Landlord wins eviction and debt collection case against tenant who failed to pay rent and refused mediation.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the landlord's request for eviction and debt collection against a tenant who failed to pay rent and refused mediation. The tenant, living with minor children, had not paid the outstanding balance of 916.77 EUR despite multiple lease renewals and offers of alternative housing. Since the tenant did not appear in court, the judge issued a default judgment based on the plaintiff's evidence.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 208.1 panta 1. daļa; Civillikuma 1765. pants: In default judgments, the court may order eviction and debt collection when the defendant fails to appear or provide explanations, provided the plaintiff's claim is substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-1777-17/5
ECLI:LV:LIET:2017:1121.C20177717.1.S
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2017.gada 21.novembrī
Liepājas tiesa šādā sastāvā
tiesnese Inta Pūce
tiesas sēžu sekretāre Linda Bureņa
piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību pret /pers. B/ par izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu.
Tiesa
k o ns t a t ē j a
Liepājas tiesā 2017.gada 2.augustā prasītājas pārstāvis cēlis prasību pret atbildētāju par izlikšanu un parāda 916,77 EUR un tiesas izdevumu
piedziņu, kā arī noteikt tiesību saņemt likumiskos procentus no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norāda, ka atbildētāja kopā ar nepilngadīgajiem bērniem /pers. C/ un /pers. D/ lieto dzīvojamo telpu un izmanto
pamatpakalpojumus, bet par tiem nav norēķinājusies pilnā apmērā, lai gan viņiem tikusi nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot
pamatpakalpojumus. Dzīvojamās telpas terminēts īres līgums noslēgts vairākas reizes, pēdējais līdz 2016.gada 13.decembrim, izīrējot dzīvojamo telpu
Nr./adrese/. Uz 2017.gada 31.jūliju atbildētājas parāds sastāda 892,83 EUR un likumiskie procenti 23,94 EUR, tas izveidojies laikā no 2015.gada
1.septembra. Atbildētāja dzīvokli nav atbrīvojusi, kopā ar atbildētāju dzīvoklī turpina dzīvot viņas nepilngadīgie bērni. Mediāciju izmantot nevēlas. Nauda
iemaksājama kontā Nr. /konta numurs/ AS „SEB banka”.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.,1756., 1759., 1760., 1765., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 6., 11. 1 ,12.pantu un
Civilprocesa likuma 1., 127., 195.pantu.
Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz pieteikumā minētajiem apstākļiem, lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu
916,77 EUR apmērā un izlikt atbildētāju kopā ar bērniem no dzīvokļa. Norādīja, ka atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu pēc prasības celšanas
tiesā, kā arī nav vērsusies Liepājas pašvaldībā, lai risinātu dzīvokļa jautājumu. Atbildētājai ir piedāvāti citi dzīvokļi ar daļējām ērtībām, viņa visus
piedāvājumus līdz šim ir noraidījusi. Atbildētāja nav samaksājusi ar tiesas spriedumu piedzīto parādu par iepriekšējo laika posmu. Lūdza prasību
apmierināt uzturētajā apjomā.
Atbildētāja paskaidrojumu nav sniegusi un uz tiesas sēdi nav ieradusies. Viņai par tiesas sēdes norises vietu un laiku paziņots Civilprocesa
likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesa atzīst, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli un lieta izskatāma
bez atbildētājas klātbūtnes.
Ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, tiesai, saskaņā ar panta pirmo daļu, lietā jātaisa aizmugurisks spriedums, jo atbildētāji
nav snieguši paskaidrojumu par prasību un nav ieradušies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu. Tiesa nekonstatē, panta trešās daļas
punktos noteiktos šķēršļus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāves paskaidrojumu un novērtējusi lietas materiālus, secina, ka prasība uzturētajā apjomā ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai
pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato prasību.
Lietā nav strīdu, ka atbildētāja lieto dzīvokli Nr./adrese/, kā arī, ka prasītāja minēto daudzdzīvokļu māju apsaimnieko (lietas 6.-30.lapa).
Starp pusēm 2014.gada 4.novembrī noslēgts terminēts dzīvojamās telpas īres līgums, kas 2016.gada 29.septembrī pagarināts līdz
2016.gada 13.decembrim, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2016.gada 13.septembra lēmumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus un iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav apstrīdējusi aprēķināto parādu un savu pienākumu atbrīvot dzīvokli.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus. Parāds
uz 2017.jūliju sastādīja 892,83 EUR (lietas 31.,32.lapa). Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka parāds samaksāts.
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par īres un pamatpakalpojumu parāda 892,83 EUR laika periodā no 2015.gada 1.septemra līdz 2017.gada
31.jūlijam, piedziņa no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 2141.pants paredz īrnieka pienākumu samaksāt īres maksu līgumā noteiktos termiņos, bet novilcinot maksājumus, īrniekam
jāmaksā nokavējuma procenti.
Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 23,94 EUR laika posmā no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.jūnijam.
Vērtējot apstākļus atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, secināms, ka atbildētājas, kā patērētājas tiesības nav nepamatoti ierobežotas –
nokavējuma procenti par parādu aprēķināti atbilstoši likumam, tos aprobežot nav pamata.
Tiesa atzīst, ka apmierināma prasība par likumisko procentu 23,94 EUR piedziņu.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļā noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas
īres līgums. Savukārt minētā likuma 6.pants nosaka, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts un noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka
pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu.
Lietā nav strīda par to, ka pušu starpā noslēgtā īres līguma termiņš bija 2016.gada 13.decembris (lietas 28.lapa).
Atbildētāja telpas nav atbrīvojusi uz lietas izskatīšanas laiku. Tiesa konstatē, ka atbildētāja dzīvoklī Nr./adrese/, ir iemitināta kopā ar
nepilngadīgiem bērniem /pers. C/ un /pers. D/.
Tiesa atzīst, ka ir piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmā daļa - izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu,
izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs
mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un
normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot
pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Tiesas rīcībā ir informācija, ka piemērojams likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1panta pirmās daļas 2.punkts un 36.3panta pirmās daļas
nosacījumi, jo atbildētājai ir nepilngadīgi bērni. Ievērojot minētās likuma normas,3.- tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas
tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.
Līdz ar to tiesa secina, ka ir apmierināms prasījums par atbildētājas /pers. B/ un viņas nepilngadīgo bērnu /pers. C/ un /pers. D/ izlikšanu no
dzīvokļa Nr./adrese/, nodrošinot palīdzību, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.1 pantu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, apmierināms prasītājas lūgums atzīt tai tiesības saņemt likumiskos
sešus procentus gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Par labu prasītājai no atbildētājas piedzenama samaksātā valsts nodeva 208,66 EUR (lietas 5.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
3,20 EUR (lietas 4.lapa).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.pantu, 42.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu valstij piedzenami nesamaksātie faktiskie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu – 0,59 EUR.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 187.,193.pantu, tiesa
no s p r ie d a
apmierināt prasību.
Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un viņas nepilngadīgos bērnus: /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/,
personas kods /personas kods/, ar viņiem piederošām mantām no dzīvokļa Nr./adrese/, ar citas dzīvojamās telpas ierādīšanu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
parādu 916,77 EUR (deviņus simtus sešpadsmit euro septiņdesmit septiņus centus), ko veido pamatparāds 892,83 EUR un likumiskie procenti 23,94
EUR laika posmā no 2015.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.jūnijam; kā arī tiesas izdevumus 211,86 EUR (divus simtus vienpadsmit euro astoņdesmit
sešus centus).
Nauda iemaksājama AS “SEB banka” kontā Nr./konta numurs//.
Atzīt SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesību saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku
sprieduma izpildei.
Piedzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,59 EUR (piecdesmit deviņus centus).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:
Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas daļā par maksājumu veikšanu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
/pers. B/ nav tiesīga aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas
dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 21.novembrī.
Tiesnese I.Pūce