A42937509 / A42-00663-10 · Administratīvā rajona tiesa Jelgavas tiesu nams

NORAKSTS Lieta Nr.A42937509

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2010.gada 7.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Ozola, piedaloties atbildētāja Jēkabpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jēkabpils pilsētas Domes pilnvarotajam pārstāvim A.K., atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz V.G. (turpmāk tekstā – pieteicējs) pieteikumu par Jēkabpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 18.jūnija lēmuma Nr.D 31-247 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Ar Jēkabpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 18.jūnija lēmumu Nr.D31-247 (turpmāk – Lēmums), izskatot Jēkabpils rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas policijas inspektora 2009.gada 30.maijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA617043 (turpmāk – protokols), tika nolemts piemērot pieteicējam naudas sodu 50 latu apmērā par Jēkabpils pilsētas Domes 1998.gada 29.aprīļa saistošo noteikumu Nr.3 „Par sabiedrisko kārtību, namu, to teritoriju un būvju uzturēšanu, sanitārās tīrības un zaļumstādījumu uzturēšanu un administratīvo atbildību” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 7.21.punkta pārkāpumu.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējs ar savām darbībām, izvairoties no alkoholisko dzērienu iespaida konstatējošas pārbaudes, izdarījis administratīvo pārkāpumu. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 20.jūlijā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu. No pieteikuma teksta izriet, ka pieteicējs nelieto alkoholu un pieteicējs vēlējies veikt alkoholisko dzērienu ietekmes pārbaudi Jēkabpils slimnīcā. Tiesā iesniegs vēl papildu dokumentus. [3] Jēkabpils pilsētas Dome (turpmāk arī – iestāde vai atbildētājs) rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteicēja prasījumu neatzīst, norādot uz šādiem apsvērumiem: [3.1] Pieteicēja vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā pierāda protokols un policijas amatpersonas, kura sastādījusi protokolu, dienesta ziņojums; [3.2] Uzliekot sodu pieteicējam, iestāde ņēma vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. [4] Uz tiesas sēdi pieteicējs nebija ieradies, iepriekš informējot tiesu par neierašanās iemesliem.

Tiesa, uzklausot atbildētāja pārstāvja viedokli un nekonstatējot Administratīvā procesa likuma 268.un 269.pantā, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā noteiktos gadījumus, kad lietas izskatīšana atliekam, nolēma uzsākt lietas uzskatīšanu bez pieteicēja klātbūtnes. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasījumu neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus kopsakarā ar tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms. [7] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus: [7.1] Valsts policijas Jēkabpils rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas (turpmāk - policija) inspektors 2009.gada 30.maijā plkst.20.40 sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA617043, kurā konstatējis, ka 2009.gada 30.maijā

20.00 pieteicējs izvairījies no alkoholisko dzērienu iespaida konstatēšanas pārbaudes, tādējādi nav ievērots Saistošo noteikumu 7.21.punkts (lietas 34.lapa); [7.2] Policijas inspektors 2009.gada 30.maija ziņojumā attiecībā uz situāciju par pieteicēja atrašanos acīmredzamā alkohola reibumā norādījis, ka 30.maijā, patrulējot kopā ar inspektoru R.K., laikā ap plkst.19.25 Jēkabpilī uz Pļaviņu ielas pretī namam Nr.76 tika pamanīta persona acīmredzamā alkohola reibumā, kas gulēja zemē un neorientējās apkārtējā vidē.

Pieejot klāt pie personas, pieaicinājuši viņu pie automašīnas un sajutuši, ka no personas mutes izelpas ir jūtama alkoholam raksturīga smaka; persona neskaidri runāja, neko sakarīgu paskaidrot nevarēja. Persona, tika aizturēta un nogādāta Valsts policijas Jēkabpils rajona policijas pārvaldē personības noskaidrošanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Tika noskaidrots, ka persona ir pieteicējs. Sakarā ar augstāk minēto, personai tika piedāvāts veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā ar mēraparātu Lion SD -400, no kā persona kategoriski atteicās, paskaidrojot, ka par to būs jāmaksā.

Persona tika brīdināta par to, ka tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par Saistošo noteikumu pārkāpumu. Turpmāk izklāstīti apstākļi par pieteicēja darbībā atskurbšanas telpā un huligāniskām darbībām (lietas 35. lapa). [8] Vispirms tiesa norāda, ka pieteicējs ne pieteikumā, ne 2010.gada 1.novembrī tiesā saņemtajā iesniegumā nav norādījis, kādus vēl papildu dokumentus viņš vēlas iesniegt tiesā, kur šie dokumenti atrodas un ko tie var apliecināt. Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu 7.21.punkta pārkāpumu. [9] Saistošo noteikumu 7.21.punkts noteic, ka par izvairīšanos no alkoholisko dzērienu (..) iespaida konstatējošās pārbaudes – uzliek naudas sodu 50 latu apmērā.

Minētais punkts ir iekļauts Saistošo noteikumu sadaļā, kas reglamentē sabiedriskās kārtības neievērošanas pārkāpumus Jēkabpils pilsētā. Lai sastādītu protokolu par Saistošo noteikumu 7.21.punktā minēto pārkāpumu, ir jānoskaidro lietā būtiski apstākļi, tas ir, vai persona vispār ir izvairījusies no šādas pārbaudes veikšanas. [10] Vispārīgi alkohola ietekmes pārbaudes kārtību pārkāpuma izdarīšanas brīdi noteic Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumi Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.394).

Šie noteikumi ir pieņemti, lai cita starp noteiktu alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotājā gaisā un kārtību, kādā Valsts policijas (..) amatpersona pārbauda personu ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, lai konstatētu, vai šī persona ir lietojusi alkoholu (MK noteikumu Nr.625 1., 3. un 8.punkts). MK noteikumu Nr.394 8.1.punkts noteic, ka alkohola ietekmes pārbaude ir nepieciešama, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu.

No minētās tiesību normas izriet, ka alkohola ietekmes pārbaude ir obligāta prasība un veids kā konstatēt būtisku faktisko apstākli – to, vai persona vispār atrodas alkohola reibuma stāvoklī. Līdz ar to, tikai veicot šādu pārbaudi, var apstiprināt citu likumpārkāpumu un objektīvi izskatīt lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Savukārt, MK noteikumu Nr.394 10.punkts noteic, ja alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā nav iespējama vai ja pārbaudāmā persona nepiekrīt pārbaudei vai tās rezultātiem, Valsts policijas (..) amatpersona pēc iespējas ātrāk personu nogādā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.

No lietas materiāliem secināms, ka Valsts policijas amatpersonas neveica pieteicējam alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā, jo viņš no tās atteicies – nav piekritis tai. Tomēr no lietas materiāliem tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai atbilstoši MK noteikumu Nr.394 III. sadaļā noteiktajā kārtībā.

Tādējādi lietā nav iespējams konstatēt, vai pieteicējs ir izdarījis tādu administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Saistošo noteikumu 7.21.punktā, proti, nav konstatēts, ka pieteicējs būtu atteicies arī no medicīniskās pārbaudes veikšanas (MK noteikumu Nr.394 34.punkts). Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicēja reibuma stāvokļa noskaidrošana netika veikta ar tādiem paņēmieniem, kā to noteic MK noteikumi Nr.394 – ne ar portatīvu mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, ne veicot medicīnisku pārbaudi. Tiesas ieskatā, ņemot vērā to, ka pieteicējs netika nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai MK noteikumos Nr.394 paredzētajā kārtībā, nav nodrošināti pierādījumu iegūšana, kas apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu un būtu pamats objektīvi izskatīt lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Šāda tiesību normās noteiktā kārtībā iegūta pierādījumu neesamība administratīvā pārkāpuma lietā var ietekmēt lietas rezultātu, jo atbilstoši LAPK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums. [11] Ņemot vērā konstatētos apstākļus, ka arī to, ka pieteicējs ir noliedzis, ka būtu bijis alkohola reibumā, tiesa atzīst, ka iestādei nebija pietiekoša pamata uzskatīt, ka pieteicējs ir izvairījies no alkoholisko dzērienu iespaida konstatējošās pārbaudes. Proti, nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs. LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ņemot vērā to, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, tad lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu un 286.panta pirmās daļas 3.punktu, nosprieda apmierināt V.G., personas kods /personas kods/, pieteikumu. Atcelt Jēkabpils pilsētas Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 18.jūnija lēmumu Nr.D 31-247 no tā pieņemšanas dienas un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Ozola

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ____________ S.Ozola Jelgavā, 2010.gada 7.decembrī