Court dismisses appeal against anti-corruption agency's fine for conflict of interest violation, upholding original penalty.

Lieta Nr.130061613

Lietvedības Nr.1-0092-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 22.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute,

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja

/pers. A/ sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. /pers. B/ 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1/4672,

un

k o n s t a t ē j a:

ar 2013.gada 29.aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles vadītāja p.i. /pers.

C/ lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45 /pers. A/, par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta

situācijā noteikto ierobežojumu un aizlieguma pārkāpšanu saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 166.30 panta, par ko /pers. A/ tika piemērots administratīvais sods – naudas sods Ls 150 apmērā.

2013.gada 19.jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. /pers. B/ izskatīja /pers. A/ sūdzību un

nolēma atcelt lēmumu daļā, kurā konstatēts, ka /pers. A/, izdodot 01.08.2012. rīkojumu Nr.R-207 par atvaļinājuma pabalsta

piešķiršanu savai radiniecei (laulātai) /pers. E/, atradās interešu konflikta situācijā un pārkāpa Likuma 11.panta pirmo daļu un pārējā

daļā atstāja negrozītu 2013.gada 29.aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles

vadītāja p.i. /pers. C/ lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45, bet noraidīja sūdzību, vienlaikus grozot ar lēmumu

uzlikto naudas soda apmēru, nosakot Ls 125 apmērā un izlabojot lēmumā pārrakstīšanās kļūdu, izlabojot lēmumā IeM IC 26.02.2013.

vēstules reģistrācijas datumu, aizstājot lēmuma konstatējošās daļās 1.lpp. 3.rindkopā vārdu “novembra”ar vārdu “februāra”.

2013.gada 22.jūlijā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. /pers. B/

2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1/4672 un pieteikums par procesuālā termiņa atjaunošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja 2013.gada 19.jūnija lēmuma Nr.1/4672 pārsūdzēšanai.

Ar 2013.gada 29.jūlija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s lēmumu atjaunots sūdzības iesniegšanas

termiņš un ierosināta tiesvedība.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī

LAPK) 288.panta pirmo daļu, /pers. A/ pārsūdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1/4672

„Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka

2013.gada 29.aprīļa lēmumu administratīvajā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45” (turpmāk tekstā arī lēmums) daļā par administratīvās

atbildības un naudas soda piemērošanu. Savu pieteikumu pamato ar sekojošiem argumentiem: KNAB lēmumā atzīst (sk. lēmuma

4.1pp. 3.rindkopu), ka “ziņu saņemšana par administratīvo pārkāpumu var būt pietiekama, lai sāktos LAPK 37.panta pirmajā daļā

minētais noilguma termiņš tikai tad, ja šīs ziņas nostiprinātas noteiktā procesuālā formā.” Turpmāk KNAB lēmumā atzīst (sk. 4.1pp.

3.rindkopu), ka ir divas atzīšanas procesuālās formas, proti, „Administratīvo pārkāpumu lietvedībā šī forma ir administratīvā

pārkāpuma protokols vai lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu. Kopš šī brīža administratīvais pārkāpums ir

atklāts”.

KNAB ar šo lēmumu vēlreiz atzīst (sk. lēmuma 4.1pp. 6.rindkopu), ka „2013.gada 1.martā atklāja pārkāpumu un saskaņā ar

LAPK 238.1.pantā noteikto, 2013.gada 1.martā [...] pieņēma lēmumu uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, to fiksējot

rezolūcijas veidā” Taču turpmāk KNAB lēmumā nonāk pretrunā pats ar sevi, jo ar argumentiem pastiprinot apstākli, ka nav pārkāpis

LAPK 37.panta trešajā daļā noteikto lietvedības uzsākšanas datumu, norāda uz apstākļiem, ka ir pieņēmis lēmumus pārkāpjot LAPK

270.panta pirmajā daļā noteiktos administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanas termiņus.

KNAB pats atzīst (sk. lēmuma 4.1pp. 6.rindkopu), ka lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu rezolūcijas

veidā fiksēts „uz dokumenta, kas satur ziņas un faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu” 2013.gada 1.martā. Minēto

pastiprina arī sūdzības iesniedzējam adresētā 2013.gada 6.marta KNAB vēstulē Nr.1/1737, esošā norāde uz to, ka manās darbībās

„ir konstatētas pazīmes”, kas liecina par likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto aizliegumu

neievērošanu.

Augstākās tiesas senāta 2009.gada 30.aprīļa spriedumā (lietā Nr.SKA-307/2009, 8.punkts) konstatēts, ka par atklāšanas

dienu uzskatāma diena, kad attiecīgā iestāde ir pabeigusi attiecīgo pārbaudi, apstākļu noskaidrošanu un tiek konstatēts (atklāts), ka

persona tiešām ir izdarījusi darbības, par kurām paredzēta atbildība. Līdz ar to secina, ka sūdzības iesniedzējas pārkāpums bija

atklāts 2013.gada 1.martā, ko savā lēmumā ar faktiem vēlreiz apliecina pats KNĀB, proti, ka ir bijis KNĀB 2013.gada 1.marta

lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu, amatpersonas rezolūcijas veidā., bet šādu lēmumu, par

administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu, saskaņā ar LAPK 238.1.panta pirmo daļu, var veikt, tikai gadījumā, ja KNAB jau

bija konstatējis lietas faktiskos apstākļus un iespējamās pārkāptās normas.

KNAB arguments, ka „tikai administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros ir iespējams konstatēt personas vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un, tikai izskatot lietu pēc būtības, var tikt konstatēti lietas faktiskie apstākļi un pārkāptās normas” ir

samērojams ar LAPK 270.panta pirmo daļu, ka administratīvo pārkāpumu lietas vešanas termiņi, pēc lietvedības ierosināšanas, ir

aprobežoti laikā - proti „lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta

izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus”.

Saņemot pieteikumu par administratīvo pārkāpumu, kas izriet no LAPK 246.panta, diennakts laikā jāsastāda administratīvā

pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no lēmumiem, saskaņā ar LAPK 238.1.pantu, tostarp, piemēram, arī lēmums par lietvedības

uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Tā kā 2013.gada 1.martā KNAB pieņēmuma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu, tad

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai nebija nozīmes, jo tam būtu rakstveida pierādījuma raksturs. Turklāt administratīvā

pārkāpuma protokols sastādīts tikai 2013.gad 16.aprīlī, tātad uz tā pamata pieņemtais KNAB 2013.gada 29.aprīļa lēmums Nr.870/1-

24/45 ir sastādīts prettiesiski, pārkāpjot LAPK 270.panta pirmajā daļā norādītos termiņus.

Tāpat ņemot vērā KNAB lēmumā norādītos jaunatklātos apstākļus, proti, KNAB (sk. lēmuma 4.1pp. 4.rindkopu) līdz šim nebija

atklājis, ka sākotnējais informācijas avots ir privātpersonas iesniegums pamatojoties uz Birojā saņemtas cita personas sūdzībā

sniegto informāciju”, un nav vērtēts vai KNAB lēmumos nav pārkāpis Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmajā daļā noteikto

termiņu, proti, „ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu

viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Sūdzības iesniedzējam par privātpersonas iesniegumu līdz šim nekas nebija zināms, tostarp, tā iesniegšanas termiņi, u.tml.,

un tādējādi šis fakts, liek apšaubīt KNAB apgalvojumu par KNĀB pašiniciatīvas esamību, kā to turpmāk Lēmumā (sk. Lēmuma 4.1pp.

4.rindkopu) norādīja KNAB - „pēc Biroja iniciatīvas tika uzsākta pārbaudē”. Par pašiniciatīvu rodas saprātīgas šaubas, jo Iekšlietu

ministrijas Informācijas centra 2013.gada 26.februāra vēstule Nr.14/1-2218 ir atbildes vēstule uz KNĀB 2013.gada 13.februāra vēstuli

Nr.1/1100. Gadījumā, ja KNAB 2013.gada 13.februāra vēstule ir iniciatīva uz privātpersonas iesniegumu, tad KNAB piebilde par

pašiniciatīvu, ir tikai tā iemesla dēļ, lai novērstu procesuālo termiņu pārkāpumu esamību, jo Administratīvā procesa likuma 64.panta

pirmā daļa nosaka viena mēneša termiņu administratīvā akta izdošanai.

Jāpiemin arī, ka KNAB iniciatīva būtu vērtējama kā pašiniciatīva gadījumā, ja izpildot likuma „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 28.panta otro daļā noteikto pienākumu (KNAB 23.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos ir

pienākums pārbaudīt, vai deklarācijā ir norādītas ziņas, kas liecina par likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” noteikto ierobežojumu pārkāpšanu), KNAB būtu veicis pārbaudi par sūdzības iesniedzēju, kā valsts amatpersonas rīcību

stājoties amatā vēl 2010.gada oktobrī. KNAB informēšana par sūdzības iesniedzēja, kā valsts amatpersonas vispārējo stāvokli

izpaužas caur valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu, savukārt, deklarācijas ir pakļautas KNAB kontrolei, saskaņā likuma

„Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta otro daļu. Tādā gadījumā KNAB pārbaude varētu izpausties

kā KNAB pašiniciatīva. Turpretī, ja patiesais iemesls ir privātpersonas iesniegumā sniegtās ziņas, tad ievērojams ir Administratīvā

procesa likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktais laika ierobežojuma termiņš.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1.panta pirmo daļu,

246.pantu un 288.panta pirmo daļu, sūdzības iesniedzējs lūdz tiesu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada

19.jūnija lēmumu Nr. 1/4672 „Par apstrīdēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas vadītāja vietnieka 2013.gada 29.aprīļa lēmumu administratīvajā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45” daļā par administratīvās

atbildības un naudas soda piemērošanu un izbeigt lietu (pieņemt lēmumu par atteikumu uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta nosacījumiem, tiesa /pers. A/ sūdzību izskata rakstveida

procesā.

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, un Korupcijas novēršanas

un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. /pers. B/ 2013.gada 19.jūnija lēmumā Nr.1/4672 ietvertos argumentus, tiesa atzīst, ka

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. /pers. B/ ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus, vispusīgi

novērtējusi pierādījumus un izdarījusi pamatotus secinājumus, lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, atzīst,

ka sūdzība ir noraidāma, bet 19.06.2013. lēmums atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu izskatot sūdzībuadministratīvā pārkāpuma lietā tiesai visa

starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai

mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu

un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību

administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļaparedz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28913.panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums

attiecībā uz administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un sūdzības iesniedzēja vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to tiesai nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Sūdzības iesniedzējs kā pamatojumu lēmuma atcelšanai norāda tieši tādu pašu, kādu norādījis iesniedzot sūdzību 17.05.2013.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, par 2013.gada 29.aprīļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

Valsts amatpersonu darbības kontroles vadītāja p.i. /pers. C/ lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 270.panta pirmo daļu, lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30

dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas

materiālus, lietā tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpuma protokols RD Nr.001537 sastādīts 16.04.2013. un 2013.gada 29.aprīlī

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles vadītāja p.i. /pers. C/ pieņēmis lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/45 ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 270.pantā noteikto 30 dienu

termiņu.

Savukārt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma

lietā par šā kodeksa divpadsmitajā “c” nodaļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no

pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem, lēmumā konstatētā pārkāpuma izdarīšanas datumi ir

01.08.2012., 13.09.2012. 08.11.2012., 16.11.2012., 05.12.2012. un 18.12.2012., lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta

2013.gada 1.martā, ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta, ievērojot Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta trešajā daļā noteiktos termiņus, un sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītais, ka KNAB

amatpersonas nav ievērojušas administratīvās pārkāpuma lietas ierosināšanas termiņu, nav pamatots.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērotais sods ir noteikts sankcijas robežās, sods par izdarīto pārkāpumu ir samērīgs, un tiesa

neatrod pamatu tā grozīšanai.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un atzīst, ka iestādes lēmums ir

atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 28912.panta otrās daļas 1.punktu, 28913., 28917.pantu, tiesa

no s p r i e d a

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību un atstāt negrozītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

priekšnieka p.i. /pers. B/ 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1/4672.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 22.aprīlī un pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 24.aprīlī.

Tiesnese A.Zute