Court convicts defendant of intentional injury and orders him to pay state legal aid costs.

Kriminālprocesa Nr.11390034317

Lietas arhīva Nr. K73-0796-19/47

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā.

Tukumā 2019.gada 13.novembrī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese R.Bruce

piedaloties prokurorei J.Pridānei

aizstāvim G.Barakam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ tīši nodarīja smagu miesas bojājumu, kas izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā.

/pers. B/ /datums/ap pulksten 19.00 netālu no ēkas /adrese/, miesas bojājumu nodarīšanas nolūkā tīši kopumā ne mazāk kā četras reizes iegrieza ar

nazi /pers. C/ sejas labajā pusē deniņu un vaiga rajonā, kaklā un augšdelmā, kā rezultātā grieztajai brūcei sadzīstot, /pers. C/ radies nelabojams sejas

bojājums, proti-rēta sejas labajā pusē, kas ir labi redzama, rada nelielu sejas asimetriju un mīmikas traucējumus, ar laiku bālēs, kļūs mazāk redzama, bet

pilnīgi neizzudīs, līdz ar to ir atzīstama par nelabojamu sejas izķēmojumu.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (likuma redakcijā līdz 2018.gada

1.janvārim).

Motīvu daļa

Apsūdzētā/pers. B/ vaina viņam inkriminētajās darbībās pierādīta ar sekojošiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.

Ar iesnieguma protokolu pierādīts, ka cietušais /pers. C/ /datums/vērsies Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī norādot, ka

/datums/ap plkst. 19.00 kopā ar nepazīstamu vīrieti /pers.B/ lietoja alkoholiskos dzērienus /ielas nosaukums/pie tiltiņa. Izcēlās strīds, kā rezultātā

nepazīstamais vīrietis /pers.B/ar nazi iegrieza viņam sejas un kakla rajonā. Aizstāvoties guva miesas bojājumus arī uz labās rokas augšdelma. (lietas

6.lapa)

Ar notikuma vietas apskates protokolu pierādīts, ka /adrese/ pie upes /Nosaukums A/ pretī mazdārziņiem ar vietas adresēm /Nosaukums B/,

/Nosaukums C/., kreisajā pusē atrodas kāpnes no betona plāksnēm ar koka margām. Pie notikuma vietas atrodas metāla sieta žogs ar stabiem. Pati

notikuma vieta atrodas tieši pie metāla sieta žoga. Redzams, ka zāle 7 metru garumā nomīdīta, zālē izmētātas dažādas mantas: divas brūnas plastmasas 2

litru tilpuma tukšas, samīcītas pudeles. Vienai pudelei papīra etiķete ar uzrakstiem „Tip Top Stiprais alus” „2L”, otrai pudelei etiķete norauta. Pusotra

metra attālumā zālē atrodas vēl viena tukša brūnas krāsas plastmasas pudele ar melnas krāsas korķi, pie kuras zālē atrodas zaļganpelēkas krāsas

skuveklis ar uzrakstu „Quattro” uz roktura. Apskates laikā no trīs plastmasas pudelēm un viena atsevišķa pudeles vāciņa ar sterilu vates tamponu

„Cupan” noņemti nomazgājumi, kas iepakoti iepakojumā ar Nr. 1, aizzīmogoti ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr. K12 066472. Turpat pie mantām

zālē blakus upei /Nosaukums A/ konstatēti asinīm līdzīgi, sarkanbrūnas krāsas traipi, kuru izvietojums virzās gar upes /Nosaukums A/ krastu- ceļa

virzienā. Apskates laikā no zāles noņemts konstatētais sarkanbrūnas, asinīm līdzīgas krāsas traipa paraugs, kas iepakots iepakojumā Nr. 2, aizzīmogots

ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr.K12066471. Apskates laikā notikuma vietā konstatētas trīs tukšas plastmasas pudeles –divas ar korķi un viens

plastmasas korķis, kas izņemts, iepakots iepakojumā Nr.3, aizzīmogots ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr.K12066473. Apskates laikā notikuma

vietā konstatētās pārējās apskates protokolā minētās mantas izņemtas, iepakotas iepakojumā Nr.4, aizzīmogotas ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr.

K12066747. (lietas 8.-15., 21.-22.lapa)

Komisijas daktiloskopiskās ekspertīzes atzinumā secināts, ka divas pirkstu pēdas Nr.1.1./D0-1, Nr.1.1./D-2, kas atrastas uz 2 l tilpuma pudeles

ar etiķetes ar uzrakstu „Stiprais alus” (obj.Nr.1.1), un 1 (viena) rokas pirksta pēda Nr.1.3./D-3, kas atrasta uz 2 l tilpuma pudeles bez vāciņa

(obj.Nr.1.3.), kas izņemtas notikuma vietas apskates laikā /adrese/, ir derīgas personas identifikācijai. (lietas 39.-43.lapa)

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes ziņas apliecina, ka veicot personas identifikācijai derīgo 3(trīs) roku pirkstu pēdu Nr.1.1./D-1, Nr.1.1/D-

2 , Nr.1.3./D-3 pārbaudi kriminālprocesā Nr.11390034317 pēc Biometrijas datu apstrādes sistēmas datu bāzēs esošo personu roku pirkstu

nospiedumiem noskaidrots, ka 2 (divas) roku pirkstu pēdas Nr.1.1./D-1, Nr.1.3./D-3 ir atstājis /pers. B/ un 1 (vienu) rokas pirksta pēdu Nr.1.1./D-2 ir

atstājis /pers. F/. (lietas 44.-50.lapa)

Ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk NMP) izsaukuma elektronisko karti pierādīts, ka /datums/plkst. 20.15 saņemts izsaukums uz

/adrese/, kur /pers. C/ plkst. 20.27 konstatēta vaļēja galvas brūce, vaļēja pleca un augšdelma brūce, psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas

dēļ, neprecizēti psihiski un uzvedības traucējumi (alkohola ietekme, uzvedības traucējumi alkohola reibumā). Pacients plkst. 20.45 nogādāts ārstniecības

iestādē Tukuma slimnīcā. Norādīts, ka pacients stāsta, ka viņam nezināma persona ar nazi nodarījusi traumu sagriežot seju, roku. Pacients pēdējo stundu

laikā lietojis alu 1500 ml, konstatēta alkohola smaka no mutes. (lietas 32.-33.lapa)

Ar cietušā /pers. C/ (turpmāk tekstā cietušais) liecību pierādīts, ka kopā ar /pers. F/ /datums/pie veikala /Nosaukums I/ Lauktehnikā uzrunāja

/pers. B/ (turpmāk tekstā apsūdzētais) un uzaicināja sev līdzi iedzert. Apsūdzēto satika aiz veikala, pa ceļam uz Sloceni. Ar apsūdzēto iepriekš nebija

pazīstami. Nezina kāpēc izdomāja uzrunāt apsūdzēto, iespējams reibuma dēļ vai arī tādēļ, ka bija nopircis daudz alu. Apsūdzētais arī gāja no TOP

veikala, no tās puses. Apsūdzētajam bija līdz ritenis, ritenim priekšpusē bija groziņš, kurā atradās maisiņš. Trijatā nogāja pie upītes un sāka lietot

alkoholu. Apsūdzētais pateica savu vārdu un tad /pers. F/ teica, ka viņu sauc /pers.F/, sāka teikt, ka nesen esot bijušas vārda dienas. Abi /pers.B/

/pers.F/ savā starpā runāja par vārda dienām, pats tajā laikā bija pariezis galvu uz kreisajiem sāniem, sarunā neiesaistījās, pēkšņi sajuta sāpes un tad

zaudēja samaņu. Pieļauj, ka pēc notikušā bija izsecinājis, ka iedurts ar nazi kaklā. /pers.F/ viņam miesas bojājumus noteikti nenodarīja- abiem normālas

attiecības, pazīstami sen un viņam nebija iemesla nodarīt miesas bojājumus. Nepateiks cik ilgi lietoja alkoholu un runāja, varētu būt kāda stunda. Tika

runāts arī par pieredzi cietumā, bet nebija nekāds konflikts par to, ka viens vairāk otrs mazāk sēdējis cietumā. Neatceras to, ka apsūdzētais būtu iesitis.

Neatceras arī, ka bijusi saruna, ka apsūdzētais jāievelk upē. Saruna bija pa cietumu, bet konfliktu ar apsūdzēto neatceras. /pers. F/ pazīst kādus sešus

gadus, attiecības normālas, nav bijušas konflikta situācijas. Gandrīz viss alus bija izdzerts, to cik alus palika- neatceras. Sēdēja zālē, apsūdzētais sēdēja

viņiem pa vidu. Vienā brīdī bija aizgriezies uz kreiso pusi un tad pēkšņi uz īsu mirkli zaudēja samaņu, sajuta sāpes. Grieziens bija no kreisās puses.

Kreisajā pusē atradās apsūdzētais. Juta, ka no kakla un labās rokas augšdelma tek asinis. Redzēja, ka/pers.F/skrien pa kāpnītēm projām veikala “Top”

virzienā, bet apsūdzētais stāvēja kājās nedaudz pieliecies tieši pretī. Neievēroja, vai viņam bija kaut kas rokās, bet saprata, ka sāpes radušās apsūdzētā

rīcības rezultātā, tādēļ ar kāju pagrūda viņu no sevis projām un apsūdzētais atkāpās. Pats piecēlās un arī skrēja veikala virzienā, jo baidījās, ka

apsūdzētais var vēl kaut ko nodarīt, jutās no viņa puses apdraudēts. Pie veikala panāca /pers.F/. Nepazīstamam jaunietim palūdza izsaukt ātro

medicīnisko palīdzību, kas ieradās aptuveni pēc 5-10 minūtēm un nogādāja viņu Tukuma slimnīcā, kur tika uzliktas 13 šuves uz labās rokas augšdelma un

aptuveni 29 šuves uz brūcēm no deniņiem līdz ausij un no auss apakšdaļas, līdz kakla aizmugurējai daļai. Tajā dienā bija ģērbies ādas jakā, kas bija bez

bojājumiem. Pēc notikušā konstatēja, ka jakai pārgriezta piedurknes augšdaļa un iegriezts pie apkakles. Nav redzējis, ka miesas bojājumi tika izdarīti ar

nazi, bet pieļāva tādu domu. Nedomā, ka ar kādu citu priekšmetu vēl tā var sagriezt. Ar drāti ādas jaku nevar sagriezt un ar asu žileti ādas jaku arī nevar

pārgriezt, jo žilete ir trausla, viņa pārlūztu.

Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr.66 norādīts, ka cietušajam /pers. C/ konstatēti miesas bojājumi: grieztas brūces sejas labajā pusē

deniņu un vaiga rajonā, kaklā un augšdelmā. Miesas bojājumi varēja rasties /datums/priekšmeta (priekšmetu) ar asu griezošu malu (iespējams-naža) ne

mazāk kā 4 (četru) traumatisku iedarbību rezultātā un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas rada īslaicīgus veselības

traucējumus no 7 dienām līdz 21 dienai. (lietas 29.lapa)

Papildus /datums/ tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā Nr/numurs/norādīts, ka cietušajam /pers. C/ konstatētā rēta sejas labajā pusē radusies,

sadzīstot brūcei pēc /datums/gūtās traumas. Rēta ir labi redzama, rada nelielu sejas asimetriju un mīmikas traucējumus, ar laiku bālēs, kļūs mazāk

redzama, bet pilnīgi neizzudīs, līdz ar to šis sejas bojājums uzskatāms par nelabojamu. Rēta medicīniski nav miesas bojājums un pēc smaguma pakāpes

netiek novērtēta. Tātad tā neietekmē pēc medicīniskā rakstura noteikto miesas bojājuma smaguma pakāpi. (lietas 136.lapa)

Lieciniece (eksperte) /pers. H/ apstiprināja iepriekš sniegtos ekspertu atzinumus pilnībā. Norādīja, ka eksperta atzinumā Nr./numurs/ ir norādīts, ka

minētie miesas bojājumi varēja rasties priekšmeta ar asu, griezošu malu, iespējams, naža iedarbības rezultātā. Tas varētu būt jebkurš priekšmets ar smaili

un asmeni tāpēc, ka visos medicīnas dokumentos tiek norādīts, ka ir grieztas brūces. Tātad, ja ir grieztas brūces, tās varēja rasties no asa priekšmeta, tas

varēja arī nebūt nazis, bet, piemēram žilete vai kas cits. Eksperte pieļāva, ka pati rēta, visas tās garumā drīzāk nebija vienāda, jo uzreiz pēc notikušā viņa

rētu neredzēja. Tomēr, rēta ir līdzīga visās ķermeņa daļās kurās viņa ir, no kā var secināt, ka spēka pielietojums ir bijis vienāds. Gan deniņu rajonā, gan

vaiga, gan kakla un augšdelma rajonā rēta ir līdzīga, tātad radusies viena vai līdzīga priekšmeta iedarbības rezultātā. Miesas bojājumu pirmatnējā apskatē

papildus rētas netika norādītas. Bija lūgusi ierasties cietušo /pers. C/ pirmās ekspertīzes laikā uz apskati, tāpēc ka medicīnas dokumentos bija minēts

atsevišķi- deniņu rajons, vaigs, kakls un augšdelms, kas radīja iespaidu, ka ir četras atsevišķas brūces. Lai gan eksperts neizslēdz iespēju, ka tas tā arī

bija. Bet apskates laikā konstatēja, ka rēta, kas ir labajā, deniņu daļā un vaiga rajonā ir it kā saplūstošas. Nevar kategoriski pateikt vai tur bija divas

brūces vai viena brūce. Ja tur bijis pārtraukums, šīm brūcēm, iespējams rētošanas procesā tās varēja saplūst. Miesas bojājumi nevarēja rasties no metāla

sieta stieples gala, jo metāla sietam gals rada plēsošas brūces. Visi konstatētie miesas bojājumi-griezta brūce deniņu, vaiga, kakla un augšdelma rajonā

iespējams varēja rasties arī vienas kustības rezultātā, bet uzskata, ka traumatiskas iedarbības bija četras, jo ir četras atsevišķas brūces, bet kustība varētu

arī būt viena. Augšdelma brūces virziens aptuveni sakrīt ar sejas un kakla brūces virzienu. Pēc medicīnas dokumentiem, pēc ķirurga ieraksta, kurš brūces

redzēja tajā brīdī, kad viņš cietušajam tās apstrādāja-minētas četras brūces.

Tiesas sēdes laikā, klātesot ekspertam, tika veikta cietušajam esošo miesas bojājumu aplūkošana un fotografēšana.

Eksperts sniedza vērtējumu cietušā /pers. C/ miesas bojājumu stāvoklim tiesas sēdes laikā. Norādīja, ka iepriekš apskate veikta vismaz pusotru

gadu pēc traumas. Atzina, ka no apskates brīža rēta cietušajam būtiski nav mainījusies. Sejā rēta sākas labajā deniņu rajonā un izbeidzas zem labās auss

un šajā vietā var sataustīt blīvāku audu rajonu. Rēta ir liektas līnijas veida, nelīdzenām malām, izmēri tādi paši, kādi norādīti eksperta atzinumā. Rēta ir

nedaudz bāli sārtā krāsā salīdzinot ar apkārtējiem audiem- atšķirīga. Rētas virsma ir zem apkārtējo audu līmeņa, tā ir labi redzama. Ir vāji saskatāmas

šuvju zīmes, respektīvi rētas. Rētas lokalizācija ir manāma arī skatoties uz cietušo frontāli tas ir pretstatā. Pagriežot cietušajam galvu- rēta tiek iestiepta.

Rētaudi slikti padodas iestiepšanas momentam, jo viņiem nav tāda elastība, kāda ir veseliem audiem. Pagriežot galvu, rēta kļūst koši sārta. Iespējams, ka

rēta ļoti nedaudz mainīs savu krāsu vai izskatu, bet viņa nekad nepazudīs. Dabiskā veidā sejas bojājums cietušajam /pers. C/ nav labojams, viņu var labot

ķirurģiski, bet tas nemaina bojājuma raksturu. Ekspertīzē pielietotā metode ir "Miesas bojājumu noteikšanas un novērtēšanas metode" (pieņemta

15.03.2018 – nr. 2215), atbilstoši kurai nelabojama sejas bojājumi- ir rētas un deformācijas ar mīmikas traucējumiem un sejas asimetriju, kas laika gaitā,

ne ātrāk kā divu mēnešu laikā, vai konservatīvas ārstēšanas rezultātā nav samazinājušās. Turklāt, ja sejas defekta likvidēšanai nepieciešama kosmētiska

operācija tad miesas bojājumus novērtē kā nelabojamus.

Protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām apstiprina, ka cietušais /pers. C/ /datums/norāda uz fotogrāfijā Nr.1 esošo personu, liecinot,

ka šo vīrieti atpazīst kā vīrieti vārdā /pers.B/ kurš /datums/viņam nodarījis miesas bojājumus, ar nazi iegriežot kaklā. Vīrieti atpazīst pēc sejas kopumā.

(lietas 80.-81.lapa)

Izņemšanas un apskates protokoliem pierādīts, ka /pers. C/ /datums/izsniedzis viņam piederošo melnas krāsas, ādai līdzīga materiāla virsjaku, kurā

pēc /pers. C/ liecībām viņš /datums/atradies miesas bojājumu nodarīšanas laikā. Izņemtā melnas krāsas ādai līdzīga materiāla virsjaka iepakota

iepakojumā Nr.1, aizzīmogota ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr.K12066527. Virsjakā, tās priekšpusē redzams sudraba krāsas rāvējslēdzēju atvērtā

stāvoklī. Skatoties no priekšpuses uz virsjakas apkakli redzams, ka tās aizmugurējā daļa ir saplēsta. Aizmugurējā apkakles daļā, virsmas kreisajā pusē

vertikāls plēsums visas apkakles platumā. Virsjakas sānos kabatas. Virs labās kabatas vēl viena kabata ar rāvējslēdzēju. Virs šīs kabatas labā stūra,

virsjakas virsmā redzams bojājums-virsmā garens, slīps 7 cm garš caurums. Virsjakas virsmas un tās piedurkņu virsmas apakšējā mala apstrādāta ar

auduma apmali. Virsjakas kreisās piedurknes materiāls, skatoties uz virsjaku no apakšas uz augšu, ir stīvs, salipis. Virsjakas kreisās piedurknes materiāla,

plecu daļā, blakus virsjakas vīlei, atrodas garens 4 cm garš caurums. Apskates laikā, apgriežot virsjaku skatam ar muguras daļu uz augšu, redzams, ka uz

virsjakas virsmas muguras daļā divas rūpnīcas iestrādātas vīles, viena no kurām horizontāla, otra-vertikāla. Tāpat, skatoties uz virsjaku no apakšas uz

augšu redzams bojājums-caurums virsjakas kreisās piedurknes virsmā, padušu daļas vīlē. Pēc apskates virsjaka iepakota iepakojumā Nr. 1, aizzīmogota

ar drošības uzlīmi „Security Seal” Nr.K12 065876. (lietas 62., 63.lapa)

Ar liecinieka /pers. F/ liecību pierādīts, ka apsūdzībā minētajā datumā cietušais nopirka piecus vai sešus lielos alus un gāja pie upītes ar domu

pasēdēt un iedzert. Iemesls dzeršanai bija cietušā atbrīvošanās no soda izciešanas vietas. Aiz muguras gāja apsūdzētais ar riteni. Apstājās un viņu

uzrunāja, jautāja: “ kas tev ir fāterīt, slikta dūša?” Apsūdzētais atbildēja apstiprinoši. Paaicināja apsūdzēto kopā pasēdēt un iedzert. Pie upītes pasēdēja

un lietoja alkoholu. Alus pudeles salika upītē, ūdenī, lai būtu vēsāks. Sākumā viss bija mierīgi. Cietušais un apsūdzētais sāka runāt par cietumiem.

Cietušais stāstīja, ka esot nosēdējis trīs mēnešus. Apsūdzētais pārjautāja- cik viņš nosēdējis, cietušais atbildēja- trīs mēnešus, tad apsūdzētais teica, ka

viņš gan atsēdējis vairāk par 20 gadiem. Tad starp viņiem sākās vārdu apmaiņa, vārds pa vārdam un cietušais apsūdzētajam pateica, ka viņu aiz kājām

ievilkšot ūdenī. Konflikts cietušajam un apsūdzētajam notika sēžot. Tobrīd visi trīs sēdēja kopā. Pa vidu starp viņu un cietušo sēdēja apsūdzētais. Pēc

tam, kad apsūdzētais cietušajam iebakstīja, viņi sāka grūstīties. Cietušais aizstāvējās, jo apsūdzētais sāka viņu grūstīt, tad arī cietušais grūda. Saprata, ka

sekos kautiņš, jo parasti tas viss pie tā noved. Pats ir cietis no vardarbības- guvis miesas bojājumus, tika sadurts ar astoņiem naža dūrieniem. Tāpēc gāja

projām. Kad kāpa augšā pa trepēm redzēja, ka apsūdzētais iesita ar dūri cietušajam. Apsūdzētais cietušajam sita sēdus stāvoklī. Prom gāja lēnām, jo ātri

nemaz nevar paiet, ir invalīds. Cietušais panāca viņu netālu no veikala, pie svariem, tā ir vieta pie veikala. Viņš sauca, lai pagaida un jau bija uzkāpis

augšā pa kāpnēm. Apstājās, ieraudzīja cietušajam uz kakla asinis-varēja redzēt, ka iegriezts kaklā, bet cietušais kliedza, ka ir sagriezta arī roka. Par to,

ka cietušajam iegriezts ar nazi, secināja redzot grieztās brūces un to minēja kā pieņēmumu, jo nazi neredzēja. Bija daudz asinis, tāpēc saprata, ka jāsauc

ātrā palīdzība, piegāja pie automašīnas, kurā sēdēja puisis un palūdza, lai izsauc ātro palīdzību. Kur palika apsūdzētais- nezina. Kopā ar policiju

braukāja, meklēja, bet nekur apsūdzēto neredzēja.

Protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām apstiprina, ka liecinieks /pers. F/ /datums/fotogrāfijās atpazinis apsūdzēto, kā personu, kura

iegrieza cietušajam /pers. C/. (lietas 74.-75.lapa)

Tiesas sēdē liecinieks nešauboties liecināja par apsūdzēto kā personu, kurai bija konflikts ar cietušo un kura nodarījusi cietušajam miesas

bojājumus, turklāt atbilstoši paša liecinieka liecībām apsūdzētā seja tam bija atmiņā, jo kopā ar policijas darbiniekiem viņš brauca apsūdzēto meklēt jau

dienā, kad cietušais tika savainots. Bez tam, arī pats apsūdzētais nenoliedz, ka kopā ar liecinieku un cietušo lietojis alu apsūdzībā norādītajā laikā un

vietā.

Atsevišķas pretrunas cietušā /pers. C/ un liecinieka /pers. F/ liecībās ir izskaidrojamas ar apstākli, ka personas notikuma brīdī bijušas alkohola

reibumā un šī iemesla dēļ acīmredzot visus notikumus neatceras detalizēti, tomēr kopumā liecības par būtiskajiem faktiem ir savstarpēji konsekventas un

atbilstošas citiem pierādījumiem. Liecinieka/pers. F/ liecība par apsūdzētā izdarītu sitienu cietušajam, izskaidro arī cietušā liecību, ka uz brīdi bija zaudējis

samaņu un atguvies jau tad, kad sajutis asas sāpes no grieziena. Visi miesas bojājumi atbilstoši eksperta atzinumam cietušajam ir konstatēti labajā pusē un

lietā ir arī noskaidrots, ka cietušajam labā pusē visu laiku atradās tikai apsūdzētais arī tad, kad cietušais atguvis samaņu. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka

miesas bojājumus cietušajam būtu nodarījusi kāda cita persona, jo notikuma vietā kopā ar cietušo atradies tikai apsūdzētais /pers. B/ un liecinieks /pers.

F/. Turklāt jāņem vērā, ka no brīža, kad /pers. F/ bija devies projām no notikuma vietas, atstājot divatā cietušo ar apsūdzēto bija pagājis pavisam īss

brīdis līdz tam, kad cietušais panāca /pers. F/ un /pers. C/ jau bija acīmredzami miesas bojājumi.

Liecinieks/pers. J/ liecināja, ka 2017.gada vasarā ap plkst. 18.00-19.00 viens pats atradās savā vasaras mājiņā /Nosaukums B/, Tukumā. Blakus

atrodas Slocenes upe. Darot mājas darbus pēc kāda laika ievēroja upes otrā pusē trīs nepazīstamus vīriešus, kuri sāka lietot alkoholu. Nepievērsa īpaši

uzmanību, jo tur bieži notiek alkohola lietošana. Vīrieši bija ģērbušies tumšās drēbēs. Par ko vīrieši runāja, nedzirdēja, neklausījās, dzirdēja tikai ka par

pantiem-„18.pantu”, bet ko tas nozīmēja, nezina. Nedzirdēja, ka vīrieši būtu lamājušies, kāvušies. Vienā brīdī ievēroja, ka vīrieši aizgājuši. Pēc dienas, vai

divām Tukumā dzirdēja, ka pie Slocenes upes kāds sadurts. Liecinieks nespēja kategoriski apgalvot kurš no lieciniekiem aizgāja pirmais, kuri palika

ilgāk. Liecinieka ieskatā, varēja būt, ka pirmais devās projām vīrietis ar velosipēdu.

Tiesas ieskatā liecinieka liecībai nav piešķirama ticamība, jo liecinieks nav ilgstoši novērojis notiekoši, bet tikai periodiski paraudzījies sēdošo

virzienā un nespēj izvirzīt kategorisku versiju par notikušo. Turklāt, liecinieks neko nespēja liecināt par konfliktu starp sēdošajiem vīriešiem, lai gan ja

liecinieks būtu vērīgi raudzījies notiekošajā, tas viņam būtu redzams. Tāpēc liecinieka pieņēmums par to, kurš no vīriešiem ir devies projām pirmais nav

vērtējams kā ticams pierādījums. Bez tam, liecinieks nav atpazinis iedzeršanas laikā esošās personas upes pretējā krastā. Arī cietušais, liecinieks /pers. F/

un apsūdzētais liecinājuši, ka pirmais notikuma vietu atstājis /pers.F/

Lieciniece/pers. K/, kuras liecības tiesas sēdē tika pārbaudītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta trešo daļu, pirmstiesas

kriminālprocesa laikā liecināja, ka apsūdzētais /pers. B/ ir viņas brālis. 2017.gada maijā brālis dzīvoja pie viņas Tumes pagastā. Vienā dienā viņš bija

aizbraucis ar velosipēdu uz veikalu /Nosaukums I/ Lauktehnikā. Mājās brālis atriezās tikai nākamajā dienā no rīta puses, teica, ka pie veikala

/Nosaukums I/ saticis divus nepazīstamus vīriešus, ar kuriem iedzēra. Pēc iedzeršanas esot brauca uz mājām, bet dēļ dzēruma nokritis no velosipēda

grāvī, kur nogulēja līdz rītam. Sīkāk brālis neko nestāstīja, viņa nejautāja. Pēc tam no policijas uzzināja, ka brālis tiek turēts aizdomās par vīrieša

saduršanu. (lietas 90.lapa)

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē sevi par vainīgu neatzina- cietušajam nav nodarījis miesas bojājumus. Atzīst, ka kopīgi ar cietušo lietoja alkoholu.

To, kurš cietušajam nodarīja miesas bojājumus nezina. /datums/atradās /adrese/ un lietoja alkoholu kopā ar cietušo un /pers. F/. Gāja no /Nosaukums J/

veikala un pa ceļam abus satika. Neatceras konkrēti vai viņi prasīja uzsmēķēt vai pasauca līdzi, jo viņiem bija alus. Devās lejā pie upītes, kur apsēdās

zālē. Apsēdās vienā malā un viņi pa labi, blakus apsēdās cietušais un aiz cietušā sēdēja /pers. F/. Nevar konkrēti atbildēt cik ilgu laiku sēdēja pie upītes.

Runāja par daudz ko. Cietušais ieminējās, ka esot bijis ieslodzījumā- atbildēja, ka arī bija ieslodzījumā, katrs pateica cik ilgi tur atradās, pēc kā iedzēra

un radās domstarpības. Domstarpības radās ar cietušo, konkrēti par ko neatceras. Domstarpības beidzās ar to, ka cietušais ieķērās viņam jakā, pēc kā

viņu pagrūda, paņēma riteni un aizbrauca projām. Tad, kad sākās konflikts ar cietušo, piecēlās, jo gribēja doties projām. Cietušais arī uzreiz piecēlās,

bet /pers. F/ aizgāja prom. Pēc tam viņš pagrūda cietušo un arī devās projām. Cietušajam nesita, bet ar plaukstu pagrūda. Cietušais nokrita zālē, kur

žogs. /pers. F/ jau bija projām, kad pagrūda cietušo. Alkoholu lietoja no plastmasas pudelēm, kādas 3-4 pudeles, pudeles tilpums bija 2 litri un stiprums-

7 grādi. Tur, kur sēdēja pie upītes apkārt atradās žogs, tiltiņš un zāle. Kad cietušais nokrita, neskatījās vai viņš piecēlās kājās, paņēma riteni un devās

projām. Pašam līdzi nebija nekādi asi priekšmeti. Nemanīja vai notikuma vietā būtu bijušas kādas stikla pudeles vai lauskas. Domā, ka cietušais šos

miesas bojājumus varēja iegūt vēlāk, kad viņš bija devies projām. Notikuma dienā uzreiz līdz mājām nenokļuva, jo aizmiga vietā kur pa ceļam nogāzās,

mājās nokļuva otrā rītā. Pa ceļam, stumjot riteni vēl lietoja alkoholu.

Tiesa nepiešķir ticamību apsūdzētā liecībām, jo tās ir pretrunā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem kopumā, tai skaitā cietušā, liecinieku, eksperta

sniegtajām liecībām.

Turklāt paša apsūdzētā liecības ir pretrunīgas. Lai arī tiesas sēdē apsūdzētais norāda, ka cietušo ir tikai pagrūdis, pirmstiesas kriminālprocesā,

konfrontācijas laikā ar liecinieku /pers. F/( 1. sējuma lietas 138.lapa) apsūdzētais liecināja, ka cietušais viņam ieķērās drēbēs, abi ar cietušo kāvušies ar

dūrēm. Viņš vienu reizi ar dūri iesitis cietušajam pa seju un cietušais no sitiena nokritis.

Tiesa secina, ka apsūdzētā sniegtās liecības ir viņa izraudzītā aizstāvības pozīcija, nolūkā izvairīties no soda un attaisnot savu prettiesisko rīcību.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. B/ tīši

nodarīja smagu miesas bojājumu, kas izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzētā /pers. B/ darbības pēc Krimināllikuma

125.panta pirmās daļas (likuma redakcijā līdz 2018.gada 1.janvārim).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība (..), un

kā norādīts juridiskajā literatūrā, tad noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un

Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga. 2000, 26. lpp.).

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Krimināllikuma 9.panta otrajā daļā noteic, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības

vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma

kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā izvērtēto apstākļu kopums un ar tiem saistītie pierādījumi un netiešie pierādījumi izslēdz jebkādas saprātīgas

šaubas par apsūdzētā /pers. B/ vainu inkriminētā nozieguma izdarīšanā.

Tiesa konstatē /pers. B/ darbību atbilstību Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Smaga miesas bojājuma pazīmes norādītas likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikumā „Kritēriji miesas

bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai” (2017.gada 8.jūnija likuma redakcija) uz tiem attiecinot 1)dzīvības apdraudējumu (dzīvībai bīstami miesas

bojājumi); 2) orgānu vai tā funkciju zaudējumu; 3) paliekošu veselības traucējumu (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums

vairāk nekā 30 procentu apmērā); 4) grūtniecības pārtraukumu; 5) nelabojams sejas izķēmojumu; 6) psihisku traucējumu ar hronisku gaitu vai psihisku

traumu ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju.

Ar tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr./numurs/(lietas 29.lapa) un papildus eksperta atzinumu Nr./numurs/ (lietas 136.lapa) pierādīts, ka

cietušais /pers. C/ guvis apsūdzībā minētos smagus miesas bojājumus-rētu sejas labajā pusē, kas radusies, sadzīstot brūcei pēc /datums/g. gūtās traumas.

Rēta ir labi redzama, rada nelielu sejas asimetriju un mīmikas traucējumus, ar laiku bālēs, kļūs mazāk redzama, bet pilnīgi neizzudīs, līdz ar to šis sejas

bojājums uzskatāms par nelabojamu.

Lai atzītu miesas bojājumu par smagu un kvalificētu to saskaņā ar Krimināllikuma 125.pantu, 127.–129., 131., 132.pantu, kā arī pēc kopības ar

tiem Krimināllikuma pantiem, kuros smags miesas bojājums ietverts kā smagu seku pazīme, nepieciešams un pietiekami konstatēt kaut vienu no iepriekš

minētajām pazīmēm.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā pārbaudīto tiešo un netiešo pierādījumu kopums to savstarpējā saistībā ir pietiekams, nerada šaubas, ka /pers.

C/ konstatētie miesas bojājumi radušies tieši apsūdzētā darbību rezultātā, starp apsūdzētā darbībām un cietušajam nodarītajiem miesas bojājumiem

pastāv tiešais cēloniskais sakars.

Tiesa atzīst, ka ir izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to, ka /pers. C/ konstatētos smagos miesas bojājumus viņš guvis citā veidā.

/pers. C/ konstatēto miesas bojājumu lokalizācija atbilst tiesas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

Tiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, ka apsūdzētā nodoms bijis nodarīt tieši smagus miesas bojājumus, bet faktiskās darbības liecina, ka viņa

nodoms aptvēra šāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanas iespēju, proti, noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi daļā par smagu miesas bojājumu

nodarīšanu, raksturo netiešs nodoms.

Saskaņā Krimināllikuma 9.panta trešo daļu noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības

vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.

Krimināllikuma 46. pants noteic, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas

sankcija. Nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi.

Tiesa lietā nesaskata apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka agrāk sodīts, sodāmības dzēstas, ziņas par nodarbošanos nav. (lietas 99.-102., 103.-104.lapa)

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantam, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas nosacījumiem, Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums

klasificējams kā smags tīšs nodarījums, par kuru paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz

laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Nosakot soda mēru pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas, tiesa ņem vērā to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts nerēķinoties ar iespējamām

sekām, bez jebkāda iemesla. Turklāt cietušais nav izrādījis nekādu būtisku pretošanos. Šādā veidā apsūdzētais ne tikai pauda savu attieksmi pret

sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, bet arī pret valsts noteiktajām cilvēktiesībām uz personas dzīvības un veselības neaizskaramību. Tiesa,

nosakot taisnīgu sodu par šo noziegumu, uzskata, ka nodarījuma apstākļi, nozieguma izdarīšanas motīvi un raksturs, tā bīstamība norāda, ka sods

jānosaka brīvības atņemšanas veidā.

Tāpat tiesa ņem vērā ziņas par apsūdzētā personu, lietā konstatētos atbildību pastiprinošus apstākļus un secina, ka apsūdzētajam /pers. B/ par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā, nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods.

Izvērtējot piemērojamā papildsoda – probācijas uzraudzība – ilgumu, tiesa ņem vērā izdarītā nozieguma smagumu, sabiedrisko bīstamību un

apsūdzētā personību.

Cietušais/pers. C/ pieteicis morālo kompensāciju 5000 euro apmērā par /datums/viņam nodarītajiem miesas bojājumiem. /pers. C/ norādījis, ka

sakarā ar viņam nodarītajiem miesas bojājumiem viņam tika nodarītas fiziskas sāpes, izjutis diskomfortu sava izskata dēļ, uztur morālo kompensāciju

5000 euro apmērā.

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, proti, to, ka noziegums noticis pēc apsūdzētā un cietušā kopīgas alkohola lietošanas un

savstarpēja strīda, tiesa atzīst, ka morālā kaitējuma apmērs nosakāms mazāks-3000 euro. Turklāt, tiesa ņem vērā, ka cietušais jau ir saņēmis no valsts

1710 euro.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā dots kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko

zaudējumu.

Kriminālprocesa likuma 353.pants reglamentē to personu loku, kurām tiesa var uzlikt kompensācijas samaksas pienākumu,- 1.daļas 1).punkts,-

pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Ar morālo kaitējumu likumdevējs saprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku

tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Nosakot atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu, jāņem vērā morālā kaitējuma smagums un sekas.

Lietas materiāli pierāda, ka cietušais guvis morālu traumu pēc notikušā nozieguma, viņam nodarītas fiziskas sāpes, paliekošas un ārēji apkārtējiem

redzamas sekas- nelabojams sejas bojājums kas ir par pamatu morālās kompensācijas piedziņai no vainīgā.

Tomēr tiesas ieskatā kaitējuma atlīdzībai ir jābūt samērīgai ar nodarīto kaitējumu, turklāt ir ņemams vērā apstāklis, ka cietušais alkoholu bija lietojis

kopā ar apsūdzēto.

Tiesa uzsver, ka morālās kaitējuma kompensācijas samaksa ir noteikta kā gandarījums, un ir jāievēro samērīguma un taisnīguma princips. Morālā

kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā veselībai nodarīto kaitējumu.

Vērtējot apsūdzētā iespēju atlīdzināt cietušā pieprasīto kompensāciju, tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam, kurš ir darbspējīga

persona, strādāt un nopelnīt līdzekļus, lai atlīdzinātu kompensāciju.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem”16.pantā paredzētas Juridiskās palīdzības administrācijas regresa tiesības pret vainīgajiem nozieguma

izdarīšanā, gadījumos, kad cietušajam izmaksāta kompensācija.

Lietas materiāli apstiprina, ka cietušajam /pers. C/ no valsts līdzekļiem izmaksāta kompensācija 1710 euro apmērā tādēļ ir likumīgs pamats tās

piedziņai no vainīgā. (1.sējuma lietas 184.-186., 197. lapa)

Prokurors, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu, Juridiskās palīdzības administrācijas interesēs, uzturēja prasību piedzīt no

vainīgā valsts labā cietušajam /pers. C/ izmaksāto kompensāciju 1710 euro apmērā.

Tiesas sēdē apsūdzēto aizstāvēja zvērināts advokāts Gints Baraks, kurš iesniedzis rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem 340 euro apmērā.

(1.sējums, lietas lapa 209., 234.lapa; 2.sējums- lietas 17.lapa)

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4) punktam par procesuālajiem izdevumiem ir atzīstama samaksa advokātam, kad

izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo un 5.punktu procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktā kārtībā personu ir atbrīvojis no samaksas par juridisko palīdzību, sedz no valsts līdzekļiem. Lietā

nepastāv apstākļi apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas. Apsūdzētais to nav lūdzis, turklāt lietā nav pierādījumi, kas apstiprina

apsūdzētā trūcīgo stāvokli.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1) punktam lietiskos pierādījumus, dokumentus, citus izņemtos priekšmetus un vērtības

atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina. Tiesas ieskatā ir pamats iznīcināt: 6 nomazgājumu atlikumus

iepakojumā ar drošības uzlīmi Nr.L14-0676929, 3 pudeles un vāciņu iepakojumā Nr.3 ar drošības uzlīmi Nr.L14-0641578, virsjaku iepakojumā Nr.1

ar drošības uzlīmi K12-065876, kas nodoti glabāšanā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa mantu glabātuvē.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 523., 524., 527., 528., 529.pantu, 530.panta trešo daļu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, ar probācijas uzraudzību uz 2

gadiem.

Drošības līdzekli–uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā /pers. B/ negrozīt.

Piedzīt no /pers. B/ cietušā /pers. C/ labā morālā kaitējuma atlīdzību 3000 euro.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā, Juridiskās palīdzības administrācijas cietušajam izmaksāto kaitējuma kompensāciju 1710 euro. Kaitējuma

kompensācija iemaksājama: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma mērķis-procesuālie

izdevumi krimināllietā Nr.1390034317)

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā 320 euro. Noteikt

termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, maksājuma apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniedzot

Zemgales rajona tiesā.

Procesuālie izdevumi iemaksājami-saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konts LV68TREL1060001239300 (maksājuma

mērķis-procesuālie izdevumi krimināllietā Nr.1390034317)

Lietiskos pierādījumus -6 nomazgājumu atlikumus iepakojumā ar drošības uzlīmi Nr.L14-0676929, 3 pudeles un vāciņu iepakojumā Nr.3 ar

drošības uzlīmi Nr.L14-0641578, virsjaku iepakojumā Nr.1 ar drošības uzlīmi K12-065876, kas nodoti glabāšanā Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Tukuma iecirkņa mantu glabātuvē-iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā pēc pilna sprieduma sagatavošanas

dienas 2019.gada 9.decembra, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R.Bruce