Court dismisses shareholder info request and damages claim due to lack of evidence and procedural issues.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the shareholder's request to compel information disclosure, declare board actions simulated, and award damages. The defendant argued that frequent meetings were within management competence and no rights were infringed, while the plaintiff claimed the actions were simulated and caused losses. The court rejected the claims because no evidence proved rights infringement or causal links to damages, and the information request conditions had not yet arisen.
Legislator headnote
AI generatedKomerclikuma 276. panta 4. daļa; Civillikuma 1646. pants: Shareholders cannot bypass statutory procedures to demand information or claim damages for board actions without proof of rights infringement or causal damage.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C40087713
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesas tiesnesis I.Kligačs
ar sekretāri S.Višķeri, piedaloties prasītāja pārstāvjiem- /pers. A/, zvērinātam advokātam G.Lācim, atbildētāja pārstāvim- zvērinātam
advokātam O.Jonānam 2013.gada 22.novembrī izskatot atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Katrīnas ielā 14 civillietu Nr.C40087713
akciju sabiedrības „Optima Management” prasībā pret akciju sabiedrību „Ventbunkers” par pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju,
valdes rīcības atzīšanu par simulatīvu un zaudējumu piedziņu,
konstatēja
2013.gada 10.maijā tiesā saņemts akciju sabiedrības „Optima Management” prasības pieteikums pret AS ”Ventbunkers”, kurā
lūgts uzlikt par pienākumu atbildētājam izsniegt AS „Optima Management” informāciju par AS „Ventbunkers” peļņu un zaudējumiem,
par maksātspēju, par attīstības perspektīvām un par noslēgtajiem darījumiem starp AS „Ventbunkers” un akcionāru vai padomes
locekli, sākot ar 2013.gada 8.aprīli līdz dienai, kad spriedums šai lietā stāsies likumīgā spēkā. Bez tam, lūdz piedzīt no AS
„Ventbunkers” zaudējumus Ls 23.99 apmērā; atzīt, ka AS „Ventbunkers” valdes rīcībai, sasaucot ārkārtas akcionāru sapulces, sākot
no 2013.gada 15.aprīļa līdz 2013.gada 15.maijam, ir simulatīvs raksturs; kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka AS „Ventbunkers” nav sniedzis prasītāja pieprasīto informāciju. Atbildētāja valde rīkojas
pretēji normālai komercpraksei, krietna un rūpīga saimnieka pienākumam un labai ticībai. Nepamatota ir 45 akcionāru sapulču
sasaukšana trijos mēnešos katru darbdienu, tas neapšaubāmi ir simulatīvs darījums, kas rada zaudējumus sabiedrībai un tās
akcionāriem.
Prasība pamatota uz Komerclikuma 169., 172., 267., 270., 274., 276., 282., 283., 296.pantiem, Civillikuma 1., 1437.-1439.,
1646., 1770.-1774. un 2250.pantiem.
2013.gada 27.jūnijā saņemti AS „Ventbunkers” iebildumi elektroniskā pasta sūtījumā, kuros atbildētājs prasību neatzīst. Lai arī
prasītāja savā prasībā norādījusi uz to, ka Komerclikuma 276.pants un 283.pants paredz divas atšķirīgas procedūras, prasītāja tās
faktiski uzskata par vienu otru papildinošām, jo Komerclikuma 276.panta ceturtajā daļā paredzētos strīdus starp akcionāriem un valdi
par informācijas sniegšanu ir jāizvērtē tiesā nevis kā tas noteikts 276.panta ceturtajā daļā – akcionāru sapulcē. Tā kā prasītāja
faktiski pieprasījusi informāciju, pamatojoties uz Komerclikuma 276.pantu, strīdus gadījumā prasītājai, atbilstoši Komerclikuma
276.panta ceturtajai daļai ir jāvēršas pie atbildētājas akcionāru sapulces, kura izšķir strīdus par sabiedrības valdes atteikumu izsniegt
informāciju. Uzskata, ka prasījums atzīt atbildētājas ārkārtas akcionāru sapulces par simulatīvām ir nesaprotams un šādam
prasījumam nav pamatojums tiesību normās.
Vērš tiesas uzmanību uz to, ka Komerclikuma 276.pants, gan 283.pants paredz akcionāra tiesības pieprasīt informāciju, kas
nepieciešama akcionāram konkrēto akcionāru sapulču darba kārtības jautājumu izlemšanai. Prasītājas prasībā ietvertais informācijas
pieprasījums neliecina par to, ka prasītāja interesējas par atbildētājas ārkārtas akcionāru sapulču darba kārtībā iekļautajiem
jautājumiem. Uzskata, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 1.punktu un 2.punktu tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis G.Lācis prasību uzturēja pilnībā uz tiem pamatiem, kas norādīti prasības pieteikumā,
paskaidrojot, ka AS „Ventbunkers” valde regulāri sasauc ārkārtas akcionāru sapulces, kurās darba kārtībā paredzēts viens un tas
pats- jautājums padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, padomes locekļu atsaukšanu. Uzskata, ka valdes rīcība, sasaucot ārkārtas
akcionāru sapulces katru darbadienu bez pienācīga un aktuāla iemesla vairāku mēnešu garumā ir pretrunā Komerclikuma
270.pantam un valdes pienākumam rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Akcionāri ir spiesti gandrīz katru dienu doties uz
akcionāru sapulcēm, kaut arī par padomes locekļiem tiek ievēlēti vieni un tie paši. Šādas darbības nevar kvalificēt kā labticīgas, bet
kā simulatīvas. Sabiedrības valde iepriekš nevar zināt, vai kāds no padomes locekļiem vēlēsies atstāt amatu, ja nav bijusi iepriekšēja
vienošanās ar ievēlētiem padomes locekļiem par to, ko var kvalificēt kā simulatīvu darījumu Civillikuma 1437.-1439.pantu izpratnē.
Tas ir pretrunā sabiedrības interesēm, Komerclikuma jēgai un saprātīgai komercpraksei vispār. Prasītājs pirms katras akcionāru
sapulces nosūtījis AS „Ventbunkers” valdei pieprasījumus par informācijas sniegšanu, uz ko nav atbildēts. Komerclikums 276.panta
ceturtā daļa un 283.pants regulē divas dažās procedūras, tādēļ Komerclikuma 276.panta ceturtā daļā procedūras izmantošana
neietekmē 283.panta izmantošanas iespējas. Uzskata, ka bija tiesības griezties tiesā, jo valde, saņemot pieprasījumus, nav sniegusi
Komerclikumā 276.panta ceturtā daļā paredzēto informāciju.
Prasītājs ir piedalījies ne vairāk kā piecās no šajā laikā sasauktām akcionāru sapulcēm. Nevar pateikt, vai prasītājs sapulcēs
ir pieprasījis valdei sniegt informāciju.
Katras ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšana ir saistīta ar zināmām izmaksām. Uz pieteikuma iesniegšanas dienu prasītājam
radušies zaudējumi Ls 23.99 apmērā, kas uz doto brīdi ir pieauguši un sastāda Ls 61.55. Lūdz prasību apmierināt.
Atbildētāja pārstāvis prasību neatzina, lūdzot izbeigt tiesvedību lietā, jo prasītājs nav ievērojis Komerclikumā noteikto kārtību.
Tā ka AS „Optima Management” pieprasījusi informāciju atbilstoši Komerclikuma 276.panta ceturtai daļai, tad strīdus gadījumā viņai
bija jāvēršas pie akcionāru sapulces, kas nav darīts. Arī Komerclikuma 283.pants nav ievērots, jo pieprasījums sniegt ziņas nebija
sapulcei, akcionārs informāciju nav pieprasījis akcionāru sapulces laikā. Uzskata, ka prasījumi neatbilst likuma jēgai, mērķim.
Lūgums sniegt informāciju līdz dienai, kad stāsies spēkā spriedums , neatbilst Civilprocesa likuma 1.pantam.
Prasība par zaudējumu piedziņu nav grozīta, lai prasītu zaudējumus Ls 61.55 apmērā. Izdevumus, kas radušies nosūtot
pieprasījumus, nevar uzskatīt par zaudējumiem, bet tie pieskaitāmi pie saimnieciskiem izdevumiem, kas ir atkarīgi no paša prasītāja
nevis atbildētāja.
Uzskata, ka nevar valdes rīcību atzīt par simulatīvu, jo par simulatīvu var atzīt tikai darījumu nevis valdes rīcību. Šāds prasījums
nevar būt patstāvīgs prasījums, bet tikai priekšnosacījums citas prasības izvērtēšanai. Civillikuma panti par simulatīviem darījumiem
neattiecas uz valdi. Uzsver, ka akcionāru sapulces sasaukšana ir valdes kompetence un tiesai nav pieļaujams vērtēt, kādēļ tā tiek
sasaukta, jo to nosaka likums.
Ja valde nodarījusi zaudējumus AS „Ventbunkers”, tad jāceļ prasība pret valdes locekļiem. Nav atbildētāja prettiesiskas rīcības,
lai konstatētu zaudējumus.
Lūdz izbeigt tiesvedību lietā vai prasību noraidīt.
Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība nav pamatota un ir
noraidāma.
Lietā nav strīds, ka AS „Optima Management” ir AS „Ventbunkers” akcionārs un ka 2013.gada aprīlī, maijā, jūnijā valde
sasaukusi 45 ārkārtas akcionāru sapulces. No AS „Ventbunkers” paziņojumiem akcionāriem (lietas 45.- 48., 118.lapa) redzams, ka
ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā ietverti jautājumi par AS „Ventbunkers” padomes atsaukšanu un pārvēlēšanu, padomes
locekļu atsaukšanu, kā arī par izmaiņām statūtos. Tāpat nav strīds, ka AS „Optima Management” pirms prasības iesniegšanas
griezies pie AS „Ventbunkers” ar lūgumiem par informācijas sniegšanu par AS „Ventbunkers” peļņu un zaudējumiem, maksātspēju,
attīstības perspektīvām, noslēgtajiem darījumiem Komerclikuma 276.panta 4.daļā noteiktā termiņā, uz ko nav saņēmuši atbildes.
No šejienes secināms, ka AS „Ventbunkers” valde ir atteikusies izsniegt prasītājam par akciju sabiedrības peļņu un
zaudējumiem, maksātspēju, attīstības perspektīvām, noslēgtajiem darījumiem.
Tiesas skatījumā, akcionāra tiesība uz informāciju ir akcionāram individuāli piemītoša, līdzvērtīga ar citām akcionāru tiesībām,
piemēram, balsstiesībām, tiesībām uz dividendēm un uz likvidācijas kvotu sabiedrības likvidēšanas gadījumā.
Komerclikuma 276.panta ceturtā daļa paredz, ka strīdus starp akcionāriem un valdi jautājumos par informācijas sniegšanas
atteikumu izšķir akcionāru sapulce. No šejienes izriet, ka prasītājam šī panta kārtībā bija tiesības pieteikt lūgumu izšķirt šo strīdu
ārkārtas akcionāru sapulcēs.
Komerclikuma 274.panta otrā daļa nosaka, ka akcionāriem (...) ir tiesības (..) pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru
sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.
Tā kā sapulču dienas kārtībā netika ietverti minētie prasītāja jautājumi, AS “Ventbunkers” akcionāru sapulcei nebija
iespējams izšķirt strīdu saskaņā ar Komerclikuma 276.pantu.
Šai sakarā ir jāņem vērā, ka Komerclikuma 276.panta ceturtā daļa paredz, pie noteiktiem apstākļiem, noteiktu ziņu sniegšanu
konkrētam akcionāram, bet šī likuma 283.panta pirmā daļa paredz ziņu sniegšanu sapulces laikā un sapulcei, tas ir visiem
klātesošiem akcionāriem, nevis konkrētam akcionāram, kā to kļūdaini uzskata prasītājs.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka no visām notikušām ārkārtas akcionāru sapulcēm AS „Optima Management”
kā akcionārs piedalījās ne vairāk kā piecās sapulcēs un nezinot, vai šajās sapulcēs akcionārs pieprasījis šādu informāciju. AS
„Ventbunkers” pārstāvis tiesas sēdē noliedz, ka šāds pieprasījums sapulcē būtu pieteikts.
Saskaņā ar Komerclikuma 283. panta pirmo daļu valdei ir pienākums pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par
sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai
izlemšanai.
Komerclikuma 283.pants uzliek par pienākumu sniegt ziņas akcionāru sapulcei, bet ne atsevišķam akcionāram pēc tās
pieprasījuma.
Kā izriet no Komerclikuma 283.panta, valde nedrīkst atteikties pēc akcionāru pieprasījuma sniegt ziņas sapulcei par peļņu,
zaudējumiem, maksātspēju, attīstības perspektīvām, noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru ar nosacījumu, ja tas
nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai. Tādējādi, valdei pēc prasītāja pieprasījuma
būtu jāsniedz minētās ziņas, ja šāds lūgums būtu pieteikts sniegt sapulcei un ja tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma
izskatīšanai un objektīvai izlemšanai. Kā redzams no lietas materiāliem, tad sapulcei sniegt ziņas vispār nav pieteiktas.
Tā kā konkrētajās akcionāru sapulcēs tikuši izlemti tikai jautājumi par padomes atsaukšanu, pārvēlēšanu, padomes locekļu
atsaukšanu un izmaiņām sabiedrības statūtos, tiesa atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka prasītāja pieprasītās ziņas būtu
nepieciešamas attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.
Komerclikuma 283.panta pirmo daļu, kas dod skaidrojumu sniedzamo ziņu apjomam, ka šo ziņu apjomam jābūt tādam, kāds
tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai. Strīdus akcionāru sapulces darba kārtības
jautājumi, sakarā ar kuru pieprasīta informācija, bija padomes atsaukšana, pārvēlēšana, padomes locekļu atsaukšana un izmaiņas
sabiedrības statūtos. Tā kā darba kārtības paredzētie jautājumi tika izskatīti, par to nobalsojot ar vairākuma balsu pārsvaru, tiesa
uzskata, ka nepieciešamo ziņu apjoms akcionāru sapulcei bijis pietiekams jautājuma objektīvai izlemšanai.
Prasītājs akcionāru sapulcēs arī nav norādījis, ka nesniegtās informācijas dēļ tā nav spējīga pieņemt lēmumu jautājumā par
padomi.
Minētā sakarā, no lietā pievienotiem ārkārtas akcionāru sapulces protokoliem redzams, ka sapulcei, tas ir lielākai daļai un lemt
tiesīgai daļai ziņas bija pietiekamas, lai izskatītu darbā kārtībā paredzētos jautājumus. Šo sapulču lēmumus prasītājs nav apstrīdējis,
tātad ir atzinis.
Tiesas skatījumā akcionāram būtu nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmētu viņa nostāju
attiecīgajā jautājumā. Prasītāja nav izmantojusi vairums gadījumos piedalīties akcionāru sapulcēs, ne arī Komerclikuma 274.panta
otrā daļā noteiktās tiesības pieprasīt valdei papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā, kā arī nav balsojusi pret padomes
locekļu apstiprināšanu. Komerclikuma 283.panta pirmās daļas mērķis ir nodrošināt akcionāru sapulces darba kārtībā ietverto
jautājumu izskatīšanu un objektīvu izlemšanu. Tādejādi tiesas skatījumā prasītājas prasījums iegūt informāciju neatbilst Komerclikuma
283.panta mērķim, proti, iegūt ziņas attiecīga jautājuma objektīvai izlemšanai. Ceļot prasību, prasītājs nav pamatojis arī savu tiesisko
interesi kontekstā tieši ar konkrētās informācijas nesaņemšanu.
Tiesa pievienojās Kurzemes apgabaltiesas 2011.gada 21.jūnija spriedumā Nr. C 40121410 izteiktam secinājumam, ka ikviens
akcionārs ir tiesīgs rīkoties savās interesēs ar sev piederošo kapitālu. Kapitālsabiedrībās lēmumu pieņemšanas procedūra nav
balstīta uz demokrātijas principiem, bet gan uz ieguldītā kapitāla lielumu. Komerclikums regulē kārtību, kādā tiek sasauktas akciju
sabiedrību akcionāru sapulces, atsevišķos gadījumos paredzot lēmumu pieņemšanu ar vienkāršo balsu vairākumu vai ar kvalificēto
balsu vairākumu, bet jebkurā gadījumā katram akcionāram ir tik balsu, cik viņam pieder akcijas.
Tiesas skatījumā pati akciju sabiedrības valde ir tiesīga patstāvīgi izlemt jautājumu par ārkārtas akcionāru sapulces
sasaukšanu un sapulču biežumu, ko nevar ierobežot tiesa. To nosaka Komerclikuma 270.panta pirmā daļa. Valdes kompetencē ir
konkrētas informācijas vai ziņu sniegšanu vai atteikumu sniegt šādas ziņas konkrētam akcionāram. Komerclikuma normas nepiešķir
tiesai tiesības lemt par aizlieguma noteikšanu akcionāram iegūt ziņas par akciju sabiedrības iekšēji saimnieciskajiem jautājumiem un
tikai strīdi par valdes atteikumu izpaust ziņas tiek izšķirti tiesā.
Tiesas skatījumā prasītājam nav pamata atsaukties uz Komerclikuma 283.pantu, jo AS „Optima Management” mērķis nav
iegūt konkrētas ziņas attiecīga jautājuma objektīvai izlemšanai.
Labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu
personu pamatotas intereses. Tātad Civillikuma 1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu
vērā pretējās puses intereses. Tiesību normā ietvertā prasība tiesību izlietošanā un pienākumu pildīšanā ievērot citu personu
pamatotās intereses nozīmē arī to, ka tiesību subjekti nedrīkst savas tiesības izlietot netaisnprātīgi.
Simulatīvs darījums paliek spēkā tiktāl, cik tas nepieciešams patiesi gribētā darījuma uzturēšanai spēkā. Savukārt, prasītāja
argumenti par valdes rīcību balstīti uz pieņēmumu. Prasītājs nepamatoti uzskata, ka AS „Ventbunkers” valdes rīcība, sasaucot
ārkārtas akcionāru sapulces no 2013.gada 15.aprīļa līdz 2013.gada 15.maijam, norāda uz simulatīvo raksturu.
Atbilstoši vispārējiem komerctiesību principiem, vienas darījuma puses pieļautie pārkāpumi nevar ietekmēt otras puses
tiesisko situāciju. Nav pierādījumi, ka valde, sasaucot ārkārtas akcionāru sapulces no 2013.gada 15.aprīļa līd z 2013.gada
15.maijam, ar savu rīcību būtu aizskārusi kāda akcionāra tiesības.
Sapulču sasaukšanas biežumu un tajos skatāmos jautājumus nevar noteikt tiesa, bet tas ir pašas valdes kompetence. Valdes
locekļiem ir izteikts uzticības raksturs. Ja akcionāru sapulcei neapmierina valdes darbs, tad tā to var atsaukt.
Tiesa uzskata, ka atbildētājs pamatoti uzskata, ka prasītājam nav pamata pieprasīt uzlikt pienākumu sniegt informāciju par
laiku pēc sprieduma taisīšanas, jo informācijas minētie apstākļi vēl nav iestājušies. Līdz ar to nevar konstatēt, ka būtu noticis prasītāja
tiesību vai interešu aizskārums.
Tāpat prasītājam nav pamata atsaukties uz Civillikuma pantiem, kas regulē zaudējumu atlīdzību. Tiesa nekonstatē
priekšnosacījumus zaudējumu atlīdzināšanai. Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs vainojams jebkādā darbību
veikšanā vai bezdarbībā, rupjā neuzmanībā, ka kāda atbildētāja konkrēta darbība vai bezdarbība ir bijusi cēloniskā sakarā ar
zaudējumu rašanos AS „Optima Management”. Izdevumus, kas radušies prasītājam sakarā ar informācijas pieprasīšanu, tiesa vērtē
par saimnieciskiem izdevumiem, kas atkarīgi no paša prasītāja.
Vienlaicīgi tiesa nepiekrīt prasītāja viedoklim, ka tiesvedība lietā izbeidzama, jo iestājušies Civilprocesa likuma 223.panta
1.un 2.punktu nosacījumi. Prasītājs ir iesniedzis pierādījumus, kas apliecina viņa tiesības uz savu interešu aizsardzību tiesā.
Tādēļ prasība noraidāma, papildus radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu, pieteikuma sūtīšanu- Ls 0.86
piedzenami valsts labā no prasītāja.
Prasītājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesāšanās izdevumiem (Civilprocesa likuma
204.1pants).
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Komerclikuma 169., 267., 268., 270., 274., 276., 283., 291., 296., 301.
pantiem, Civilprocesa likuma 1., 8., 10., 41., 93., 97., 193., 204.1pantiem, tiesa
nosprieda
akciju sabiedrības „Optima Management” (reģistrācijas Nr. 40003741577) prasību pret akciju sabiedrību „Ventbunkers”
(reģistrācijas Nr.50003179321) par pienākuma uzlikšanu sniegt informāciju, valdes rīcības atzīšanu par simulatīvu un zaudējumu
piedziņu - noraidīt.
Piedzīt no akciju sabiedrības „Optima Management” (reģistrācijas Nr. 40003741577) valsts labā ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus par pavēstu, pieteikuma sūtīšanu- Ls 0.86 (86 santīmi), ko ieskaitīt Tiesu administrācijas kontā
LV51TREL2190458019000, Valsts kase, TRELLV22 (norādot lietas numuru).
Noteikt akciju sabiedrībai „Optima Management” 10 (desmit) dienu termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par
tiesāšanās izdevumiem, skaitot no sprieduma stāšanās spēkā dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas 2013.gada 22.novembrī var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils tiesā.
Tiesnesis I.Kligačs