Court imposes administrative detention for failure to appear at residence during curfew despite prior notice.

Lietas Nr. 107015315

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016. gada 26.janvārī

Aizkraukles rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte,

ar tiesas sēdes sekretāri A.L.,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, personas kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, pārkāpumu, kas

paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Aprakstošā daļa

2015. gada 21. decembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas

kārtībniece /Valsts amatpersona/ sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC132966 par to, ka 2015. gada 8. decembrī tika konstatēts, ka

/pers. C/ neatradās savā dzīvesvietā /adrese/ kas viņam ir uzlikts kā pienākums, pamatojoties uz lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu 1. punktā –aizliegums atstāt dzīvesvietu no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00, līdz ar to /pers. C/ izdarījis tīšu policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Uz tiesas sēdi nav ieradies ne pārkāpējs, ne arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis.

Pārkāpējam par tiesas sēdi paziņots 2016. gada 4. janvārī ierakstītā sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas 1., 11. lapa). Iestāde par tiesas sēdi

informēta 2015. gada 30. decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz iestādes elektroniskā pasta adresi (lietas 1. lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260. pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties

lietas izskatīšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības

piedalīties tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi

nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6

panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un Iestādes

pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi persona, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, un Iestāde nav

vēlējusies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. C/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, un administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas

mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem (..).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu

pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi

lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsoda izpildi, noteiktos

pienākumus.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru

kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”.

Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,

jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa 2015. gada 17. septembra lēmuma par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu zināms, ka /pers. C/ aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00. Ar minēto lēmumu un tā

neievērošanas sekām /pers. C/ iepazinies 2015. gada 17. septembrī, ko apliecinājis ar savu parakstu (lietas 8.-9. lapa).

No Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora V. Bešmenova 2015.

gada 9. decembra rakstveida ziņojuma zināms, ka 2015. gada 8. decembrī plkst. 22:49 un atkārtoti plkst. 23:38, pildot dienesta pienākumus, devies

pārbaudīt policijas kontrolē esošo /pers. C/ viņa dzīvesvietā /adrese/. Pārbaudes laikā konstatējis, ka /pers. C/ neatrodas savā dzīvesvietā. Adresē

sastapis /pers. C/ māti /pers. F/, kura paskaidrojusi, ka dēls mājās neatrodas, pēdējo reizi bijis 8. decembrī rīta pusē. Kur viņš atrodas, nezinot.

Sazinoties ar /pers. C/ pa telefonu (/numurs/) /pers. C/ paskaidrojis, ka atrodas Aizkrauklē, kur bijis ciemos un nokavējis pēdējo vilcienu uz Koknesi

(lietas 4. lapa).

No akta par policijas kontrolē esošās personas pārbaudi dzīvesvietā zināms, ka /pers. C/ pārbaudes brīdī 2015. gada 8. decembrī plkst.

22:49 neatrodas savā dzīvesvietā /adrese/ (lietas 5. lapa).

No /pers. F/ rakstveida paskaidrojuma zināms, ka viņa dzīvo kopā ar dēlu /pers. C//adrese/. Ir informēta par dēlam piemēroto papildsodu-

policijas kontroli un vienu no nosacījumiem, ka laikā no plkst. 22:00 līdz plkst. 06:00 viņam jāatrodas dzīvesvietā. Pārbaudes brīdī dēls neatrodas

dzīvesvietā, bet sazvanoties pa telefonu, tiek noskaidrots, ka atrodas Aizkrauklē, nokavējis vilcienu uz Koknesi (lietas 10.lapa).

2015. gada 21. decembrī par /pers. C/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC132966 (lietas 2. lapa).

Minētie rakstveida pierādījumi apstiprina to, ka /pers. C/ ir noteikts papildsods policijas kontrole un viņš ir izdarījis tīšu policijas kontroles

noteikumu pārkāpšanu. /pers. C/ kā personai, kurai noteikts papildsods - policijas kontrole, neskatoties uz to, ka informēts par pienākumu laikā no plkst.

22:00 līdz plkst. 06:00 atrasties savā dzīvesvietā, pārbaudes brīdī 2015.gada 8.decembrī, plkst. 22:49 nav tur atradies.

Tiesnese secina, ka /pers. C/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par pienākumu laikā no plkst. 22:00 līdz

plkst. 06:00 atrasties savā dzīvesvietā /adrese/, nav tur atradies. Tiesnese atzīst, ka viņa rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu. Arguments, ka ciemojies Aizkrauklē un nokavējis pēdējo vilcienu nav uzskatāms par attaisnojošu noteiktā papildsoda izciešanas

pārkāpšanai.

Tātad /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma

raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Lietas izskatīšanas laikā nav noskaidrots, vai /pers. C/ strādā, kādi ir viņa ienākumi. No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka

viņa apgādībā neatrodas neviena persona. No Informācijas centra Sodu reģistra izziņas par personas administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers.

C/ agrāk ir vairākkārt administratīvi sodīts, tostarp 2015. gada 4. novembrī par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu, bet nav samaksājis nevienu piemēroto naudas sodu (lietas 7. lapa).

/pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošu apstākli tiesnese atzīst to, ka gada laikā atkārtoti

izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau sodīts.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams administratīvais arests un tas būs taisnīgs un samērīgs

sods, jo piemērojot naudas sodu tas būtu formāls un neizpildāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7 , 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

n o s p r i e d a:

Atzīt par vainīgu /pers. C/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot administratīvo arestu uz 3(trīs) diennaktīm.

Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte