Court convicts driver of repeated driving without license and imposes administrative detention and fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license for the third time within a year and imposed administrative detention for ten days alongside a fine. The defendant admitted guilt during the hearing and acknowledged the facts established by the police protocol and traffic data. The court applied mitigating and aggravating circumstances to determine the specific sentence under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 7. daļa 1. punkts; 31. pants: Repeated driving without a license constitutes an administrative offence punishable by administrative detention and a fine, with detention execution commencing upon arrest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0213-20/2
ECLI:LV:ZRT:2020:0309.173021320.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2020.gada 9.martā
Zemgales rajona tiesas tiesnese I.Salaka,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās
atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 149.4 panta septītās daļas 1.punkta.
Aprakstošā daļa
2020.gada 6.martā Zemgales rajona tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Kārtības
policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas amatpersonas š.g. 5.martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC
Nr.431667 un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2020.gada 5.martā plkst.16.48, Jelgavā, pa Dambja ielu, virzienā no
Bebru ceļa uz Brigaderes ielas pusi, /pers. B/ vadīja automašīnu BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļu
vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas, atkārtoti gada laikā.
Protokolā norādīts, ka /pers. B/ ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpumu un viņa darbības
kvalificētas kā Latvijas APK 149.4 panta septītās daļas 1.punkta administratīvais pārkāpums.
Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. B/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu, viņam izskaidrotas Latvijas
APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par
protokola saturu /pers. B/ neizteica.
2020.gada 5.martā pašrocīgi sniegtajā rakstveida paskaidrojumā /pers. B/ paskaidroja, ka 2020.gada 5.martā ap plkst.16.48 viņš vadījis
automašīnu BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Braucis Jelgavā, pa Dambja ielu, kad viņu apturējuši policijas darbinieki.
Automašīnu vadījis bez tiesībām, atkārtoti gada laikā. Braucis ar mašīnu, jo vēlējies to nogādāt līdz šoferim ar tiesībām. Pārbaudot mašīnu, vadītāja durvīs
atradies plastmasas trauks, bet kas tajā atradies, nezinot. Mašīnā atradies viens (lietas 5.lapa).
Tiesas sēdē /pers. B/ atzina savu vainu pārkāpumā un protokola saturam piekrita. Izdarīto nožēloja. Apstiprināja rakstveida
paskaidrojumā sniegto informāciju, papildus norādīja, ka šobrīd apmeklē kursus, lai iegūtu autovadītāja apliecību. Izteikt lūgumus un iesniegt
pierādījumus /pers. B/ nevēlējās.
Motīvu daļa
Uzklausījusi /pers. B/ paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese
atzīst, ka /pers. B/ ir izdarījis Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētu administratīvo pārkāpumu, t.i. /pers. B/ atkārtoti gada laikā ir
vadījis transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas).
Latvijas APK 149. 4 septītās daļas 1.punktā noteikts, ka par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo
arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām nepieciešams konstatēt:
- vai konkrētai personai nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir
atņemtas vai ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros);
- vai konkrētā persona ir vadījusi transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;
- vai konkrētā persona ir uzskatāma par transportlīdzekļa vadītāju.
Ceļu satiksmes likuma 1.panta 28.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli, tai skaitā
vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, vai apmāca vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli
sāk vadīt cita persona.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 26.pantam, transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli, pārvadāt pasažierus un kravu, individuāli apmācīt personas vadīt transportlīdzekļus un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa
vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to
vadītāju valsts reģistrā vai arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.
Pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas APK 243. 1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu
liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie
pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas
pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesnese administratīvajā lietā konstatē turpmāk minētos pierādījumus un lietas faktiskos apstākļus:
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431667 konstatēts fakts, ka 2020.gada 5.martā plkst.16.48, Jelgavā, pa Dambja ielu,
virzienā no Bebru ceļa uz Brigaderes ielas pusi, /pers. B/ vadīja automašīnu BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas, atkārtoti gada laikā (lietas 3.lapa).
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka /pers. B/ nav transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību, jo tās noteiktā kārtībā nav iegūtas (lietas 7.lapa).
No IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka /pers. B/ gada laikā
administratīvi sodīts četras reizes, no tām par analoga rakstura pārkāpumu, proti, pēc Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta, divas reizes –
2019.gada 3.oktobrī un 2020.gada 30.janvārī, par ko piemērots administratīvais arests uz deviņām diennaktīm un naudas sods 570 euro apmērā, kas
nav izpildīts (lietas 8.lapa).
Senāta Administratīvo lietu departaments vairākkārtīgi atzinis, ka vērtējot Latvijas administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošās pazīmes
izmantojama Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta judikatūra, kas saistīta ar personu saukšanu pie kriminālatbildības (skat. Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 23.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-501/2006 7.punktu, Senāta Administratīvo lietu
departamenta 2006.gada 9.marta spriedumu lietā Nr. SKA-61/2007 7.punktu).
Tādējādi, vērtējot „atkārtotības” jēdziena saturu, tiesnese secina, ka par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvi sodāmu pārkāpumu
atzīstams pārkāpums, kad persona tādu pašu administratīvo pārkāpumu gada laikā izdarījusi ne mazāk kā divas reizes, un ja iepriekšējā reizē,
pārkāpējam zinot, tas likumā noteiktajā kārtībā fiksēts (Krastiņš. U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs.
1.Vispārīgā daļa. 2007, 98. lpp.).
No minētā tiesnese secina, ka pārkāpumu /pers. B/ ir izdarījis atkārtoti gada laikā.
Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīks – transportlīdzeklis BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, saskaņā ar
Latvijas APK 257.panta pirmo un trešo daļu administratīvā pārkāpuma lietā nav izņemts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese atzīst, ka /pers. B/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš
konstatētajiem faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka viņš ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkta
pārkāpumu.
Tiesnese atzīst, ka ar administratīvajā lietā esošajiem pierādījumiem – administratīvā pārkāpuma protokolu PC Nr.431667, paša /pers.
B/ paskaidrojumiem, CSDD Informatīvās sistēmas datiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem,
kā arī citiem rakstveida pierādījumiem ir pilnībā pierādīta viņa vaina Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, proti, ir pierādīts fakts, ka /pers. B/ protokolā norādītajā laikā un vietā ir vadījis transportlīdzekli atkārtoti gada laikā bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktā kārtībā nav iegūtas.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas
garā, /pers. B/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punkta soda
sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un personas mantisko stāvokli,
proti, algotu darbu nestrādā, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese atzīst
izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu tiek atzīts, ka /pers. B/ gada laikā trešo reizi ir
izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru persona jau administratīvi sodīta. Konstatēto atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli tiesnese ņem vērā,
nosakot /pers. B/ piemērotā pamatsoda – administratīvā aresta, soda mēru.
Latvijas APK 31.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj administratīvā aresta piemērošanu, administratīvajā lietā nav konstatēti.
Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas
kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas tiesas nolēmums.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas APK 213., 243., 272., 274.- 275., 289.6.-289.7 ., 289.13 ., 289.16-289.18., 2991. un 317.pantu, tiesnese
nosprieda
1. Atzīt par vainīgu /pers. B/ Latvijas APK 149. 4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar
administratīvo arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu 570 euro apmērā.
2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.
3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.
Pilns nolēmums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 9.martā.
Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales
apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, iemaksājot to
šādā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.
Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.
Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Zemgales rajona tiesā 202.kabinetā.
Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.
Tiesnese I.Salaka