Court imposes administrative detention for disorderly conduct while rejecting alcohol test costs due to procedural violations.

NORAKSTS

Lieta Nr.115026913/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2013.gada 12.septembrī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāru E.Puķi,

Dambja ielā 12, Jelgavā, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/,

deklarētā un faktiskā dzīves vieta: /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa

(turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 23.augustā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona 2013.gada 17.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PA

Nr.834105 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2013.gada 16.augustā plkst.21:45 /adrese//pers.

A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem

pārtraukt lamāšanos rupjiem, necenzētiem vārdiem, un doties uz dienesta automašīnu. Alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,47

promiles, kas konstatēts ar alkometru AlcQuant 6020, sērijas Nr.A106447,

/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas

izskatīšanā. Par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. A/ paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, š.g. 26.augustā nosūtot

tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīves vietu. Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā

ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā. /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par

neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica. Tiesnese secina, ka

tādējādi /pers. A/ nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa

klātbūtnes.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola

saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un

pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru, iebildumus par protokola saturu nav izteicis.

Rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ paskaidroja, ka 2013.gada 16.augustā pa dienu viņš lietojis alkoholu savā dzīvesvietā /adrese/.

Kaimiņiene /pers. B/vakarā ar viņu izraisīja konfliktu un pēc tam izsauca policiju. Redzēja, ka ieradās policijas darbinieki, kuri aicināja

/pers. A/ braukt līdzi uz policijas iecirkni paskaidrojuma sniegšanai. Kas notika pēc tam – neatceras, jo bija alkohola reibuma stāvoklī.

Pieļauj iespēju, ka varēja kļūt agresīvs un nepakļauties policijas darbiniekiem, jo nekur no mājām negribēja braukt. Sīkāk par notikušo

neko nevar paskaidrot.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK

175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2013.gada 16.augustā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga

likumīgam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta

administratīvā atbildība.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta

pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi

ļaunprātīga.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,

rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem,

lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.834105 konstatēts fakts, ka 2013.gada 16.augustā plkst.21:45 /adrese/ /pers. A/,

būdams alkohola reibuma stāvoklī, alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,47 promiles, kas konstatēts ar alkometru AlcQuant 6020,

sērijas Nr.A106447, nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem pārtraukt lamāšanos

rupjiem necenzētiem vārdiem un doties uz dienesta automašīnu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar lietas materiāliem pievienotajiem VP ZRP Patruļpolicijas

nodaļas inspektoru Valsts amatpersona A un Valsts amatpersona B ziņojumiem, kuros norādīti analogi lietas apstākļi un no kuriem

izriet, ka 2013.gada 16.augustā tika saņemts telefonisks izsaukums uz adresi /adrese/ sakarā ar konfliktu starp kaimiņiem. Ierodoties

izsaukuma vietā plkst.21:45, tika sastapta izsaucēja /pers. B/, kura paskaidroja, ka viņai izcēlās konflikts ar kaimiņu /pers. A/, kurš

būdams alkohola reibuma stāvoklī mēģināja iesist ar roku viņai pa ķermeni, kā arī draudēja ar fizisku izrēķināšanos. Par minēto faktu

no viņas tika pieņemts iesniegums par /pers. A/ nogādāšanu medicīniskajā atskurbtuvē. Pieklauvējot pie dzīvokļa Nr.1 durvīm, tās

neviens neatvēra, bet mājas pagalmā atradās /pers. A/ sieva /pers. C/, kura paskaidroja, ka vīrs atrodas dzīvoklī un nelaiž viņu

dzīvokļa telpās. /pers. C/ iekāpa dzīvoklī pa logu un atvēra dzīvokļa ieejas durvis, atļāva ieiet dzīvoklī, kur dzīvojamā istabā tika

sastapts /pers. A/, kurš pēc vizuāli izskatījās alkohola reibuma stāvoklī, ko apliecināja grīļīga stāja un alkoholam raksturīga smaka no

mutes dobuma. Uz inspektoru lūgumiem sniegt paskaidrojumu par konfliktu ar kaimiņieni /pers. A/ reaģēja agresīvi, atteicās sniegt

paskaidrojumu, sāka lamāties rupjiem necenzētiem lamu vārdiem, vicināt rokas, mēģinot iesist inspektoram. Inspektori vairākkārtīgi

/pers. A/ aizrādīja, lai viņš pārtrauc savas huligāniskās darbības, uz ko /pers. A/ sāka vēl agresīvāk uzvesties, turpināja lamāties un

mēģināja pielietot fizisku spēku pret inspektoru Valsts amatpersona A. /pers. A/ tika brīdināts, ka pret viņu tiks pielietots fizisks spēks,

ja viņš labprātīgi nedosies inspektoriem līdzi uz dienesta automašīnu, kā arī, ja nepārtrauks agresīvi uzvesties. Taču /pers. A/uz

vairākkārtējiem brīdinājumiem nereaģēja, pēc kā tika pieņemts lēmums pielietot speciālos cīņas paņēmienus – rokas aizlaušana aiz

muguras. Pēc kā /pers. A/ palika vēl agresīvāks, gribēja iesist ar kāju inspektoram Valsts amatpersona B. Situācija palika

nekontrolējama, tika pieņemts lēmums /pers. A/ uzlikt roku dzelžus (plkst.21:58). Pēc tam konvojējot /pers. A/ līdz dienesta

automašīnai, kur mājas „/nosaukums/” pagalmā /pers. A/ turpināja savas huligāniskās darbības, kas izpaudās ar lamāšanos rupjiem,

necenzētiem lamu vārdiem, mēģināja izrauties no konvojēšanas. Ievietojot viņu dienesta automašīnas aizmugurējā sēdeklī, viņš

mēģināja sabojāt automašīnas salonu, izsist stiklu, sperot ar kājām, kā arī mēģināja izspert aizmugurējās durvis. Tā kā dienesta

automašīna nebija paredzēta un aprīkota ar speciālo nodalījumu agresīvo likumpārkāpēju transportēšanai, tika pieņemts lēmums par

transportlīdzekļa maiņu. Pēc transportlīdzekļa maiņas /pers. A/ tika ievietots tā speciālā nodalījumā. Transportēšanas laikā uz

medicīnisko atskurbtuvi /pers. A/ mēģināja sabojāt transportlīdzekļa speciālo nodalījumu – vairākas reizes spēra ar kājām pa restēm,

durvīm un logu, kā arī turpināja lamāties. Ierodoties medicīniskajā atskurbtuvē, /pers. A/ atteicās kāpt ārā no dienesta automašīnas

speciālā nodalījuma, par ko tika paziņots atskurbtuves darbiniekiem, kuri /pers. A/ nogādāja medicīniskās atskurbtuves telpās, kur

plkst.22:50 viņam tika noņemti roku dzelži un pēc alkohola koncentrācijas konstatēšanas izelpotajā gaisā, viņš tika ievietots

atskurbtuvē ar atgriešanu Operatīvās vadības nodaļai.

Ar protokolu par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē Nr.1618 (lietas lapa 6) un personas pārbaudes protokolu Nr.1618

(lietas lapa 7) konstatēts fakts, ka 2013.gada 16.augustā plkst.22:55 /pers. A/ ievietots medicīniskajā atskurbtuvē. Veicot personas

apskati saskaņā ar Latvijas APK 256.pantu, /pers. A/ konstatēts alkohola reibums, par ko liecinājusi stipra alkohola smaka no mutes

dobuma, piesarkusi sejas āda, pārvietoties nespēj – balstāms, skaļa valoda, uzbudinājums, agresivitāte. /pers. A/ ievests

medicīniskajā atskurbtuvē roku dzelžos, asiņainās netīrās drēbēs. 2013.gada 16.augustā plkst.22:57 ar alkometru AlcoQuant 6020

Nr.A106447 /pers. A/ izelpotajā gaisā noteiktas 2,47 promiles alkohola koncentrācijas, par ko parakstījies un nav iebildis. No

atkārtotas pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai /pers. A/ atteicies.

Ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona 2013.gada 17.augusta lēmumu nolemts

uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ iepriekš

vairākkārt administratīvi sodīts, administratīvie sodi nav izpildīti.

Vērtējot /pers. A/vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv

strīds par to, ka policijas darbinieki 2013.gada 16.augustā pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka

policijas darbinieki veicot dienesta pienākumus /adrese/ /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, nepakļāvās policijas

darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem pārtraukt lamāšanos rupjiem necenzētiem vārdiem un doties uz

dienesta automašīnu.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības /pers. A/ bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās

daļas 1. un 4. punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai

persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem

pārkāpumiem un administratīvi aizturēt likumpārkāpējus.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieku likumīgās prasības /pers. A/ pārtraukt savas darbības

tika izteiktas vairākkārtīgi un viņš tās ignorēja, turpinot savas huligāniskās darbības, kā arī agresīvi uzvedās transportēšanas laikā uz

medicīnisko atskurbtuvi.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki /pers. A/ būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un viņa pienākums bija izpildīt

policijas darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas

pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti

jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība

saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kās tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek

pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt

personu par vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas

2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8 15).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš

konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, /pers. A/ ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par policijas darbinieku

ieinteresētību lietas iznākumā personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

/pers. A/ vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas

materiāliem kopumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.834105, Valsts policijas Zemgales RPP Patruļpolicijas

nodaļas inspektoru Valsts amatpersona A un Valsts amatpersona B ziņojumiem, paša /pers. A/ paskaidrojumiem, IeM Informācijas

centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā

paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un

mantisko stāvokli, proti, nestrādā, nav ziņu par ienākumiem un apgādībā esošam personām, agrāk administratīvi sodīts. Atbildību

mīkstinošos apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese nekonstatē. Par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas

APK 34.pantu atzīst, ka pārkāpums izdarīts alkohola ietekmē. Ņemot vērā /pers. A/ personību un izvērtējot visus lietā konstatētos

apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai pārkāpējam piemērojams

administratīvais arests tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.

Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai, tiesnese nekonstatē.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir

beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, bet ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances

tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.

Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka pienākumu personai, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm.

Lai gan tiesnese neapšauba /pers. A/ atrašanos alkohola reibumā, vienlaikus atzīst, ka lietā ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, jo

alkohola ietekme pārbaudāmai personai ir konstatēta, neievērojot MK 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr. 394 „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” noteikto kārtību, kas paredz, ka gadījumā, ja alkohola koncentrācijas

pārbaude personas izlepojamā gaisā nav iespējama vai pārbaudāmā persona nepiekrīt pārbaudei vai tās rezultātiem (konkrētajā

gadījumā persona atteicās veikt otru mērījumu), pašvaldības policijas darbinieks pārbaudāmo personu nogādā ārstniecības iestādē

medicīniskās pārbaudes veikšanai, kas konkrētajā gadījumā netika veikts. Neievērojot alkohola ietekmes noteikšanas kārtību, ar tās

noteikšanu saistītie izdevumi atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz

izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm” konkrētajā gadījumā nav piedzenami.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un

289.17 -289.18 pantiem, tiesnese

nolēma:

1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 12.septembrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas – 2013.gada 12.septembra, var pārsūdzēt

Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese L.Gulbe