Court fully allowed management company's debt collection claim against former owner for unpaid services.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the management company's claim for debt collection against a former property owner. The plaintiff, a successor entity to a municipal housing organization, provided maintenance services from 2010 to 2015 but was not paid in full. The defendant owed approximately 4,049 euros for these services plus legal interest and court costs. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the debt, interest, and the state's share of litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 190., 193., 194., 195., 204.1. panti: The court has the authority to fully satisfy a creditor's claim for debt collection and order the payment of statutory interest and litigation costs when the debtor fails to pay for services rendered.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29637616
Lietas arhīva Nr. C-2627-17/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 18.janvārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
tiesnese V. Gailīte,
ar tiesas sēžu sekretāri K. Tursu,
2017.gada 18.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Tiesa
konstatēja:
2016.gada 21.oktobrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers.
A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 23.jūlijā pamatojoties uz Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas izziņu par īpašuma
tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami”,
reģistrācijas Nr.000347089. un atbildētājs noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.40/1038- 02P. Atbildētāja īpašuma
tiesības izbeidzās 2015.gada 28.septembrī.
2004.gada 2.novembrī Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami”, pamatojoties uz Rīgas domes
2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3557. tika reorganizēta par Rīgas pašvaldību ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami”, reģistrācijas
Nr.40003470893. 2010.gada 29.decembrī Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā
apvienojoties ar citām komercsabiedrībām, un tika reģistrēta komercreģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321
(turpmāk - Prasītājs). Saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu Prasītājs atbild par visām Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības
ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” un Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pļavnieku nami” saistībām.
Pamatojoties uz minēto prasītāja apsaimnieko atbildētājam piederošo Dzīvokļa īpašumu.
Prasītāja saskaņā ar pilnvarojuma līgumiem veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinājās ar pakalpojuma sniedzējiem par
atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem, bet atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinājās ar prasītāju.
Pēdējais rēķins, kuram iestājies maksājuma termiņš atbildētājam par apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu sniegšanu tika izrakstīts
2016.gada 15.oktobrī ar Nr. 17268094/151014 par summu 3836.12 euro.
Ar šo prasības pieteikumu tiek lūgts piedzīt parādu par pakalpojumiem, kas atbildētājam sniegti laika posmā no 2010.gada 1.novembra līdz
2015.gada 28.septembrim.
Atbildētāja parāda summa ir 4049.65 euro.
Prasības pieteikumā lūgts, piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 3429.98 euro un likumiskos procentus 619.67 euro; tiesāšanās
izdevumus; atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes
(izsoles) dienai.
Atbildētājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu paskaidrojumus par celto prasību tiesā nav iesniedzis.
Prasītāja un atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradušies, atbildētājs nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt.
2017.gada 18.janvārī saņemts iesniegums no prasītājas, kura lūgts izskatīt lietu bez pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Prasītāja un atbildētājs par lietas izskatīšanas laiku un vietu informēti, Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas sēdes pavēsti
ierakstītā pasta sūtījumā.
Tiesa nolemj skatīt lietu bez prasītājas un atbildētāja klātbūtnes.
Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma tālāk norādīto
motīvu dēļ:
saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā atbildētājs, pamatojoties uz 2002.gada 22.jūlija izziņu atbildētājs, ir ieguvis īpašumtiesības uz nekustamo
īpašumu. Īpašumtiesības atbildētājam izbeigtas 2015.gada 28.septembrī.
Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai
personai par maksu. Saskaņā ar Līguma 2.punktu Atbildētājai jāveic maksājumi par Dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pakalpojumiem, kas
saistīti ar Dzīvojamās telpas lietošanu.
2002.gada 23.jūlijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.
Saskaņā ar līgumu prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētājs pilnā apmērā nav samaksājis
dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu un nav norēķinājies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies
maksājumu parāds.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un
aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītāja nodrošināja atbildētājam lietot dzīvojamo telpu. No atbildētāja puses netika saņemti iebildumi, ka prasītāja nepildīja savas ar līgumu
uzliktās saistības.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants nosaka, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama
normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Proti, kārtību, kādā Prasītājs saņem no Atbildētājiem maksu par
pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās par pakalpojumu sniedzēju noteica 26.03.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr.133 „Kārtība, kādā
dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un 12.12.2006. Ministru
kabineta noteikumi Nr.999 „Kārtība, kāda dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvojamās telpas lietošanu”.
Atbildētājs pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis, nav iesniedzis un iebildumus pret prasības pieteikumā
norādītajiem apstākļiem nav izteicis.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa secina, ka atbildētājs nav apmaksājis prasītājas piestādītos rēķinus un līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenams parāds 3429.98
euro.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765. panta otrā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus 619.67 euro.
Ievērojot nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenams parāds 3429.98 euro un likumiskie procenti
619.67 euro, kopā 4049.65 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja
likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma, ievērojot Civillikuma
1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 396.73 euro
un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4.70 euro, kas kopā sastāda 401.43 euro.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6.24 euro, līdz ar, ko no atbildētāja valsts labā ir piedzenami 1.54 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta
pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties
iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 195., 204.1.pantu, tiesa
nosprieda:
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu
3429.98 euro un likumiskos procentus 619.67 euro, kopā 4049.65 euro.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, samaksāto
valsts nodevu 396.73 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 401.43 euro.
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet
nesamaksāto parāda summu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.54 euro, kas iemaksājami –
saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29637616 (C-2627-17/16).
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu valsts labā 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 1.februārī, Rīgas apgabaltiesas
civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese V. Gailīte