Court dismisses administrative penalty due to lack of evidence proving the defendant's identity and specific actions.

Lietas arhīva Nr. 1A-0033-19

ECLI:LV:REZT:2019:0520.1A26003319.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2019.gada 20.maijā

Rēzeknes tiesa,

tiesnese Silvija Saleniece,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts valodas centra direktora 2018.gada 10.decembra

lēmuma Nr.1-6/11 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākā inspektore Inga Valeniece 2018.gada

17.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BB 010097.

Protokolā norādīts, ka 2018.gada 23.martā plkst.13.50 konstatēts, ka /pers. A/, būdama par sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu

sniegšanu Rēzeknes pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā, sniedza sabiedrības informēšanai paredzētu informāciju (veica attiecīgus

ierakstus pati vai uzdeva to darīt citiem darbiniekiem) iepriekš minētajā sociālā tīkla pašvaldības profilā valsts valodā un līdztekus svešvalodā (krievu

valodā), lai gan likumdevējs paredzējis informācijas sniegšanu tikai valsts valodā.

Protokolā norādīts, ka /pers. A/ pārkāpa Valsts valodas likuma 21.panta pirmās daļas prasības un izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.35panta septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (lietas 29.-30.lapa).

[2] Ar Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākās inspektores Ingas Valenieces

(turpmāk – amatpersona) 2018.gada 14.maija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.BB 010097 /pers. A/ par Valsts valodas likuma 21.panta

pirmās daļas pārkāpšanu un LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu uzlikts naudas sods 80 euro apmērā

(lietas 31.-37.lapa).

[3] /pers. A/ pārsūdzēja amatpersonas lēmumu, lūdzot to atcelt (lietas 40.-45.lapa).

[4] Valsts valodas centra direktors M.Baltiņš, izskatījis iesniegto sūdzību, ar 2018.gada 10.decembra lēmumu Nr.1-6/11 (turpmāk arī – augstākas

iestādes lēmums) atstāja negrozītu amatpersonas lēmumu, bet sūdzību noraidīja (lietas 51.-58.lapa).

[5] /pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību par Valsts valodas centra direktora 2018.gada 10.decembra lēmumu Nr.1-6/11. Pārsūdzot augstākas iestādes

lēmumu pilnā apmērā, /pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) pamatoja sūdzību ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[5.1] /pers. A/ 2018.gada 30.maijā iesniedza sūdzību par amatpersonas 2018.gada 14.maija lēmumu, bet augstāka iestāde izskatīja sūdzību tikai

2018.gada 10.decembrī, norādot, ka ieviesusies tehniska kļūda. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību 7 mēnešu laikā,

nevis LAPK 286.pantā noteiktajā 30 dienu termiņā, pieļāva būtisku procesuālo pārkāpumu. Turklāt iestāde arī nosūtīja sūdzības iesniedzējai brīdinājumu

par naudas soda samaksu, norādot, ka tā nesamaksāšanas gadījumā vērsīsies pie tiesu izpildītājiem.

[5.2] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju nacionālo sastāvu Rēzeknē 2014.gada sākumā 46% no pilsētas iedzīvotāju

kopskaita bija latvieši, krievu īpatsvars pilsētas iedzīvotāju kopskaitā bija 44,7%. Atlikušajos 9,3% attiecīgi ietilpa 2,4% poļu, 1,5% baltkrievu, 1,3%

ukraiņu, 0,2% lietuviešu, 0,1% čigānu un 3,8% citas tautības pārstāvju. Rēzeknes pilsētas domei bija izteikti iedzīvotāju lūgumi izdot pašvaldības

laikrakstu divās valodās – gan latviski, gan krieviski. Rēzeknes pilsētas domei ir svarīgi, lai par norisēm pašvaldībā tiek informēts pēc iespējas lielāks

Rēzeknes iedzīvotāju skaits, tāpēc pašvaldības laikraksts “Rēzeknes Vēstnesis” tiek izdots gan krievu, gan latviešu valodā.

Tiesībsargs J.Jansons 2012.gada 20.novembra atzinumā Nr.1-5/289 “Par sabiedrības informēšanai paredzēto materiālu izvietošanu sabiedrībai

pieejamā vietā svešvalodā” ir norādījis, ka, izraugoties veidu, kā informēt Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, ir jāņem vērā nacionālā sastāva

dažādība un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu informācijas materiāli izdodami visu nacionalitāšu pastāvīgajiem iedzīvotājiem pieejamā

veidā pēc vienlīdzīgiem kritērijiem.

Rēzeknes pilsētas dome savā darbībā ievēro valsts un attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses. Rēzeknes pilsētas dome savus lasītājus un

iedzīvotājus uztver kā vienotu, nedalāmu sabiedrību, nevis kā divkopienu pilsētu, kurā būtu jāatdala krievi, latvieši, baltkrievi un kāda cita tautība.

Rēzeknes pilsētā katram iedzīvotājam ir tiesības zināt par norisēm pašvaldības darbā, drošībā, tūrismā, kultūrā, izglītībā, uzņēmējdarbībā. Satversmes

114.pants noteic, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesī​bas saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Saskaņā ar Rēzeknes pilsētas domes laikraksta “Rēzeknes Vēstnesis” nolikumu (apstiprināts ar Rēzeknes pilsētas domes 2002.gada 12.decembra

lēmumu Nr.249) laikraksta funkcijas ir nodrošināt Rēzeknes domes oficiālā viedokļa un informācijas izplatīšanu un izskaidrošanu, informēt sabiedrību par

pašvaldības darbu, domes, tās struktūrvienību un uzņēmumu aktualitātēm un domes lēmumiem, sadarbību ar Latvijas un ārvalstu partneriem, skaidrot

pašvaldības nostāju un rīcību pilsētas un reģiona attīstībā, pilsētsaimniecības problēmu risinājumā, veicināt sabiedrības informētību par kultūras, izglītības,

sporta aktivitātēm Rēzeknē, organizēt iedzīvotāju aptaujas un konkursus (ar balvām), sniegt atbildes uz pilsētnieku jautājumiem saskaņā ar iedzīvotāju

pieņemšanas un apkalpošanas centru un citiem domes speciālistiem, iepazīstināt sabiedrību ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem,

sludinājumiem, paziņojumiem un citu oficiālo informāciju, nodrošināt Rēzeknes pilsētas uzņēmējdarbības aktivitāšu atspoguļošanu un informēt par

uzņēmējdarbības attīstības iespējām, uzņēmumu darbu pilsētā un reģionā.

[5.3] Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” (turpmāk – Noteikumi

Nr.130) 2.punktu līdztekus valsts valodai Valsts valodas likuma 21.panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot

publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem, drošības apsvērumiem,

Eiropas Savienības brīvu preču apriti, epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ārkārtas situācijām. Laikrakstā “Rēzeknes Vēstnesis” tiek publicēta

minētā informācija gan par tūrisma objektiem, gan par starptautiskajiem festivāliem, kas notiek Rēzeknē, gan par drošības pasākumiem un ārkārtas

situācijām.

[5.4] Saeima 2017.gadā neatbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, kas paredzēja aizliegt pašvaldībām izdot laikrakstus divās valodās. Ja

likumdevējs būtu vēlējies strikti noteikt pašvaldībām aizliegumu izdot laikrakstu krievu valodā, tad būtu pieņēmis šos grozījumus likumā.

[5.5] Rēzeknes pilsētas dome, izdodot laikrakstu “Rēzeknes Vēstnesis” vairākās valodās, kā arī ievietojot to savā mājaslapā www.rezekne.lv,

www.facebook.com, nepārkāpj spēkā esošos normatīvos aktus.

[5.6] Atsaucoties uz LAPK 272.pantu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka ar amatpersonas lēmumu /pers. A/ nav atzīta par vainīgu pārkāpuma

izdarīšanu. Līdz ar to viņu nevar saukt pie administratīvās atbildības.

Amatpersonas lēmuma saturs ir noteikts LAPK 274.pantā, saskaņā ar kura otrās daļas 6.punktu lēmumā norādāms faktisko un tiesisko apstākļu

kopums. Valsts valodas centrs nav ievērojis minētās prasības. Lēmuma konstatējošajā daļā nav aprakstīts sūdzības iesniedzējas nodarījums, kas būtu

atzīstams par administratīvo pārkāpumu. Lēmumā nav norādīts pārkāpuma izdarīšanas laiks, nav norādīts, kā un kāds pārkāpums izdarīts, kā izpaudusies

/pers. A/ prettiesiskā darbība, kādi pierādījumi to apstiprina. Lēmumā nav norādīti faktiskie un tiesiskie apstākļi. Lēmumā nav argumentu un motivācijas,

kāpēc konkrētā darbība ir atzīstama par prettiesisku. Lēmumā nav konstatēta ne administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse, ne objektīvā puse, kas

saskaņā ar tiesu praksē atzīto ir pamats iestādes lēmuma atcelšanai.

[5.7] LAPK 201.35pants nekonkretizē administratīvā pārkāpuma subjektu, bet paredz administratīvā soda uzlikšanu atbildīgajai personai, tāpēc

administratīvā pārkāpuma subjekts noskaidrojams saskaņā ar attiecīgo nozaru reglamentējošajām tiesību normām. Lietā nav noskaidrots pareizs

subjekts, turklāt administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts /pers. A/ kā fiziskai personai, nevis amatpersonai. Saskaņā ar LAPK 288.panta pirmo un

otro daļu, 289.1pantu, sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu atcelt augstākas iestādes lēmumu (lietas 4.-9.lapa).

[6] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata, jo

sūdzības iesniedzēja nav izteikusi lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta, nerīkojot tiesas

sēdi un pieņemot lēmumu uz lietā esošo dokumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudījusi /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošos pierādījumus, atzīst, ka

amatpersonas lēmums un augstākas iestādes lēmums ir atceļami un ir izbeidzama administratīvā pārkāpuma lieta.

[7.1] No LAPK 9.panta pirmajā daļā un 289.6panta devītajā daļā noteiktā izriet, ka tiesai administratīvo pārkāpumu lietās ir jākonstatē

administratīvā pārkāpuma sastāvs. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Administratīvā pārkāpuma kvalifikācijas pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšana. Būtiskākais priekšnoteikums administratīvā

pārkāpuma pareizai kvalifikācijai ir pilnīgas atbilstības starp pārkāpuma faktiskajām pazīmēm un LAPK normā paredzētā konkrētā administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmēm konstatācija. Tikai tajā gadījumā, kad pārkāpuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmēm, kas norādītas LAPK normā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts administratīvais pārkāpums, un saukt personu pie administratīvās atbildības, precīzi

norādot pārkāpuma faktiskās pazīmes un pareizi kvalificējot nodarījumu.

Saskaņā ar LAPK 248.panta pirmajā daļā noteikto protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu,

protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu, ziņas par pārkāpēja personu, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu, citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetentā amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu. Šis dokuments kā

sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses, institūcija (arī tiesa), kuras kompetencē ir

pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie

administratīvās atbildības, bet, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai

aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 25.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-157).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot LAPK 248.pantā noteikto, administratīvā pārkāpuma protokolā norādāmās pārkāpuma būtības robežas (faktisko

pazīmju kopumu) un saturu nosaka amatpersona, kura savas kompetences ietvaros sastāda protokolu. Turklāt protokolā fiksētā pārkāpuma būtība

noteic lietas izskatīšanas robežas iestādē un tiesā. Iestādes un tiesas tiesības konstatēt citus, no protokola satura atšķirīgus, apstākļus ir ierobežotas.

Iestāde un tiesa var tikai izslēgt no protokola apraksta daļu, ja atzīst, ka šajā daļā protokolā izteiktais apgalvojums nav pierādīts (Augstākās tiesas

Senāta 2007.gada 25.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-157). Līdz ar to nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā tiesai jāpieņem par tiem faktiem, kas

norādīti protokolā, ar jaunu faktu norādīšanu tiesas nolēmumā tiktu pārkāptas personas procesuālās tiesības.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, un citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 274.panta otrās daļas 6.punktā noteikto lēmumā jānorāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1995.gada 23.oktobra spriedumā lietā “Pfarmeier vs Austria” (Aplication No 16841/90) atzinusi, ka administratīvo

pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz tādām pašām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā kriminālprocesā, jo administratīvajam sodam ir

krimināltiesisks raksturs. Izskatot tādas lietas, jāņem vērā kriminālprocesam pietuvināts standarts.

[5] Tiesas ieskatā iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav ievērojusi iepriekš norādītās prasības.

[5.1] Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.BB 010097 norādīts, ka pārkāpums konstatēts 2018.gada 23.martā plkst.13.50 Rēzeknē,

Atbrīvošanas alejā 90, 201.kabinetā; pārkāpuma būtība: /pers. A/, būdama par sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu Rēzeknes

pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā, sniedza sabiedrības informēšanai paredzētu informāciju (veica attiecīgus ierakstus pati vai

uzdeva to darīt citiem darbiniekiem) iepriekš minētajā sociālā tīkla pašvaldības profilā valsts valodā un līdztekus svešvalodā (krievu valodā), lai gan

likumdevējs paredzējis informācijas sniegšanu tikai valsts valodā. Sūdzības iesniedzēja par Valsts valodas likuma 21.panta pirmās daļas pārkāpšanu

saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Valsts valodas likuma 21.panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību

uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama

tikai valsts valodā. LAPK 201.35panta septītajā daļā noteikts, ka par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu

sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā,

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

[5.2] Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.BB 010097 nav norādīta LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva objektīvā puse. Protokolā nav norādīts, ka /pers. A/ ir atbildīgā persona (LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā

pārkāpuma speciālais subjekts) par sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu Rēzeknes pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook”

profilā. No administratīvā pārkāpuma protokola nav saprotams, kad un kādu informāciju /pers. A/ kā atbildīgā persona ir sniegusi svešvalodā Rēzeknes

pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā, veicot ierakstus pati vai uzdodot to darīt citiem darbiniekiem.

Amatpersona 2018.gada 14.maija lēmuma 3. un 4.punktā (lietas 32.lapa) izklāstīja administratīvā pārkāpuma saturu plašāk, detalizētāk nekā

administratīvā pārkāpuma protokolā, norādot, ka 2018.gada 23.martā un 3.aprīlī veiktās sociālā tīmekļa vietnes “Facebook” “Rēzeknes Vēstnesis”

profila analīzes rezultātā tika konstatēts, ka publiskās informācijas izvietošana vienlaikus notiek divās valodās – latviešu un krievu. Daļa ierakstu bija

vienotā formā, vienlaikus saturot informāciju gan latviešu, gan krievu valodā. Savukārt daži raksti publicēti vai nu tikai latviešu, vai nu tikai krievu valodā.

Ievērojams publicētās informācijas svešvalodā apjoms nebija saistīts ar Noteikumu Nr.130 2.punktā uzskaitītajiem izņēmumiem, kad būtu tiesības lietot

arī svešvalodu. Galvenokārt pašvaldība ir sniegusi informāciju iedzīvotājiem par budžetu, izklaides iespējām un vietām, par pabalstiem, par pašvaldības

iestādes pakalpojumiem, par pašvaldības sniegto atbalstu mākslinieciskiem kolektīviem. Lēmumā minēti septiņi piemēri ar informāciju, kas sniegta krievu

valodā.

Kā spriedumā norādīts jau iepriekš, tiesa, izskatot sūdzību pēc būtības, nav tiesīga norādīt jaunus faktus administratīvā pārkāpuma protokolā, tiesa

nevar grozīt vai paplašināt administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto darbību aprakstu tā, lai tās atbilstu administratīvā pārkāpuma sastāvam, jo ar to

tiktu pārkāptas pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības uz aizstāvību.

Tiesu praksē ir atzīts, ka LAPK 248.pants, kurā norādītas prasības administratīvā pārkāpuma protokola saturam, aplūkojams kopsakarā ar

pārkāpēja tiesībām uz aizstāvību, kas noteiktas Satversmes 92.pantā. Proti, pārkāpuma aprakstam administratīvā pārkāpuma protokolā jābūt tādam, lai

pie atbildības saucamā persona varētu zināt ne tikai to, pēc kāda LAPK panta viņa tiek saukta pie atbildības, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos

izdarītas darbības, kas veido pārkāpuma objektīvo pusi, amatpersona, sastādot protokolu, atzinusi par pierādītām. Pārkāpuma aprakstam administratīvā

pārkāpuma protokolā jābūt tādam, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus lietas materiālos (Latgales apgabaltiesas

2014.gada 23.aprīļa spriedums lietā Nr.126003513).

Tiesa atzīst, ka šajā lietā administratīvā pārkāpuma protokolā ietvertais pārkāpuma būtības apraksts nav pietiekami pilnīgs, konkrēts un precīzs, tas

satur vispārīgas norādes uz nenoteiktas, precīzi neidentificētas sabiedrības informēšanai paredzētas informācijas sniegšanu Rēzeknes pilsētas domes

oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā, turklāt nav norādīts, ka sūdzības iesniedzēja ir atbildīgā persona par sabiedrības informēšanai paredzētas

informācijas sniegšanu minētajā profilā.

[5.3] Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai),

kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.

LAPK 289.6panta septītā un astotā daļa noteic, ka tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus

un tos pārbaudīt. Līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vērtē kopumā un savstarpējā saistībā visus pierādījumus lietā, ko administratīvā

pārkāpuma lietvedības gaitā savākusi iestāde, kā arī iesniegušas citas administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas. LAPK 243.panta piektā

daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par

faktiem.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219/2007 11.punkts, 2005.gada 18.oktobra sprieduma lietā

Nr.SKA-315 13.2.apakšpunkts, 2005.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-420 9.punkts).

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa nav konstatējusi pierādījumus, ka /pers. A/ ir atbildīgā persona par sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu

sniegšanu Rēzeknes pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā. /pers. A/ 2018.gada 3.aprīlī sarunā ar Valsts valodas centra inspektori,

atbildot uz inspektores jautājumiem, paskaidroja, ka piekļuves paroles “Rēzeknes Vēstnesis” profilam “Facebook” ir visiem Rēzeknes pilsētas domes

laikraksta “Rēzeknes Vēstnesis” redakcijas darbiniekiem, ievietot kādu ierakstu šajā sociālajā tīklā nav sarežģīts uzdevums un to var darīt jebkurš

darbinieks. Uz inspektores jautājumu, kurš organizē šo ierakstu publicēšanu, kurš nosaka, kas un kādā valodā tur tiek publicēts, /pers. A/ paskaidroja,

ka tā ir viņas kompetence, viņa ir atbildīga par to saturu, kas tiek publicēts “Facebook” (lietas 25.lapa). /pers. A/, pārsūdzot amatpersonas lēmumu,

sūdzībā norādīja, ka nav pareizi konstatēts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas subjekts (lietas 44.lapa). Augstāka iestāde, izskatot sūdzību par

amatpersonas lēmumu, lēmuma 3.8.apakšpunktā norādīja, ka līdz sūdzības iesniegšanai nevienā administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijā /pers. A/

iepriekš nav norādījusi, ka neatzīst sevi par atbildīgo personu pārkāpuma izdarīšanā. Tieši pretēji, 2017.gada 3.aprīļa (acīmredzot domāts – 2018.gada

3.aprīļa) pārbaudes aktā Nr.009175 /pers. A/ ir norādījusi, ka viņa ir tā Rēzeknes pilsētas domes darbiniece, kuras kompetencē ir atbildēt par

informāciju, kas tiek publicēta “Facebook” “Rēzeknes Vēstnesis” profilā (lietas 57.lapa) . Tiesa uzskata, ka iestāde nav ieguvusi un pievienojusi

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pierādījumus par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas subjektu, proti, ar attiecīgiem dokumentiem,

piemēram, Rēzeknes pilsētas domes vai tās amatpersonu rīkojumiem, amata aprakstiem, nav pierādījusi, ka tieši /pers. A/ ir atbildīgā persona par

sabiedrības informēšanai paredzētas informācijas sniegšanu Rēzeknes pilsētas domes oficiālajā sociālā tīkla “Facebook” profilā.

[6] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Savukārt LAPK 275.panta trešās daļas 3.punkts noteic, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu

jāpieņem gadījumos, kad konstatējami LAPK 239.pantā paredzētie apstākļi.

Ņemot vērā sprieduma 5.punktā norādītos apsvērumus un pierādījumu vērtējumu, tiesa secina, ka ir atceļams amatpersonas lēmums un augstākas

iestādes lēmums un ir izbeidzama administratīvā lietvedība, jo administratīvā pārkāpuma protokols nesatur informāciju, kādā veidā izpaudās sūdzības

iesniedzējas prettiesiskās darbības (objektīvā puse), kas atbilstu LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvam, kā arī

tiesa nav konstatējusi pierādījumus, ka sūdzības iesniedzēja ir atzīstama par LAPK 201.35panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma

subjektu.

[7] Izvērtējusi pārējos sūdzībā ietvertos argumentus, tiesa uzskata, ka nav nepieciešams spriedumā detalizēti analizēt katru no tiem, jo tiesas ieskatā

tie nav tik nozīmīgi un nevar ietekmēt nolēmumu šajā lietā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Augstākās tiesas Senāta 2010.gada

11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punkts, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punkts,

2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punkts).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.17 un 289.18pantu, tiesa

nosprieda:

Atcelt Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vecākās inspektores 2018.gada 14.maija

lēmumu Nr.BB 010097 un Valsts valodas centra direktora 2018.gada 10.decembra lēmumu Nr.1-6/11 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedums sastādīts 2019.gada 20.maijā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rēzeknes tiesā (Stacijas ielā 44, Ludzā).

Tiesnese S.Saleniece