Court dismissed defendant's gas bill claim and ordered payment of principal debt, late fees, and court costs.

ECLI:LV:RLPT:2018:0130.C29360517.1.S

Lietas Nr.C29360517

Lietvedības Nr.C-0890-18/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 30.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu AS „Latvijas Gāze” prasībā vienkārošotas procedūras lietā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 17.februārī saņemts AS „Latvijas Gāze” (turpmāk – prasītājs) prasības pieteikums

vienkārošotas procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja ) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Gazificētajā objektā /adrese/, Rīgā (turpmāk – objekts), izlietota dabasgāze, neveicot par to samaksu pilnā apmērā.

Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem atbildētāja ir objekta īpašniece, pamatojoties uz 2007.gada 10.jūlija pirkuma līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants, Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi"

(turpmāk – noteikumi Nr.1048) 72.punkts, 90.1.apakšpunkts un Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 "Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr.85) 68.3.apakšpunkts, 104.punkts paredz atbildētājas saistību veikt samaksu par dabasgāzes lietošanu

objektā katru norēķinu periodu.

1997.gada 12.jūnijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts līgums Nr. 16-328266 par dabasgāzes piegādi objektā (turpmāk – līgums). /pers. B/ miris

/miršanas datums/.

2015.gada 17.martā un 2016.gada 14.aprīlī prasītājs atbildētājai nosūtījis aicinājumu nodrošināt piekļuvi objektam. Atbildētāja piekļuvi norādītajā

laikā nav nodrošinājusi (2015.gada 26.marta Akts par apsekošanu Nr.6; 2016.gada 29.aprīļa Akts par apsekošanu Nr.3).

Līdz 2016.gada 30.jūnijam prasītājam skaitītāja rādījumi tika ziņoti, lai gan no prasītājam esošās informācijas dabasgāzes skaitītāja rādījumu

nolasīšanas kartītē norādītais dabasgāzes lietotājs ir miris jau /miršanas datums/.

Pamatojoties uz iesniegto skaitītāja rādījumu, prasītājs aprēķināja parādu 691,99 EUR par Gazificētajā objektā piegādāto dabasgāzi līdz

2016.gada 30.jūnijam. Maksājumi par laika periodu no 2016.gada jūlija līdz 2016.gada novembrim - kopā 16,70 EUR - aprēķināti pēc izlīdzinātā

dabasgāzes patēriņa (par 5 m3 dabasgāzes mēnesī).

Ievērojot, ka gazificētajā objektā dabasgāzes padeve nav pārtraukta, atbildētājai ir pienākums veikt gan to parādsaistību samaksu, kas aprēķinātas

par laika periodu līdz 2016.gada 30.jūnijam, gan arī veikt norēķinus pēc izlīdzinātā dabasgāzes patēriņa saskaņā ar noteikumu Nr.85 68.3.apakšpunktu,

83.punktu un 2016.gada 16.februārī apstiprinātās Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 1., 19., 20.punktu.

Atbildētāja noteiktā kārtībā samaksu nav veikusi. Atbildētājas nesamaksātais parāds ir 708,69 EUR, ko veido: 370,66 EUR - neveiktie maksājumi

par patērēto dabasgāzi Objektā no 2011.gada 31.maija līdz 2016.gada 30.novembrim; -337,17 EUR - nokavējuma procenti par samaksas kavējumu

periodā no 2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam, t.i., 0,15% dienā no kavētā maksājuma saskaņā ar noteikumu Nr.1048 65.punktu un

Noteikumu Nr.85 105.punktu; 0,86 EUR - izdevumi par pretenziju nosūtīšanu.

Pirms prasības celšanas tiesā prasītājs aicinājis atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā 2016.gada 7.decembrī, nosūtot pretenziju uz atbildētājas

deklarētās dzīvesvietas adresi (kas vienlaikus objekta adrese). Līdz prasības celšanai atbildētāja saistības nav izpildījusi.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas prasītāja labā 708,69 EUR (galvenais parāds 371,52 EUR, nokavējuma procenti 337,17 EUR) un prasītāja

tiesāšanās izdevumus: samaksāto valsts nodevu 106,30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 819,69 EUR. Tāpat lūgts atzīt

prasītāja tiesības par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet

nesamaksātās summas.

Prasība pamatota ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 "Dabasgāzes piegāde; lietošanas noteikumi" 65., 72.punktu,

90.1.apakšpunktu, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu 68.3.apakšpunktu, 104.,

105.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1828.pantu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese/ 2016.gada 29.decembrī nosūtīja maza apmēra prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājai tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23 pantu noteiktajā termiņā nav sniegusi, nav arī lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2018.gada 17.janvārī lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2018.gada 30.janvārī.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas nesamaksāto parādu par neveiktajiem maksājumiem par patērēto dabasgāzi objektā no 2011.gada 31.maija

līdz 2016.gada 30.novembrim 337,17 EUR apmērā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši

Civillikuma 1511. pantam, līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,

pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Savukārt raksturojot šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, līgums ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas

izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem atbildētāja ir objekta (nekustamā īpašuma

/adrese/, Rīgā) īpašniece, atbildētājai īpašuma tiesības nostiprinātas 2007.gada 4.oktobrī, pamatojoties uz 2007.gada 10.jūlija pirkuma līgumu (lietas 12.-

13.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 1997.gada 12.jūnijā starp prasītāju un /pers. B/ noslēgts līgums Nr. 16-328266 par dabasgāzes piegādi objektā

(lietas 14.lapa). /pers. B/ miris /miršanas datums/(lietas 15.lapa).

Vienlaikus no lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka līdz 2016.gada 30.jūnijam prasītājam skaitītāja rādījumi tika ziņoti (lietas 21.lapa), lai gan

dabasgāzes skaitītāja rādījumu nolasīšanas kartītē norādītais dabasgāzes lietotājs ir miris jau /miršanas datums/. No lietā esošā dabasgāzes skaitītāja

rādījuma nolasīšanas kartes redzams, ka uz 2016.gada 30.jūniju tika iesniegts mēraparāta rādījums 1666 m3.

No minētā secināms, ka, lai gan starp pusēm nav noslēgts rakstisks līgums par dabas gāzes piegādi, tomēr no lietas materiāliem redzams, ka

atbildētāja prasītājam bija ziņojusi par skaitītāja rādījumiem, kā arī veikusi maksājumus par patērēto dabasgāzi, tādējādi ar savu darbību apstiprinājusi, ka

starp pusēm pastāv līgumiskās attiecības.

Pie šādiem apstākļiem ir pamats atzīt, ka ar konkludentām darbībām starp pusēm pastāvēja vienošanās par dabasgāzes piegādi dzīvokļa

īpašumam.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītājs uzņemtās saistības ir izpildījis, tas ir, nodrošinājis dabasgāzes padevi objektā, kurš atrodas nekustamā

īpašumā /adrese/, Rīgā, kura īpašuma tiesības nostiprinātas atbildētājai zemesgrāmatā 2007.gada 4.oktobrī. Savukārt atbildētāja par saņemto dabasgāzi

nav norēķinājusies pilnā apmērā atbilstoši noteiktiem tarifiem un noteiktos termiņos.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par saistību izpildi.

Civillikuma 3.pants paredz, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem,

kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (spēkā no

30.12.2008.-11.02.2016.) 72. punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājs un gazificētā objekta īpašnieks ievēro šo noteikumu prasības, ciktāl šajos

noteikumos nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 90.1.apakšpunktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotājam ir pienākums atbilstoši sistēmas operatora

apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veikt 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām. Norēķinu periods ir kalendāra mēnesis.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 85.punktu, ja

maksājumi par dabasgāzi nav izdarīti 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda, kā arī ja mājsaimniecības lietotājs nav samaksājis priekšapmaksu (ja tāda ir

bijusi noteikta), sistēmas operators ir tiesīgs pārtraukt dabasgāzes padevi mājsaimniecības lietotājam, par to brīdinot lietotāju vismaz piecas dienas

iepriekš.

Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (stājas spēkā ar 11.02.2016.) 68.3. un

83.punkts paredz atbildētāja pienākumu veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai un

par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra saistība

jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs 2015.gada 17.martā un 2016.gada 14.aprīlī atbildētājai nosūtījis aicinājumu nodrošināt piekļuvi

objektam. Atbildētāja piekļuvi norādītajā laikā nav nodrošinājusi, ko apliecina 2015.gada 26.marta akts par apsekošanu Nr.6 un 2016.gada 29.aprīļa

akts par apsekošanu Nr.3 (lietas 17.-20.lapa).

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka pirms prasības celšanas tiesā prasītājs aicinājis atbildētāju veikt saistību izpildi, tajā skaitā 2016.gada

7.decembrī, nosūtot pretenziju uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi (kas vienlaikus objekta adrese) (lietas 28.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā prasītāja parāda aprēķina redzams, ka parāds par neveiktajiem maksājumiem par patērēto dabasgāzi objektā no

2011.gada 31.maija līdz 2016.gada 30.novembrim 337,17 EUR apmērā (lietas 24.-26.lapa).

Civillikuma 2107. pants noteic, ka ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai pusei (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Savukārt, Civillikuma 2109.pants noteic, ka tad, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu,

savukārt, saskaņā ar Civillikuma 2021.pantu no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz

zaudējumu atlīdzību. Civillikuma 2033.pants noteic, ka pircējam vispirms jāsamaksā pirkuma maksa. Atbilstoši Civillikuma 1512. pantam pie katra

saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos. Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1587. pantam

tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad

parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa

notecējuma.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pielaidusi saistību izpildes nokavējumu, jo līdz pat sprieduma taisīšanas dienai nav izpildījusi savas uzņemtās saistības

un nav pilnībā norēķinājusies par saņemto un izlietoto dabasgāzi.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta

pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, proti, nav sniegusi rakstveida

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu

veikta parāda samaksa. No minētā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja prasības

pieteikumā norādītos apstākļus, tajā skaitā faktu, ka atbildētāja par saņemto dabasgāzi nav norēķinājusies pilnā apmērā atbilstoši noteiktiem tarifiem un

noteiktos termiņos. Līdz ar to atzīstams, ka prasības pieteikumā norādītos apstākļus apstiprina lietā iesniegtie rakstveida pierādījumi un prasītājs ir

pierādījis savu tiesību pēc prasījuma.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums piedzīt no atbildētājas maksu par patērēto dabasgāzi ir pamatots un apmierināms, līdz ar

ko no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams parāds par patērēto dabasgāzi objektā no 2011.gada 31.maija līdz 2016.gada 30.novembrim

337,17 EUR apmērā.

[5] Prasītājs lūdz piedzīt 0,86 EUR par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājai, pievienojot lietas materiāliem 2016. gada 7.decembra pretenziju.

Saskaņā ar 2016.gada 22.februārī publicētās Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 7.punktu atbildētājas pienākums ir segt

izdevumus, kas radušies prasītājam saistībā ar kavēto maksājumu atgūšanu.

Līdz ar to atbildētājas par labu prasītājam piedzenami 0,86 EUR par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājai.

[6] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas prasītāja labā nokavējuma procentus par pamatparāda samaksas kavējumu, kas aprēķināti par laika

posmu no 2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam 337,17 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Par katru veicamā maksājuma termiņa nokavējuma dienu atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktam, Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi” 105.punktam un apstiprinātajai „Norēķinu kārtībai par dabasgāzi un abonēšanas maksu iedzīvotājiem” lietotājs maksā sistēmas operatoram

(prasītājam) nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Kā redzams no prasītāja parāda aprēķina, prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus par samaksas kavējumu 337,17 EUR apmērā.

Ņemot vērā, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu, prasītājam ir tiesības saņemt nokavējuma procentus par maksājumu kavējumu.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto nokavējuma procentu aprēķinu, atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus tam, ka veikusi

nokavējuma procentu samaksu, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums par nokavējuma procentu 337,17 EUR apmērā piedziņu par laika posmu

no 2012.gada 16.jūlija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir pamatots un apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir

atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda 370,66 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva 106,30 EUR un prasītāja samaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 111,00 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkārošotas procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, pamatparādu 370,66 EUR par

laika periodu no 2011.gada 31.maija līdz 2016.gada 30.novembrim, nokavējuma procentus 337,17 EUR par laika periodu no 2012.gada 16.jūlija līdz

2016.gada 30.jūnijam, izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu 0,86 EUR, valsts nodevu 106,30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumus 4,70 EUR,

kopā 819,69 EUR (astoņi simti deviņpadsmit euro un 69 centi).

Samaksa veicama uz AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, kontu AS „Citadele banka” Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9.

Noteikt AS „Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos

6% gadā no /pers. A/, personas kods /personas kods/, nesamaksātās pamatparāda summas (370,66 EUR).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada 30.janvāra, Rīgas

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Bērziņa