Court dismissed appeal against Ministry decision denying festival participation due to missing data consent.

Lietas arhīva Nr. A42-00380-24/23

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0312.A420182523.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024. gada 12. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties pieteicējas /Nosaukums M/ pārstāvim un vadītājam /pers.H/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Kultūras

ministrijas pārstāvei /pers. B/ un /pers. C/, un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvei /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferenču programmu Microsoft Teams, izskatīja administratīvo lietu par Kultūras ministrijas

2024. gada 4. janvāra lēmuma Nr. 2.5-2-1 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējas /Nosaukums M/(turpmāk arī – /pieteicēja/) pārstāvis un vadītājs /pers. H/ 2023. gada 19. jūnijā ar iesniegumu vērsās Latvijas

Nacionālajā kultūras centrā (turpmāk arī – Centrs) (iesniegumu adresējot direktorei), lūdzot izskaidrot, kā, kur un kad pieteicēja, būdama XXVII

Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku (turpmāk – Dziesmusvētki vai Svētki) dalībniece, varēs saņemt dalībnieku kartes un ēdināšanas talonus.

Ar Centra direktores 2023. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1.1-17/630 (turpmāk – Lēmums) atteikts reģistrēt pieteicēju kā Dziesmusvētku dalībnieci,

jo /pieteicēja/ vadītājs vai administrators nav reģistrējis kolektīvu Dziesmusvētku reģistrācijas sistēmā laikā līdz 2023. gada 19. martam, kā arī Centrs nav

saņēmis kolektīva vadītāja vai administratora parakstītu piekrišanu par datu apstrādi.

Pieteicēja Lēmumu apstrīdēja.

Ar Kultūras ministrijas (turpmāk – Ministrija) 2024. gada 4. janvāra lēmumu Nr. 2.5-2-1 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) nolemts atstāt Lēmumu

negrozītu un atzīt pieteicējas 2023. gada 2. decembra iesniegumu par nepamatotu. Ministrija konstatēja, ka pieteicējas pārstāvis un vadītājs /pers. H/ nav

ievērojis Svētku dalībnieka noteikumus par reģistrēšanos elektroniskā Svētku datu pārvaldes informācijas tiešsaistes sistēmā (turpmāk – Sistēma).

Lēmums ir pamatots, jo Centrs nav saņēmis visu nepieciešamo informāciju. Līdz ar to nav bijis pamats pieteicēju reģistrēt kā pilntiesīgu Svētku dalībnieci.

[2] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu tiesā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ievērojot, ka šāds prasījums vairs nav iespējams, tas precizēts

kā prasījums par administratīvā akta (pārsūdzētā lēmuma) atzīšanu par prettiesisku, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Pieteikumā argumentēts, ka atbilstoši Dziesmu un deju svētku likuma 6. panta otrajai daļai Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts

pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem. Likums neparedz citus kritērijus, tai skaitā reģistrēšanos vai nereģistrēšanos kādās sistēmās.

Saskaņā ar folkloras nozares skates rezultātiem un atbilstoši tās nolikumam pieteicēja tika atzīta par Dziesmusvētku dalībnieci. Centram nebija pamata šo

statusu atņemt. Tāpat Dziesmu un deju svētku likums neparedz dalību Dziesmusvētkos viesa statusā. Pieteicējas neatzīšana par dalībnieci ir nelikumīga un

atceļama, tāpat kā atteikšanās nodrošināt pieteicējas ēdināšanu. Līdz 2023. gada martam pret pieteicēju izturējās kā pret dalībnieci. Proti, sūtīja tai

paredzēto informāciju, piedāvāja nopirkt biļetes no “dalībnieku kvotas”, iekļāva norišu scenārijos. Pieteicēja 2023. gada martā iesniedza Centram e-

pastā dalībnieku sarakstu. Pieteicēja to ievadīja arī Centra informācijas sistēmā. Tomēr katram dalībniekam vēl bija jāinstalē viedtālrunī īpaša Centra

aplikācija un jāveic individuāla reģistrēšanās. Nekādi citi ievades veidi netika piedāvāti. To darīt pieteicēja atteicās. Pieteicēja rakstveidā norādīja

Centram, ka dalību Dziesmusvētkos ir iespējams nodrošināt uz jau iesniegto ziņu pamata, un lūdza to izdarīt. Līdz pat 2023. gada jūnija vidum nekādas

ziņas no Centra administrācijas netika saņemtas (saņēma tikai no Folkloras dienas režisores /pers. N/, kura pieteicēju bija iekļāvusi norisē, bet tas

attiecās uz Dziesmusvētku māksliniecisko pusi).

[3] Ministrija paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, paskaidrojot turpmāko.

[3.1] Ministrija atsaucas uz Centra 2023. gada 16. februāra noteikumu Nr. 1.5-1.1/6 „XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku

kārtības noteikumi” (turpmāk – Svētku kārtības noteikumi) 8. punktu un Centra 2023. gada 1. februāra noteikumu Nr. 1.5-1.1/5 „XXVII Vispārējo

latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieka noteikumi” (turpmāk – Svētku dalībnieka noteikumi) 4. un 8. punktu, kuros paskaidroti termini

,,dalībnieks” un ,,dalībnieka karte”. Tātad, lai pieteicējas dalībnieki atbilstu Svētku dalībnieka statusam, ir ne tikai sekmīgi jāpiedalās Svētku atlases

skatēs saskaņā ar katras nozares skašu nolikumiem, bet arī jābūt tādiem, kuriem ir izdota Svētku dalībnieka karte, kurai ir noteiktas funkcijas Svētku

norises laikā.

[3.2] Saskaņā ar Svētku dalībnieka noteikumu 7. punktu Sistēma ir paredzēta tostarp Svētku dalībnieka kartes izveidei. Centra 2023. gada

17. februāra noteikumu Nr. 1.5-1.1/7 „XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju lietotnes lietošanas noteikumi” (turpmāk – Svētku lietotnes

lietošanas noteikumi) 2. punkts noteic, ka Svētku mobilā lietotne „Dziesmusvētki” ir pieejama iOS un Android operētājsistēmās un paredzēta Svētku

dalībnieku personas datu un saistītās informācijas reģistrācijai, nodrošinot iespēju iepazīties ar mobilajā lietotnē „Dziesmusvētki” eksponētajiem

noteikumiem un sniegt piekrišanu datu apstrādei, saņemt citu informāciju saistībā ar Svētku norisi. Tātad arī pieteicējai bija pienākums reģistrēties Sistēmā

un sniegt piekrišanu personas datu apstrādei. Pieteicēja uzskatīja, ka reģistrācija mobilajā lietotnē „Dziesmusvētki” ir prettiesiska un atteicās to lietot.

[3.3] Ministrija atsaucas uz Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Svētku drošības likums) normām. Norāda, ka

pieteicējas nevēlēšanās pieņemt Svētku organizatora (Centra) noteikumus, tos neievērojot jau sākotnējā reģistrēšanās posmā, ir vērtējama kā pieteicējas

nevēlēšanās ievērot noteikumus un tādējādi kļūt par Svētku dalībnieci.

[3.4] Lai pieteicējas dalībnieki kļūtu par pilntiesīgiem Svētku dalībniekiem, bija noteiktas tiesības un pienākumi, kas bija jāievēro, lai Svētku

organizatori varētu uzņemties atbildību par tiem. Centrs nesaņēma apliecinājumu, ka pieteicējas dalībnieki piekrīt Svētku dalībnieku datu apstrādei,

dalībnieku izpildījuma fiksācijai, kā arī fiksācijas rezultātā radīto darbu izmantošanai komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, apliecinājumu, ka

pieteicējas dalībnieku veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai piedalītos Svētku mēģinājumu un koncertu norisēs. Kā arī apliecinājumu tam, ka pieteicējas

dalībnieki ievēros visus Svētku rīkotāja noteikumus.

[3.5] Saskaņā ar Svētku dalībnieka noteikumu III nodaļā noteikto Svētku dalībnieka elektroniskā reģistrācija ir veids, kā nodot Svētku rīkotājiem

nepieciešamos datus daudzfunkcionālas Svētku dalībnieka kartes izveidei, kas kalpo kā dalībnieka identifikācijas dokuments. Savukārt Svētku dalībnieka

kartes izveide ir saistīta ar personu datu apstrādi.

Tā kā Centrs ir atbildīgs par Svētku sagatavošanu un īstenošanu, tad Centrs atzīstams par personas datu pārzini, kas nodrošina personas datu

apstrādes atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas

datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām. Centrs veic personas datu

apstrādi, pamatojoties uz personas sniegtu piekrišanu. Centra sagatavotā forma Svētku dalībnieka personas datu apstrādei tika nosūtīta /pers. H/ e-pastā

2023. gada 20. martā un bija pieejama Svētku tīmekļvietnē.

[3.6] Centra 2023. gada 8. februāra noteikumu Nr. 1.5-1.1/4 „XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku personas datu

aizsardzības noteikumi” (turpmāk – Svētku personas datu aizsardzības noteikumi) 18. punkts nosaka personas datu apstrādes mērķi. Savukārt 24.

punkta 24.1. apakšpunkts nosaka, kādus personas datus datu subjekts nodod reģistrējoties Sistēmā. Svētku tīmekļvietnē bija norādīts, ka Svētku

dalībniekiem reģistrācija jāveic līdz 2023. gada 19. martam. Savukārt Centrs apstiprina Svētku dalībniekus pēc veiksmīgi aizvadītu skašu rezultātiem, kas

tika izziņoti 2023. gada maijā.

No minētā izriet vairāki priekšnoteikumi kļūšanai par pilntiesīgu Svētku dalībnieku pēc veiksmīgi aizvadītām skatēm. Proti, persona dod piekrišanu

savu datu apstrādei, aizpildot Centra sagatavotu formu Svētku dalībnieka personas datu apstrādei, reģistrējas Sistēmā (arī izmantojot mobilo lietotni

„Dziesmusvētki”), norādot attiecīgos personas datus.

Pārbaudot Sistēmā pieejamo informāciju, Centrs konstatēja, ka tajā ievadīts katra pieteicējas dalībnieka vārds un uzvārds, bet citās ailēs ierakstīts

skaitlis „1”. Atbilstoši izdrukai no Sistēmas pieteicēja savadījusi datus, kas nav patiesi. Nav dota personas datu apstrādes piekrišanas atļauja un aizpildīta

Centra sagatavotā forma Svētku dalībnieka personas datu apstrādei. Ņemot vērā minēto, līdz Svētku sākumam pieteicēja nebija iesniegusi piekrišanu

personas datu apstrādei, lai gan Centrs vairākkārtīgi sūtīja e-pastus, kā arī Sistēmā nebija ievietoti pieprasītie dati, tostarp fotogrāfijas. Līdz ar to

pieteicējas dalībniekiem netika izgatavotas Svētku dalībnieka kartes un piešķirts unikālais kvadrātkods.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja.

Ministrijas un Centra pārstāves pieteikumu neatzina un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Lietā izšķirams, vai pieteicēja tiesiski nav reģistrēta kā pilntiesīga Svētku dalībniece.

[7] Dziesmu un deju svētku likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju (1. pants).

Dziesmu un deju svētku likuma mērķis ir arī nodrošināt dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu (2. panta 2. punkts). Dziesmu un deju svētku

tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Dziesmu un deju svētku padomi (8. panta pirmā daļa). Dziesmu un deju svētku

padomes darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina Centrs (8. panta piektā daļa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” 4.7. apakšpunktu viens

no Centra uzdevumiem ir nodrošināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju

svētku starplaikā.

Šī uzdevuma izpildei, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2 .punktu (iestādes vadītājs izdod iekšējos

normatīvos aktus pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos), Centrs ir izdevis vairākus noteikumus: Dziesmusvētku personas datu

aizsardzības noteikumi (08.02.2023.); Dziesmusvētku kārtības noteikumi (16.02.2023.); Dziesmusvētku dalībnieka noteikumi (16.02.2023.);

Dziesmusvētku lietotnes lietošanas noteikumi (17.02.2023.) un citus (sk. https://www.dziesmusvetki.lv/lv/dalibniekiem/noteikumi/).

Dziesmusvētku lietotnes lietošanas noteikumu 2. punkts noteic, ka lietotne ir mobilā lietotne ,,Dziesmusvētki”, kas ir pieejama iOS un Android

operētājsistēmās un paredzēta Svētku dalībnieku personas datu un saistītās informācijas reģistrācijai, nodrošinot iespēju iepazīties ar lietotnē

eksponētajiem noteikumiem un sniegt piekrišanu datu apstrādēm, saņemt citu informāciju saistībā ar Svētku norisi.

Atbilstoši Dziesmusvētku kārtības noteikumu 8. punktam dalībnieks ir fiziska persona, kura ir apstiprināta kā kolektīva dalībnieks vai kolektīva

vadītājs un kuram ir izdota dalībnieka karte (Dalībnieka identifikācijas karte (dokuments), kam ir noteiktas funkcijas Svētku norises laikā). Fiziska

persona tiek apstiprināta kā kolektīva dalībnieks vai kolektīva vadītājs, ja rīkotājs ir rakstveidā uzaicinājis kolektīvu dalībai svētkos un/vai kolektīvs

piedalās atlases skatēs saskaņā ar katras nozares skašu nolikumiem.

Tātad, lai /Nosaukums M/ dalībnieki atbilstu Svētku dalībnieka statusam, ir ne tikai sekmīgi jāpiedalās Svētku atlases skatēs saskaņā ar katras

nozares skašu nolikumiem, bet arī jābūt tādiem, kuriem ir izdota Svētku dalībnieka karte, kurai ir noteiktas funkcijas Svētku norises laikā.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja piedalījās skatē un atbilstoši Centra nolikuma Nr. 1.5.-1.2/20 “Folkloras nozares skate Dziesmusvētkiem” prasībām

ieguva labus rezultātus, kas deva tiesības piedalīties Dziesmusvētkos (lietas 12. lapa). Atsaucoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 6. panta otro daļu,

ka Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem atbilstoši to nolikumiem, pieteicējas vadītājs uzskata, ka

reģistrācija lietotnē Dziesmusvētki ir prettiesiska un atsakās to lietot.

[8] Tiesa norāda, ka Dziesmu un deju svētku likums nav vienīgais ārējais normatīvais akts ar augstāko juridisko spēku, ko piemēro, organizējot

Dziesmu un deju svētkus. Tā Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Svētku drošības likums) 1. panta 1.2. apakšpunkts

noteic, ka šā likuma izpratnē publisks pasākums, kura plānotais kopējais apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniedz 5000 personu, ir paaugstināta riska

pasākums. Nav šaubu, ka Dziesmu un deju svētki ar savu kuplo dalībnieku pulku ir paaugstināta riska pasākums. Minētais likums tieši nosaka publisku

pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un

atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā (3. panta pirmā daļa).

Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai Svētku drošības likums paredz paaugstināta riska pasākuma drošības plāna izstrādi un

saskaņošanu, kas cita starpā ietver dalībnieku apziņošanas procedūras un shēmas, norādot atbildīgo personu kontaktinformāciju, un pasākuma

dalībniekiem sniedzamās informācijas un drošības paziņojumus (6.1 panta trešās daļas 3. un 6. punkts). Pasākuma organizatoram ir arī tiesības izstrādāt

noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma kārtību, kas jāievēro dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā (10. panta pirmās daļas

2. punkts). Savukārt pasākuma dalībniekam ir pienākums tostarp ievērot pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma

organizatora norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību (14. panta 3. punkts).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Centram bija tiesības izdot noteikumus, lai noorganizētu Svētku sagatavošanu un norisi un nodrošinātu to

sabiedrisko kārtību un drošību.

[9] Dziesmusvētku dalībnieka noteikumu 7. punkts noteic, ka sistēma ir elektroniska Svētku datu pārvaldes informācijas tiešsaistes sistēma

(turpmāk – sistēma), kas paredzēta dalībnieka kartes izveidei, dalībnieku loģistikas plānošanai un vadībai, dalībnieku piekļuvei Svētku norises vietās,

dalībnieku ēdināšanas nodrošinājumam un kopējai statistikai par Svētku norisi.

Minētie noteikumi arī noteic, ka dalībnieks sistēmā ievada savus personas datus, iepazīstas un sniedz piekrišanu šiem noteikumiem, lietotnes

lietošanas noteikumiem, Svētku kārtības noteikumiem un Svētku personas datu aizsardzības noteikumiem, kas nosaka personas datu apstrādes mērķus,

tiesisko pamatu, sniedz informāciju par pārzini, personas datu apstrādātājiem, pilnvarotajām personām un citus noteikumus saskaņā ar normatīvajiem

aktiem. Dalībniekam ir pienākums sniegt patiesus datus sistēmā. Reģistrējoties sistēmā, dalībnieks apliecina, ka ir iepazinies un saprot šos noteikumus un

Svētku personas datu aizsardzības noteikumus, kā arī: 1) piekrīt dalībnieka datu apstrādei, dalībnieka izpildījuma fiksācijai, kā arī fiksācijas rezultātā

radīto darbu izmantošanai komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, tai skaitā: atļauj publiskot, publicēt, izplatīt, raidīt, retranslēt, padarīt darbu

pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā, nomāt, īrēt un

publiski patapināt darbu, tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu un nodot dalībnieka kā izpildītāja mantiskās tiesības; 2) apliecina,

ka dalībnieka veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai piedalītos Svētku mēģinājumu un koncertu norisēs; 3) apliecina, ka, kļūstot par Svētku dalībnieku,

apņemas ievērot visus rīkotāja noteikumus (15., 16., 18.punkts).

Tātad ar minētiem noteikumiem ir paredzēts, ka dalībnieka elektroniskā reģistrācija ir veids kā nodot Svētku rīkotājiem nepieciešamos datus

daudzfunkcionālas dalībnieka kartes izveidei, kas kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments. Savukārt dalībnieka kartes izveide ir saistīta ar personu

datu apstrādi.

[10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu

apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Regula) 4. panta 1. un 2. punkts

noteic, ka “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificējamu fizisku personu, bet datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem vai

personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija,

organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos

pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Tādējādi personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums ir atzīstami par personas datiem, bet to iegūšana un glabāšana ir uzskatāma par datu apstrādi

Regulas izpratnē.

Saskaņā ar Regulas 4. panta 7. punktu par personas datu apstrādes atbilstību Regulai ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska

iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Tā kā Centrs ir atbildīgs par Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un īstenošanu, Centrs atzīstams par pārzini, kurš nodrošina personas datu

apstrādes atbilstību Regulas prasībām.

Regulas 6. panta nosacījumi paredz, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā

pantā minētajiem pamatojumiem – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu

ievērošana. Konkrētajā gadījumā Centrs kā pārzinis personas datu apstrādi veic uz personas piekrišanas pamata (aizpildāmā forma (lietas 31. lapa)

nosūtīta katram dalībniekam vai kolektīva vadītājam).

Kā izriet no Dziesmusvētku personas datu aizsardzības noteikumu 8. punkta, personas datu apstrādes mērķi ir: datu subjektu reģistrēšana dalībai

un identifikācijai Svētkos; datu subjektu identifikācijas karšu izgatavošana; drošības pasākumu nodrošināšana Svētku laikā, tai skaitā iekļūšanai Svētku

pasākumu norises vietās, ieskaitot mēģinājumu norises vietas; datu subjektu ēdināšanas un citu pamatpakalpojumu saņemšana; Svētku organizatoriskās

un operatīvās informācijas apmaiņas nodrošināšana; datu subjektu dzīvības apdrošināšanas un traumu papildapdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana;

datu subjektu personas datu glabāšana arhivēšanas un statistikas nolūkiem sabiedrības interesēs.

Lai šo mērķi sasniegtu, izveidota speciāla elektroniska tiešsaistes sistēma, kurā datu subjekts ievada savus personas datus, iepazīstas un sniedz

piekrišanu šiem noteikumiem, Svētku dalībnieka noteikumiem, lietotnes lietošanas noteikumiem un Svētku kārtības noteikumiem (20. punkts).

Reģistrējoties sistēmā, datu subjekts nodod šādus savus personas datus: vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas kods, telefona numurs, e-

pasta adrese, fotogrāfija, kolektīva nosaukums (24.1.apakšpunts).

Dziesmusvētku interneta mājas lapā norādīts, ka dalībniekiem reģistrācija jāveic līdz 2023. gada 19. martam, savukārt Centrs apstiprina Svētku

dalībniekus pēc veiksmīgi aizvadītu skašu rezultātiem, kas zināmi maijā (sk. https://www.dziesmusvetki.lv/lv/dalibniekiem/registracija/dalibniekiem/).

No minētā izriet šādi priekšnoteikumi kļūšanai par pilntiesīgu Dziesmusvētku dalībnieku pēc veiksmīgi aizvadītām skatēm: persona dod piekrišanu

savu datu apstrādei, aizpildot Centra sagatavotu formu, reģistrējas sistēmā (arī izmantojot lietotni ,,Dziesmusvētki”), norādot vārdu, uzvārdu, dzimšanas

datumu, personas kodu, telefona numuru, e-pasta adresi, fotogrāfiju un kolektīva nosaukumu.

[11] Atbilstoši Svētku dalībnieka noteikumu 12. punktam šie noteikumi nosaka Svētku dalībnieka tiesības, pienākumus un atbildību Svētku norises

laikā. Līdz ar to minētie noteikumi ir saistoši arī pieteicējai - pieteicējai Svētku norises laikā ir gan tiesības, gan arī pienākumi un atbildība.

Kā izriet no lietas materiāliem, 2023. gada 14. martā pieteicējas vadītājs Centra pārstāvei /pers. V/ e-pastā nosūta /pieteicēja/ dalībnieku sarakstu,

norādot vārdu un uzvārdu. Tiek minēts, ka nekādās sistēmās reģistrēties nevēlas. Visas nepieciešamās ziņas ir gatavs sniegt pa e-pastu (lietas 24. lapa).

2023. gada 22. martā pieteicējas vadītājs Centra pārstāvei /pers. F/ e-pastā raksta: “Paldies! Savadīju.” (lietas 23. lapa). Pārbaudot sistēmā

pieejamo informāciju, Centrs konstatēja, ka ir ievadīts (https://sistema.dziesmusvetki.lv/) katra /pieteicēja/dalībnieka vārds un uzvārds, bet citās

prasītajās ailītēs ierakstīts skaitlis “1”.

2023. gada 19. jūnijā /pieteicēja/ vadītājs e-pastā vēršas pie Centra direktores ar jautājumu, kā, kur un kad/Nosaukums M/, būdami

Dziesmusvētku dalībnieki, varēs saņemt dalībnieku kartes un ēdināšanas talonus. Dalībnieku saraksts ir iesniegts gan e-pastā, gan Centra sistēmā.

Glaudāmo tālruņu aplikācijas/pieteicēja/ neizmanto un uzskata, ka šādu aplikācija uzinstalēšana un lietošana nevar un nedrīkst būt par nepieciešamu

nosacījumu dalībai Dziesmusvētkos (lietas 10. lapa).

2023. gada 19. jūnijā Centra direktore e-pastā norāda, ka, tā kā /Nosaukums M/vadītājs vai administrators nav reģistrējis kolektīvu Svētku

reģistrācijas sistēmā laikā līdz 2023. gada 19. martam, kā arī Centrs nav saņēmis kolektīva vadītāja vai administratora parakstītu piekrišanu par datu

apstrādi, /Nosaukums M/nav reģistrēti kā Svētku dalībnieki (lietas 8. lapa).

Tādejādi līdz Svētku sākumam pieteicēja nav iesniegusi piekrišanu personas datu apstrādei, kā arī Sistēmā nav ievietoti pieprasītie dati, tostarp

fotogrāfijas. Līdz ar to Centram nav bijusi iespēja saņemt apliecinājumu, ka pieteicējas dalībnieki piekrīt Svētku dalībnieka datu apstrādei, dalībnieka

izpildījuma fiksācijai, kā arī fiksācijas rezultātā radīto darbu izmantošanai komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, apliecinājumu, ka pieteicējas

dalībnieku veselības stāvoklis ir atbilstošs, lai piedalītos Svētku mēģinājumu un koncertu norisēs, kā arī apliecinājumu tam, ka pieteicējas dalībnieki

ievēros visus Svētku rīkotāja noteikumus.

Tā kā pieprasītos datus pieteicējas pārstāvis Centram nebija nodevis un nebija reģistrējis /pieteicēja/ Sistēmā, Centram nebija pamata /pieteicēja/

dalībniekiem izsniegt ID kartes kā Svētku dalībniekiem.

[12] Nav noliedzams, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir strauji attīstījušās, nozīmīgu vietu ir ieņēmušas mobilās tehnoloģijas, ir

uzlabojusies interneta pieejamība un mobilo ierīču pieejamība. Tāpat ir notikusi strauja valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

sistēmu attīstīšana, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 99. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka valsts pārvalde pakalpojumu sniegšanu organizē

elektroniski, ja tas ir iespējams un lietderīgi. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka datu, tostarp fotogrāfiju, un dokumentu aprite 44 000 Svētku dalībniekiem tiek

organizēta digitālā formā, lai atbilstoši normatīvo aktu prasībām apstrādātu personu datus un atvieglotu savstarpējo saskarsmi.

Izskatāmajā lietā pieteicējas vadītājs nebija Centram iesniedzis /pieteicēja/ dalībnieku parakstītas veidlapas personu datu apstrādes piekrišanai, kas

liedza turpmāku dalībnieku reģistrēšanu Sistēmā, pat ja dalībnieku saraksti būtu iesniegti papīra formā klātienē. Līdz ar to tieši pašas pieteicējas rīcība,

neievērojot Centra noteikumus un tos neizpildot, ir iemesls nekļūšanai par pilntiesīgu Svētku dalībnieku.

Ņemot vērā minēto, tiesa pārsūdzēto lēmumu atzīst par tiesisku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pieteicējas /Nosaukums M/pieteikumu par Kultūras ministrijas 2024. gada 4. janvāra lēmuma Nr. 2.5-2-1 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R.Migla