, Aģentūra, ja nepieciešams, novirza pārsniegtos
maksājumus no ģimenes ārsta kapitācijas naudas, bet ne vairāk kā 20% apmērā.
Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir pārtērējusi plānotos
maksājumus par speciālistu sniegtajiem ambulatorajiem veselības aprūpes
pakalpojumiem (ar ģimenes ārsta nosūtījumu). Tiesas ieskatā nav nozīmes, cik
procentuāli liels ir pārtērēto līdzekļu apjoms kā pret ģimenes ārsta kapitācijas
naudu, tā pret aprēķinātajiem līdzekļiem, jo iepriekš minētās tiesību normas
neparedz konkrētu pārtēriņa apjomu. Proti, pārtērētie līdzekļi tiek novirzīti no
ģimenes ārstam aprēķinātās kapitācijas naudas ne vairāk kā 20% apmērā.
Tādējādi, tiesa secina, ka lietā ir strīds par to, vai ieturētie maksājumi no
pieteicējas kapitācijas naudas ir samērīgi. Proti, vai atbildētājs pamatoti
aprēķināja ieturējumu summu maksimālajā apmērā.
Kā izriet no pieteicējas Aģentūrai sniegtās informācijas, līdzekļu pārtēriņš
radies, jo viņas praksē reģistrēti daudz hronisko pacientu, invalīdi un pacienti ar
arodslimībām, kuriem nepieciešanas speciālistu konsultācijas. Pieteicējas
ieskatā nosūtījumi pie speciālistiem bija pamatoti un pārtēriņš radies dēļ
nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas 2006.gada sākumā, plānveida
operācijām (sevišķi oftalmoloģiskās), kā arī pēcoperāciju konsultācijas,
pieteicējai nav iespējams kontrolēt, ja pacients dodas pie speciālista bez
norīkojuma (lietas 39.lapa).
Tādējādi, tiesai jāvērtē, vai Aģentūra, pieņemot pārsūdzēto lēmumu,
izvērtēja visus apstākļus lietā un noteica samērīgu ieturēto maksājumu apmēru.
[11] Saskaņā ar APL 15.panta divpadsmito daļu iestāde un tiesa nedrīkst
atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts
ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas
aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to,
ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai
nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas
piemērošanu.
Saskaņā ar APL 16.panta pirmo daļu iekšējais normatīvais akts ir saistošs
tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību
subjektam padotajām institūcijām.
Tiesa konstatē, ka lēmumu pieņemšanas brīdī spēkā bija Veselības
ministrijas 2006.gada 11.oktobra ieteikumi Nr.2 „Ieteikumi Veselības obligātās
apdrošināšanas valsts aģentūras darbiniekiem, veicot ģimenes ārsta kontrolēto
speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa daļas ieturēšanu
no ģimenes ārsta kapitācijas naudas” (turpmāk – Ieteikumi). Šie ieteikumi ir
iekšējs normatīvais akts atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta
pirmās daļas 4.punktam un ir izdoti, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteikto iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību.
Kā norādīts tiesu praksē, noteiktas, visiem vienādas kārtības piemērošana,
pamatojoties uz iekšējo aktu, pati par sevi ir garantija, ka attiecībā uz visām
personām iestāde rīkojas vienādi, būtiski samazina patvaļīgu lēmumu
pieņemšanas iespēju (sal.sk. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada
6.novembra sprieduma lietā AA 1046-06/10 [16] punktu).
Tādējādi, tiesa secina, ka ar Ieteikumiem noteikta vienota izvērtēšanas
kārtība. Pie šādiem apstākļiem atbildētājs bija tiesīgs piemērot iekšējo
normatīvo aktu, lai pieņemtu lēmumu par pārtērēto līdzekļu ieturēšanu. Tiesas
ieskatā noteiktas, visiem vienādas kārtības piemērošana, pamatojoties uz iekšējo
aktu, pati par sevi ir garantija, ka tiek nodrošināta vienlīdzības un taisnīguma
principu ievērošanu. Tiesa norāda, ka nav nozīmes, vai pieteicēja zināja par
Ieteikumos ietvertajām prasībām, jo Ieteikumi attiecināmi uz Aģentūras
darbiniekiem, nodrošinot vienotu lēmumu pieņemšanas kārtību.
Tā kā starp atbildētāju un pieteicējas ģimenes ārsta praksi ir noslēgts
publisko tiesību līgums, tad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta
otrajai daļai starp Aģentūru un pieteicējas ģimenes ārsta praksi pastāv padotības
attiecības.
Pie šādiem apstākļiem atbildētājs bija tiesīgs piemērot iekšējo normatīvo
aktu, lai pieņemtu lēmumu par līdzekļu ieturēšanu par pieteicējas kontrolēto
speciālistu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumu (ar ģimenes ārsta
nosūtījumu) apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņu.
[12] Ieteikumu 1.punkts noteic vadlīnijas, kas Aģentūras darbiniekiem
jāņem vērā, pieņemot lēmumu par līdzekļu ieturēšanu no ģimenes ārsta
kapitācijas naudas saskaņā ar Noteikumu Nr.1036 83.punktu, ja ir izveidojies
ģimenes ārsta kontrolēto speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu
pārtēriņš, vai pieņemot lēmumu par līdzekļu neieturēšanu, ja pastāv pamatoti
iemesli, kuru dēļ līdzekļu pārtēriņš ir radies, kā arī veicot ģimenes ārsta
kontrolēto speciālistu pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu pārtēriņa daļas
ieturēšanu no ģimenes ārsta kapitācijas naudas (arī turpmāk redakcijā, kas bija
spēkā līdz 2007.gada 17.maijam).
Saskaņā ar Ieteikumu 2.punktu lēmums par ieturēšanu ir administratīvs
akts, ja nepastāv attaisnojoši faktori, kas pamato līdzekļu pārtēriņu. Ieturējums
tiek veikts par visu pārtēriņa summu, bet nepārsniedzot 20% no ģimenes ārsta
ceturkšņa kapitācijas naudas.
Kā izriet no Ieteikumu 3.punkta, lēmumu par neieturēšanu pieņem, ja tiek
konstatēts kāds no attaisnojošiem faktoriem – paaugstināts hronisko slimnieku
skaits. Iegūto mediānas vērtību 1,25 M salīdzina ar katram ģimenes ārstam
aprēķināto vidējo piemaksu apjoma rādītāju. Ģimenes ārsta, kura piemaksu par
hronisko slimnieku aprūpi apjoma rādītājs ir vienāds vai pārsniedz 1,25 M,
darbība ir uzskatāma par atbilstošu šajā punktā minētajam faktoram. Aprēķinam
nepieciešamie dati tiek iegūti no Aģentūras Vadības informācijas sistēmas
ambulatoro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas programmatūrā ievadītās
uzskaites dokumentu informācijas par ceturksni.
Tiek ņemti vērā arī citi faktori - piemēram, speciālistu pakalpojumi
sniegti bez ģimenes ārsta nosūtījuma, bet speciālistu sniegtā ārstniecības
pakalpojuma ambulatorā talonā kā nosūtītājs norādīts konkrētais ģimenes ārsts,
vai ģimenes ārsta pacientus raksturo saslimstības pieaugums sakarā ar
nelabvēlīgu epidemioloģisko situāciju.
No minētā izriet, ka, lemjot par ieturējumu no ģimenes ārsta kapitācijas
naudas, tiek veikti aprēķini saskaņā ar Vadības informācijas sistēmas datiem par
hronisko pacientu skaitu. Tiek ņemts vērā arī faktors, ka pacienti izmanto
speciālistu pakalpojumu bez ģimenes ārsta nosūtījuma, kā arī saslimstības
pieaugums sakarā ar nelabvēlīgu epidemioloģisko situāciju. Pietiek, ja tiek
konstatēts kāds no minētajiem attaisnojošiem faktoriem.
Konkrētajā lietā Aģentūra izvērtēja pieteicējas norādītos faktorus un
secināja, ka norādītie iemesli nav attaisnojoši. Proti, pieteicēja nav iesniegusi
pierādījumus par saņemto sekundāro ambulatoro pakalpojumu neatbilstību
ģimenes ārsta nosūtījumam. Kā norāda pieteicēja, viņai nav pieejas Vadības
informācijas sistēmas datiem. Savukārt, saskaņā ar Aģentūras rīcībā esošo
informāciju pieteicēja nav lūgusi pieeju Vadības informācijas sistēmas datiem.
Tādējādi, tiesa secina, ka pieteicējai bija iespējams pārliecināties, vai
viņas pacienti neizmanto speciālistu pakalpojumus un iesniegt attiecīgus
pierādījumus Aģentūrā, bet šādu iespēju viņa nav izmantojusi.
Attiecīgi Aģentūra izvērtēja arī pieteicējas argumentus, ka viņas praksē ir
paaugstināts hronisko pacientu skaits, saskaņā ar Vadības informācijas sistēmas
datiem un secināja, ka hronisko pacientu aprūpe nav iemesls, kādēļ izveidojies
pārtēriņš. Minētais attiecināms arī pieteicējas norādīto faktoru – nelabvēlīgo
epidemioloģisko situāciju – vidējais rādītājs Rīgā saskaņā ar Vadības
informācijas sistēmas datiem ir bijis augstāks kā pieteicējas praksē.
Attiecībā uz pieteicējas norādi par plānveida operācijām (sevišķi
oftalmoloģiskās), kā arī pēcoperāciju konsultācijām, Aģentūra secināja, ka
minētais ir attaisnojošs iemesls.
Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts
saskaņā ar Ieteikumu prasībām un nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka
Aģentūra nav izvērtējusi visus apstākļus lietā.
[13] APL 59.pants noteic, pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde
iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai
pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu
tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod
administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.
Iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt
informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar
liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību.
Ja iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku,
bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no
administratīvā procesa dalībniekiem.
Procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā,
un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu
būt būtiski.
Noteikumu Nr.583 1.punkts noteic, ka Veselības obligātās apdrošināšanas
valsts aģentūra ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas
izveidota, lai īstenotu valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamības nodrošināšanā un administrētu valsts obligātās veselības
apdrošināšanas finanšu līdzekļus.
Ministru kabineta 2005.gada 29.marta noteikumi Nr.218 "Medicīniskās
aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums"
(bija spēkā līdz 2008.gada 9.februārim) noteica Medicīniskās aprūpes un
darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas kompetenci - veikt
ekspertīzes un sniegt atzinumus par medicīniskās aprūpes kvalitāti.
No minētā izriet, ka Aģentūra administrē veselības aprūpes finanšu
līdzekļus. Jautājuma par ģimenes ārsta sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitāti
izvērtēšana nav Aģentūras kompetencē. Medicīniskās aprūpes kvalitāti izvērtēt
līdz 2008.gada 9.februārim bija Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes
kvalitātes kontroles inspekcijas kompetencē. Aģentūra, izskatot lietu, var
pieprasīt informāciju kā no ģimenes ārsta, tā no citām institūcijām.
Konkrētajā lietā Aģentūra pieprasīja informāciju no pieteicējas un,
pieņemot pārsūdzēto lēmumu, to izvērtēja (skat.[8.2]). Pieņemot pārsūdzēto
lēmumu, Aģentūra izmantoja arī Vadības informācijas sistēmas datus, kuri ir
pieejami arī pieteicējai, bet pieteicēja šādu pieeju nav pieprasījusi.
Tiesas ieskatā Aģentūrai nebija pamata pieprasīt izvērtēt pieteicējas
ģimenes ārsta praksē sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitāti Medicīniskās
aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai, jo
pārsūdzētais lēmums pieņemts vienīgi izmantojot Vadības sistēmas datu bāzi.
Proti, Aģentūras lēmums balstīts uz statistikas datiem tās kompetences ietvaros.
Pieteicējas ģimenes ārsta praksē sniegtās medicīniskās aprūpes kvalitātei nav
nozīmes, izvērtējot jautājumu par pārtērēto līdzekļu ieturēšanu. Ieteikumos
ietvertie kritēriji Aģentūrai jāpamato vienīgi saskaņā ar matemātiskiem
aprēķiniem.
Līdz ar to, tiesa secina, ka nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka,
pieņemot pārsūdzēto lēmumu, Aģentūrai bija jāizvērtē pieteicējas ģimenes ārsta
praksē sniegto pakalpojumu kvalitāte. Pārsūdzētais lēmums pieņemts Aģentūras
kompetences ietvaros - administrēt valsts obligātās veselības apdrošināšanas
finanšu līdzekļus. Proti, pārsūdzētais lēmums pieņemts ģimenes ārsta izlietoto
finanšu līdzekļu uzraudzības ietvaros un Aģentūrai nebija jāpieprasa informācija
no Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles
inspekcijas par pieteicējas ģimenes ārsta prakses darba kvalitātes izvērtēšanu.
Konkrētajā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja nekvalitatīvi veic savu darbu, bet
gan par to, vai pieteicēja pietiekami kontrolē piešķirotos valsts obligātās
veselības apdrošināšanas finanšu līdzekļus.
Saskaņā ar noslēgto līgumu (skat.[8.1]) pieteicējai piešķirts noteikts
apjoms līdzekļu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu
apmaksai, kuru izlietošana ir pieteicējas kontrolē. Pieteicējai, pieprasot pieeju
Vadības informācijas sistēmai, ir iespēja iepazīties ar sistēmas datiem un plānot
ģimenes ārsta praksei piešķirto līdzekļu izlietojumu. Minētajam nav nekāda
sakara ar pieteicējas darba kvalitātes izvērtējumu, bet vienīgi ar finanšu
disciplīnas ievērošanu.
Tādējādi, tiesa piekrīt atbildētāja argumentam, ka ģimenes ārsta
pienākums ir nosūtīt pacientu pie speciālista, ja tam ir nepieciešamība un šāda
nepieciešamība izriet no pacienta veselības stāvokļa nevis piešķirto līdzekļu
apjoma. Pārtēriņš ir iespējams – tādēļ Aģentūra izvērtē Ieteikumos minētos
faktorus. Ja faktori ir attaisnojoši, Aģentūra var pieņemt lēmumu par līdzekļu
neieturēšanu.
Konkrētajā lietā Aģentūra konstatēja, ka pieteicējas norādītie pārtēriņa
rašanās iemesli nav attaisnojoši (skat.[12]). Tādējādi, tiesa secina, ka Aģentūras
ieturēto līdzekļu apmērs no pieteicējas kapitācijas naudas ir samērīgs. Proti,
pieteicējas finansiālo interešu aizskārums ir samērīgs ar sabiedrības interesēm –
piešķirtais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir jāizmanto pamatoti.
[14] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais
lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā
procesa likuma 246.-251. pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt L.K. pilnvarotās personas biedrības „Latvijas Ģimenes ārstu
asociācija” pieteikumu par Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras
2007.gada 8.jūnija lēmuma Nr.4/1 1-10/3364 atcelšanu un jauna administratīvā
akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no
tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona
tiesā.
Tiesnese /paraksts/ D.Suipe,
2008. gada 4.martā