Small claims court partially allows water utility debt claim against non-resident apartment owner in Latvia.

Lieta Nr.C35129813

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2014.gada 21.februārī

Siguldas tiesas tiesnese M.Andersone, izskatot rakstveida procesā civillietu Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vangažu

Avots”, reģistrācijas Nr.40003274925, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu,

k o ns t a t ē ja

Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vangažu Avots” (turpmāk tekstā – Prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu. Prasības priekšmetu norādot parāda par ūdens piegādes un kanalizācijas

pakalpojumiem LVL 737,66 apmērā piedziņu.

Prasības summas aprēķins norādīts: galvenais parāds LVL 737,66, kas sastāv: par ūdens piegādi un kanalizācijas pakalpojumiem no

760m3 -11403 – LVL 314,59 (par 380m3); no 1140m3 -1304m3 –LVL 265,68 (par 164m3); no 1304m3 -1329m3 –LVL 40,75 (par 25m3); no

1329m3-1401m3 –LVL 116,64 (par 72m3); summa bez PVN – 33,40, PVN 22% - 7,35, summa bez PVN – 575,96, PVN 21% -120,95, kopsumma

LVL 737,66.

Pieteikumā norādīts, ka Atbildētājs/pers. A/ ir dzīvokļa /adrese/ īpašnieks.

Dzīvokļa īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar 2010. gada 2. augustā ar SIA „Vangažu Namsaimnieks” noslēgtā

līguma Nr. 0101. „Privatizēta dzīvokļa uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums” 3. punkta 3.2.2.3. apakšpunktu atbildētāja pienākums ir maksāt par

ūdeni un kanalizāciju SIA „Vangažu Avots” (tagad PSIA „Vangažu Avots”).

Prasītājs savā prasībā norāda, ka Atbildētājam piederošajā dzīvoklī ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji, tomēr neraugoties uz to, ka

skaitītāju rādījumi dažādos laika periodos ir fiksēti, atbildētājs neuzskata par vajadzīgu apmaksāt saņemtos ūdens piegādes un kanalizācijas

pakalpojumus. Pēdējo maksājumu par saņemtajiem ūdensapgādes pakalpojumiem atbildētājs ir veicis 2006. gada 17. novembrī.

2011. gada 10. janvārī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums sakarā ar saistību nepildīšanu (tobrīd LVL 500,89), bet atbilde netika

saņemta.

Tālāk prasībā norādīts, ka 2011. gada 13. jūlijā Siguldas tiesā tika iesniegts pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā (LVL 597,13), par kuru tiesvedība, saskaņā ar Siguldas tiesas lēmumu Nr. 3-12/0538/1 tika izbeigta, jo parādnieks atbildē uz brīdinājumu

norādīja, ka saistību neatzīst.

Atbildētājam nepamatoti neatzīstot brīdinājumu, kā rezultātā tiesvedība lietā Nr. 3-12/0538/1 izbeigta, prasītājam papildus radās zaudējumi

LVL 5,25 apmērā, kas samaksāti iesniedzot pieteikumu brīdinājuma kārtībā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ka

minētajā dzīvoklī viņš pats nedzīvo, kā arī ir vai nav īpašuma tiesības nostiprinājis zemesgrāmatā.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta 2.daļu, 10.panta 3.punktu, 14.panta 1.daļu; Civillikuma 1425. pantu, 1775. un 1779.

pantiem; Civilprocesa likuma 33. - 39.pantiem, 128. - 130.pantiem, 250.18 -250.20 pantiem, Prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no /pers. A/ par labu PSIA

„Vangažu Avots”: pamatparādu LVL 737,66 (septiņi simti trīsdesmit septiņu latu, 66 santīmu) apmērā; valsts nodevu LVL 110,65 (simts desmit latu, 65

santīmu) apmērā; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 (trīs latu, 30 santīmu) apmērā; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 5,25

(pieci latu, 25 santīmu) apmērā (saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā).

Prasītājs norādījis, ka lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2013.gada 25.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājam /pers. A/ nosūtīts prasības pieteikums,

prasības pieteikumam pievienotie materiāli un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 25.oktobrim (lietas

20.lapa).

Saskaņā ar CPL 250.22. panta 1.un 2.daļas nosacījumiem tiesa puses rakstveidā ir informējusi par to procesuālajām tiesībām un

pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.

Tiesas rīcībā nav ziņu, ka iepriekšminēto informāciju kāda no pusēm nebūtu saņēmusi.

Atbildētājs/pers. A/, saskaņā ar CPL 250.23. panta nosacījumiem, tiesai paskaidrojumus nav sniedzis.

Pusēm, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2013. gada 25.novembra paziņojumu paziņots par sprieduma

noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā 2014.gada 21.februārī (lietas 22.lapa).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav lūgušas.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā bez pušu piedalīšanās

M o t īv u da ļa

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Vangažu pilsētas zemesgrāmatas

nodalījuma Nr.100000020736 5 izdrukas redzams, ka atbildētājam pamatojoties uz 2006.gada 1.decembra pirkuma līguma pamata nostiprinātas

īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, kadastra Nr./numurs/(lietas 14.lapa).

2010.gada 2.augustā starp Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Vangažu Namsaimnieks” kā mājas apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa

īpašnieku noslēgts „Privatizēta dzīvokļa uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.0101”, saskaņā ar kuru mājas apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un

apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņēmies segt mājas apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstošai izdevumu daļai (lietas 12.-13.lapa).

Minētā līguma 3.2.punkta 3.2.2.apakšpunkta 3.2.2.3. punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar Vangažu

pilsētas domes apstiprinātajiem tarifiem jāmaksā pakalpojumu sniedzējam – par ūdeni un kanalizāciju pēc līguma ar SIA „Vangažu avots”.

No prasības pieteikumā norādītā parāda aprēķina un lietas materiālos esošās 2013.gada 3.decembra izziņas par aprēķināto parādu, izriet,

ka atbildētāja parāds prasītājam par saņemtajiem pakalpojumiem ir LVL 737,66 (lietas 24 lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem visu dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tāpat lietas materiāliem pievienoti pārbaudes akti no 2009.gada 9.jūlija, 2011.gada 1.marta, 2011.gada 28.septembra un 2012.gada 18.oktobra

par karstā un aukstā ūdens skaitītāja rādījumiem, kuros uzrādīts arī parāds par saņemtajiem pakalpojumiem. Ar visiem pārbaudes aktiem atbildētājs

iepazīstināts personīgi par ko arī personīgi parakstījies (lietas 25.-28.lapa).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai visus zaudējumus.

Par parāda esamību prasītājs atbildētāju brīdinājis ar 2011.gada 10.janvāra brīdinājumu Nr.16-deb/11 (lietas 8.lapa).

Taču no prasības pieteikuma izriet, ka uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nav reaģējis, parādu nav apstrīdējis, līdz prasības iesniegšanas dienai

parāds nav samaksāts.

2011.gada 13.jūlijā prasītājs Siguldas tiesā iesniedzis pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, bet ar Siguldas

tiesas 2011.gada 29.augusta lēmumu lietā Nr.3-12/0538/1 prasītāja pieteikumā izbeigta tiesvedība, jo atbildētājs saistības nav atzinis (lietas 9.lapa).

Pie lietā konstatētajiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja prasītāja labā piedzīt parādu par saņemtajiem

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem LVL 737,66 apmērā, jo atbildētājs prasības summu nav apstrīdējis, nav iesniedzis iebildumus pret tiesā

celto prasību un nav iesniedzis pierādījumus tam, ka savas parādsaistības pret prasītāju būtu nokārtojis.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus LVL 5,25 apmērā.

No lietas materiāliem pievienotā Siguldas tiesas tiesneses 2011.gada 29.augusta lēmuma noraksta lietā Nr.3-12/0538/1 redzams, ka pieteikumā

tiesvedība izbeigta, jo atbildētājs saistību nav atzinis (lietas 9. lapa).

No 2011.gada 29.jūnija maksājuma uzdevuma Nr.267 (lietas 18.lapa) izriet, ka LVL 5,25 saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.3 panta trešo daļu

maksāti kā ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi, ko likums noteicis par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam īpašas tiesvedības lietās - par

saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1nodaļas noteikumiem. Procesuālā kārtība, kādā ir atlīdzināmi šādi

procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikti minētajā Civilprocesa likuma 50.1 nodaļā.

Tiesas ieskatā prasītāja samaksātie izdevumi LVL 5,25 apmērā citas tiesvedības lietā nav atzīstami arī par prasītājam nodarītiem zaudējumiem.

Zaudējumu atlīdzināšana ir civiltiesisks līdzeklis, kas kalpo tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai kāds būtu, ja nebūtu pārkāptas

tiesības. Lai būtu pamats zaudējumu atlīdzināšanai, tiesai ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība, zaudējumu esamība un to apmērs, cēloniskais sakars

starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Lai arī izdevumi, ko samaksājusi puse, kuras labā taisīts spriedums, atzīstami par tās zaudējumiem šī jēdziena

plašākā izpratnē, tomēr nav pamata tos saistīt ar puses tiesībām celt materiāltiesisku prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo, kā to uzsvēris

dr.jur.V.Bukovskis „... jautājums par tiesas izdevumiem pieder procesuālajām, bet ne materiālajām tiesībām”( V.Bukovskis. Civilprocesa mācību

grāmata. Rīga, 1933., 421.lpp.).

Tādējādi tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ir likumīgs un pietiekams pamats prasītāja lūguma noraidīšanai par LVL 5,25 piedziņu, kas radušies kā

procesuālie - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi citā tiesvedībā.

Civilprocesa likuma 33.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi ir:valsts nodeva;kancelejas nodeva;ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja

samaksātā valsts nodeva LVL 110,65 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu LVL 3,30.

No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu uzziņas (lietas

2.lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā

sastāda LVL 4,36, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja samaksātos (LVL 3,30 apmērā), LVL 1,06 apmērā valsts labā piedzenami no

atbildētāja.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu piedzenamā naudas summa latos konvertējama uz euro pēc noteiktā

maiņas kursa 1EUR=0.702804 LVL.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 204.1, 250.25, 250.27panta otro

daļu, tiesa

n o s p r i e d a:

Pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vangažu Avots”, reģistrācijas Nr.40003274925, prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Pašvaldības Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Vangažu avots”,

reģistrācijas numurs 40003274925, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu parādu EUR 1049,60 (LVL 737,66), tiesāšanās izdevumus: valsts

nodevu EUR 157,44 (LVL 110,65), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (LVL 3,30), kopā piedzīt EUR 1211,74 (viens tūkstotis divi

simti vienpadsmit euro 74 centi).

Noraidīt prasību daļā par tiesas izdevumu EUR 7,47 (LVL 5,25) (septiņi eiro 47 centi) piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,51 (LVL 1,06), nosakot to

samaksu sekojošā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC

kods TRELLV22.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Siguldas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākā tiesā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

2014.gada 21.februāra, kasācijas sūdzību iesniedzot Siguldas tiesā.

Tiesnese M.Andersone