Court dismisses administrative offense case due to inability to identify the accused person with certainty.

Lietas Nr.P131042416

Lietas arhīva Nr. 1-0424-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Zelmene

ar tiesas sēdes sekretāri D.Ceplišu

Baložu ielā 14, Rīgā, 2016.gada 16.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja tiesā saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto

pārkāpumu un noskaidroja

Aprakstošā daļa

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors kapteinis P.Dmitrijevs sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 185369 par to, ka /pers. A/ 2016.gada 9.augustā plkst. 17.40 ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka

likumīgām prasībām un rīkojumiem (atteicās uzrādīt un nosaukt personas datus, pretojās, aizturēšanas laikā centās izrauties, ignorēja prasību netuvoties

tuvāk par vienu metru).

Ar šādu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)

175.pantā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā nepiedalījās, tiesā nav saņemts lūgums

par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Personai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku tiesā, 2016.gada 25.novembrī nosūtot ierakstītā sūtījumā tiesas pavēsti uz

protokolā norādīto dzīvesvietas adresi /adrese A/, līdz ar ko pastāv LAPK 268.1panta pirmajā daļā, 271.panta ceturtajā daļā noteiktais pamats lietas

izskatīšanai bez pārkāpēja klātbūtnes. Pavēste tiesā nav atgriezta.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ir pietiekami fakti, lai izlemtu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot un novērtējot visus lietas materiālus kopumā, atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

LAPK 175.pantā noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Saskaņā ar LAPL 237.pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras

lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo

pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

Saskaņā ar LAPK 246.panta pirmo daļu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona sastāda protokolu.

LAPK 248.panta pirmajā daļā noteikts administratīvā pārkāpuma protokola saturs, kurā jābūt norādītam protokola sastādīšanas laikam un vietai,

protokola sastādītāja vārdam, uzvārdam, institūcijai, kuru viņš pārstāv, amatam; ziņām par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citām ziņām, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. No

minētajā pantā ietvertās likuma jēgas izriet, ka administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu

izskaidrojumus lietas materiālos. Vēl vairāk, nedrīkst pastāvēt šaubas, ka persona, kura norādīta administratīvā pārkāpuma protokolā ir tieši tā, kura

veikusi darbības, par kurām atbildība paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šis dokuments kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai

lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmums administratīvo pārkāpumu lietā pieņemams pēc tiem faktiem, kas norādīti protokolā (skat.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumu Nr. SKA-157/2007.).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas

kārtībnieces Ināras Eglītes ziņojumā pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/ norādīts personas kods /personas kods/. Savukārt

2016.gada 22.novembrī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC185369 /pers. A/ norādīts personas kods /personas kods/.

Pārbaudot Personu datu pārlūkā ziņas par personu ar personas kodu 110879-10430, redzams, ka personas vārds, uzvārds ir /pers. A/ un

pārbaudot personu ar personas kods /personas kods/, redzams, ka arī šai personai vārds un uzvārds ir /pers. A/.

Administratīvo pārkāpumu lietās pierādīšanas standarts ir augsts, proti, personas vainai jābūt pierādītai ar pierādījumiem, kas nodrošina faktu

konstatāciju ārpus saprātīgām šaubām. Tā kā administratīvo pārkāpumu lietas uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē, personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, ir jābūt nodrošinātām kriminālprocesuālām garantijām.

Viena no būtiskākajām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana. No nevainīguma prezumpcijas izrietoša ir arī kriminālprocesuālā garantija, ka visas

pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai (in dubio pro civis).

Pēc lietas materiāliem nav viennozīmīgi konstatējams, ka persona, kurai 2016.gada 22.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

Nr.PC185369 ir tā pati persona, par kura rīcību 2016.gada 9.augustā ziņojusi Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes Sabiedriskās kārtības

sargāšanas nodaļas kārtībniece Ināra Eglīte.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietā nav iespējams identificēt personu, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, līdz ar to, pastāv

pamats izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Kodeksa 258.panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” un Kodeksa 274.panta piektajai daļai, institūcija

(amatpersona) spriedumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

No lietas materiāliem redzams, ka lietā ir veikta pārbaude alkohola koncentrācijas konstatēšanai un tā sakarā ir radušies izdevumi 15,65 euro

apmērā. Izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa uzskata, ka nav pamata minēto izdevumu apmaksas pienākumu uzlikt /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz LAPK 1., 8., 9., 175., 238., 239., 243.pantu, 243.1, 244., 272., 274., 289.6panta piekto un sesto daļu,

289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Sprieduma pilns teksts sastādīts un pieejams 2016.gada 20.decembrī.

Tiesnese I.Zelmene