Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for heating bill payment with interest.

Lietas Nr. C26123313

Lietas arhīva Nr. C-0315-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknes tiesas tiesnese T.Maļinovska

2014.gada 28.janvārī izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes

enerģija” maza apmēra prasībā pret /pers. C/, /personas kods/, par parāda Ls 1252,25 piedziņu,

Aprakstošā daļa :

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” (turpmāk tekstā SIA „Rēzeknes enerģija”) ir cēlusi maza apmēra

prasību tiesā pret /pers. C/ par parāda Ls 1252,25 piedziņu, norādot, ka prasītājs SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz atbildētājam

siltumenerģijas piegādes pakalpojumus pēc adreses /adrese/, kā rezultātā atbildētājam izveidojies parāds par SIA „Rēzeknes

enerģija” sniegtajiem siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem Ls 1252,25 apmērā.

SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada

1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr.S3007-08 un Nr.S2006-08 nosacījumiem. Siltumenerģijas tarifa apmērus

noteica Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas

noteikumi” 36.punktu un pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem /pers. C/, kā nekustamā īpašuma /adrese/,

īpašniekam un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājam bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto

siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam.

Ņemot SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 2013.gada 22.oktobra izziņu Nr.1-6/625, nekustamā īpašuma/adrese/, īpašnieks ir /pers. C/,

/personas kods/, SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 2006.gada 10.novembrī noslēdza ar /pers. C/ apsaimniekošanas līgumu. Tas

nozīmē, ka viņam, kā īpašniekam, ir jāuzņemas ar dzīvokļa īpašumu saistītie izdevumi un saistības, t.sk. izdevumi par patērēto

siltumenerģiju.

Pamatojoties uz 10.10.1994. MK noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu dzīvojamo māju

centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas

īpašnieks vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju. Sakarā ar to, ka nekustamais

īpašums pēc adreses /adrese/ ir dzīvojamā māja, siltumenerģijas piegāde dotajai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija”

un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 01.10.2008. noslēgtā līguma Nr. 2 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes

Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās” noteikumiem.

Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3. punktu SIA „Rēzeknes Enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs

nodrošina lietotājus – telpu īpašnieku un īrnieku ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5. punkts paredz, ka abonenti –

dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu īrnieku vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes Enerģija”)

saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (tajā skaitā par apkuri).

Neskatoties uz to, ka SIA „Rēzeknes Enerģija” savus pienākumus izpildīja godprātīgi un no atbildētāja netika saņemtas pretenzijas

par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu kvalitāti, atbildētājs nepildīja savas saistības, kā rezultātā uz 2013.gada 21.oktobri

atbildētājam ir izveidojies parāds par siltumenerģijas lietošanu Ls 1252,25 (parāds par laika periodu no 01.08.2010. līdz

30.09.2013.).

Ņemot vērā augstākminēto, un pamatojoties uz Civillikuma 1811.pantu, 2033.pantu, 2107.pantu, 2108.pantu, 2109.pantu,

Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, Latvijas

Republikas Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3.punktu

un 36.punktu, Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr.204. „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu,

09.12.2008. Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punktu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par

labu prasītājam parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 1252,25 untiesas izdevumus Ls 191,14, uzliekot par pienākumu pārskaitīt

parādu uz prasītāja kontu AS „Swedbank”: /konta numurs/; atzīt SIA „Rēzeknes Enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6%

gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs /pers.C/ rakstveida paskaidrojumu tiesā nav iesniedzis, tiesas sūtīto korespondenci pēc deklarētās dzīvesvietas

nesaņēma (l.l.45).

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013.gada 28.oktobrī prasītājam un

atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l.42-44).

Ar Rēzeknes tiesas tiesneses T.Maļinovskas 2013.gada 19.decembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā uz

28.01.2014. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2013.gada 19.decembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l.46).

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā sekojošo

apsvērumu dēļ:

Motīvu daļa :

Konstatēts, ka saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču nr.S3007-08 un nr.S2006-08 nosacījumiem SIA „Rēzeknes enerģija” sniedz

centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 01.oktobra (l.l.10,11).

2008.gada 01.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” ar SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” noslēdzalīgumunr.2 par siltumenerģijas piegādi un

sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās,līgumsnosaka, ka uzņēmums SIA „Rēzeknes

enerģija” apņemas saražot un piegādāt dzīvojamām mājām Rēzeknē siltumenerģiju karstā ūdens veidā, bet SIA „Rēzeknes

Namsaimnieks” apņemas saņemt un nodrošināt lietotājus ar piegādāto siltumenerģiju (līguma1.1.pkt.) (l.l.13-22).

Saskaņā ar minētālīguma1.5.pkt. abonenti – dzīvokļu īrnieki un īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam.

Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākamā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto

rēķinu (l.l.13).

Saskaņā ar SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 2013.gada 22.oktobra izziņu Nr.1-6/625, nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieks ir

atbildētājs /pers. C/, /personas kods/ (l.l.23), dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju

tika noslēgts 2006.gada 10.novembrī.

Saskaņā ar šī līguma 5.1.7.punktu īpašniekam ir jāslēdz līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un par šiem pakalpojumiem

jānorēķinās patstāvīgi (l.l.23).

Māja /adrese/ ir SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā (l.l.18).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcija līdz 31.12.2010.) 12.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcija no 01.01.2011.) 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Pamatojoties uz augstākminēto un Civillikuma 2107., 2109., 2033. pantiem, tiesa secina, ka atbildētājs /pers. C/ ir siltumenerģijas

pasūtītājs, kura pienākums apmaksāt prasītājai pakalpojumus, kas saistīti ar siltumenerģijas piegādi nekustamajam īpašumam

/adrese/.

Prasītājs nosaka maksu par apkuri un karsto ūdeni pamatojoties uz tarifiem, kurus apstiprinājis Sabiedrisko pakalpojumu regulators

un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar savu 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.113 (l.l.24-27, 28-31).

Konstatēts, ka par laika periodu no 2008.gada 01.oktobra līdz 2013.gada 21.oktobrim atbildētājam izveidojās parāds par apkuri un

kārsto ūdeni Ls 1252,25 apmērā, ir finanšu dati (l.l.32-41).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesā nav iesniedzis iebildumus ne par celto prasību, ne par parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus parāda

par apkuri un kārsto ūdeni samaksai.

Tādēļ secināms, ka prasījums par parāda par siltumenerģijas piegādi Ls 1252,25 apmērā ir apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Procenti Civilprocesa likuma

195.panta izpratnē ir atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā ) naudas lietošanu.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā apmērā no parāda pamatsummas. Procentu pieauguma aprobežojums paredzēts

Civillikuma 1763.pantā.

Prasītājam ir tiesas izdevumi Ls 191,14 apmērā, (valsts nodeva 187,84 Ls apmērā un izdevumi, kas saistīti ar prasībaspieteikumaun

pavēstu nosūtīšanu, 3,30 Ls apmērā), kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu jāpiedzen no atbildētāja prasītāja

labā.

Rezolutīvā daļa :

Pamatojoties uz augstākminēto, vadoties pēc Civillikuma 2033., 2107., 2109.pantiem, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcija līdz

31.12.2010.) 12.panta, Dzīvokļa īpašuma likuma (redakcija no 01.01.2011.) 10.panta 3.punkta, Euro ieviešanas kārtības likuma

4.panta otrās daļas, Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 193.panta, 2041.panta, 250.25panta, tiesa

NOSPRIEDA :

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers.C/, /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, labā parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 1252,25 apmērā un tiesas izdevumus Ls 191,14 apmērā, kopā Ls 1443,39

(viens tūkstotis četri simti četrdesmit trīs lati un 39 santīmi). Parāda samaksa veicama uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kontu AS „Swedbank”: /konta numurs/.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu konvertēt un spriedumā piespriesto naudas summu noteikt EUR

2053,76 (divi tūkstoši piecdesmit trīs euro un 76 centi) apmērā.

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers.C/

/personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas Ls 1252,25 (EUR 1781,79) apmērā par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma nosacījumus procentu pieauguma aprobežojumam.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30

(trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2014.gada 28.janvāra, kasācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnese: T.Maļinovska