Legislator Case Law & Legislation
C30640417 / C-2427-18 ECLI:LV:RVPT:2018:0208.C30640417.2.S AI generated

Court allows debt collection against defendant for unpaid loan, interest, and agreed penalty damages.

Case Number C30640417 / C-2427-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's objections and ordered the plaintiff to receive the outstanding loan, accrued interest, and a contractual penalty totaling over 42,000 EUR. The defendant failed to provide evidence of payment or valid defenses regarding the debt calculation. Consequently, the judgment confirmed the plaintiff's rights to collect the full amount plus statutory interest until execution.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 92.-97., 189.-194., 195., 199. un 204.1 panti; The court may order the payment of the principal debt, interest, and contractual penalties when the defendant fails to contest the validity of the debt or provide evidence of payment.

Keywords

AI generated
debt collection enforcement contractual penalty damages unpaid loan recovery statutory interest rates civil procedure enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 92.-97. panti
Civilprocesa likuma 189.-194. panti
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 199. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 39. pants 1. daļa 5. punkts
Civillikuma 1716. pants 3. daļa
Civillikuma 1763. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Civillieta Nr.C30640417

Lietvedības Nr.C-2427-18/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 8.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese K.Kraveca

ar sekretāri M.Kalpinovu,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/,

atbildētājas pārstāvim /pers. B/

atklātā tiesas sēdē 2018.gada 25.janvārī izskatīja civillietu AS “/pers. C/” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2017.gada 17.oktobrī saņemts AS “/pers. C/” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. D/

(turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2014.gada 12.maijā tika noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums Nr.141205/1S

(turpmāk – Aizdevuma līgums).

Aizdevuma atmaksu Atbildētāja nodrošināja ar ķīlu – 169486/3299600 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/ (pirms adreses

maiņas /adrese/, kadastra numurs /numurs /, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, noslēdzot 2014.gada 12.maijā ar

Prasītāju ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.141205/1S (turpmāk – Ķīlas līgums).

Prasītājs 2014.gada 28.augustā izsniedza Atbildētājai kreditora piekrišanu 350/10000 domājamo daļu (lietošanā dzīvokļi Nr.79 un Nr.80)

atsavināšanai par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, no nekustamā īpašuma /adrese B/. Pēc minētā darījuma nostiprināšanas Atbildētājai

palika 135/8249 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/un lietošanā dzīvoklis /Nr./.

2015.gada 22.aprīlī, 2015.gada 7.decembrī, 2016.gada 25.aprīlī starp Prasītāju un Atbildētāju tika parakstīti vienošanās protokoli Nr.P1, P2, P3,

pie 2014.gada 12.maija aizdevuma (kredīta) līguma Nr.141205/1S un 2014.gada 12.maija ķīlas (hipotēkas) līguma Nr.141205/1S. Šī ķīla bija

nostiprināta Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.

Tā kā Atbildētāja neveica maksājumus, Prasītājs iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma

labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.oktobra lēmumu lietā Nr.3-12/0204/18-2016 Prasītāja pieteikums pret Atbildētāju

par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, apstiprinot pārdošanas nosacījumus, tika apmierināts. Lēmums nav pārsūdzams.

Prasītājs 2016.gada 26.oktobrī iesniedza Rīgas apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam pieteikumu par izpildu darbību

uzsākšanu pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.oktobra lēmuma, lūdzot 104786,71 EUR piedziņu vērst uz Atbildētājai

piederošām 135/8249 domājamām daļām no nekustamā īpašumā īpašuma /adrese/, kas atrodas Rīgā. Parāda summa sastāvēja no neatmaksātā

aizdevuma 85805,09 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 3745,90 EUR, līgumsoda 8580,50 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu

kredītbrīvdienu laikā 1695,94 EUR, nokavējuma procentiem 4461,27 EUR un tiesāšanās izdevumiem 498,01 EUR. Iesniedzot pieteikumu par izpildu

darbību uzsākšanu, Prasītājs samaksāja valsts nodevu 2,85 EUR apmērā.

Nekustamā īpašuma izsolē augstāko cenu 68500 EUR nosolīja /pers. G/. Prasītājs no zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2017.gada

12.oktobrī saņēma 62785,51 EUR un 2,85 EUR samaksāto valsts nodevu. Saņemto valsts nodevu 2,85 EUR apmērā ieskaita veidā dzēsta, bet saņemto

62785,51 EUR apmērā novirzīja Atbildētājas parādsaistību dzēšanai sekojošā kārtībā – 3745,90 EUR procentiem par aizdevuma lietošanu, 1695,94

EUR procentiem par aizdevuma lietošanu kredītbrīvdienu laikā, 4461,27 EUR nokavējuma procentiem, 498,01 EUR tiesāšanās izdevumiem,

52384,39 EUR neatmaksātam aizdevumam. Pēc saņemtā maksājuma novirzīšanas kopējais Atbildētājas atlikušais parāds Prasītājam sastāda 42001,20

EUR un sastāv no neatmaksātā aizdevuma 33420,70 EUR un līgumsoda 8580,50 EUR apmērā.

Atsaucas uz Civillikuma 1330.pantu un 1835.pantu un norāda, ka arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2009.gada 30.septembra lēmumā lietā Nr.SPC-79 ir noteikts, ka, nododot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc Civilprocesa likuma 400.panta

pirmās daļās 1.punkta, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdots ieķīlātais nekustamais īpašums un no iegūtajiem līdzekļiem tiek apmierināts nodrošinātais

prasījums, proti, iestājas Civillikuma 1329. un 1330.pantā paredzētās sekas. Tas nozīmē, ka ķīlas pārdošanā ieņemtās summas pārpalikums, kas

pārsniedz ķīlas ņēmēja prasījumu, atdodams pārdotās ķīlas īpašniekam, bet, ja pārdošanas rezultātā tiek iegūta summa, kura ir nepietiekoša ķīlas ņēmēja

apmierinājumam, tad viņam paliek tiesības parāda atlikumu prasīt no parādnieka prasības tiesvedības kārtībā. Prasītājs piemēro pēc analoģijas šo

noteikumu arī nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā.

Uzskata, ka Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētājas parāda atlikumu 42001,20 EUR apmērā.

Norāda, ka mediācija strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā netika izmantota, kā arī strīda risināšanā to nav iespējams izmantot.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1330. un 1835.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 24.pantu, 26.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu un

128.pantu.

Lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas Prasītāja labā parādu 42001,20 EUR un samaksāto valsts nodevu 1418,99 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 EUR apmērā; atzīt Prasītāja tiesības saņemt 6% (sešus procentus) gadā no 42001,20 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei.

2017.gada 21.novembrī tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnīgi. Paskaidro, ka Atbildētāja 2014.gada

maijā no Prasītāja saņēmusi aizdevumu 70000 EUR apmērā un līdz paskaidrojumu sniegšanas dienai savu saistību izpildei veikusi maksājumus par

kopējo summu 8904 EUR un 135/8249 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese /, tika pārdots izsolē par pirkuma maksu 68500 EUR.

Nekādus citus maksājumus no Prasītāja Atbildētāja nav saņēmusi, līdz ar ko uzskata, ka Prasītāja prasība balstās uz kļūdainiem aprēķiniem. Norādīja, ka

gadījumā, ja Prasītāja sastādītajā aprēķinā nav pieļauta kļūda, Atbildētāja vēlas izmantot mediāciju.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. Norādīja, ka mediācijas izmantošana nebūtu

lietderīga, kā arī izlīgums lietā nav iespējams. Atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-18/2012. Norādīja, ka Atbildētāja varēja celt apvērsuma prasību, taču to nav darījusi. Norādīja, ka sākotnējais aizdevums bija 87202,08

EUR. Aizdevuma līgums tika izbeigts pirms prasības celšanas tiesā, kas balstīta uz neatmaksāto aizdevuma starpību.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina. Norādīja, ka Atbildētāja ir mēģinājusi ar Prasītāju panākt vienošanos. Labprāt risinātu strīdu

mediācijas kārtībā, kuras procesā varētu piekrist maksāt kādu daļu no parāda. Norādīja, ka Prasītāja norādītā aizdevuma summa 87202,08 EUR nav

aizdevums, jo Atbildētāja šādu summu nav saņēmusi. Prasību atzina pamatsummas apmērā – 16218,62 EUR. Lūdza vērtēt aprēķināto procentu

samērīgumu, kas nepamatoti pievienoti pie pamatparāda. Apstiprināja, ka ir parakstījis vienošanās protokolus.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, noklausoties Prasītājas pārstāves un Atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai taisot spriedumu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savu u prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 19.oktobra lēmumu lietā Nr.3-12/0204/18-2016, tiesa nolēma

atļaut Prasītājam labprātīgi pārdot izsolē tiesas ceļā /pers. D/ piederošās un par labu Prasītājam ieķīlātas 135/8249 domājamās daļas no nekustamā

īpašuma /adrese D/, kas atrodas Rīgā, kadastra Nr./numurs /, ievērojot lēmumā noteiktus pārdošanas nosacījumus.

No zvērinātas tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2017.gada 12.oktobra Aprēķina par iemaksājamiem naudas līdzekļiem izpildu lietā

Nr.03256/081/2016 redzams, ka tiesas nolēmuma izpildes izdevumi sastāda 5711,64 EUR. Depozītu kontā saņemtie naudas līdzekļi par nekustamā

īpašuma pārdošanu izsolē ir 68500 EUR. Piedzinējam AS “/pers. C/” novirzīti naudas līdzekļi 62785,51 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1330.pantu, ja, ieķīlāto lietu pārdodot, ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad

viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Arī atbilstoši Civilprocesa likuma 568.panta pirmajai daļai sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.

Tiesa atzīst, ka AS ,,West Kredit” ir tiesīga lūgt piedzīt no Atbildētājas neizpildīto saistību atlikumu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka uz 2016.gada 19.oktobri, kad tika pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē tiesas

ceļā, Atbildētājas parāds sastāvēja no neatmaksātā aizdevuma 85805,09 EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu 3745,90 EUR, līgumsoda 8580,50

EUR, procentiem par aizdevuma lietošanu kredītbrīvdienu laikā 1695,94 EUR, nokavējuma procentiem 4461,27 EUR, kopā 104786,71 EUR apmērā.

Saņemot 62785,51 EUR par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, Prasītāja minēto summu novirzīja atbildētājas parādsaistību dzēšanai sekojošā

kārtībā: 3745,90 EUR procentiem par aizdevuma lietošanu, 1695,94 EUR procentiem par aizdevuma lietošanu kredītbrīvdienu laikā, 4461,27 EUR

nokavējuma procentiem, 498,01 EUR tiesāšanās izdevumiem, 52384,39 EUR neatmaksātam aizdevumam. Pēc saņemtā maksājuma novirzīšanas

kopējais Atbildētājas atlikušais parāds Prasītājam sastāda 42001,20 EUR un sastāv no neatmaksātā aizdevuma 33420,70 EUR un līgumsoda 8580,50

EUR apmērā.

Atbildētāja nepiekrīt minētajam parāda aprēķinam, uzskatot, ka reāli saņēmusi no Prasītājas aizdevumu 70000 EUR apmērā. Ņemot vērā, ka ir

veikusi maksājumus Prasītājam 8904 EUR apmērā un pie apstākļa, ka nekustamais īpašums tika pārdots izsolē par 68500 EUR, uzskata, ka saistības

pret Prasītāju pilnīgi dzēstas.

Minētos Atbildētājas argumentus tiesa atzīst par nepamatotiem, jo tas neatbilst starp pusēm noslēgtā Aizdevuma līguma nosacījumiem, kurus, starp

citu, Atbildētāja nav apstrīdējusi.

Lietā nav strīda, ka 2014.gada 12.maijā starp pusēm tika noslēgti Aizdevuma līgums Nr.141205/1S, kā arī 2015.gada 22.aprīlī Vienošanās

protokols Nr.P1, 2015.gada 7.decembra Vienošanās protokols Nr.P2, 2016.gada 25.aprīlī Vienošanās protokols Nr.P3, kuri ir atzīstami par

Aizdevuma līguma sastāvdaļām. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu un vienošanās protokoliem Atbildētājai tika izsniegts aizdevums par kopējo summu

87202,08 EUR apmērā ar gala atmaksas termiņu 2029.gada 25.maijs (lietas 55-79.lapa).

Lietā nav strīda, ka iepriekš minētais aizdevums izsniegts Atbildētājai.

Tiesa kritiski vērtē Atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē norādīto argumentu, ka, noslēdzot vienošanos pie Aizdevuma līgumiem un restrukturizējot

Atbildētājas kavētos maksājumus, tos nevar atzīt par aizdevumu.

Tiesa, izvērtējot Vienošanās protokolos 1.punktā esošos nosacījumus konstatē, ka puses vienojās par Atbildētājas parāda apmēru par nokavētiem

maksājumiem, pieskaitot tos aizdevuma summai.

Turklāt lietas materiāliem ir pievienots 2016.gada 25.aprīļa maksājuma grafiks, kas ir Pielikums Nr.2 pie Vienošanās Nr.P3, kurā norādīta

aizdevuma summa uz 2016.gada 25.aprīli 87202,08 EUR, kuru parakstīja pušu pārstāvji.

Tiesa konstatē, ka Prasītāja, sastādot parāda aprēķinu ir ņēmusi vērā, atbildētājas veiktos maksājumus 8906,04 EUR apmērā, kuri saskaņā ar

aizdevuma atmaksas grafiku tika ieskaitīti aizdevuma pamatsummas dzēšanai - 1396,99 EUR apmērā un 7509,05 EUR apmērā – procentos par

aizdevuma lietošanu.

Ņemot vērā, ka Aizdevuma līgumā ir noteikti 13% gadā par aizdevuma lietošanu, nav pamatots Atbildētājas viedoklis, ka visi maksājumi, kuri tika

saņemti no Atbildētājas un saņemtie naudas līdzekļi par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, bija jāvirza tikai aizdevuma pamatsummas dzēšanai, jo tas

ir pretēji Aizdevuma līguma 8.4.punkta nosacījumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.

Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar CL 1757.pantu,

nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Tiesa konstatē, ka starp pusēm noslēgtais Aizdevuma līgums tieši nosaka, ka par aizdevuma lietošanu ir maksājami 13 % gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillikuma 1652.pantā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Lietā nav strīda, ka aizdevums netika pildīts Atbildētājas nokavējuma dēļ, tādējādi aizdevuma pamatsummas parāds uz lietas izskatīšanas brīdi ir

33420,70 EUR apmērā.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no Atbildētājas puses, jo Atbildētāja, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav iesniegusi tiesā

pierādījumus faktam, ka būtu veikusi pilnīgu parāda atmaksu.

Pie šādiem apstākļiem prasība daļā par parāda 33420,27 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma Prasītāja norādītajā apmērā.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā nav strīda, ka Atbildētāja vairāk nekā 298 dienas kavēja līguma izpildi. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 8580,50 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska

vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1720.panta 1.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts.

Kā redzams no Aizdevuma līguma 8.1.punktu puses ir vienojušās, ka par maksājuma kavējumu Atbildētājs uzņēmās maksāt līgumsodu. Savukārt

Aizdevuma līguma 8.3.punkts paredz, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo Aizņēmēju no Aizdevuma līguma saistību turpmākas izpildes.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājam saskaņā ar atbilstošajām Civillikuma normām un Aizdevuma līgumā pielīgto, ir tiesības prasīt līgumsoda

piedziņu no Atbildētājas. Tādējādi tiesa konstatē, ka Prasītājam ir Aizdevuma līgumā pielīgtās tiesības prasīt līgumsoda samaksu.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa konstatē, ka tas nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikto apmēru.

Ņemot vērā, ka tiesa ir konstatējusi, ka saistība, kas izriet no pušu noslēgtā Aizdevuma līguma, Atbildētājai ir saistoša, tiesa atzīst, ka Prasītājam ir

tiesības prasīt arī līgumsodu, tādēļ no Atbildētājas Prasītāja labā piedzenams līgumsods 8580,50 EUR apmērā.

Atbildētāja nav iesniegusi dibināmus iebildumus pret Prasītāja veiktā parāda un līgumsoda aprēķina pamatotību, nav arī iesniegusi tiesai ziņas, kas

dotu pamatu atzīt, ka parāds pilnībā vai kādā daļā ir samaksāts. Tādējādi prasība par pamatparāda 33420,70 EUR un līgumsoda 8580,50 EUR apmērā

piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, Prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos sešus procentus no simta gadā

no pamatparāda summas, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā ar spriedumu piedzīto procentu apmēru un Civillikuma 1763.pantā noteikto par to,

ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenama valsts nodeva 1418,99 EUR un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktā noteiktie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, Atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 92. – 97.pantu, 189. – 194.pantu, 195.pantu, 199.pantu un 204.1pantu,

nosprieda:

Apmierināt AS “/pers. C/”, vienotais reģistrācijas numurs 40003270389, prasību pret /pers. D/, personas kods /personas kods/, par parāda

piedziņu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS “/pers. C/”, vienotais reģistrācijas numurs 40003270389, parādu 42001,20

EUR (četrdesmit divi tūkstoši viens euro un 20 centi), ko veido pamatparāds 33420,70 EUR un līgumsods 8580,50 EUR un tiesas izdevumi 1422,19

EUR (viens tūkstotis četri simti divdesmit divi euro 19 centi).

Atzīt AS “/pers. C/”, vienotais reģistrācijas numurs 40003270389 tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. D/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda 33420,70 EUR summas.

No teikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikt 2018.gada 22.februāri.

Tiesnese K.Kraveca