Court imposes administrative detention for disorderly conduct while rejecting alcohol test costs due to procedural violations.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of administrative misconduct for refusing police orders while intoxicated and imposed a ten-day administrative detention. Although the defendant argued for leniency based on personal circumstances, the court noted no mitigating factors but acknowledged the aggravating circumstance of acting under alcohol influence. The court rejected the claim for reimbursement of alcohol test costs because the testing procedure violated specific regulations regarding the transport of the suspect to a medical facility.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. panta; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258. panta trešā daļa: Administrative detention is applicable for disorderly conduct under the influence of alcohol, but costs associated with alcohol testing are not recoverable if the testing procedure failed to comply with mandatory regulations requiring transport to a medical facility.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr.115026913/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2013.gada 12.septembrī
Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,
ar tiesas sēdes sekretāru E.Puķi,
Dambja ielā 12, Jelgavā, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/,
deklarētā un faktiskā dzīves vieta: /adrese/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa
(turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,
k o n s t a t ē j a:
2013.gada 23.augustā Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona 2013.gada 17.augustā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PA
Nr.834105 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2013.gada 16.augustā plkst.21:45 /adrese//pers.
A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem
pārtraukt lamāšanos rupjiem, necenzētiem vārdiem, un doties uz dienesta automašīnu. Alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,47
promiles, kas konstatēts ar alkometru AlcQuant 6020, sērijas Nr.A106447,
/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas
izskatīšanā. Par tiesas sēdes laiku un vietu /pers. A/ paziņots Latvijas APK 268. 1 panta noteiktajā kārtībā, š.g. 26.augustā nosūtot
tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīves vietu. Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā
ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā. /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās, par
neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica. Tiesnese secina, ka
tādējādi /pers. A/ nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa
klātbūtnes.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ar parakstu apliecināja, ka viņš ir iepazīstināts ar administratīvā pārkāpuma protokola
saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un
pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru, iebildumus par protokola saturu nav izteicis.
Rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ paskaidroja, ka 2013.gada 16.augustā pa dienu viņš lietojis alkoholu savā dzīvesvietā /adrese/.
Kaimiņiene /pers. B/vakarā ar viņu izraisīja konfliktu un pēc tam izsauca policiju. Redzēja, ka ieradās policijas darbinieki, kuri aicināja
/pers. A/ braukt līdzi uz policijas iecirkni paskaidrojuma sniegšanai. Kas notika pēc tam – neatceras, jo bija alkohola reibuma stāvoklī.
Pieļauj iespēju, ka varēja kļūt agresīvs un nepakļauties policijas darbiniekiem, jo nekur no mājām negribēja braukt. Sīkāk par notikušo
neko nevar paskaidrot.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK
175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2013.gada 16.augustā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām
prasībām.
Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.
Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts
administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai
ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga
likumīgam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta
administratīvā atbildība.
Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta
pienākumus, vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi
ļaunprātīga.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās
personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus
apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem,
rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem,
lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.834105 konstatēts fakts, ka 2013.gada 16.augustā plkst.21:45 /adrese/ /pers. A/,
būdams alkohola reibuma stāvoklī, alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 2,47 promiles, kas konstatēts ar alkometru AlcQuant 6020,
sērijas Nr.A106447, nepakļāvās policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem pārtraukt lamāšanos
rupjiem necenzētiem vārdiem un doties uz dienesta automašīnu.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar lietas materiāliem pievienotajiem VP ZRP Patruļpolicijas
nodaļas inspektoru Valsts amatpersona A un Valsts amatpersona B ziņojumiem, kuros norādīti analogi lietas apstākļi un no kuriem
izriet, ka 2013.gada 16.augustā tika saņemts telefonisks izsaukums uz adresi /adrese/ sakarā ar konfliktu starp kaimiņiem. Ierodoties
izsaukuma vietā plkst.21:45, tika sastapta izsaucēja /pers. B/, kura paskaidroja, ka viņai izcēlās konflikts ar kaimiņu /pers. A/, kurš
būdams alkohola reibuma stāvoklī mēģināja iesist ar roku viņai pa ķermeni, kā arī draudēja ar fizisku izrēķināšanos. Par minēto faktu
no viņas tika pieņemts iesniegums par /pers. A/ nogādāšanu medicīniskajā atskurbtuvē. Pieklauvējot pie dzīvokļa Nr.1 durvīm, tās
neviens neatvēra, bet mājas pagalmā atradās /pers. A/ sieva /pers. C/, kura paskaidroja, ka vīrs atrodas dzīvoklī un nelaiž viņu
dzīvokļa telpās. /pers. C/ iekāpa dzīvoklī pa logu un atvēra dzīvokļa ieejas durvis, atļāva ieiet dzīvoklī, kur dzīvojamā istabā tika
sastapts /pers. A/, kurš pēc vizuāli izskatījās alkohola reibuma stāvoklī, ko apliecināja grīļīga stāja un alkoholam raksturīga smaka no
mutes dobuma. Uz inspektoru lūgumiem sniegt paskaidrojumu par konfliktu ar kaimiņieni /pers. A/ reaģēja agresīvi, atteicās sniegt
paskaidrojumu, sāka lamāties rupjiem necenzētiem lamu vārdiem, vicināt rokas, mēģinot iesist inspektoram. Inspektori vairākkārtīgi
/pers. A/ aizrādīja, lai viņš pārtrauc savas huligāniskās darbības, uz ko /pers. A/ sāka vēl agresīvāk uzvesties, turpināja lamāties un
mēģināja pielietot fizisku spēku pret inspektoru Valsts amatpersona A. /pers. A/ tika brīdināts, ka pret viņu tiks pielietots fizisks spēks,
ja viņš labprātīgi nedosies inspektoriem līdzi uz dienesta automašīnu, kā arī, ja nepārtrauks agresīvi uzvesties. Taču /pers. A/uz
vairākkārtējiem brīdinājumiem nereaģēja, pēc kā tika pieņemts lēmums pielietot speciālos cīņas paņēmienus – rokas aizlaušana aiz
muguras. Pēc kā /pers. A/ palika vēl agresīvāks, gribēja iesist ar kāju inspektoram Valsts amatpersona B. Situācija palika
nekontrolējama, tika pieņemts lēmums /pers. A/ uzlikt roku dzelžus (plkst.21:58). Pēc tam konvojējot /pers. A/ līdz dienesta
automašīnai, kur mājas „/nosaukums/” pagalmā /pers. A/ turpināja savas huligāniskās darbības, kas izpaudās ar lamāšanos rupjiem,
necenzētiem lamu vārdiem, mēģināja izrauties no konvojēšanas. Ievietojot viņu dienesta automašīnas aizmugurējā sēdeklī, viņš
mēģināja sabojāt automašīnas salonu, izsist stiklu, sperot ar kājām, kā arī mēģināja izspert aizmugurējās durvis. Tā kā dienesta
automašīna nebija paredzēta un aprīkota ar speciālo nodalījumu agresīvo likumpārkāpēju transportēšanai, tika pieņemts lēmums par
transportlīdzekļa maiņu. Pēc transportlīdzekļa maiņas /pers. A/ tika ievietots tā speciālā nodalījumā. Transportēšanas laikā uz
medicīnisko atskurbtuvi /pers. A/ mēģināja sabojāt transportlīdzekļa speciālo nodalījumu – vairākas reizes spēra ar kājām pa restēm,
durvīm un logu, kā arī turpināja lamāties. Ierodoties medicīniskajā atskurbtuvē, /pers. A/ atteicās kāpt ārā no dienesta automašīnas
speciālā nodalījuma, par ko tika paziņots atskurbtuves darbiniekiem, kuri /pers. A/ nogādāja medicīniskās atskurbtuves telpās, kur
plkst.22:50 viņam tika noņemti roku dzelži un pēc alkohola koncentrācijas konstatēšanas izelpotajā gaisā, viņš tika ievietots
atskurbtuvē ar atgriešanu Operatīvās vadības nodaļai.
Ar protokolu par personas ievietošanu medicīniskajā atskurbtuvē Nr.1618 (lietas lapa 6) un personas pārbaudes protokolu Nr.1618
(lietas lapa 7) konstatēts fakts, ka 2013.gada 16.augustā plkst.22:55 /pers. A/ ievietots medicīniskajā atskurbtuvē. Veicot personas
apskati saskaņā ar Latvijas APK 256.pantu, /pers. A/ konstatēts alkohola reibums, par ko liecinājusi stipra alkohola smaka no mutes
dobuma, piesarkusi sejas āda, pārvietoties nespēj – balstāms, skaļa valoda, uzbudinājums, agresivitāte. /pers. A/ ievests
medicīniskajā atskurbtuvē roku dzelžos, asiņainās netīrās drēbēs. 2013.gada 16.augustā plkst.22:57 ar alkometru AlcoQuant 6020
Nr.A106447 /pers. A/ izelpotajā gaisā noteiktas 2,47 promiles alkohola koncentrācijas, par ko parakstījies un nav iebildis. No
atkārtotas pārbaudes alkohola ietekmes noteikšanai /pers. A/ atteicies.
Ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona 2013.gada 17.augusta lēmumu nolemts
uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka /pers. A/ iepriekš
vairākkārt administratīvi sodīts, administratīvie sodi nav izpildīti.
Vērtējot /pers. A/vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv
strīds par to, ka policijas darbinieki 2013.gada 16.augustā pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka
policijas darbinieki veicot dienesta pienākumus /adrese/ /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, nepakļāvās policijas
darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, likumīgajiem rīkojumiem pārtraukt lamāšanos rupjiem necenzētiem vārdiem un doties uz
dienesta automašīnu.
Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības /pers. A/ bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās
daļas 1. un 4. punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai
persona pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem
pārkāpumiem un administratīvi aizturēt likumpārkāpējus.
Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieku likumīgās prasības /pers. A/ pārtraukt savas darbības
tika izteiktas vairākkārtīgi un viņš tās ignorēja, turpinot savas huligāniskās darbības, kā arī agresīvi uzvedās transportēšanas laikā uz
medicīnisko atskurbtuvi.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki /pers. A/ būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un viņa pienākums bija izpildīt
policijas darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas
pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti
jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība
saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kās tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek
pierādīta personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt
personu par vainīgu nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas
2005.gada 10.marta sprieduma lietā AA 609-05/8 15).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. A/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis Latvijas APK 175.pantā
paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, /pers. A/ ļaunprātīgi
nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par policijas darbinieku
ieinteresētību lietas iznākumā personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.
/pers. A/ vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas
materiāliem kopumā, proti, administratīvā pārkāpuma protokolu PA Nr.834105, Valsts policijas Zemgales RPP Patruļpolicijas
nodaļas inspektoru Valsts amatpersona A un Valsts amatpersona B ziņojumiem, paša /pers. A/ paskaidrojumiem, IeM Informācijas
centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem un citiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā
paredzētās soda sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un
mantisko stāvokli, proti, nestrādā, nav ziņu par ienākumiem un apgādībā esošam personām, agrāk administratīvi sodīts. Atbildību
mīkstinošos apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese nekonstatē. Par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas
APK 34.pantu atzīst, ka pārkāpums izdarīts alkohola ietekmē. Ņemot vērā /pers. A/ personību un izvērtējot visus lietā konstatētos
apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai pārkāpējam piemērojams
administratīvais arests tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.
Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai, tiesnese nekonstatē.
Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir
beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, bet ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances
tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.
Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka pienākumu personai, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm.
Lai gan tiesnese neapšauba /pers. A/ atrašanos alkohola reibumā, vienlaikus atzīst, ka lietā ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, jo
alkohola ietekme pārbaudāmai personai ir konstatēta, neievērojot MK 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr. 394 „Alkohola, narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” noteikto kārtību, kas paredz, ka gadījumā, ja alkohola koncentrācijas
pārbaude personas izlepojamā gaisā nav iespējama vai pārbaudāmā persona nepiekrīt pārbaudei vai tās rezultātiem (konkrētajā
gadījumā persona atteicās veikt otru mērījumu), pašvaldības policijas darbinieks pārbaudāmo personu nogādā ārstniecības iestādē
medicīniskās pārbaudes veikšanai, kas konkrētajā gadījumā netika veikts. Neievērojot alkohola ietekmes noteikšanas kārtību, ar tās
noteikšanu saistītie izdevumi atbilstoši MK 2007.gada 18.decembra noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz
izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām
pārbaudēm” konkrētajā gadījumā nav piedzenami.
Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un
289.17 -289.18 pantiem, tiesnese
nolēma:
1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm.
2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.
3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.
Pilns spriedums sastādīts 2013.gada 12.septembrī.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas – 2013.gada 12.septembra, var pārsūdzēt
Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese L.Gulbe