Small claims court orders defendant to pay 400 EUR debt, court costs, and 6% interest.

Lietas Nr. C20147516

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2016.gada 13.septembrī

Liepājas tiesa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 16.martā /pers. B/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Liepājas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. D/ pieder dzīvokļa īpašums /adrese/. Pamatojoties uz izsniegto ģenerālpilnvaru prasītāja nodeva lietošanā šo

dzīvokli. Atbildētājs dzīvokli īrēja kopš 2015.gada novembra. 2016.gada 29.februārī prasītāja konstatēja, ka atbildētājs dzīvokli atstājis kopā ar

prasītājas mantām, nesamaksājot par dzīvokļa lietošanu un patērētiem komunāliem pakalpojumiem divus mēnešus. 2016.gada 3.martā ar policijas

palīdzību tika atgrieztas mantas, un atbildētājs apsolīja parādu 400 EUR samaksāt līdz 2016.gada 7.martam, par ko pašrocīgi ir uzrakstījis parādzīmi.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 400,00 EUR un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt

likumiskus 6 procentus gadā līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587.pantu.

Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas

6.lapa).

[2] Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts atbildētājam ierakstītajā pasta sūtījumā 2016.gada 22.aprīlī uz deklarēto dzīves vietu un atgriezts kā

neizsniegts, jo ir beidzies glabāšanas laiks (lietas 19., 21.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta otrajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses

ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 15., 16.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus

pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Šādos apstākļos lieta izskatāma rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1.] Saskaņā ar Civillikuma 1401.pantu saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai -

kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Atbilstoši Civillikuma 1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses

(vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

[4.2.] No lietā esošā parādraksta, ko parakstījuši gan prasītāja, gan atbildētājs, redzams, ka 2016.gada 3.martā atbildētājs ir atzinis parādu

prasītājai 400 EUR apmērā un ir apsolījis šo parādu atmaksāt prasītājai līdz 2016.gada 7.martam (lietas 12.lapa).

Izvērtējot lietā esošā parādraksta saturu, tiesa nonāk pie secinājuma, ka tas ir vienpusējs līgums Civillikuma 1512.panta izpratnē par tiesisku

attiecību – atbildētāja parāda atmaksu – nodibināšanu.

Tādējādi lietā ir pierādīts atbildētāja pienākums atmaksāt prasītājai parādu 400,00 EUR apmērā līdz 2016.gada 7.martam.

[4.3.] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Savukārt Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesas ieskatā prasītāja savu prasījumu pamatotību ir pierādījusi, savukārt atbildētājs nav parādraksta parakstīšanas faktu, nav cēlis iebildumus pret

celto prasību vai pret prasības summu, nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka parāds būtu pilnīgi vai daļēji atmaksāts.

[4.4.] Līdz ar to tiesa secina, ka prasība par parāda 400,00 EUR piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 7.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 5,82 EUR. Tā kā prasītāja ir

samaksājusi minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 1,12 EUR apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[6] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 procentus gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas (400,00 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas

dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a :

/pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, parādu 400,00 EUR (četri simti euro),

valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro 14 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi).

Atzīt /pers.B/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas (400,00 EUR) līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet kopsummā ne vairāk par minēto parāda summu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītos izdevumus 1,12 EUR (viens euro 12 centi), kas iemaksājami: Tiesu administrācijai, Mūkusalas iela 41b, Rīga, Konts

LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmējs: Valsts kase, Kods TRELLV22, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

civillietā C20147516, kods 21499.

Noteikt atbildētājam /pers. C/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu

iesniegšanai Liepājas tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit

dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs