Legislator Case Law & Legislation
C26263316 / C-0777-17 AI generated

Court orders payment of heating bill, interest, and court costs to utility company against tenant.

Case Number C26263316 / C-0777-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenant's defense and ordered full payment of the heating bill, accrued interest, and court costs. The utility company successfully proved the debt based on the lease agreement and regulatory requirements for monthly payments. The court applied an analogy to Civil Procedure Law to order the refund of the plaintiff's overpaid court fees.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court established that a tenant remains liable for utility bills incurred during their tenancy period and that courts may order the refund of overpaid procedural costs via analogy when the law is silent on the matter.

Keywords

AI generated
heating service debt tenant liability court costs refund interest on debt utility regulation

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 2033, 2107, 2108, 2109
Civil Procedure Law 1, 41, 37, 96, 93, 97, 189-193, 195, 204.1
Ministerial Decree No. 876 of 21 October 2008 on Heating Supply and Use Rules
Ministerial Decree No. 204 of 18 October 1994 on the Civil Law
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C26263316

Lietas arhīva Nr. C-0777-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017. gada 13.jūnijā

Rēzeknes tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne

ar sekretāri V.Greidāni,

atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Dārzu ielā 24, 2017.gada 13.jūnijā izskatīja AS „RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”, reģistrācijas Nr.40003215480,

prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda 2164,37 euro un likumisko procentu 198,39 euro piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 29.novembrī SIA „Rēzeknes enerģija” iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra prasību par parāda par siltumenerģijas piegādes

pakalpojumiem pēc adreses /adrese A/, par laiku no 01.02.2010. līdz 14.08.2015. 2164,37 euro piedziņu no /pers. A/.

Prasības pieteikumā (l.l. 4.) norādīja, ka prasītāja sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no

2008.gada 1.oktobra, saskaņā ar 22.09.2008. izsniegtās licences Nr.S2006-08 nosacījumiem. Prasītāja sniedz siltumenerģijas piegādes pakalpojumus

arī dzīvoklim /adrese A/, kura īrniece no 01.11.2006. līdz 14.08.2015. bija atbildētāja /pers. A/, kā rezultātā atbildētājai izveidojies parāds par laiku no

01.02.2010. līdz 14.08.2015. 2362,76 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda par siltumenerģijas pakalpojumiem 2164,37 euro un likumiskajiem

nokavējuma procentiem 198,39 euro apmērā, kas aprēķināti līdz 31.10.2015.

Siltumenerģijas piegāde šai dzīvojamai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Latgales namu apsaimniekotājs” 01.10.2008.

noslēgtā līguma Nr.1 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Latgales namu apsaimniekotājs” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās”

noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.2.punktu, SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs

nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5.punkts paredz, ka abonenti – dzīvokļu un

neapdzīvojamo telpu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem

tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem. Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36.punktu, un

pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju

līdz katra mēneša divdesmitajam datumam.

Pamatojoties uz Civillikuma 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, LR Ministru kabineta

2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3., 36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada

18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.

1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”

1.1.apakšpunktu un 3.punktu, prasītāja lūdza tiesu piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi 2164,37

euro par laiku no 01.02.2010. līdz 14.08.2015., samaksāto valsts nodevu 329,25 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kā arī atzīt

prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāvis neieradās. Rēzeknes tiesā 2017.gada 13.jūnijā saņemts prasītājas pārstāves Olgas Kolesovas iesniegums, kurā

norādīts, ka notikusi reorganizācija, kā rezultātā SIA “Rēzeknes enerģija” ir pievienota AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”. Lūdza tiesu izskatīt lietu bez

prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē un apmierināt prasību, piedzenot no /pers. A/ par labu prasītājai parādu par siltumenerģijas piegādi 2164,37

euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz 31.10.2015. 198,39 euro, samaksāto valsts nodevu 329,25 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro apmērā, uzliekot pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītājas bankas kontu AS “Swedbank” LV88HABA0551043338615, kā arī

atzīt prasītājas tiesības saņemt 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Uz tiesas sēdi atbildētāja /pers. A/ neieradās un neziņoja tiesai par savas neierašanās iemesliem. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētāja informēta

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu.

Tiesas ieskatā civillietu iespējams izskatīt dalībnieku prombūtnē, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nav konstatēts pamats

civillietas izskatīšanas atlikšanai.

Ar 2017.gada 13.jūnija tiesas sēdes protokollēmumu prasītāja SIA “Rēzeknes enerģija” lietā aizstāta ar tās tiesību un saistību pārņēmēju AS

“RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā lietā esošos pierādījumus un lietas materiālus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība

ir pamatota un apmierināma.

Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” (pēc reorganizācijas –

AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”) ir siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un Uzņēmumu

reģistra lēmuma kopijas (l.l. 8.-9.). Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 24.10.2008. lēmumu Nr.24 un 19.06.2013. padomes lēmumu

Nr.113 ir noteikti siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, lietā ir izziņa par siltumenerģijas apgādes tarifiem (l.l. 14.). Lietā nav pierādījumu, ka šie tarifi būtu

apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot apstiprinātos tarifus.

2008.gada 1.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un SIA „Latgales namu apsaimniekotājs” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu Nr.1

par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Latgales namu apsaimniekotājs” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās, tajā skaitā, dzīvojamai mājai

/adrese A/. Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, piegādātājs apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā apsaimniekotāja apsaimniekošanā

esošajām dzīvojamām mājām Rēzeknē un savukārt apsaimniekotājs apņēmās saņemt un nodrošināt lietotājus - abonentus (dzīvokļu īrniekus un

īpašniekus) ar piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 1.5.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas

dokumentiem abonenti - dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto

siltumenerģiju līdz nākošā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto rēķinu, ir līguma un tā pielikuma kopijas (l.l. 10.-11.).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: 1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana); 2) papildpakalpojumi, par kuru sniegšanu izīrētājs un īrnieks vienojušies dzīvojamās telpas īres līgumā

(karstais ūdens, gāze, elektrība, garāža, autostāvvieta u.c.) un no kuriem īrnieks var atteikties, divas nedēļas iepriekš rakstveidā brīdinot izīrētāju. Ar šī

likuma 12.panta otro daļu noteikts, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

No Rēzeknes pilsētas domes Pilsētas saimniecības pārvaldes 22.01.2015. izziņas redzams, ka atbildētāja /pers. A/ ir dzīvokļa /adrese A/, īrniece,

pamatojoties uz 2006.gada 1.novembra dzīvojamās telpas īres līgumu (l.l. 12.). Ar SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 15.11.2016. izziņu pierādīts, ka

/pers. A/ dzīvokli atbrīvojusi 2015.gada 14.augustā (l.l. 13.).

Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto prasītājas sastādīto aprēķinu, parāds par piegādāto siltumenerģiju atbildētājas īrētajam dzīvokļa

īpašumam laikā no 01.02.2010. līdz 14.08.2015. ir 2164,37 euro (l.l. 15.-19.). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu.

Civillikuma 2109.pants noteic, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas

pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu (2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā

noteikto, pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko saņēmusi.

Civillikuma 1753. un 1756.pantā ir noteikts, ka procenti ir atlīdzība par naudas summas lietošanu vai kavējumu, kas dodami tad, ja bija tieši

norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu, un tie nosakāmi ar tiesisku darījumu vai likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti

jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādā gadījumā: par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Prasītāja par laiku no

01.02.2010. līdz 31.10.2015. aprēķinājusi likumiskos procentus 198,39 euro (6 % gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas), kas atbilst

Civillikuma nosacījumiem un piedzenami par labu prasītājai (l.l. 15.-19.).

Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājai ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet atbildētājai kā

dzīvokļa īrniecei ir pienākums samaksāt prasītājai par piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem dzīvoklim prasības summas apmērā. Prasība ir pamatota

un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam, naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas

liecinātu par parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6 % gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas,

nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen tiesas izdevumi 331,36 euro, ko veido

samaksātā valsts nodeva 329,25 euro un faktiski izlietotie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu pusēm 2,11

euro (l.l. 2., 5.-7.).

Tiesa konstatē, ka ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, bet faktiski lietā izlietoti un

no atbildētājas par labu prasītājai tiek piedzīti 2,11 euro. Kaut gan Civilprocesa likumā nav reglamentēta ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu atmaksa,

tiesa uzskata, ka šajā gadījumā jāpiemēro analoģija ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu, un tiesai jālemj arī par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu atmaksu. Tā kā prasītāja pārmaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, tie atmaksājami 2,59 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 37.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193., 195., 204.1

pantu, tiesa

no s pri e da :

AS „RĒZEKNES SILTUMTĪKLI” prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”, reģistrācijas Nr.40003215480, labā parādu 2164,37

euro (divi tūkstoši viens simts sešdesmit četrus euro un 37 centus), likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 01.02.2010. līdz 31.10.2015. 198,39

euro (viens simts deviņdesmit astoņus euro un 39 centus) un tiesas izdevumus 331,36 euro (trīs simti trīsdesmit vienu euro un 36 centus), kopā 2694,12

euro (divi tūkstoši seši simti deviņdesmit četrus euro un 12 centus).

Noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6 % (seši procenti no simta gadā) no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 2164,37 euro (divi tūkstoši viens simts sešdesmit

četriem euro un 37 centiem), nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

Parāda, likumisko procentu un tiesas izdevumu summas samaksa veicama AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI” norēķinu kontā AS „Swedbank”

LV88HABA0551043338615.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Atmaksāt AS “RĒZEKNES SILTUMTĪKLI”, reģistrācijas Nr.40003215480, no valsts budžeta līdzekļiem pārmaksātos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 2,59 euro (divus euro un 59 centus), kas samaksāti 2016.gada 29.novembrī (maksājuma orderis Nr.T427) par Rēzeknes tiesā

iesniegto prasības pieteikumu par parāda piedziņu.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 13.jūnijs.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne