Court dismissed taxpayer appeal, ruling tax authority's findings of no actual transactions were legally sound.

Lietas Nr. A420478813

Lietas arhīva Nr. AA43-0706-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 30.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis,

tiesneses R.Paegle un V.Zommere,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 30.augusta lēmuma Nr.22.8/L-21184 atcelšanu, sakarā ar SIA „/Nosaukums A/”

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvalde veica SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk

– pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2011.gada janvāri – 2012.gada jūniju, valsts sociālās

apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par 2011.gada janvāri –

2012.gada jūliju un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2011.gadu. Ar dienesta Nodokļu kontroles

pārvaldes Kurzemes kontroles daļas galvenā nodokļu inspektora 2013.gada 27.marta lēmumu Nr.23.4/L-303 pieteicējai

papildus tika aprēķināts UIN Ls 27 601, soda nauda Ls 8280,3, nokavējuma nauda Ls 3201,72, PVN Ls 51 150,91, soda

nauda Ls 15 345,27, nokavējuma nauda Ls 12 363,61, kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 2619,51 un

saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 785,86. Ņemot vērā likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas

nosacījumus, pēc pārbaudes uzliktā soda nauda noteikta 50 procentu apmērā, tas ir, UIN soda nauda Ls 4140,15 un PVN

soda nauda Ls 8065,62.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektoram. Ar dienesta ģenerāldirektora p.i.

2013.gada 30.augusta lēmumu Nr.22.8/L-21184 (turpmāk – Lēmums) zemākas iestādes lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā

secināts, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”, SIA „EM

Transports” un SIA „Lucky Print” faktiski nav notikuši.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Dienests, veicot auditu un uz tā pamata pieņemot lēmumu, pārkāpa privātpersonu tiesību ievērošanas principu,

tiesiskuma principu, tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, patvaļas aizlieguma principu, tiesiskās paļāvības

principu, likuma prioritātes principu, procesuālā taisnīguma principu.

[2.2] Dienesta izdarītie secinājumi, ka pieteicējas un SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”,

SIA „EM Transports” un SIA „Lucky Print” darījumi faktiski nav notikuši, neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Minētie

secinājumi izdarīti, tīši sagrozot lietas faktiskos apstākļus.

[2.3] Pieteicējai laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam trūka kvalificētu speciālistu un savas

tehniskās bāzes, tāpēc pieteicēja, lai pienācīgā kārtā izpildītu no partneriem saņemtos pasūtījumus, noslēdza līgumus ar

iepriekš minētajām sabiedrībām. Gala produktu saņēmēji bija SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga”.

[2.4] Pirms katra reklāmas pakalpojuma izpildes pieteicēja un SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL

Invest”, SIA „EM Transports” un SIA „Lucky Print” ar parakstiem apstiprināja attiecīgā pakalpojuma izmaksu tāmi vai

reklāmas izvietošanas plānu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Visi darbi tika iepriekš saskaņoti un atspoguļoti

attiecīgajos pielikumos, kurus parakstīja abas puses. Tajos precīzi tika uzskaitīti darbi pēc pozīcijām, katras pozīcijas

izmaksas, kopējā darbu vērtība. Līdz ar to papildu tāmes netika sagatavotas. Reklāmas izvietošanas plāns ir atsevišķs

dokuments, kas līguma ietvaros netika sastādīts. Par izpildītajiem darbiem tika parakstīti pieņemšanas – nodošanas akti.

Turklāt auditori norāda, ka faktūrrēķinos norādīto pakalpojumu apraksts un summas ir identiskas pielikumos norādītajam.

[2.5] Neatrašanās juridiskajā adresē neapliecina, ka uzņēmums neveic saimniecisko darbību. Klienti nevarēja zināt, kas

pieņems pasūtījumu no pieteicējas puses, tāpēc uz faktūrrēķiniem nav parakstu atšifrējuma. Ņemot vērā dinamisko reklāmas

aģentūras darba ritmu, ir iespējams, ka tās darbinieki pieļauj kādas nepilnības.

[2.6] Pieteicējai nekad nav bijis mērķa vai nodoma piedalīties ar PVN izkrāpšanu saistītās darbībās. Dienesta

secinājums par pretējo ir patvaļīgs un ietverts lēmumā bez jebkāda loģiska pamatojuma. Šāds dienesta secinājums ir obligāti

pamatojams, kas šajā konkrētajā gadījumā nav darīts. Tā kā pieteicējas darbības nav nedz krāpnieciskas, nedz ļaunprātīgas,

tai ir tiesības izmantot PVN sistēmas finansiālās priekšrocības.

[2.7] Visi darījumi ir notikuši, gadījumā, ja kāds dokuments noformēts ar trūkumiem, par to vainīgo var saukt pie

administratīvās atbildības, bet ne uzskatīt šos darījumus par neesošiem. Auditoru izdarītais secinājums, ka darījumi nav

notikuši, ir vērtējams kā patvaļa.

[2.8] Lai noteiktu, vai darījums ir faktiski noticis, jākonstatē, vai šī darījuma rezultātā ir iegūts kāds materiāls labums. Ja

tāds ir iegūts un par to ir pierādījumi, tad ir secināms, ka darījums ir faktiski noticis. Pieteicēja, saņemot pakalpojumus no

SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”, SIA „EM Transports” un SIA „Lucky Print”, guva

materiālos labumus. Tas ir, ar iegūto pakalpojumu palīdzību laicīgi un atbilstoši darba uzdevumos norādītajam tika izpildīti

pasūtītāju SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga”, SIA „Lucky Print” pieprasījumi.

[2.9] Līgumu slēgšana un izpilde balstās uz vispārējiem noteikumiem par darījumiem un speciālajām normām, kas

attiecas tikai uz līgumiem. Sevišķa nozīme ir tiesiskā darījuma patiesās jēgas noskaidrošanai. Civillikums neatzīst formālu

pieeju darījumu iztulkošanai, bet prasa noskaidrot darījumu dalībnieku īsto gribu, viņu izsacīto vai kā citādi izrādīto

nodomu. Šī uzdevuma izpildē jāvadās arī no normām par gribas īstumu. Darījumu tulkošanā svarīgi ir noskaidrot to

tiesisko pamatu un mērķi. Auditoru rīcībā ir SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga” sniegtā informācija, kas

apliecina pieteicējas un to starpā veiktos darījumus.

[2.10] Faktūrrēķinos un līgumu pielikumos, ņemot vērā pieteicējas darbības specifiku, nav iespējams norādīt

pakalpojumu apjomus un mērvienības par sniegtajiem pakalpojumiem ne litros, ne kilogramos. Reklāmas lapas

izgatavošanas process ir atkarīgs no informatīvā satura, apjoma, kvalitātes. Tas var aizņemt ievērojamu laiku – dažas

nedēļas vai ilgāk, tādēļ nav iespējams noteikt konkrēto izpildes laika termiņu. Process ietver maketa izstrādi un saskaņošanu,

kas savukārt saistīts ar reklāmas lapā iekļauto preču fotografēšanu, teksta izveidi, izvietošanu, krāsu toņu, formāta izvēli un

saskaņošanu, kā arī daudz citus darbus. Arī dienests konstatēja faktūrrēķinos pieteicējas darījumu pamatojumus. No

Civillikuma izriet, ka darījumi ir jārespektē arī dienestam.

[2.11] Dienestam bija jāizvērtē, ka pieteicēja faktiski ir starpnieks, kas vienam uzņēmumam pasūta reklāmas produktus,

bet gala rezultātā šī produkcija nonāk gala pasūtītājiem – SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga”. Nevar būt tāda

situācija, ka no viena produkta, kad pieteicēja iepērk reklāmu, valsts amatpersona neatzīst tās tiesības uz priekšnodokli, bet,

kad gala saņēmējs no tā paša darījuma samaksā naudas līdzekļus nodokļos, tādam darījuma jābūt pieņemtam.

[2.12] Pieteicējai nav jāveic savu darījumu partneru saimnieciskās darbības pārbaude, jo darījumu partneri nodrošina

līgumos paredzēto darbu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 8.novembrī saņemts dienesta paskaidrojums, kurā dienests uzskata, ka

pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja nav izteikusi iebildumus par nodokļu auditā apstrīdēto darījumu ar SIA „Lucky Print”, tādējādi lieta tika

izskatīta apstrīdētajā daļā, tas ir, par deklarētajiem darījumiem ar SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL

Invest”, SIA „EM Transports”.

[3.2] Izvērtējot darījuma pamatojumu, dienests secina, ka tas ir vispārīgs un nekonkrēts, nav saprotams, kādā apjomā,

kur un kādi pakalpojumi sniegti. SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”, SIA „EM Transports”

noformētajos faktūrrēķinos un līgumu pielikumos nav norādīta mērvienība, daudzums, cena par vienu vienību. Uzrādītas

vienīgi kopējās summas. Tāpat redzams, ka šo sabiedrību faktūrrēķinu, līgumu un to pielikumu noformēšanas veids ir

vienveidīgs, tajos pieļautas vienas un tās pašas gramatiskās kļūdas. Tas liecina par saskaņotu rīcību, kā arī par dokumentu

noformēšanu vienā un tajā pašā vietā, nevis katrā no minētajām sabiedrībām.

[3.3] SIA „Radijs” /amats/ /pers. F/ 2013.gada 5.marta paskaidrojumā dienestam norādīja, ka SIA „Radijs” iedeva

pieteicējai savus rekvizītus, lai tā var sagatavot dokumentus. Līdz ar to ir pamats dienesta secinājumam, ka pieteicēja zināja,

ka ir iesaistīta ar PVN krāpniecību saistītās darbībās. Tāpat nav sniegta skaidra un saprotama informācija par SIA „Radijs”

saimniecisko darbību un darījumiem ar pieteicēju. No paskaidrojumiem izriet, ka notikusi vienīgi dokumentu noformēšana.

[3.4] SIA „Demiru” /amats/ /pers. G/ paskaidrojums dienestam liecina par to, ka /pers. G/ nav piedalījies sabiedrības

saimnieciskajā darbībā un nav informēts par darījumu norisi un būtību. No viņa sniegtās informācijas izriet, ka darījumus

faktiski veica persona, vārdā /vārds/, kas nav identificējama kā sabiedrības pilnvarotā persona. Tādējādi nav pamata

uzskatīt, ka SIA „Demiru” darījumi ar pieteicēju ir notikuši.

[3.5] /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ dienesta vēstules atstāja bez ievērības un nesniedza informāciju par SIA „Gekata”,

SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports” saimniecisko darbību, tātad neapstiprināja darījumus.

[3.6] Izvērtējot /pers. L/ 2013.gada 4.marta un 11.septembra dienestam sniegtos paskaidrojumus, dienests secina, ka

tajā norādītā informācija ir vispārīga. /pers. L/ nav sniedzis konkrētu informāciju par darījumu būtību, apstākļiem un norisi.

Tāpat nav identificējamas darījumos iesaistītās personas, jo /pers. L/ nosaucis personu vārdus, kuru saistība ar SIA

„Gekata” un SIA „Demiru” nav konstatējama. Turklāt nav saprotams, kā /pers. L/ 2010.gada beigās kā pieteicējas pārstāvis

varēja tikties ar darījuma partneru pārstāvjiem, jo dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka /pers. L/ auditējamā periodā

nav deklarēts kā pieteicējas darba ņēmējs, savukārt pilnvara noformēta tikai 2012.gada 3.decembrī. Tātad /pers. L/

2013.gada 4.marta paskaidrojumā norādītā informācija par pakalpojumu sniegšanu neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem un

nav patiesa.

[3.7] Nekustamo īpašumu īpašnieki nav apliecinājuši SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”,

SIA „EM Transports” atrašanos un saimnieciskās darbības veikšanu to reģistrētajās juridiskajās adresēs. Jāņem vērā arī tas,

ka SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”, SIA „EM Transports” rīcībā nebija darbaspēka resursu,

lai sniegtu pārbaudei uzrādītajos dokumentos norādītos pakalpojumus. Tāpat ir apšaubāma pieteicējas darījumu partneru

sadarbība ar saviem darījumu partneriem, ņemot vērā dienesta lēmumā konstatētos apstākļus. Līdz ar to minētās

sabiedrības nevarēja sniegt pakalpojumus pieteicējai.

[3.8] Komercsabiedrībai ir brīvas iespējas izvēlēties darījuma partneri, un tāpēc tai ir jāizvērtē, kādus riska elementus

ietver darījums, kurā tā iesaistās. Tā kā priekšnodokļa atskaitīšana ir tiesība, nevis pienākums, to var izmantot, tikai

ievērojot pienācīgu rūpību un vērību. Nodokļu maksātājam ir jāpārliecinās par tādu apstākļu esību, kuri dod tiesības uz

priekšnodokļa atskaitījumiem. Komercsabiedrībai ir pietiekamas iespējas iegūt informāciju par darījuma partneri un tā

piedāvātajām precēm un pakalpojumiem, bet šaubu gadījumā vienmēr ir iespēja izvēlēties citu sadarbības partneri, par kura

darbības principiem ir pārliecība.

[3.9] Pieteicējai vajadzēja zināt, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošiem darījumiem. Proti, par to

liecina precīzi koordinētā darbība darījumu noformēšanā, kā arī lietā iegūtā un izvērtētā informācija par pieteicējas deklarēto

darījumu faktiskajiem apstākļiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Pievienotās vērtības nodoklis tiek balstīts uz pieeju, ka ar nodokli ir jāapliek patēriņš. Pievienotā vērtība ir

starpība starp realizācijas ienākumiem un pašizmaksu. Šī starpība kalpo par pievienotās vērtības nodokļa bāzi. Aprēķinātais

nodoklis tiek pieskaitīts pie preces vai pakalpojuma cenas, un to samaksā pircējs (sk. L.Kavale, A.Joppe. Nodokļu

politikas administrēšanas pamati, Latvijas Universitāte, 2008, 19.lpp.).

Lai PVN nomaksa tiktu attiecināta tikai uz preces vai pakalpojuma patērētāju (gala lietotāju), likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā uz darījumu veikšanas brīdi) 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteica, ka

dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa

summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai,

kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētā panta 1.2daļa noteica, ka nodokļa rēķinos norādītās

nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina

saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

No likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta cita starp ir secināms, ka persona

priekšnodokli var atskaitīt par saimnieciskās darbības ietvaros faktiski notikušu darījumu.

Lietā ir strīds par to, vai darījumi starp pieteicēju un SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest”,

SIA „EM Transports” un SIA „Lucky Print” laika posmā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada jūnijam faktiski ir notikuši.

[4.2] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2011.gada jūniju - septembri kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 5705,48 saskaņā ar

SIA „Demiru” vārdā izrakstītajiem faktūrrēķiniem par reklāmas stratēģijas dizaina izstrādāšanu SIA „Mego”, konsultācijām

stratēģiskajā vadībā un mārketinga plānošanā, kā arī citiem pakalpojumiem.

Pieteicēja ar SIA „Demiru” 2011.gada 1.jūnijā noslēgusi līgumu Nr.R-01062011/001. Ar minēto līgumu SIA „Demiru”

ir apņēmusies, izmantojot savas profesionālās iemaņas un lietišķo pieredzi, veikt reklāmas konsultāciju sniegšanu, reklāmas

stratēģijas izveidi, reklāmas kampaņas organizēšanu, reklāmas produktu izgatavošanu un reklāmas izvietošanu medijos, kā

arī mārketinga pakalpojuma sniegšanu (līguma 1.1.punkts). Reklāmas pakalpojumi uzskaitīti līguma pielikumā (līguma

1.2.apakšpunkts). Minētais līgums satur 7 pielikumus. Piemēram, līguma pielikumā Nr.001 uzskaitītie pakalpojumu veidi un

to izmaksas ir šādi: reklāmas stratēģijas dizaina izstrādāšana Mego – 800 lati, konsultācijas stratēģiskajā vadībā un

stratēģiskā mārketinga plānošanā – 890 lati, mārketinga konsultācijas par dizainu New Wave – 560 lati, finanšu konsultācija

par grāmatvedību – 200 lati, juridiskie pakalpojumi, konsultēšana par darba līgumiem, par darbinieku un darba devēju

tiesībām – 1500 lati, ofisa uzkopšana Dzirnavu ielā 37 – 700 lati, tehnikas apkalpošana ofisā Dzirnavu ielā 37 – 510 lati.

Līdzīgi pakalpojumu veidi ir raksturīgi arī pārējiem līguma pielikumiem.

Lietā ir SIA „Demiru” izrakstīti faktūrrēķini – 2011.gada 30.jūnijā Nr.2011/06, 2011.gada 30.jūnijā Nr.2011/07,

2011.gada 19.jūlijā Nr.2011/10, 2011.gada 26.jūlijā Nr.2011/11, 2011.gada 29.augustā Nr.2011/55, 2011.gada 31.augustā

Nr.2011/56, 2011.gada 28.septembrī Nr.2011/16.

G a n 2011.gada 1.jūnija lī gumu Nr.R-01062011/001 un tā pielikumus, gan faktūrrēķinus no pieteicējas puses

parakstījusi /pers. T/, savukārt no SIA „Demiru” puses parakstījis /pers. G/.

Publiskajā datu bāzē „Lursoft” redzams, ka /pers. G/ bija SIA „Demiru” valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt

uzņēmumu no 2011.gada 23.marta līdz 2011.gada 2.novembrim. Tātad laikā, kad tika parakstīts līgums ar pieteicēju un

parakstīti faktūrrēķini. Šajā laikā arī SIA „Demiru” kapitāldaļas 100 % apmērā piederēja /pers. G/.

Dienestam pieteicējas pilnvarotā persona /pers. L/ (2012.gada 3.decembra pilnvara Nr.03-12/01) 2013.gada 5.martā un

2013.gada 7.martā paskaidroja, ka ar SIA „Demiru” pārstāvi satikās 2010.gada beigās vienā no Ziemassvētku pasākumiem.

Līgums par reklāmas pakalpojumu sniegšanu ar SIA „Demiru” tika noslēgts 2011.gada 1.jūnijā. SIA „Demiru” līguma

darbības laikā pārstāvēja /pers. G/. Pēc līguma teksta saskaņošanas SIA „Demiru” pārstāvis to parakstītu nogādāja biroja

telpās /adrese/, Rīgā, visi pasūtījumi tika veikti gan pa telefonu, gan izmantojot e-pastu, gan klātienē. Uz auditoru jautājumu,

kādi pakalpojumi veikti pakalpojuma ietvaros, /pers. L/ atbildēja, ka visi veicamie darbi tika uzskaitīti pielikumos un pēc to

veikšanas tika nodoti ar pieņemšanas - nodošanas aktiem. Pakalpojumu izmaksas tika noteiktas pēc pušu vienošanās, un tās

atspoguļotas parakstītajos pielikumos. Līgumi tika noformēti un saskaņoti pa e-pastu. Pēc līguma teksta saskaņošanas

minēto sabiedrību pārstāvji tos nogādāja pieteicējas birojā, līguma viens eksemplārs palika sabiedrības rīcībā, otrs

darījumu partneru rīcībā. Visi pasūtījumi tika veikti gan pa telefonu, gan e-pastu, gan klātienē, tiekoties ar sabiedrību

pārstāvjiem. Noslēgtajiem līgumiem tika pievienoti pielikumi, kuros precīzi tika uzskaitīti darbi pēc pozīcijām, katras

pozīcijas izmaksa, kā arī kopējā darbu vērtība. Līdz ar to papildu tāmes netika sagatavotas. /pers. L/ paskaidroja, ka,

piemēram, konsultāciju sniegšanu no SIA „Demiru” puses nodrošināja /vārds/, datortehnikas apkopi veica /vārds/, ofisa

uzkopšanu veica /vārds/. Minēto personu uzvārdus /pers. L/ nevarēja nosaukt.

Tiesas sēdē pieteicējas valdes locekle /pers. U/ norādīja, ka ar uzņēmuma SIA „Demiru” pārstāvjiem iepazinās Jūrmalā,

prezentācijā, tur vienojušies par sadarbību, uzrādīja /pers. G/ vizītkarti. /pers. U/ iepazinusies ar SIA „Demiru” valdes

locekli, kas stādījās priekšā kā /pers. G/, un /pers. V/ kā projektu vadītāju. Pēc tam apmeklēja SIA „Demiru” biroju, kas

atradās Duntes ielā. Apskatīja paraugus un pasūtīja izmēģinājuma skices. Idejas bija labas, tāpēc nolēma sadarboties.

Pieteicējai bija svarīga cena, kvalitāte un izpildes termiņi.

SIA „Demiru” amatpersona /pers. G/ dienesta Nodokļu kontroles pārvaldei 2012.gada 28.februārī paskaidroja, ka SIA

„Demiru” nopircis pēc pazīstamu cilvēku ieteikuma. Firmu nopircis no /vārds/, uzvārdu nezina, telefonu un adresi nezina.

Par firmas pirkšanu maksāja pazīstami cilvēki, kas bija ieteikuši to nopirkt. Par nodokļiem samaksājis tik daudz, cik naudu

viņam iedeva. Zinājis, ka firma SIA „Demiru” darbība ir saistīta ar apģērbu no Lietuvas, Vācijas, Polijas. Nekādas darbības

nav veicis. Citu personu nav pilnvarojis rīkoties savā vārdā. Par SIA „Demiru” darbiniekiem nezina. /pers. G/ parakstījis

tikai papīrus, kurus viņam iedeva, un par to viņam maksāja 150 latus. Nevarēja paskaidrot, kāda ir darba organizācija

uzņēmumā un kā meklēti sadarbības partneri.

Tātad /pers. G/ par SIA „Demiru” amatpersonu kļuva pēc trešās personas lūguma. /pers. G/ saimniecisko darbību nav

veicis un citas personas nav pilnvarojis rīkoties savā vai sabiedrības vārdā. Ar pieteicējas pārstāvjiem nav ticies un nav

apspriedis sadarbību reklāmas konsultāciju sniegšanā, reklāmas stratēģijas izveidē, reklāmas kampaņas organizēšanā,

reklāmas produktu izgatavošanā un reklāmas izvietošanā medijos, kā arī mārketinga pakalpojuma sniegšanā.

No lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka SIA „Demiru” 2011.gada jūnijā bija reģistrēts viens nodarbinātais – /pers.

G/, 2011.gada jūlijā – septembrī bija reģistrēti trīs darbinieki – /pers. G/, /pers. A0/ un /pers. AA/.

/pers. A0/ 2013.gada 13.februārī dienestam paskaidroja, ka no 2011.gada jūlija līdz oktobrim strādāja SIA „Demiru”

par kurjeru. /pers. A0/ nāca uz darbu vienu reizi nedēļā un nosūtīja uz pastu SIA „Demiru” vēstules. /pers. AA/ atstāja bez

ievērības dienesta vēstuli ar aicinājumu sniegt paskaidrojumus.

No minētā tiesa secināja, ka pieteicēja nevarēja veikt darījumu ar SIA „Demiru”.

Turklāt SIA „Demiru” vārdā noformētajos faktūrrēķinos norādītais norēķinu konts nav reģistrēts dienestā.

Par visiem pakalpojumiem kopā pieteicēja SIA „Demiru” ir samaksājusi 31 639,48 latus. Tā ir ievērojama summa, lai

pieteicēja piešķirtu vērību darījuma partnerim, tostarp tā darbiniekiem. Pieteicēja par personu, kura sniedza konsultācijas,

atceras tikai to, ka tās vārds bija /vārds/, lai arī tai samaksājusi vairāk nekā 3000 latus. Šāda rīcība nav raksturīga

uzņēmējam, kas godprātīgi veic saimniecisko darbību.

Vienlaikus tiesa norādīja, ka dienests savos apsvērumos ir balstījies uz 2012.gada 6.februārī SIA „Demiru” juridiskās

adreses Krišjāņa Barona ielā 136, Rīgā apsekošanā konstatēto, ka SIA „Demiru” nav sastopams minētajā adresē. Tiesa

piešķīra vērību, ka minētajā apsekošanas aktā Nr.23.2.2/29 konstatēts, ka ar SIA „Demiru” bija noslēgts nomas līgums no

2011.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 30.septembrim. Sakarā ar to, ka SIA „Demiru” neizrādīja interesi pagarināt nomas

līgumu, tas tika izbeigts.

Tātad periodā, kad pieteicēja deklarēja darījumus ar SIA „Demiru”, tai bija telpu nomas līgums tās deklarētajā

juridiskajā adresē, tomēr šim apstāklim nav izšķiroša nozīme, konstatējot darījumu faktisko esību.

Dienests Lēmumā norādījis uz papildu apstākļiem, kas, tiesas ieskatā, papildina argumentāciju par darījumu faktisko

neesību. Proti, SIA „Demiru” 2012.gada 22.martā izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra. SIA „Demiru”

nav iesniegusi 2011.gada pārskatu. Saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju SIA „Demiru” pārbaudāmajā periodā

(2011.gada 2. un 3.ceturksnī) deklarēja darījumus ar SIA „Delija - S”. Savukārt SIA „Delija - S” deklarēja darījumus ar SIA

„Balt-Serviss”. SIA „Delija - S” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja smaržu un kosmētikas līdzekļu

vairumtirdzniecību. Sakarā ar PVN deklarāciju un dokumentu neiesniegšanu SIA „Delija-S” 2011.gada 18.novembrī izslēgta

no dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra. Minētā sabiedrība nav sastopama deklarētajā juridiskajā adresē, tās

amatpersonas atstājušas bez ievērības dienesta uzaicinājumus sniegt informāciju par sabiedrības saimniecisko darbību.

Izvērtējot pārbaudes laikā iegūto informāciju, dienesta Nodokļu kontroles pārvalde secināja, ka pakalpojumu izcelsme nav

identificējama un nevar izsekot darījumu norisei.

Tiesa uzskatīja, ka darījumu faktisko esību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru atrašanas metode,

darījumos iesaistītās lielās summas, kā arī pieteicējas attieksme pret darījumiem. Tādējādi tiesa secināja, ka pieteicēja

nevarēja veikt darījumu ar SIA „Demiru”.

[4.3] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2011.gada oktobri – decembri un 2012.gada janvāri kā priekšnodokli atskaitījusi

Ls 7784,70 saskaņā ar SIA „Radijs” vārdā izrakstītajiem faktūrrēķiniem par SIA „Antaris” avīzi, Saules veikals no

11.oktobra līdz 31.oktobrim maketēšanas reklāmas avīzi un plakātu, maketiem SIA „Rai Turs”, reklāmas lapiņām „sātīgas

dienas” un citiem pakalpojumiem.

Pieteicēja ar SIA „Radijs” 2011.gada 1.oktobrī noslēgusi līgumu Nr.R-01102011/001. Ar minēto līgumu SIA „Radijs”

ir apņēmusies, izmantojot savas profesionālās iemaņas un lietišķo pieredzi, veikt reklāmas konsultāciju sniegšanu, reklāmas

stratēģijas izveidi, reklāmas kampaņas organizēšanu, reklāmas produktu izgatavošanu un reklāmas izvietošanu medijos, kā

arī mārketinga pakalpojuma sniegšanu (līguma 1.1.apakšpunkts). Reklāmas pakalpojumi uzskaitīti līguma pielikumā (līguma

1.2.apakšpunkts). Minētais līgums satur 10 pielikumus. Pielikumos uzskaitīti pamatā līdzīgi pakalpojumu veidi, kādi tika

norādīti līgumā ar SIA „Demiru”.

Lietā ir SIA „Radijs” izrakstīti faktūrrēķini – 2011.gada 26.oktobrī Nr.2011/001, 2011.gada 28.oktobrī Nr.2011/002,

2011.gada 25.novembrī Nr.2011/005, 2011.gada 21.decembrī Nr.2011/010, 2011.gada 27.decembrī Nr.2011/012,

2011.gada 27.decembrī Nr.2011/011, 2012.gada 26.janvārī Nr.R-8, 2012.gada 27.janvārī Nr.R-12, 2012.gada 30.janvārī

Nr.R-13, 2012.gada 31.janvārī Nr.R-14.

G a n 2011.gada 1.oktobra līgumu Nr.R-01102011/001 un tā pielikumus, gan faktūrrēķinus no pieteicējas puses

parakstījusi /pers. T/, savukārt no SIA „Radijs” puses parakstījis /pers. F/.

Tiesa atsaucās uz /pers. L/ 2013.gada 5.martā un 2013.gada 7.martā dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem.

Tiesas sēdē pieteicējas valdes locekle /pers. U/ norādīja, ka uzņēmumu SIA „Radijs” atrada interneta portālā

www.ss.lv. /pers. U/ esot tikusies ar /pers. F/. Sadarbība ilgusi pus gadu. SIA „Radijs” palīdzējis demontēt pieteicējas

klientam uzstādītu baneri. SIA „Radijs” sniedzis arī juridiskās konsultācijas. Tiesas sēdē pieteicējas valdes locekle /pers.

AE/ norādīja, ka komunikācija ar SIA „Radijs” notikusi caur Skype, telefoniski un ar e-pastu. Ar SIA „Radijs” darbiniekiem

nav bijusi speciāla vajadzība saskarties.

Publiskajā datu bāzē „Lursoft” redzams, ka SIA „Radijs” amatpersona no 2011.gada 2.septembra līdz 2012.gada

26.martam bija /pers. F/ (valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām). Šajā laikā arī SIA „Radijs” kapitāldaļas 100 % apmērā

piederēja /pers. F/, kurš dienesta Nodokļu kontroles pārvaldei 2013.gada 5.martā paskaidroja, ka precīzi neatceras

darījumus ar pieteicēju, vienlaikus norādot, ka, ja ir paraksts, tad bija arī darījumi. /pers. F/ paskaidroja, ka SIA „Radijs”

veica starpniecības pakalpojumus. Pieteicēju atradis internetā. /pers. F/ nevarēja nosaukt konkrētus apakšuzņēmējus,

nezināja, ar kādu pieteicējas amatpersonu kontaktējās darījuma brīdī. /pers. F/ norādīja, ka SIA „Radijs” rekvizīti tika iedoti

pieteicējai, kas sagatavoja dokumentus. /pers. F/ nevarēja paskaidrot par dokumentos norādītajiem darbiem un

pakalpojumiem, jo darījumos bija tikai starpnieks. SIA „Radijs” norēķinu konts reģistrēts Polijā.

No lietā esošajiem dokumentiem redzams, ka SIA „Radijs” 2011.gada oktobrī – 2012.gada janvārī bija reģistrēts viens

nodarbinātais – /pers. F/.

SIA „Radijs” juridiskā adrese no 2011.gada 30.marta reģistrēta /adrese/, Rīgā. Lai iegūtu informāciju par pieteicējas

darījumu partneru saimniecisko darbību un tās veikšanas vietu, dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada 17.janvārī

nosūtīja vēstuli Nr.23.4/6583 nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā īpašniecei /pers. AF/, kura minēto vēstuli atstāja bez

ievērības.

Tiesa piešķīra vērību tam, ka SIA „Radijs” 2012.gada 10.augustā izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu

reģistra. SIA „Radijs” nav iesniegusi 2011.gada pārskatu.

Turklāt SIA „Radijs” 2011.gada 4.ceturksnī un 2012.gada 1.ceturksnī deklarēja darījumus ar SIA „Demiru” un SIA

„NT Tehnoloģijas”. SIA „NT Tehnoloģijas” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja dzīvojamo un nedzīvojamo ēku

būvniecību. Sakarā ar PVN deklarāciju un dokumentu neiesniegšanu SIA „NT Tehnoloģijas” 2012.gada 30.jūlijā izslēgta no

dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra.

Par visiem pakalpojumiem kopā pieteicēja SIA „Radijs” ir samaksājusi 43 047,70 latus. Tā ir ievērojama summa, lai

pieteicēja piešķirtu vērību darījuma partnerim, tostarp tā darbiniekiem. Pieteicējas paskaidrojumos ir pretrunas par to, kur

tika sastapts darījuma partnera SIA „Radijs” pārstāvis. Pieteicējas pārstāvis /pers. L/ norāda, ka ar SIA „Radijs” pārstāvi

iepazinās pasākumā, savukārt /pers. U/ norāda, ka atsaucoties uz internetā ievietoto sludinājumu.

Tiesa uzskatīja, ka darījumu faktisko esību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru atrašanas metode,

darījumos iesaistītās lielās summas, kā arī pieteicējas attieksme pret darījumiem. Tādējādi tiesa secināja, ka pieteicēja

nevarēja veikt darījumu ar SIA „Radijs”.

[4.4] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2011.gada janvāri – aprīli kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 29 375,94 saskaņā ar

SIA „Gekata” vārdā izrakstītajiem faktūrrēķiniem par reklāmas izgatavošanu radio SIA „Mego” akcijai no 2011.gada

4.janvāra līdz 7.janvārim, radio reklāmu izgatavošanu latviešu un krievu valodā katras 30 sekundes un citiem

pakalpojumiem.

Pieteicēja ar SIA „Gekata” 2011.gada 25.janvārī noslēgusi līgumu Nr.R-25012011/001. Ar minēto līgumu SIA

„Gekata” ir apņēmusies, izmantojot savas profesionālās iemaņas un lietišķo pieredzi, veikt reklāmas konsultāciju sniegšanu,

reklāmas stratēģijas izveidi, reklāmas kampaņas organizēšanu, reklāmas produktu izgatavošanu un reklāmas izvietošanu

medijos, kā arī mārketinga pakalpojuma sniegšanu (līguma 1.1.apakšpunkts). Reklāmas pakalpojumi uzskaitīti līguma

pielikumā (līguma 1.2.apakšpunkts). Minētais līgums satur 10 pielikumus, kuros uzskaitīti pamatā līdzīgi pakalpojumu veidi,

kādi tie tika norādīti līgumā ar SIA „Demiru”.

Lietā ir SIA „Gekata” izrakstīti faktūrrēķini – 2011.gada 25.janvārī Nr.2011/03, 2011.gada 16.februārī Nr.2011/08,

2011.gada 25.februārī Nr.2011/09, 2011.gada 28.februārī Nr.2011/11, 2011.gada 28.februārī Nr.2011/12, 2011.gada

29.martā Nr.2011/21, 2011.gada 29.martā Nr.2011/22, 2011.gada 30.martā Nr.2011/24, 2011.gada 30.martā Nr.2011/23,

2011.gada 31.martā Nr.2011/25, 2011.gada 26.aprīlī Nr.2011/28.

G a n 2011.gada 25.janvāra līgumu Nr.R-25012011/001 un tā pielikumus, gan faktūrrēķinus no pieteicējas puses

parakstījusi /pers. T/, savukārt no SIA „Gekata” puses parakstījis /pers. H/.

Tiesa atsaucās uz /pers. L/ 2013.gada 5.martā un 2013.gada 7.martā dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem. /pers. L/

paskaidroja arī, ka pieteicēja tika uzaicināta uz vienu no pasākumiem, kurā notika iepazīšanās ar SIA „Radijs”, SIA

„Gekata”, SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports” pārstāvjiem. Līgumi tika noformēti un saskaņoti pa e-pastu. Pēc

līguma teksta saskaņošanas minēto sabiedrību pārstāvji tos nogādāja pieteicējas birojā, līguma viens eksemplārs palika

sabiedrības rīcībā, otrs darījumu partneru rīcībā. Visi pasūtījumi tika veikti gan pa telefonu, gan e-pastu, gan klātienē,

tiekoties ar sabiedrību pārstāvjiem. Noslēgtajiem līgumiem tika pievienoti pielikumi, kuros precīzi tika uzskaitīti darbi pēc

pozīcijām, katras pozīcijas izmaksa, kā arī kopējā darbu vērtība. Līdz ar to papildu tāmes netika sagatavotas. SIA

„Gekata” līguma nosacījumu izpildi nodrošināja /pers. AG/ (konsultants), datoru tehnikas apkopi veica /vārds/.

Tiesas sēdē pieteicējas valdes locekle /pers. T/ norādīja, ka ar uzņēmuma SIA „Gekatas” pārstāvi /pers. H/ iepazinās

naktsklubā. Vienojušies par sadarbību. Pieteicējas pārstāves apmeklēja SIA „Gekata” biroju Maskavas ielā. Tur bija kāda

meitene un menedžeris, vārdā /vārds/.

Publiskajā datu bāzē „Lursoft” redzams, ka SIA „Gekata” amatpersona no 2010.gada 20.oktobra līdz 2011.gada

8.jūlijam bija /pers. H/ (valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām). Šajā laikā arī SIA „Gekata” kapitāldaļas 100 % apmērā

piederēja /pers. H/.

Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada 17.janvārī nosūtīja vēstuli Nr.23.4/6587 SIA „Gekata” amatpersonai

/pers. H/, kurā lūdza sniegt informāciju par minēto sabiedrību darījumiem ar pieteicēju. /pers. H/ vēstuli atstāja bez ievērības

un neapstiprināja darījumu.

SIA „Gekata” 2011.gada februārī – aprīlī deklarēja trīs darbiniekus – /pers. H/, /pers. AI/ un /pers. AJ/.

2013.gada 20.februārī /pers. AJ/ dienesta Nodokļu kontroles pārvaldei paskaidroja, ka par tādu sabiedrību kā SIA

„Gekata” nav dzirdējis un nekad tur nav strādājis, nekādus dokumentus nav parakstījis un naudu nav saņēmis.

2013.gada 21.februārī /pers. AI/ dienesta Nodokļu kontroles pārvaldei paskaidroja, ka 2011.gada martā strādāja

Centrāltirgū par krāvēju. Sabiedrības nosaukumu /pers. AI/ neatcerējās, iespējams, ka tās nosaukums bija SIA „Gekata”.

SIA „Gekata” juridiskā adrese no 2010.gada 20.oktobra reģistrēta Ganību dambī 26, Rīgā. Lai iegūtu informāciju par

pieteicējas darījumu partneru saimniecisko darbību un tās veikšanas vietu, dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada

18.janvārī nosūtīja vēstuli Nr.23.4/6743 nekustamā īpašuma Ganību dambis 26, Rīgā īpašniecei SIA „Elpis”. SIA „Elpis”

2013.gada 5.februārī paskaidroja, ka laika periodā no 2010.gada 20.oktobra līdz 2012.gada 7.maijam nav iznomājusi SIA

„Gekata” nekustamo īpašumu Ganību dambī 26, Rīgā.

Tiesa piešķīra vērību tam, ka SIA „Gekata” 2011.gada 28.jūlijā izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu

reģistra. SIA „Gekata” nav iesniegusi 2011.gada pārskatu. SIA „Gekata” 2011.gada janvārī - aprīlī deklarēja darījumus ar

SIA „Premium Consult” un SIA „Stadfort”. Savukārt SIA „Premium Consult” deklarēja darījumus ar SIA „Stadfort”, bet

SIA „Stadfort” darījumus ar SIA „Delta Norise”. SIA „Premium Consult” kā saimnieciskās darbības veidu deklarēja

konsultēšanu komercdarbībā un dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, un citas būvdarbu pabeigšanas operācijas,

SIA „Stadfort” – krāsotāju un stiklinieku darbus. Sakarā ar PVN deklarāciju un dokumentu neiesniegšanu SIA „Premium

Consult” 2011.gada 22.jūnijā, savukārt SIA „Stadfort” 2011.gada 6.aprīlī izslēgtas no dienesta ar PVN apliekamo personu

reģistra. Minētās sabiedrības nav sastopamas deklarētajās juridiskajās adresēs, to amatpersonas atstājušas bez ievērības

dienesta uzaicinājumus sniegt informāciju par sabiedrību saimniecisko darbību. Izvērtējot pārbaudes laikā iegūto

informāciju, dienesta Nodokļu kontroles pārvalde secināja, ka pakalpojumu izcelsme nav identificējama un nevar izsekot

darījumu norisei.

Par visiem pakalpojumiem kopā pieteicēja SIA „Gekata” ir samaksājusi 159 432,04 latus. Tā ir ievērojama summa, lai

pieteicēja piešķirtu vērību darījuma partnerim, tostarp tā darbiniekiem.

Tiesa uzskatīja, ka darījumu faktisko esību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru atrašanas metode,

darījumos iesaistītās lielās summas, kā arī pieteicējas attieksme pret darījumiem. Tādējādi tiesa secināja, ka pieteicēja

nevarēja veikt darījumu ar SIA „Gekata”.

[4.5] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2012.gada martu un aprīli kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 4830,10 saskaņā ar SIA

„GL Invest” vārdā izrakstītajiem faktūrrēķiniem par SIA „Antaris” avīzi, „Saules veikals” 2012.gada 11.februāra

maketēšanas reklāmas avīzi un plakātu, un citiem pakalpojumiem vai precēm.

Pieteicēja ar SIA „GL Invest” 2012.gada 2.janvārī noslēgusi līgumu Nr.R-02012012/001. Ar minēto līgumu SIA „GL

Invest” ir apņēmusies, izmantojot savas profesionālās iemaņas un lietišķo pieredzi, veikt reklāmas konsultāciju sniegšanu,

reklāmas stratēģijas izveidi, reklāmas kampaņas organizēšanu, reklāmas produktu izgatavošanu un reklāmas izvietošanu

medijos, kā arī mārketinga pakalpojuma sniegšanu (līguma 1.1.apakšpunkts). Reklāmas pakalpojumi uzskaitīti līguma

pielikumā (līguma 1.2.apakšpunkts). Minētais līgums satur 8 pielikumus. Pielikumos uzskaitīti pamatā līdzīgi pakalpojumu

veidi, kādi tie tika norādīti līgumā ar SIA „Demiru”.

Lietā ir SIA „GL Invest” izrakstīti faktūrrēķini - 2011.gada 26.martā Nr.059, 2011.gada 27.martā Nr.060, 2011.gada

28.martā Nr.061, 2011.gada 29.martā Nr.062, 2011.gada 28.aprīlī Nr.083, 2011.gada 28.aprīlī Nr.084, 2011.gada 28.aprīļlī

Nr.085, 2011.gada 28.aprīlī Nr.086.

G a n 2012.gada 2.janvāra līgumu Nr.R-02012012/001 un tā pielikumus, gan faktūrrēķinus no pieteicējas puses

parakstījusi /pers. T/, savukārt no SIA „GL Invest” puses parakstījis /pers. I/.

Tiesa atsaucās uz /pers. L/ 2013.gada 5.martā un 2013.gada 7.martā dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem. /pers. L/

paskaidroja arī, ka pieteicēja tika uzaicināta uz vienu no pasākumiem, kurā notika iepazīšanās ar SIA „Radijs”, SIA

„Gekata”, SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports” pārstāvjiem. Līgumi tika noformēti un saskaņoti pa e-pastu. Pēc

līguma teksta saskaņošanas minēto sabiedrību pārstāvji tos nogādāja pieteicējas birojā, līguma viens eksemplārs palika

sabiedrības rīcībā, otrs darījumu partneru rīcībā. Visi pasūtījumi tika veikti gan pa telefonu, gan e-pastu, gan klātienē,

tiekoties ar sabiedrību pārstāvjiem. Noslēgtajiem līgumiem tika pievienoti pielikumi, kuros precīzi tika uzskaitīti darbi pēc

pozīcijām, katras pozīcijas izmaksa, kā arī kopējā darbu vērtība. Līdz ar to papildu tāmes netika sagatavotas. Kursus

vadīja, kā arī nepieciešamās konsultācija sniedza viena persona – /pers. AK/ (pasniedz kaut kādā mācību iestādē),

apmācība notika pieteicējas telpās.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka SIA „GL Invest” organizētos kursus vadīja /vārds/ un /vārds/.

Publiskās datu bāzē „Lursoft” redzams, ka SIA „GL Invest” amatpersona no 2011.gada 21.novembra līdz 2012.gada

17.maijam bija /pers. I/.

Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada 17.janvārī nosūtīja vēstuli Nr.23.4/6588 SIA „GL Invest”

amatpersonai /pers. I/, kurā lūdza sniegt informāciju par minētās sabiedrības darījumiem ar pieteicēju. /pers.I/ vēstuli atstāja

bez ievērības un neapstiprināja darījumus.

SIA „GL Invest” 2012.gada janvārī – aprīlī deklarēja divus darba ņēmējus – /pers. I/ un /pers. AL/.

Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde 2013.gada 8.februārī nosūtīja SIA „GL Invest” deklarētajam darba ņēmējam

/pers. AL/ vēstuli Nr.23.4/14169. /pers. AL/ minēto vēstuli atstāja bez ievērības.

SIA „GL Invest” juridiskā adrese no 2011.gada 21.novembra reģistrēta Višķu ielā 14B, Rīgā. Lai iegūtu informāciju

par pieteicējas darījumu partneru saimniecisko darbību un tās veikšanas vietu, dienesta Nodokļu kontroles pārvalde

2013.gada 17.janvārī nosūtīja vēstuli Nr.23.4/6584 nekustamā īpašuma Višķu ielā 14B, Rīgā īpašniecei /pers. AN/.

2013.gada 1.februārī /pers. AN/ pilnvarotā persona paskaidroja, ka /pers. AN/ nav izīrējusi SIA „GL Invest” telpas

nekustamajā īpašumā Višķu ielā 14b, Rīgā un nezina, kā minētajai sabiedrībai to izdevies izdarīt.

Tiesa piešķīra vērību tam, ka SIA „GL Invest” 2012.gada 4.septembrī izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu

reģistra. SIA „GL Invest” 2012.gada martā deklarēja darījumus ar SIA „NT Tehnoloģijas”. SIA „NT Tehnoloģijas” kā

saimnieciskās darbības veidu deklarēja dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, sakarā ar PVN deklarāciju un

dokumentu neiesniegšanu SIA „NT Tehnoloģijas” 2012.gada 30.jūlijā izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu

reģistra. Minētā sabiedrība nav sastopama deklarētajā juridiskajā adresē, tās amatpersona atstājusi bez ievērības dienesta

uzaicinājumus sniegt informāciju par sabiedrības saimniecisko darbību.

Par visiem pakalpojumiem kopā pieteicēja SIA „GL Invest” ir samaksājusi 26 785,10 latus. Tā ir ievērojama summa, lai

pieteicēja piešķirtu vērību darījuma partnerim, tostarp tā darbiniekiem, un precīzi atcerēto kursu vadītāju – /pers.

AK/, /vārds/ vai /vārds/.

Tiesa uzskatīja, ka darījumu faktisko esību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru atrašanas metode,

darījumos iesaistītās lielās summas, kā arī pieteicējas attieksme pret darījumiem. Tādējādi tiesa secināja, ka pieteicēja

nevarēja veikt darījumu ar SIA „GL Invest”.

[4.6] Pieteicēja PVN deklarācijās par 2012.gada jūniju kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 5799,20 saskaņā ar SIA „EM

Transports” vārdā izrakstītajiem rēķiniem par bukletu SIA „Mego” – Maxi Vesko + Balstor 2012.gada 28.maijs –

2012.gada 1.jūlijs, A4, 8.lappuses, par reklāmas pakalpojumu sniegšanu.

Pieteicēja ar SIA „EM Transports” 2012.gada 14.maijā noslēgusi līgumu Nr.EM12-5. Ar minēto līgumu SIA „EM

Transports” ir apņēmusies, izmantojot savas profesionālās iemaņas un lietišķo pieredzi, veikt reklāmas konsultāciju

sniegšanu, reklāmas stratēģijas izveidi, reklāmas kampaņas organizēšanu, reklāmas produktu izgatavošanu un reklāmas

izvietošanu medijos, kā arī mārketinga pakalpojuma sniegšanu (līguma 1.1.apakšpunkts). Reklāmas pakalpojumi uzskaitīti

līguma pielikumā (līguma 1.2.apakšpunkts). Minētais līgums satur 4 pielikumus. Pielikumos uzskaitīti pamatā līdzīgi

pakalpojumu veidi, kādi tie tika norādīti līgumā ar SIA „Demiru”.

Lietā ir SIA „EM Transports” izrakstītie rēķini – 2011.gada 8.jūnijā Nr.EMTl2/080612, 2011.gada 15.jūnijā

Nr.EMT14/150612, 2011.gada 20.jūnijā Nr.EMT15/200612, 2011.gada 25.jūnija Nr. EMT18/150612.

Gan 2012.gada 14.maija līgumu Nr.EM12-5, gan faktūrrēķinus no pieteicējas puses parakstījusi /pers. T/ un /pers. U/,

savukārt no SIA „EM Transports” puses parakstījis /pers. AT/.

Tiesa atsaucās uz /pers. L/ 2013.gada 5.martā un 2013.gada 7.martā dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem. /pers. L/

paskaidroja arī, ka pieteicēja tika uzaicināta uz vienu no pasākumiem, kurā notika iepazīšanās ar SIA „Radijs”, SIA

„Gekata”, SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports” pārstāvjiem. Līgumi tika noformēti un saskaņoti pa e-pastu. Pēc

līguma teksta saskaņošanas minēto sabiedrību pārstāvji tos nogādāja pieteicējas birojā, līguma viens eksemplārs palika

sabiedrības rīcībā, otrs darījumu partneru rīcībā. Visi pasūtījumi tika veikti gan pa telefonu, gan e-pastu, gan klātienē,

tiekoties ar sabiedrību pārstāvjiem. Noslēgtajiem līgumiem tika pievienoti pielikumi, kuros precīzi tika uzskaitīti darbi pēc

pozīcijām, katras pozīcijas izmaksa, kā arī kopējā darbu vērtība. Līdz ar to papildu tāmes netika sagatavotas. Kursus

vadīja un nepieciešamās konsultācijas sniedza /pers. AU/.

Publiskajā datu bāzē „Lursoft” redzams, ka SIA „EM Transports” amatpersona no 2009.gada 23.novembra līdz

2013.gada 8.februārim bija /pers. AT/ (valdes priekšsēdētājs ar pārstāvības tiesībām).

SIA „EM Transports” juridiskā adrese no 2009.gada 23.novembra reģistrēta Skolas iela 57- 31, Jūrmalā. Lai iegūtu

informāciju par pieteicējas darījumu partneru saimniecisko darbību un tās veikšanas vietu, dienesta Nodokļu kontroles

pārvalde 2013.gada 18.janvārī nosūtīja vēstuli Nr.23.4/7182 nekustamā īpašuma Skolas ielā Nr.57-31, Rīgā īpašniekam

/pers. AV/, kurš minēto vēstuli atstāja bez ievērības.

Lietas materiālos ir ziņas par SIA „EM Transports” deklarētajiem darbiniekiem 2012.gadā – tie ir vai nu viena persona

(/pers. J/), vai divas personas (/pers. AT/ un /pers. J/). SIA „EM Transports” cilvēka resursu ir par maz, lai paši saviem

spēkiem sniegtu pakalpojumu.

Par visiem pakalpojumiem kopā pieteicēja SIA „EM Transports” ir samaksājusi 45 758,42 latus. Tā ir ievērojama

summa, lai pieteicēja piešķirtu vērību darījuma partnerim. Tiesa piešķīra vērību tam, ka SIA „EM Transports” 2013.gada

28.februārī izslēgta no dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra.

Tiesa uzskatīja, ka darījumu faktisko esību raksturo visa situācija kopumā – darījumu partneru atrašanas metode,

darījumos iesaistītās lielās summas, kā arī pieteicējas attieksme pret darījumiem. Tādējādi tiesa secināja, ka pieteicēja

nevarēja veikt darījumu ar SIA „EM Transports”.

[4.7] Pieteicēja PVN deklarācijā par 2011.gada jūniju kā priekšnodokli atskaitījusi 275 latus saskaņā ar SIA „Lucky

Print” vārdā izrakstīto 2011.gada 28.jūnija avansa rēķinu Nr.LUC 202.

SIA „Lucky Print” avansa rēķinu izrakstījis par banera izgatavošanu „Dzintari New Wave”, summa apmaksai 1525 lati.

Lietā ir starp pieteicēju un SIA „Lucky Print” 2010.gada 7.janvārī noslēgtais sadarbības līgums Nr.07-01/2010. Ar minēto

līgumu SIA „Lucky Print” apņēmusies veikt poligrāfijas iespieddarbus, maketu, dizaina izstrādi un citu dažāda veida

reklāmas darbu izpildi. Līgumu no SIA „Lucky Print” puses parakstījis tās valdes priekšsēdētājs /pers. BA/.

Publiskajā datu bāzē „Lursoft” redzams, ka /pers. BA/ bijis SIA „Lucky Print” valdes priekšsēdētājs ar pārstāvības

tiesībām no 2008.gada 9.maija līdz 2014.gada 20.martam.

Tiesas sēdē /pers. BA/ liecināja, ka SIA „Lucky Print” izgatavoja baneri „Dzintari New Wave”, tika veikti saskaņojumi

par banera uzstādīšanu, pieteicēja darbu apmaksāja.

/pers. BA/ tiesā iesniedzis bankas konta izdruku par veikto maksājumu.

Tiesa nepiekrita dienesta auditā konstatētajam, ka nevar identificēt atbildīgās personas par pakalpojumu saņemšanu, jo

SIA „Lucky Print” vārdā noformētajā avansa rēķinā nav norādīts to parakstu atšifrējums.

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka pieteicēja, atskaitot priekšnodokli, nav ņēmusi vērā SIA „Lucky Print” avansā

samaksāto summu 275 latus. Tomēr pieteicēja ir iebildusi dienesta dotajam vērtējumam, tāpēc tiesa uzskatīja par vajadzīgu

par to izteikties.

[4.8] Tiesa piešķīra vērību tam, ka neviens no pieteicējas sadarbības partneriem (/pers. H/, /pers. I/, /pers. G/, /pers.

AT/) neieradās tiesā arī pēc vairākkārtējiem aicinājumiem.

Tiesa uzskatīja, ka nav iespējama apstākļu sakritība kopumā pieciem darījumu partneriem.

Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN

neietekmē apstāklis, vai pievienotās vērtības nodoklis par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem ir vai nav samaksāts valsts

budžetā. Šādas tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz

priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka, izdarīdams pirkumu, tas

piedalās ar krāpšanos saistītā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā darbībā (sk. Eiropas Savienības Tiesas

2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 „Mahageben” 39. – 50.punktu).

Par faktu, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka tas piedalās krāpšanā ar PVN saistītās darbībās, var

liecināt apstāklis, ka nodokļu maksātājs patiesībā nav saņēmis ne pakalpojumus, ne preces, kaut gan tā grāmatvedībā ir

noformēti atbilstoši dokumenti par it kā notikušu darījumu. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātājs, lai veiktu krāpšanos

ar PVN saistītos darījumos, ir veicis darbības, tostarp noformējis dokumentus, lai neesošs darījums līdzinātos notikušam

darījumam.

Tiesa atzina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka pieteicēja krāpnieciski ir atsaukusies uz priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesībām. Pieteicējai bija jāzina, ka, it kā pērkot pakalpojumu, tā piedalās ar krāpšanos saistītā ar PVN apliekamā darbībā.

[4.9] Tiesa sēdē nopratināja lieciniekus /pers. BC/ un /pers. BD/, kas strādā SIA „FBO Rīga”, /pers. BE/, kas strādāja

SIA „Antaris”, un /pers. BF/, kas strādā „Mego”. Minētie liecinieki apliecināja, ka ir saņēmuši no pieteicējas poligrāfijas un

dizaina darba pakalpojumus. Tomēr, tiesas vērtējumā, apstāklis, ka pieteicēja ir sniegusi pakalpojumu SIA „FBO Rīga”,

SIA „Antaris” un SIA „Mego”, neapliecina to, ka tā saņēma darbus un pakalpojumus tieši no SIA „Demiru”, SIA „Gekata”,

SIA „Radijs”, SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports”.

Veicot šo sadarbības partneru novērtējumu, tiesa secināja, ka tie nevarēja sniegt pakalpojumus un izpildīt darbus.

Tāpēc pieteicēja ir izmantojusi citus tiesai nezināmus resursus, lai izpildītu SIA „FBO Rīga”, SIA „Antaris” un SIA „Mego”

pasūtījumus.

[4.10] Tiesa atsaucās uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo, otro, piekto un

septīto daļu.

Tiesa atzina, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde, ņemot vērā neapstrīdētās korekcijas, pamatoti saskaņā ar likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmo daļu, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta pirmo daļu, likuma

„Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo, otro un piekto daļu pieteicējai papildu nomaksai budžetā

aprēķināja PVN Ls 51 150,91, soda naudu Ls 15 345,27 un nokavējuma naudu Ls 12 363,61, kā arī samazināja no budžeta

atmaksājamo PVN summu par Ls 2619,51 un saistībā ar to aprēķināja soda naudu Ls 785,86.

Tā kā pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu nodokļa pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo

nodokļu samaksas termiņu, tad dienesta Nodokļu kontroles pārvalde atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām”

32.panta septītajai daļai nodokļu maksātājam pēc pārbaudes uzlikto soda naudu nomaksai budžetā noteica 50 procentu

apmērā, t.i., PVN soda naudu Ls 8065,65.

[4.11] Ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par pievienotās vērtības nodokli ir tiesisks, tad tas ņemams vērā,

izvērtējot lēmumu daļā par uzņēmumu ienākuma nodokli (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2007.gada 3.maija sprieduma lietā Nr.SKA-135/2007 11.3.apakšpunktu).

No lietā konstatētā izriet, ka pieteicēja 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās pārdotās produkcijas

ražošanas izmaksās iekļāva SIA „Gekata” (Ls 133 527), SIA „Demiru” (Ls 25 934), SIA „Radijs” (Ls 23 295), SIA „Lucky

Print” (Ls 250, netiek apstrīdēti) vārdā izrakstītajos faktūrrēķinos un rēķinos uzrādīto preču un pakalpojumu vērtību. Tā kā

ir pierādīts, ka pieteicējas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļauta faktiski nenotikušu darījumu vērtība,

tad tiesa atzina, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta

nosacījumiem, Gada pārskatu likuma 22.panta nosacījumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2011.gadā par Ls 184 006

samazināja pieteicējas deklarētās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, kā arī atbilstoši likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas nosacījumiem veica korekcijas pieteicējas UIN deklarācijā, palielinot apliekamo

ienākumu 2011.gadā par Ls 184 006 un aprēķināja UIN Ls 27 601.

Tiesa atzina, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti minēto korekciju rezultātā saskaņā ar likuma „Par

uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu un 26.panta pirmo daļu un likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu pieteicējai par 2011.gadu papildu nomaksai budžetā noteica

UIN Ls 27 601, soda naudu Ls 8280,3 un nokavējuma naudu Ls 3201,72.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumiem pēc pārbaudes uzliktā soda

nauda nomaksai budžetā noteikta 50 procentu apmērā, t.i., Ls 4140,15.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 16.februāra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Tiesa nav vērtējusi nevienu iesniegto pierādījumu un faktus, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma

9.panta prasības – patvaļas aizlieguma principu. Tiesa nav ievērojusi procesuālā taisnīguma principu.

[5.2] Tiesai, skatot lietu pēc būtības, bija jākonstatē, vai darījumu noslēgšanas brīdī pastāvēja likuma „Par pievienotās

vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi, kas ļāva pieteicējai veikt PVN priekšnodokļa atskaitījumu.

[5.3] Lietā nepastāv strīds, ka gan pieteicēja, gan pieteicējas darījumu partneri darījumu noslēgšanas laikā bija reģistrēti

Uzņēmumu reģistrā un PVN maksātāju reģistrā. Nepastāv strīds arī par to, ka pieteicējas darījumu partneri sniedza

pakalpojumus, kas nodrošināja pieteicējas saimniecisko darbību.

[5.4] Pieteicēja atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

judikatūru un norāda, ka nodokļu maksātājam nevar liegt tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu tajos gadījumos, kad

nodokļu maksātājs no savas puses ir izdarījis visu saprātīgi nepieciešamo, lai tiesību normās norādītie priekšnodokļa

atskaitīšanas priekšnoteikumi būtu iestājušies.

[5.5] Tiesai bija jānoskaidro, vai darījumu rezultātā bija radušās jaunas materiālās vērtības. Ņemot vērā, ka šādi

pierādījumi atrodas administratīvās lietas materiālos, pieteicēja uzskata, ka ir pierādīta pieteicējas un tās darījumu partneru

darījumu esība.

[5.6] Tiesa nav vērtējusi, ka pieteicējas izgatavotā reklāmas produkcija tika nodota pieteicējas gala pasūtītājiem.

[5.7] Tiesai bija jāvērtē to liecinieku liecības, kuras tika sniegtas tiesas sēdē, nevis jāatreferē un jābalstās uz to personu

liecībām, kuras pat nebija ieradušās uz tiesas sēdi.

[6] Par pieteicējas apelācijas sūdzību dienests rakstveida paskaidrojumos apgabaltiesai norāda, ka apelācijas sūdzība

nav pamatota.

[7] Uz tiesas sēdi pieteicējas pārstāves neieradās, lūdzot atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa, nekonstatējot Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā norādītos apstākļus, atzina, ka lietu ir iespējams

izskatīt bez pieteicējas pārstāvju klātbūtnes.

Atbildētāja pārstāvis pieteicējas apelācijas sūdzību neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams,

līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma [4]

punktu) un atkārtoti to nenorāda.

Vienlaikus apgabaltiesa nepiekrīt pirmās instances tiesas argumentam, ka lietā ir iespējams izsekot pieteicējas un SIA

„Lucky Print” darījuma norisei, ņemot vērā, ka par banera „Dzintari New Wave” izgatavošanu SIA „Lucky Print” ir

izrakstījusi pieteicējai divus rēķinus (2011.gada 28.jūnija avansa rēķinu par Ls 1250 un 5.jūlija rēķinu par preču piegādi par

Ls 3050) un ka SIA „Lucky Print” pārstāvis /pers. BA/ ir audita laikā sniedzis paskaidrojumu, ka par šo darījumu apmaksa

ir tikusi veikta, taču nevis atbilstoši avansa rēķinam (proti, 2011.gada 28.jūnija rēķinu), bet par visu darījumu, kas izrakstīts

2011.gada 5.jūlijā par summu Ls 2500, PVN Ls 550, kopā Ls 3050.

Lietā ir iesniegts SIA „Lucky Print” 2014.gada 24.novembra paskaidrojums (lietas 6.sējuma 108.lapa), kuru

parakstījis minētā uzņēmuma pārstāvis /pers. BA/, no kura satura izriet, ka pieteicēja 2011.gada 28.jūnija avansa rēķinu ir

apmaksājusi 2011.gada 18.jūlijā, savukārt 2011.gada 5.jūlija rēķinu pieteicēja ir apmaksājusi 2011.gada 5.augustā, ko var

redzēt bankas konta izrakstā par 2011.gada jūliju un augustu.

Iepazīstoties ar pieteicējas bankas konta izrakstu (lietas 6.sējuma 111.-112.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka no minētā

konta izraksta nav saprotams, kāpēc pieteicēja SIA „Lucky Print” 2011.gada 18.jūlijā ir samaksājusi Ls 2244,80, savukārt

2011.gada 5.augustā Ls 3373,30, ja pieteicējai izrakstītajos rēķinos bija norādītas citas summas.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka dienests ir pamatoti audita laikā konstatējis, ka konkrētajā gadījumā no

pieteicējas puses ir tikušas pārkāptas likuma „Par grāmatvedību” 2.panta prasības.

[10] Izvērtējot pieteicējas apelācijas sūdzības argumentus, apgabaltiesa atzīst, ka tie nav pamatoti turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējas argumentam, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi tiesā nopratināto liecinieku

liecības, jo minētais neatbilst patiesībai.

Kā tas ir redzams no šā sprieduma [4.9] punkta, pirmās instances tiesa ir izvērtējusi to liecinieku liecības, kas

apstiprināja, ka no pieteicējas ir saņemti strīdus pakalpojumi. Apgabaltiesas ieskatā, pirmās instances tiesa pamatoti atzina,

ka apstāklis, ka darbi un pakalpojumi ir reāli saņemti, vēl neapliecina to, ka pieteicēja tos ir saņēmusi tieši no SIA „Demiru”,

SIA „Gekata”, SIA „Radijs”, SIA „GL Invest” un SIA „EM Transports”.

[11] Pieteicēja uzskata, ka ir izdarījusi visu iespējamo, lai pārliecinātos par darījumu partneru tiesībām slēgt ar PVN

apliekamus darījumus, līdz ar to ir ieguvusi tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Apgabaltiesa norāda, ka administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka, lai persona varētu izmantot likumā noteiktās tiesības

uz priekšnodokļa atskaitīšanu, ir obligāti jāpastāv visiem likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam

darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību veikt priekšnodokļa

atskaitījumu. Tādējādi priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece vai pakalpojums ir saņemts

no citas ar PVN apliekamās personas un ka pieteicēja preci vai pakalpojumu saņēmusi tieši no preču pavadzīmē – rēķinā

norādītās personas.

[12] Izskatāmajā lietā nepastāv strīds, ka SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga” gala produktu no

pieteicējas bija saņēmušas, lietā ir strīds par to, vai darījumi starp pieteicēju un SIA „Demiru”, SIA „Gekata”, SIA „Radijs”,

SIA „GL Invest”, SIA „EM Transports” ir faktiski notikuši.

Apgabaltiesa norāda, ka pirmās instances tiesa, pamatojoties uz administratīvajā lietā esošajiem materiāliem, liecinieku

liecībām un procesa dalībnieku paskaidrojumiem, ir pamatoti secinājusi, ka konkrētie pieteicējas darījumu partneri nevarēja

pieteicējai sniegt nepieciešamos pakalpojumus, līdz ar to secināms, ka pieteicēja ir izmantojusi citus, tiesai nezināmus

resursus, lai izpildītu SIA „Mego”, SIA „Antaris” un SIA „FBO Rīga” veiktos pasūtījumus.

No lietas materiāliem pareizi konstatēts, ka SIA „Demiru” valdes loceklis /pers. G/ savā paskaidrojumā noliedza

saimnieciskās darbības veikšanu, SIA „Radijs” valdes loceklis /pers. F/ nevarēja sniegt skaidru informāciju par darījumu

norisi, kārtību un apakšuzņēmēju piesaisti, savukārt pārējo uzņēmumu valdes locekļi bija izvairījušies no paskaidrojumu

sniegšanas gan iestādē, gan pirmās instances tiesā.

Arī pieteicējas darījumu partneru reģistrētie darbinieki nav apliecinājuši deklarēto darījumu esību, proti, daļa no viņiem

savu darbību šajos uzņēmumos ir noliegusi, savukārt pārējā daļa nav atsaukusies uz iestādes aicinājumiem sniegt

paskaidrojumus.

Apgabaltiesa norāda, ka pieteicējas deklarēto darījumu partneru vārdā noformētie rēķini paskaidro tikai darījumu

formālo pusi, bet nepierāda to faktisko esību. No rēķinos norādītās informācijas nav iespējams identificēt sniegto

pakalpojumu izpildītājus un to tehnisko izcelsmi.

No administratīvās lietas materiāliem nav iespējams konstatēt, ka pieteicējas darījuma partneru, kā arī šo uzņēmumu

darījumu partneru rīcībā ir bijis nepieciešamais darbaspēks vai materiāltehniskie resursi, uzņēmumi nebija iesnieguši

2011.gada pārskatus un neilgi pēc apstrīdēto darījumu noformēšanas tie tikuši izslēgti no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra.

Pirmās instances tiesa no lietā esošajiem pierādījumiem ir pareizi konstatējusi, ka strīdus darījumu faktiskā esība šajā

lietā nav pierādīta, savukārt strīdus darījumu dokumenti satur nepatiesu informāciju. Ne pieteicēja, ne tās tiešie darījumu

partneri nav spējuši sniegt pietiekamu un konkrētu informāciju par strīdus darījumu faktisko norisi. Tādējādi ne

administratīvajā procesā iestādē, ne arī tiesvedības laikā nerodas iespēja izsekot strīdus darījumu faktiskajai norisei, kā arī

konstatēt, kas ir bijuši rēķinos norādīto darbu faktiskie izpildītāji.

Apstāklis, ka darījumos iesaistītās personas nav informētas par darbu veikšanas norisi un personām, kuras šos darbus

veica, neatbilst komercdarbības jēgai, kā arī rada dibinātas šaubas par darījumu faktisko esību.

Katrs no minētajiem darījumu faktiskās neesības pierādījumiem atsevišķi vēl varētu būt apstrīdams no nodokļu

maksātāja viedokļa, taču, izvērtējot situāciju kopumā, gandrīz neiespējama ir visu šo apstākļu nejauša sakritība (sal. sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 31.augusta sprieduma lietā Nr. SKA-250 6. punktu).

Tā kā ir pamatots Lēmumā ietvertais secinājums par to, ka strīdus darījumu faktiskā esība nav konstatējama, jo rēķinos

uzrādītie darījumu partneri šādus darījumus nav veikuši, kā arī nodokļu administrācijai nav radusies iespēja identificēt

rēķinos uzrādīto preču un pakalpojumu izcelsmi, apgabaltiesas ieskatā ir nepieciešams konstatēt, ka pieteicēja bija informēta

par iesaistīšanos nepamatotā nodokļa samazināšanas plānā.

Par faktu, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam bija jāzina, ka tas piedalās krāpšanā ar PVN saistītās darbībās, var

liecināt apstāklis, ka nodokļu maksātājs patiesībā nav saņēmis ne pakalpojumus, ne preces, kaut gan tā grāmatvedībā ir

noformēti atbilstoši dokumenti par it kā notikušu darījumu. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātājs, lai veiktu krāpšanos

ar PVN saistītos darījumos, ir veicis darbības, tostarp noformējis dokumentus, lai neesošs darījums līdzinātos (būtu

līdzīgs) notikušam darījumam. Tostarp priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumi neizpildās gadījumā, ja nodokļu maksātājs,

lai slēptu faktisko darījuma norisi, ir noformējis darījumu dokumentus ar konkrētu PVN apliekamu personu, bet faktiski

darījums ir noticis ar citu personu (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 3.jūlija sprieduma lietā

Nr.A420665610 12.punktu).

Konkrētajā gadījumā, apgabaltiesas ieskatā, nav iespējama situācija, ka pieteicēja nezināja, ka tā strīdus preces un

pakalpojumus nav saņēmusi no saviem darījumu rēķinos norādītajiem darījumu partneriem.

Turklāt no saimnieciskā viedokļa nav loģiski izskaidrojama situācija, ka pieteicēja, uzticot konkrētus pakalpojumus ar

ievērojamām izmaksām, nepārliecinātos par veidu, kā šie pakalpojumi faktiski tiks izpildīti, zinot, ka pieteicēja par

pakalpojumu izpildi ir atbildīga savam tiešajam pasūtītājam.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, līdz ar to nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 30.augusta lēmuma Nr.22.8/L-

21184 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) M.Birzgalis

Tiesneses (paraksts) R.Paegle

(paraksts) V.Zommere