Court partially allowed small claims suit for management fees, awarding base debt but rejecting late penalties and interest.

NORAKSTS

Lieta Nr. C110982

C-0261-17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2017. gada 3.februārī

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Ročāne

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Līgatnes nami” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par ekspluatācijas un uzkrājuma maksājumu

parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Tiesā 2016. gada 29. septembrī saņemta prasītājas SIA „Līgatnes nami” (turpmāk-prasītāja) prasība pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk-

atbildētāja) par ekspluatācijas un uzkrājuma maksājumu parāda 982,72 EUR piedziņu, tai skaitā, pamatparāds 527,63 EUR, līgumsods 269,24 EUR un

likumiskie procenti 185,85 EUR.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka, pamatojoties uz zemesgrāmatu apliecību, atbildētāja ir dzīvokļa Nr. /adrese/, īpašniece.

Dzīvojamā māja /adrese/, līdz privatizācijai bijusi Līgatnes pašvaldības īpašums un līdz šim brīdim ir ierakstīta Līgatnes novada domes bilancē.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu pašvaldības struktūrvienība Līgatnes Komunālā

nodaļā pārvaldījusi un apsaimniekojusi pašvaldības bilancē esošās mājas, tai skaitā, dzīvojamu māju /adrese/.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 13. punktu no 2009. gada 1. jūlija Līgatnes novada dome ir

Līgatnes pilsētas domes visu finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

2010. gada 20. maijā Līgatnes novada dome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr. 7) „Par kapitālsabiedrības SIA „Līgatnes nami” dibināšanu un

statūtu apstiprināšanu”.

2010. gada 15. jūlijā Līgatnes novada dome pieņēmusi lēmumu (protokols Nr. 9) „Par dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkciju un saistību

nodošanu pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Līgatnes nami”, ar kuru noteiks, ka Līgatnes novada domes Komunālo pakalpojumu un teritorijas

labiekārtošanas nodaļa ar 2010. gada 1. jūliju nodod prasītājai Līgatnes pašvaldības dzīvojamo ēku apsaimniekošanas funkcijas un saistības. Līdz ar to

prasītāja kopš 2010. gada 1. jūlija LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic atbildētājas kopīpašuma pārvaldīšanu.

Ar 2005. gada 19. maija Līgatnes novada domes lēmumu (protokols Nr. 6) „Par apsaimniekošanas un īres tarifu noteikšanu” noteikts

apsaimniekošanas tarifs 0,33 EUR par 1 m2 pirmās grupas ēkām, tai skaitā, dzīvojamā mājā /adrese/. Pārņemot no Līgatnes novada domes dzīvojamo ēku

apsaimniekošanas funkcijas un saistības, SIA „Līgatnes nami” pārņēmusi arī noteikto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas tarifu saskaņā ar minēto

lēmumu.

2015. gada 8. decembrī starp pusēm noslēgts pārvaldīšanas līgums Nr.425.

Prasītāja pilnā apmērā ir izpildījusi savas saistības pret atbildētāju, uzturot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, arī rēķini atbildētājai tika izsniegti

pastāvīgi, nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, taču atbildētāja nav pilnā apmērā segusi pārvaldīšanas izdevumus un nav pilnā apmērā

norēķinājusies par saņemtiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies par laiku no 2010. gada

marta līdz 2016. gada 1. septembrim un ir 982,72 EUR, tai skaitā, pamatparāds 527,63 EUR, līgumsods 269,24 EUR un likumiskie procenti 185,85 EUR.

Likumiskie procenti aprēķināti par laiku no 2010. gada 1. marta līdz 2016. gada 1. septembrim, pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1765. pantu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 863., 1071., 1402., 1432., 1587., 1716. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 16. panta trešo daļu,

likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 1., 2. punktu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā

aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas ekspluatācijas un komunālo pakalpojumu maksājumu pamatparādu 527,63 EUR, līgumsodu 269,24 EUR

un likumiskos procentus 185,85 EUR, kā arī valsts nodevu 147,41 EUR un tiesāšanās izdevumus 4,70 EUR, kopā 1134,83 EUR.

Prasītāja lūgusi tiesu noteikt tās tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas.

Atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas noteikumiem 2016. gada 7. oktobrī uz viņas uzturēšanās adresi

Apvienotajā Karalistē nosūtīts prasības pieteikuma noraksts kopā ar paskaidrojuma veidlapu un pievienotajiem dokumentiem, nosakot termiņu paskaidrojuma

iesniegšanai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma izsniegšanas dienas.

Atbildētājai prasības pieteikuma noraksts kopā ar paskaidrojuma veidlapu un pievienotajiem dokumentiem nosūtīts arī uz viņas deklarēto

dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu paskaidrojuma iesniegšanai līdz 2016. gada 7. novembrim.

Tiesā 2016. gada 14.novembrī no atbildētājas deklarētās dzīvesvietas kā neizsniegti saņemti atpakaļ atbildētājai sūtītie dokumenti ar norādi, ka

atstāts aicinājums, sūtījumam beidzies glabāšanas laiks.

Tiesā 2016. gada 1.decembrī no Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saņemts dokumentu izsniegšanas apliecinājums (lietas 46. lapa),

kurā norādīts, ka dokumenti 2016. gada 11. novembrī nodoti personīgi adresātam.

Tiesā ne līdz noteiktajam termiņam, ne arī līdz lietas izskatīšanai nav saņemts atbildētājas paskaidrojums par celto prasību.

Pie minētiem, lietā konstatētiem faktiem un tos apstiprinošiem apstākļiem tiesa atzīst, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai lietā un lieta izskatāma, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem

M o t ī v u d a ļ a

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība par ekspluatācijas un uzkrājuma maksājumu

parāda piedziņu ir likumīga, pamatota, bet apmierināma daļēji tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Ar lietā esošo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Cēsu nodaļas 2016. gada 26. augusta informāciju (lietas 39. lapa) apstiprināts fakts, ka

atbildētājas iepriekšējais vārds, uzvārds /vārds/ 2016. gada 7. jūnijā reģistrēts uz jaunu /pers. A/.

Ar prasības pieteikumam pievienoto SIA „Līgatnes Nami” 2010. gada 1. jūlija dalībnieku sapulces protokola Nr. 1 kopiju (lietas 16.-18. lapa)

1. pielikumu „Pārņemto SIA „Līgatnes nami” apsaimniekošanā Līgatnes novada dzīvojamo māju uzskaites reģistrs” pie 2010. gada 1. jūlija dalībnieku sapulces

protokola Nr. 1 (lietas 19-20. lapa), Līgatnes novada domes 2010. gada 15. jūlija sēdes protokola Nr. 9 izrakstu (lietas 22. lapa) prasītāja pierādījusi savas

prasījuma tiesības pret atbildētāju par pārvaldīšanas un uzkrājumu maksas parāda piedziņu.

Ar lietā esošo kopiju no Zemesgrāmatu datubāzes Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Līgatnes pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs/ (lietas 12. lapa) prasītāja pierādījusi, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr.9, /adrese/, īpašniece, pamatojoties uz 2007. gada 9.maija mantojuma apliecību.

Īpašumtiesības atbildētājai zemesgrāmatā reģistrētas 2015. gada 11.decembrī.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra

noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1. un 2. punkta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā un segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus.

Savukārt šī likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī

dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Bet minēta panta 2.1 daļas noteikumi nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā 13. panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Tādējādi atbildētājai kā dzīvokļa Nr.9, /adrese/, īpašniecei uz likuma pamata ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

veikt uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā.

No lietā esošā 2016. gada augusta rēķina (lietas 34. lapa) konstatējams, ka atbildētājas parāds uz 2016. gada 1. septembri ir 992,72 EUR, tai

skaitā pārvaldīšanas un uzkrājuma maksas parāds 625,74 EUR, kavējuma nauda 366,98 EUR.

Atbildētāja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, kas dotu pamatu apšaubīt minētajā rēķinā norādīto parāda summu.

Tiesai nav arī pamata apšaubīt, ka prasītāja ir veikusi dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu. Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt

parāda esamību līdz 2016. gada septembrim.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas pārvaldīšanas un uzkrājuma maksas parādu 527,63 EUR apmērā, tas ir, mazākā apmērā, nekā tas norādīts

2016. gada augusta rēķinā (lietas 34. lapa). Līdz ar to prasība daļā par pamatparāda piedziņu ir apmierināma pilnībā un no atbildētājas prasītājas labā ir

piedzenams pārvaldīšanas un uzkrājuma maksas parāds par laiku no līdz 2016. gada septembrim 527,63 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par kavējuma naudas piedziņu apmierināma daļēji.

Prasītāja lūgusi no atbildētājas piedzīt to 269,24 EUR apmērā.

Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 4.5. punkta noteikumiem (lietas 25. lapa) gadījumā, ja atbildētāja neattaisnotu iemeslu dēļ kavē līgumā noteikto

maksājumu veikšanu, tad prasītājai ir tiesības aprēķināt un iekasēt kavējuma naudu 0,1 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto maksājuma

dienu.

Civillikums neparedz tādu saistību pastiprinājumu kā kavējuma nauda. Civillikuma noteikumi par saistību pastiprinājumu paredz pusēm tiesības

vienoties par līgumsoda noteikšanu sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) (Civillikuma 1716. panta

pirmā daļa).

Savukārt Civillikuma septītajā nodaļā likumdevējs noteicis tiesisko regulējumu procentu noteikšanai par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tādējādi lietā izšķirams jautājums, par ko puses ir vienojušās, pielīgstot atbildētājas pienākumu maksājumu kavējumu gadījumā maksāt kavējuma

naudu – vai par prasītājas tiesībām aprēķināt līgumsodu vai kavējuma procentus.

Tiesa, izvērtējot minētā līguma punkta saturu, jēgu un pušu izteikto gribu, kā arī, ņemot vērā minētās kavējuma naudas apmēru, atzīst, ka līgumā

paredzētā kavējuma nauda pēc savas sodošās būtības ir atzīstama par līgumsodu atbilstoši Civillikuma 1716. panta noteikumiem, kas nosaka, ka līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra.

Tādējādi tiesas ieskatā prasītāja ir lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumsodu 269,24 EUR apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt līgumsoda apmēru. Taču aprēķinātā līgumsoda summa pārsniedz 10 % no piedzītā pamatparāda. Līdz ar to prasība

daļā par līgumsoda piedziņu atbilstoši minētajiem Civillikuma 1716. panta noteikumiem apmierināma daļēji – 52,76 EUR apmērā.

Savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu, kas pārsniedz 10 % no pamatparāda – 216,48 EUR apmērā kā nelikumīga noraidāma.

Tiesa atzīst, ka prasība daļā par likumisko procentu piedziņu noraidāma pilnībā tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas noteikumiem katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Prasītāja lūgusi no atbildētājas tās labā piedzīt likumiskos procentus, prasības pieteikumā norādot, ka tie aprēķināti par laika periodu no 2010.

gada 1. marta līdz 2016. gada 31. augustam, pamatojoties uz Civillikuma 1759. un 1765. pantu.

Tiesa konstatē, ka prasītāja prasības pieteikumā nav ietvērusi likumisko procentu aprēķinu, arī prasības pieteikumam nav pievienojusi šādu

aprēķinu, kurā būtu redzams, no kādām pamatparāda summām un par kādu periodu likumiskie procenti ir aprēķināti.

Tādējādi pie minētiem apstākļiem tiesai nav iespējams izvērtēt prasītājas prasījuma par likumisko procentu piedziņu pamatotību, un prasība daļā

par likumisko procentu 185,85 EUR apmērā kā nepierādīta noraidāma

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram.

Tiesa apmierinājusi prasītājas prasību par galvenā parāda piedziņu 527,63 EUR un līgumsoda piedziņu 52,76 EUR apmērā, kopā 580,39 EUR

jeb 59,06% apmērā no pieprasītajiem 982,72 EUR. Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami 59,06 % no tās samaksātajiem tiesas izdevumiem –

valsts nodeva 87,06 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 2,78 EUR, kopā

89,84 EUR.

Pavisam kopā no atbildētājas prasītājas labā piedzenami 670,23 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas un 42. panta pirmās daļas noteikumiem no pusēm atbilstoši prasības apmierinātajai un

noraidītajai daļai valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu kopā 4,41 EUR.

No atbildētājas minētie izdevumi valsts ienākumos piedzenami 2,60 EUR apmērā, bet no prasītājas – 1,81 EUR apmērā.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā parāda 527,63 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta

1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt daļēji prasītājas SIA „Līgatnes nami” prasību pret atbildētāju /pers. A/ par pārvaldīšanas un uzkrājuma maksas parāda piedziņu.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai SIA „Līgatnes nami” pārvaldīšanas un uzkrājuma maksas parādu par laiku no 2010. gada

jūlija līdz 2016. gada septembrim 580,39 EUR (piecsimt astoņdesmit euro 39 centus), tai skaitā, pamatparāds 527,63 EUR (piecsimt divdesmit septiņi euro

63 centi), līgumsodu 52,76 EUR (piecdesmit divi euro 76 centi), un tiesas izdevumus – valsts nodevu 87,06 EUR (astoņdesmit septiņus euro 6 centus), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 2,78 EUR, (divus euro 78 centus), pavisam kopā

670,23 EUR (sešsimt septiņdesmit euro 23 centus), kas iemaksājami prasītājas kontā Nr. LV66UNLA0050015577960 AS „SEB banka”.

Noraidīt prasītājas SIA „Līgatnes nami” prasību daļā par likumisko procentu 185,85 EUR un līgumsoda 216,48 EUR, kopā 402,31 EUR

piedziņu.

Piedzīt no atbildētājas /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 2,60 EUR (divus euro 60 centus).

Piedzīt no prasītājas SIA „Līgatnes nami” valsts ienākumos tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 1,81 EUR (vienu euro 81 centu).

Noteikt pusēm termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt prasītājai SIA „Līgatnes nami” tiesības par laiku, sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpilde, līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no piedzītās parāda summas 527,63 EUR, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus,

ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Spriedumu prasītāja SIA „Līgatnes nami” var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, bet atbildētāja /pers.

A/ 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D. Ročāne

NORAKSTS PAREIZS

Cēsu rajona tiesas tiesnese D. Ročāne

Cēsīs 03.02.2017.