Court dismisses appeal against speeding fine, ruling police followed statutory time limits and evidence rules.

Lieta Nr.A42659007 Nr.A5602-09/34 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2009.gada 30.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc R.B. (/personas kods/) pieteikuma par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 30.oktobra lēmuma Nr.2421 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – RP GPP KPP vai atbildētājs) jaunākais inspektors P.Ņ. 2007.gada 2.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA200682 par to, ka R.B. (turpmāk – pieteicējs) 2007.gada 2.jūnijā plkst.00:15 vadīja transportlīdzekli Ford ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā ar ātrumu 108 km/h (atrēķinot pieļaujamo kļūdu, minimālais ātrums sastāda 101 km/h). Maksimāli atļautais ātrums 70 km/h.

Ar 2007.gada 10.jūlija RP GPP KPP lēmumu Nr.050/PA200682 konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 116.punktu, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta desmitajā daļā. Pieteicējam piemērots naudas sods Ls 60 apmērā. [2] Ar RP GPP KPP priekšnieka vietnieka 2007.gada 30.oktobra lēmumu Nr.2421 (turpmāk – Lēmums) 2007.gada 10.jūlija lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto. [2.1] Pieteicējs pārkāpis CSN 116.punktu, t.i., pārsniedzis 323.ceļa zīmē „Maksimālā ātruma ierobežojums” norādīto braukšanas ātrumu 70 km/h.

Ātrums fiksēts ar mērījumiem derīgu autotransporta ātruma kontroles mērierīci „Stalker” Nr.26972 (verifikācijas sertifikāts Nr.E1207V06). Ar administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējs iepazinies un to parakstījis, nekādus rakstiskus paskaidrojumus nav sniedzis. [2.2] Policijas darbinieku P.Ņ. un G.B. dienesta ziņojumos apstiprināts administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētais pārkāpums, kā arī norādīts, ka nekādu traucējumu precīzai ātruma mērījuma veikšanai nebija. [2.3] Nav nozīmes atbildību mīkstinošiem un pastiprinošiem apstākļiem, jo par izdarīto pārkāpumu LAPK 149.8panta desmitā daļa paredz konstantu naudas sodu. [2.4] LAPK 270.pants nenosaka striktu lēmuma pieņemšanas termiņu pēc pārkāpuma izdarītāja neierašanās. [3] Nepiekrītot Lēmumam, 2007.gada 14.novembrī pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] Nav ievērots procesuālais termiņš administratīvās lietas izskatīšanā. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā bija jāpieņem vismaz līdz 2007.gada 3.jūlijam. [3.2] No policistu teiktā pieteicējs ir sapratis, ka braukšanas ātrums bija 103 vai

105 km/h. Pieteicējs pēc motora skaņas var aptuveni noteikt, ar kādu ātrumu pārvietojas, un bija pārsteigts, ka pārsniedzis ātrumu 100 km/h. Tā kā bija diennakts tumšais laiks un pieteicējs bija satraukts par notikušo, noformētajā administratīvā pārkāpuma protokolā pieteicējs nav pamanījis norādīto minimālo braukšanas ātrumu 101 km/h. No policistu paskaidrojuma pieteicējs sapratis, ka viņa vadītās automašīnas ātrums ir fiksēts videoierakstā un domstarpību gadījumā to būs iespējams noskatīties. [3.3] Aizturēšanas brīdī pieteicējs brauca aiz vairākām automašīnām (no četrām līdz sešām). Pirms pieteicēja aizturēšanas divas automašīnas pabraukušas pieteicējam garām. [4] 2007.gada 13.decembrī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojot to ar Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus atbildētājs paskaidro: [4.1] Nav pierādījumu, ka pieteicējs pēc paša vadītā transportlīdzekļa dzinēja skaņas spējis noteikt transportlīdzekļa kustības ātrumu. [4.2] Tas, ka policijas darbinieks neuzrādīja pieteicējam radara mērījumu, nav pamats uzskatīt, ka pieteicējs braucis ar mazāku ātrumu. Tiesību normas neparedz pienākumu pārkāpējam uzrādīt radara mērījumu. [4.3] Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem atbilstoši LAPK 37.pantam, savukārt LAPK 270.pantā noteiktie lēmuma pieņemšanas termiņi noteikti, lai dotu iespēju pārkāpējam piedalīties lēmuma pieņemšanā. [5] Pieteikumā (lietas 5.lapa) pieteicējs piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 114.panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzītos argumentus un pierādījumus lietā, atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Ar Lēmumu pieteicējam piemērots administratīvais sods Ls 60 apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.8panta desmitajā daļā. CSN 116.punkts noteic, ka ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto. Saskaņā ar LAPK 149.8panta desmito daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kura pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.8panta desmito daļu, nepieciešams konstatēt, ka persona pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu no 31 km/h līdz 40 km/h un pārkāpums izdarīts apdzīvotā vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”. [8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 2.jūnijā plkst.00:15 pieteicējs vadīja automašīnu Ford ar /reģistrācijas numurs/ Rīgā pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu.

Lietā ir strīds par atļautā braukšanas ātruma pārkāpuma apjomu, kā arī fiksētā ātruma attiecināmību uz pieteicēja vadīto transportlīdzekli. [9] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus, cita starp, konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, policijas darbinieku ziņojumi, braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi. Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus. [9.1] 2007.gada 2.jūnija administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA200682 (lietas 18.lapa), kuru ir noformējis jaunākais inspektors P.Ņ.. Ar minēto protokolu ir konstatēts, ka pieteicējs 2007.gada 2.jūnijā plkst.00:15 Rīgā vadīja automašīnu Ford ar /reģistrācijas numurs/ pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā ar ātrumu 108 km/h pie atļautā ātruma 70 km/h, 518.ceļa zīmes darbības zonā.

Iespējamais minimālais ātrums – 101 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru „Stalker” Nr.26972. Pieteicējs ar savu parakstu ir apliecinājis, ka ar protokola saturu ir iepazīstināts un ka LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi viņam ir izskaidroti. Paskaidrojumu par pārkāpumu pieteicējs nav iesniedzis. [9.2] Jaunākā inspektora G.B. 2007.gada 24.oktobra ziņojums (lietas 26.lapa), kurā viņš norāda, ka 2007.gada 2.jūnijā veicis dienesta pienākumus kopā ar P.Ņ. Rīgā, K.Ulmaņa gatvē.

Plkst.00:15 tika pamanīta automašīna Ford ar /reģistrācijas numurs/, kura brauca pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā ar ātrumu 108 km/h, iespējamais minimālais braukšanas ātrums 101 km/h, atļautais braukšanas ātrums 70 km/h. Pieteicējam, kas bija automašīnas vadītājs, tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Pieteicējs piekrita, ka ir braucis ar ātrumu 108 km/h, un paskaidroja, ka steidzies uz mājām. [9.3] Jaunākā inspektora P.Ņ. ziņojums (lietas 27.lapa), kurā viņš norāda, ka 2007.gada 2.jūnijā veicis dienesta pienākumus Rīgā, K.Ulmaņa gatvē pie nama Nr.114.

Plkst.00:15 ieraudzījis automašīnu Ford ar /reģistrācijas numurs/, kura brauca pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā ar ātrumu 108 km/h, iespējamais minimālais braukšanas ātrums 101 km/h, atļautais braukšanas ātrums 70 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru „Stalker” Nr.26972. Tika ieslēgtas bākugunis un skaņas signāls, un automašīna apturēta pie veikala „Sky”. Pieteicējam, kas bija automašīnas vadītājs, tika paskaidrots pārkāpums un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Ātruma fiksēšanas kļūda nevarēja būt, jo automašīna uz ceļa bija viena. [9.4] SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 2006.gada 18.augustā izsniegtais verificēšanas sertifikāts Nr.E1207V06 (lietas 28.lapa), derīgs līdz 2007.gada 17.augustam, par to, ka radars autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei „Stalker” Nr.26972 atbilst Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.452 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.punktā minētajām prasībām. [10] Novērtējot [9] konstatētos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kā arī vadoties pēc tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem un taisnības principiem, tiesa atzīst, ka ar tiem ir pierādīts fakts, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.8panta desmitajā daļā. [11] Faktu, ka pieteicējs 2007.gada 2.jūnijā plkst.00.15 vadīja automašīnu Ford ar /reģistrācijas numurs/ pa K.Ulmaņa gatvi no Lielirbes ielas puses Priedaines ielas virzienā ar ātrumu 108 km/h 323.ceļa zīmes „Maksimālā ātruma ierobežojums” 70 km/h darbības zonā, apliecina jaunākā inspektora G.B. un jaunākā inspektora P.Ņ. ziņojumi.

No lietas materiāliem neizriet apstākļi, kas ļautu secināt, ka policijas darbinieki apzināti snieguši nepatiesas ziņas, tieši vai netieši būtu ieinteresēti lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ un ka policijas darbinieku objektivitāte būtu apšaubāma. G.B. un P.Ņ. ziņojumi papildina viens otru, veidojot loģisku notikuma shēmu. Likums „Par policiju” un LAPK deleģē policijas darbiniekiem tiesības fiksēt administratīvos pārkāpumus un sastādīt administratīvos protokolus. Konkrētajā gadījumā policijas darbinieki ir rīkojušies savas kompetences ietvaros.

Tādējādi policijas inspektoru sniegtos ziņojumus tiesa atzīst par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā. [12] Pieteicēja braukšanas ātrums fiksēts ar lietošanai derīgu autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīci – radaru „Stalker” Nr.26972. Braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, tātad arī radars “Stalker”, ir pieļaujamas kā pierādīšanas līdzeklis, jo tas noteikts ārējā normatīvā aktā. Pierādījumi, kas iegūti un procesuāli nostiprināti ar šiem līdzekļiem, var kalpot par pierādījumiem administratīvajā lietā.

Līdz ar to radara „Stalker” Nr.26972 mērījumu tiesa atzīst par pieļaujamu pierādījumu. [13] Konkrētajā gadījumā, kad pieteicējs apšauba fiksētā ātruma pārkāpuma apjomu un attiecināmību uz savu transporta līdzekli, tiesa policijas darbinieka fiksēto ātruma mērījumu vērtē kopsakarā un saistībā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem – policijas darbinieku un pieteicēja paskaidrojumiem. [13.1] Pieteicēja argumentu, ka fiksētais braukšanas ātrums nav bijis pieteicēja vadītās automašīnas ātrums, tiesa vērtē kritiski.

Šāds arguments, iespējams, ir sniegts ar mērķi izvairīties no administratīvās atbildības par izdarīto pārkāpumu. Minēto pamato apstāklis, ka pieteicējs ar protokola saturu tika iepazīstināts, to parakstīja, nekādas piezīmes vai iebildumus par pārkāpumu uz vietas neizteica. Inspektora P.Ņ. ziņojumā teikts, ka ātruma fiksēšanas laikā pieteicēja automašīna bijusi viena, tādējādi Lēmumā pamatoti ietverta norāde, ka nekādi traucējumi ātruma mērījuma veikšanai nebija. Pieteicēja [3.3] arguments par to, ka aizturēšanas brīdī viņš braucis aiz vairākām automašīnām (no četrām līdz sešām) un ka pirms aizturēšanas divas automašīnas pabraukušas viņam garām, ir pretrunā ar paša pieteicēja pieteikumā norādīto.

Proti, pieteikumā, cita starp, minēts (lietas 4.lapa): „Sakarā ar to, ka bija jau pusnakts (pulks.00.15) un ielas bija gandrīz tukšas (izņemot dažas automašīnas), (..) nebiju pievērsis uzmanību automašīnas spidometram.” Tādējādi pieteicējs sniedz pretrunīgas ziņas par satiksmes intensitāti, dažas automašīnas pretnostatot četrām līdz sešām automašīnām, kuras atradās tam priekšā, un vēl divām, kas viņu apsteigušas pirms apturēšanas. [13.2] Pieteicēja [3.2] argumentu, ka viņa vadītās automašīnas ātrums nebija 108 km/h un šo faktu iespējams pierādīt tikai ar videoierakstu, tiesa arī noraida kā nepamatotu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā ir norādīts, ka ātrums fiksēts ar radaru „Stalker”. Parakstot protokolu, pieteicējam šis fakts ir tapis zināms. Līdz ar to paļauties, ka pārkāpums ir nofiksēts arī videoierakstā, pieteicējam nav bijis pamata. Pieteicēja norāde, ka vienīgi videoieraksts varētu apstiprināt pārsniegtā braukšanas ātruma apjomu, tiesas ieskatā ir tulkojama tikai kā cilvēciska vēlme noliegt pārkāpumu. Savukārt apstāklis, ka radara mērījums pieteicējam netika uzrādīts, nav atzīstams par būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu un tam lietā nav izšķirošas nozīmes.

Un kaut arī tiesa atzīst, ka policijas darbiniekam būtu bijis lietderīgi uzrādīt radara mērījumu, tādējādi izslēdzot pieteicēja šaubas par mēraparāta fiksēto braukšanas ātrumu, tomēr šāda prasība nav obligāts nosacījums protokola sastādīšanai. Tāpat tiesa nekonstatē, ka mērījuma neuzrādīšana būtiski aizskārusi pieteicēja personas tiesības. [14] Attiecībā par pieteicēja [3.1] argumentu tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ir ietverts paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

Paziņojums izdarīts ar atsauci uz LAPK 260., 269. un 270.pantu. Atbilstoši LAPK 270.panta piektajai daļai, ja pārkāpuma izdarītājs neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes. Tādējādi, ja pieteicējam bija vēlēšanās piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, viņam bija iespēja 30 dienu laikā to izdarīt. Tā kā pieteicējs noteiktajā 30 dienu termiņā neieradās uz lietas izskatīšanu, tad, 30 dienu termiņam izbeidzoties, 2007.gada 10.jūlijā atbildētājs bez pieteicēja klātbūtnes pieņēma lēmumu Nr.50/PA200682 par administratīvā soda uzlikšanu.

Tiesa noraida pieteicēja argumentu, ka minētais lēmums bija jāpieņem līdz 2007.gada 3.jūlijam. LAPK nenosaka konkrētu termiņu, kurā atbildētājam ir jāpieņem lēmums par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, kas nav minētas LAPK 270.panta trešajā un ceturtajā daļā. Attiecīgi atbildētājam saistošs ir LAPK 37.pants, kura pirmā daļa noteic administratīvā soda uzlikšanas termiņu – četri mēneši no pārkāpuma izdarīšanas vai, ja pārkāpums ir ilgstošs, tā atklāšanas dienas. Atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai 37.pantā paredzēto administratīvā soda uzlikšanas termiņu pārkāpums pats par sevi ir pamats, lai izbeigtu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Konkrētajā gadījumā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir pieņemts tiesību normā noteiktajā četru mēnešu termiņā. [15] Pārbaudot pārsūdzēto lēmumu atbilstoši APL 250.panta pirmajā daļā ietvertajiem administratīvā akta pārbaudes nosacījumiem, tiesa secina, ka atbildētāja amatpersona, pieņemot Lēmumu, ir pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus un izvērtējusi pieteicēja sūdzībā norādītos iebildumus, pirms Lēmuma pieņemšanas ir pilnīgi un vispusīgi veikusi administratīvā pārkāpuma lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu.

Tādējādi atbildētājs ir izpildījis APL 59.panta pirmās daļas prasības, kas paredz, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lēmums atbilst materiālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem. Izdodot Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, aktā ir norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotajām tiesību normām. Tā kā par LAPK 149.8panta desmitajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu ir paredzēts konstants soda apmērs, atbildētājam papildus nebija jāveic lietderības apsvērumi.

Līdz ar to tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks administratīvais akts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt R.B. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 30.oktobra lēmuma Nr.2421 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese L.Apšeniece