Court imposes fine for failure to register and absence during police checks under administrative code.

Lietas arhīva Nr. 1-0087-18/23

ECLI:LV:RPPT:2018:0118.168039817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 18. janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese G.Čepule,

ar sekretāri I.Dviņinu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, kur pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK)

177. panta pie administratīvās atbildības saukts /pers. A/, personas kods /personas kods/,

Aprakstošā daļa

no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Višņevskas sastādītā administratīvā

pārkāpuma protokola Nr.PC 184815 redzams, ka /pers. A/, pārkāpjot papildsoda noteikumus, 2017. gada 13. novembrī nav ieradies uz reģistrāciju VP

RRP Rīgas Zemgales iecirknī, kā arī 2017. gada 22. novembrī plkst.01.07 pārbaudes laikā neatradās savā dzīves vietā.

Ar šīm darbībām /pers. A/ pārkāpa papildsoda - policijas kontroles noteikumus, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka vainu uzradītā pārkāpuma izdarīšanā neatzīst, jo uz reģistrāciju nav ieradies, jo bija aizņemts - strādāja.

Strādā neoficiāli celtniecībā. Pārbaudes laikā mājās ir bijis, bet nav dzirdējis zvanu. Parasti policijas darbinieki piezvana pa tālruni, viņš iznāk pie viņiem

atrādīties, tai reizē ir pēc pus stundas atzvanījis, bet inspektors nav atbildējis. Viņam mājās ir suņi, kas būtu sacēluši troksni, tādēļ šaubās, ka policijas

inspektors vispār ir bijis. Var iet atzīmēties pirms vai pēc darba, jo pa laikam strādā oficiāli un neoficiāli.

No policijas iestādes J.Višņevskas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet gan informācija par pārkāpumu, gan vispārējs raksturojums par notiesāto,

gan vispārēja policijas kontroles realizācijas informācija.

13.11.2017. tika konstatēts, ka /pers. A/ nav ieradies uz atzīmēšanos, viņš sodu izcieš jau ilgstoši. Sākumā noteikumi tika pildīti, tad tika atvieglots

kontroles režīms uz pusi, 2017. gada jūlijā neieradās reģistrēties divas reizes pēc kārtas, tad atkal atjaunoja atzīmēšanos 4 reizes mēnesī, pārbaude

dzīvesvietā notiek vismaz divas reizes mēnesī, jābūt mājās nakts laikā. Pārbaudes organizē iecirkņa inspektori pēc sava iekšēja darba grafika, priekš

notiesātajiem tās ir negaidītas un iepriekš netiek saskaņotas un nenotiek konkrētos datumos vai dienās. Apliecināja, ka ir bijis gadījums, kad bija paziņota

nekorekta adrese, pēc tam to novērsa. Attiecībā uz pārbaudēm norādīja, ka notiesātā pienākums ir nodrošināt piekļuvi savai dzīvesvietai.

Liecinieks Vorobjovs apliecināja, ka veicot darba pienākumus ir pazīstams ar /pers. A/, veicot viņa dzīvesvietas pārbaudes nakts laikā. Atceras, ka

2017. gada 22. novembra pārbaudē netika satapts. Apliecināja, ka sazvana pārbaudāmo pa tālruni, tad zvana jau pie durvīm un arī vienmēr klauvējas arī.

Neviens nav atbildējis. Pēc kāda laika notiesātais patiešām viņam atzvanīja, bet tad darbinieks jau bijis pie cita notiesātā un nav atradis par vajadzīgu un

iespējamu atzvanīt vai atgriezties. Zina, ka notiesātais ir paziņojis nepareizu dzīvesvietas adresi, tika noskaidrota pareiza un pārbaudes tika veiktas šai

adresē. Paskaidroja, ka viņš veic dzīvesvietas apsekošanu, ja tiek konstatēts pārkāpums, par to ziņo par kontroli atbildīgajai kolēģei J.Višņevskai.

No 22.11.2017. sastādīta administratīvā pārkāpuma protokola PC184815, redzams, ka ar tā saturu /pers. A/ ir iepazīstināts pret parakstu.

Protokols sastādīts saskaņā ar ziņojumu, IeM IC izdruku un lēmumu par policijas kontroles ierobežojumiem.

No VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Višņevskas 22.11.2017. dienesta ziņojuma redzams, ka par /pers.

A/ 13.11.2017. un 22.11.2017. policijas kontroles noteikumu pārkāpumu paziņots iecirkņa priekšniekam.

No /pers. A/ 22.11.2017. paskaidrojuma redzams, ka viņš par neierašanos uz reģistrāciju 13.11.2017. skaidro ar darbu haltūrā celtniecībā,

22.11.2017. nav dzirdējis klauvējienus un telefona zvanu.

/pers. A/ prombūtne ir fiksēta /pers. A/ dzīvesvietas 22.11.2017. pārbaudes aktā, ko veicis VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas inspektors D.Vorobjovs norādītā laikā un adresē.

No 23.10.2017. lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ fiksēti uzvedības ierobežojumi soda izciešanas laikā, tai skaitā

dzīvesvietas adrese /adrese A/, ko aizliegts atstāt no plkst.23:00 līdz 06:00, aizliegts uzturēties bāros, kafejnīcās, spēļu zālēs u.c. Sabiedriskās vietās

alkohola reibumā, aizliegts izbraukt no dzīvesvietas un Rīgas bez atļaujas, ir jāreģistrējas policijas iecirknī 4 reizes mēnesī pirmdienās no plkst. 8:00 līdz

12:00. iepazīšanos ar lēmumu ar parakstu apliecinājis /pers. A/, kurš arī ir informēts par atbildību pārkāpumu gadījumā pēc LAPK 177. panta.

No policijas kontroles reģistrācijas lapas redzams, ka /pers. A/ ir noritējusi atzīmēšanās policijas iecirknī no 10.10.2016. līdz 22.11.2017. No

ierakstiem par 13.11.2017. redzams, ka ierašanās nav notikusi. Reģistrācijas lapas apliecina pārstāves minēto par diviem kavējumiem 2017. jūnijā un

iepriekš atviegloto režīmu – atzīmēšanos divas reizes mēnesī, pēc pārkāpumiem, 4 reižu mēnesī reģistrācijas atjaunošanu.

No Rīgas apgabaltiesas 17.06.2004. sprieduma redzams, ka /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 176. panta ceturtās daļas, 51. panta ar

brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz 3 gadiem.

No IeM Informācijas centra izdrukas redzams, ka minētais spriedums stājies spēkā 07.07.2005. pamatsodu izcietis 27.05.2016.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālus, redzams, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 177. pantā. /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem.

2017. gada 22. novembra administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 184815, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

nodaļas Rīgas Zemgales iecirkņa inspektores J.Višņevskas ziņojums apstiprina /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma faktu, pārkāpjot papildsoda

noteikumus, pārbaudes laikā neatrodoties savā dzīves vietā, kā arī neierodoties uz reģistrāciju policijas iecirknī.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2004. gada 17. jūnija spriedums apliecina, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā pēc Krimināllikuma 176. panta ceturtās daļas, 51. panta un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem ar policijas kontroli uz 3 gadiem.

2017. gada 23. oktobra lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka /pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu no

plkst.23.00 līdz 06.00, turklāt /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka lēmuma būtība ir saprotama, ir izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas

gadījumā viņu sauks pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta.

2017. gada 22. novembra /pers. A/ paskaidrojums apliecina, ka /pers. A/ neieradās uz reģistrāciju uz policijas iecirkni, jo bijis daudz darba

celtniecībā. 2017. gada 22. novembra pārbaudes laikā neattaisīja durvis, jo nedzirdēja durvju un telefona zvanu. (lietas lapa 5)

Ir pārliecinoši redzams, ka /pers. A/ ir izciešama policijas kontrole līdz 27.05.2019., viņš ir notiesāts laikā, kad kā papildsods tika piemērota

policijas kontrole un nebija spēkā grozījumi par probācijas uzraudzību kā papildsoda veidu, līdz ar to spriedumu izpilde joprojām vēl notiek pēc likuma

redakcijas, kas bija spēkā līdz 01.04.2013.. Redzams, ka viņam ir darīti zināmi uzvedību ierobežojoši noteikumi soda izpildes laikā. Likums paredz

nelielas variācijas iespējas pārbaužu veikšanas regularitātē. Kā apliecināja kontroli uzraugošā inspektore, tad atvieglojumi viņam ir bijuši piemēroti, jo

sākotnēji ir pildīti noteikumi korekti, bet jau vasarā pieļauti pietiekami nopietni pārkāpumi, par ko uzlikts administratīvs sods, tas ir licis atgriezties pie

iepriekšējā atzīmēšanās grafika, kas 13.11.2017. ir pārkāpts, kā arī uz reiz pēc tam ir fiksēts nesasniedzamības gadījums mājās noteiktajās nakts stundās.

Pārbaudot iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, proti, lai arī /pers. A/ noteikta policijas kontrole, viņš tīši pārkāpa policijas kontroles

noteikumus. Viņa sniegtais paskaidrojums par to, ka nedzirdējis durvju un telefona zvanus, nerada uzticību. Tādēļ šai gadījumā nav iemesla saskatīt

nepārvaramas varas vai kādus līdzīgus ārkārtas apstākļus, kas būtu par pamatu atbrīvojumam no atbildības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,

kurai noteikta policijas kontrole, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas

vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas

piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var

piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu

izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai

reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,

kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc

minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.

Turklāt, 2008. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība” 25. punkts nosaka, ka

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.

Tiesas ieskatā, /pers. A/ kā policijas kontrolei pakļautajai personai ir jāpilda un jāievēro noteiktā papildsoda nosacījumi, savukārt, lietā ir

konstatēta šo nosacījumu nepildīšana. Šo nosacījumu izpildei nevar piešķirt vispārēju vai nenozīmīgu attieksmi. Tieši kontrolējamai personai ir jārūpējas

par to, lai policijas darbiniekam būtu iespēja pārliecināties, ka persona atrodas dzīvesvietā un ir sasniedzama. Tādējādi, /pers. A/ bija jānodrošina, lai

viņa pārbaudes laikā būtu sasniedzams dzīvesvietā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta pirmajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētos apstākļus tiesa ņem vērā tādā apmērā, cik tos

lietas ietvaros iespējams noskaidrot.

Cilvēciski ir saprotams, ka pieaugušam vīrietim var būt aizņemtība darbā un tas tikai runā par viņu pozitīvi, viņam var būt arī kādas darīšanas ārpus

mājas vai tikai var aizmigt, nedzirdot neko apkārt, 3 gadu termiņš arī ir pietiekami ilgs, tomēr šai gadījumā /pers. A/ ir izciešams ar spēkā esošu

spriedumu uzlikts sods, kam ir neapstrīdams un imperatīvs raksturs, kas uzliek pienākumus notiesātajam, ir jārēķinās ar privātās dzīves ierobežojumiem,

tas ir jāpilda neatkarīgi no paša gribas un pārkāpumu gadījumos jārēķinās ar attiecīgām sekām, ja nav neapstrīdama attaisnojuma apliecinājuma. Ka

redzams, tad konkrētajā gadījumā nav fiksēts viens vienīgs pārkāpums, bet to jau ir bijis ar nedēļas starpību divi pēc kārtas, pāris pārkāpumi fiksēti arī

jūnija mēnesī. Joprojām viņš strādā neoficiāli, tādējādi arī nav pārbaudāmi viņa argumenti par aizņemtību, policijas amatpersonai nav pamata atvieglot

kontroles grafiku vai piemērot kādus citus atvieglojumus, zināma labvēlība ir bijusi izrādīta, bet nav novērtēta. Arī policijas darbiniekiem ir jāveic savi

dienesta pienākumi, nav tiesību nefiksēt pārkāpumus, nav tiesību neveikt pārbaudi, nav tiesību aizvietot vai labot fakta konstatācijas dokumentus, kas jau

būtu dienesta pienākumu nepildīšana vai pat vēl būtiskāks nodarījums. Dzīvesvietas pārbaudes tehniska veikšana uzdota iecirkņa inspektoriem arī nav

viņu brīva izvēle. Pārbaudēm jānotiek pēc nejaušības un negaidītības principa, tādēļ inspektoram nav ne jāsaskaņo, ne jāinformē par ierašanos, pārbaužu

organizācija ir dienesta iekšējās darba kārtības jautājums, nebija pienākums ne pēc pus stundas vai vairākām stundām atgriezties, ja pārkāpuma fakts jau

bija fiksēts. Nav loģiska iemesla saskatīt kādu viltojumu vai tīšu inscenētu faktu fiksāciju, jo policijas darbiniekiem /pers. A/ nav vienīgais kontrolējamais,

ir pietiekami disciplinēts un sociāli salīdzinoši stabils, lai neradītu īpaši ievērojamu problemātiku, nav nekādas intereses tieši viņam fiksēt pārkāpumus. Tai

pat laikā /pers. A/ nav nekādu attaisnojumu apliecinājumu, bet ir iemesls attaisnoties, lai nesaņemtu sodu vai pat vēl smagākas sekas.

Par personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/, strādājot neoficiāli celtniecībā, nav ziņu par apgādājamām personām, dzīvo /adrese B/,

administratīvi sodīts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 05.09.2017. spriedumu pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 177. panta.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pantu, tiesa /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus nekonstatē.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pantu, tiesa /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams pārkāpējam /pers. A/ nosakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 177. panta sankcijā paredzēto sodu – naudas sodu, kas neierobežos viņa vēlēšanos turpināt darbu. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu un /pers. A/ personību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 213., 243., 274., 275., 289 6., 289.7 ., 289.13 .,

289.16, 289.18 pantu

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un sodīt piemērojot naudas sodu 40 EUR (četrdesmit euro) apmērā.

Naudas sodu samaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, pārsūdzības gadījumā, 30 dienu

laikā no dienas, kad paziņots rezultāts. Ja spriedums par naudas soda samaksu nav izpildīts, to nodot piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Naudas soda iemaksas rekvizīti: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, bankas kods

TRELLV22 (norādīt administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 184815). Maksājumu apliecinoša dokumenta oriģināls nekavējoties

iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā.

Tiesnese G.Čepule