Court dismissed appeal against customs fine for counterfeit cigarettes infringing registered trademark rights.

Lieta Nr.129-0132/14

104AA-925-14/5

SPRIEDUMS

2014.gada 24.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese I.Vīgante,

tiesneši L.Šteinerte un G.Kveska

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par Sabiedrības ar ierobežotu atbildību

(turpmāk – SIA) /Nosaukums A/ (reģ. Nr./reģistrācijas numurs/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 201. 10 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu,

sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 26.maija

spriedumu, un

konstatēja

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitas kontroles punkta 0229 muitas maiņas vadītājs, 2013.gada 7.martā

plkst. 15.00 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. BJ 005146 /Nosaukums A/ reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/,

par to, ka /Nosaukums A/ ir pārkāpusi Eiropas Padomes 2003.gada 22.jūlija Regulas Nr. 1383/2003 (turpmāk – Regula

Nr.1383/2003) 16.panta un 9.panta nosacījumus, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK

201.10 panta trešajā daļā.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietnieka 2013.gada 26.marta lēmumu Nr.F07/BJ-005146

(turpmāk – Sākotnējais lēmums) nolemts SIA /Nosaukums A/ reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ pēc Latvijas APK 201. 10 panta

trešās daļas uzlikt naudas sodu 711,44 euro (Ls 500) apmērā un, konfiscēt, saskaņā ar 2012.gada 10.decembra mantu un

dokumentu apskates un izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās preces – cigaretes ar filtru “JIN

LING” 10 000 000 gab., kuras atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, K-2, Rīgā, LV-

1026.

Par Sākotnējo lēmumu /Nosaukums A/ iesniedza sūdzību.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores N.Jezdakovas 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr. 22.11/L-15631

(turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu Sākotnējo lēmumu, bet /Nosaukums A/ sūdzību noraidīt.

SIA /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedza sūdzību par Lēmumu.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (turpmāk – tiesa) 2014.gada 26.maija

spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet SIA /Nosaukums A/ sūdzība noraidīta.

Tiesa iestādes pamatojumu atzinusi par pareizu un pietiekamu, tāpēc, saskaņā ar Latvijas

APK 274.panta un 275.panta pirmās daļas noteikumiem, pievienojusies iestādes motivācijai un

to neatkārtoja. Tāpat tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatēja, ka iestāde

administratīvās liets izskatīšanas procesā iestādē būtu izdarījusi būtiskus procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.

S I A /Nosaukums A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) par Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 26.maija spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz

atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 26.maija spriedumu, izbeigt

administratīvā pārkāpuma lietu un atdot SIA /Nosaukums A/ vai kompānijai /Nosaukums B/

“JIN LING” markas cigaretes 10 000 000 gab. daudzumā, par kuru izņemšanu sastādīts

10.12.2012. VID MP MKP 0229 mantas un dokumentu apskates un izņemšanas protokols

administratīvajā pārkāpuma lietā.

Pēc sūdzības iesniedzējas ieskatiem, Lēmums ir atceļams un administratīvā pārkāpuma

lieta ir izbeidzama. Minētais sūdzības iesniedzējas uzskats ir pamatots ar sekojošiem

apsvērumiem.

1. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz

Latvijas APK 239.panta 7.punktu.

Cigaretēm JIN LING tika piemērota procedūra ievešana muitas noliktavā 2011.gada 27.oktobrī. Tādejādi muitas

režīms šīm cigaretēm bija piemērots 2011.gada oktobrī un muitas iestāžu rīcībā bija visa informācija par šo preci, līdz ar

ko, ja Lēmumā noteiktais pārkāpums būtu konstatējams, tad par tā izdarīšanas dienu būtu uzskatāms 2011.gada

27.oktobris.

Atsaucoties uz Latvijas APK 37.panta pirmo daļu, norāda, ka no tās izriet, ka, beidzoties administratīvā soda

uzlikšanas termiņam, nav tiesiska pamata skaidrot lietas apstākļus un vērtēt, vai notikumā ir administratīvā pārkāpuma

sastāvs, jo tas nerada nekādas tiesiskās sekas.

2. Sūdzības iesniedzējas darbībā ar cigaretēm JIN LING nav Latvijas APK 201. 10 panta trešajā daļā noteiktā

administratīvā pārkāpuma sastāva.

Atsaucoties uz Latvijas APK 201. 10 panta trešo daļu, norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK

243.panta pirmo un otro daļu, lai konstatētu administratīvā pārkāpuma sastāvu, jāpierāda, ka

sūdzības iesniedzējas uzglabātās cigaretes JIN LING ir kontrafaktas vai pirātiskas preces.

Turklāt, jāpierāda arī to, ka šīs cigaretes par kontrafaktām vai pirātiskām precēm atzīstamas

Latvijas APK izpratnē.

G a n 2013.gada 26.marta u n 2013.gada 19.jūnija VID lēmumos, gan tiesas lēmumā,

vienīgais pierādījums tam, ka cigaretes JIN LING ir kontrafakta prece ir SIA “BALTIJAS

TABAKAS FABRIKA” apstiprinājums. Gan iestāde, gan tiesa, nosakot sūdzības iesniedzējas

vainu inkriminētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vadās no nepārbaudītiem

pierādījumiem. Iestādes arguments, kuram pievienojās arī tiesa, ka sūdzības iesniedzējai pašai

jāsavāc pierādījumus, ceļot prasību tiesā, ir pretrunā ar vainas pierādīšanas principu, kas ir

līdzīgas ar krimināllikumā noteikto principu.

Cigaretēm JIN LING, kurām īpašnieks ir /pers. I/, ir likumīga izcelsme, un preču zīme reģistrēta starptautiskā

reģistrācijas datu bāzē ar Nr.963742. Tātad, vien šis apstāklis liecina, ka sūdzības iesniedzējas noliktavā uzglabātā prece nav

kontrafakts.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka SIA ,,BALTIJAS TABAKAS FABRIKA” ir uzņēmums, kas ražo cigaretes, un nav

uzskatāms par ekspertu intelektuālā īpašuma jautājumos, līdz ar ko tā apgalvojumus nav pamata uzskatīt par ekspertu

atzinumu kā pierādījumu Latvijas APK izpratnē.

Tiesai bija jāizvērtē vai VID ir ieguvis pierādījumu tam, ka cigaretes JIN LING ir kontrafakta vai pirātpreces.

Līdz ar to tiesa nav ievērojusi Latvijas APK 243.panta un 244.panta normas par pieļaujamiem pierādījumiem

administratīvā pārkāpuma lietā un to novērtēšanu, kā arī nav izpildīti Latvijas APK 237.pantā noteiktie lietvedības uzdevumi

administratīvo pārkāpumu lietās un netika noskaidroti Latvijas APK 272.pantā noteiktie apstākļi.

3.Cigaretes JIN LING nav uzskatāmas par kontrafaktām, pirātiskām vai viltotām precēm nedz Regulas Nr.1383/2003,

nedz Latvijas APK izpratnē.

Latvijas APK 201.10 panta trešajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi veido konkrēts un šī likuma

pantā nepārprotami noteiktais objekts - kontrafaktās vai pirātiskās preces.

Tiesa ir atzinusi, ka VID bija pietiekams pamats ar preču zīmes īpašnieka atzinumu atzīt, ka sūdzības iesniedzējas

noliktavās nodotās cigaretes par konrafaktām (sk. Lēmuma 5.lpp. piekto rindkopu).

Tiesību literatūrā ir norādīts, ka par kontrafakciju uzskata tādas preces izgatavošanu un/vai

pārdošanu, kas apzināti, ar iepriekšēju nodomu marķēta ar citai personai piederošu preču zīmi

(Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Patentu valde

AIPP, Latvijas nacionālās asociācija, 199, 192.lpp.)

Tiesas lēmumā ir atzīts, ka “preču zīme” “JING LING” ir reģistrēta Moldavā, ko pierāda Moldovas intelektuālā

īpašuma aģentūras tās īpašniekam /pers. I/ izsniegts attiecīgs Moldovas Republikas preču zīmes reģistrācijas sertifikāts Nr.

14445, kā arī saskaņā ar starptautiskās reģistrācijas datu bāzi WIPO esošo informāciju par preču zīmi Nr.963742

(822.punks par pamatreģistrāciju Moldāvā). Cigaretes JIN LING ražotājs ir akciju sabiedrība ,,TUTUN-CTC” (Moldāva).

Šīs cigaretes JIN LING tika izgatavotas pēc kompānijas ,,/Nosaukums C/ ” pasūtījuma, kurai preču zīmes “JIN LING”

izmantošanas tiesības piešķīra preču zīmes “JIN LING” īpašnieks /pers. I/”.

Tātad, atzīstot augstāk minēto, tiesai bija jānonāk pie secinājuma, ka cigaretes JIN LING nevar būt atzītas par viltoto

preci vai kontrafaktu, kā rezultātā nav pieļauta jebkāda nelikumīga SIA ,,BALTIJAS TABAKAS FABRIKA” piederošās

preču zīmes JIN LING izmantošana.

Bet tālāk tiesa nezināmu iemeslu dēļ izdara secinājumu, ka cigaretes ar preču zīmi JIN LING, kas ražotas akciju

sabiedrība ,,TUTUN – CTC”(Moldova, /adrese/) pārkāpj SIA „BALTIJAS TABAKAS FABRIKA” intelektuālā īpašuma

tiesības.” (sk. Lēmuma 4.lpp. pēdējo rindkopu).

Sūdzības iesniedzēja uzskata par nepamatotiem no Lēmumā teiktā izrietošus tiesas secinājumus, ka ja ir pārkāptas

preču zīmes īpašnieka tiesības sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, tad prece saskaņā ar Regulu Nr.1383/2003 ir

uzskatāma par viltotu preci un tas automātiski nozīme, ka tā ir kontrafaktā vai pirātiskā prece Latvijas APK izpratnē.

Atsaucoties uz likumu ,,Par preču zīmēm un ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm”(4.panta astotās daļas 2.punktu), kā

arī uz Preču zīmes likuma 27.panta pirmo daļu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka lai konstatētu, ka ar preces uzglabāšanu ir

pārkāptas preču zīmes īpašnieka tiesības, jākonstatē, ka preces uzglabāšanas mērķis ir tālāka šīs preces laišana tirgū.

Cigaretes JIN LING bija pieņemtas pagaidu uzglabāšanai sūdzības iesniedzējas muitas

noliktavā. Cigaretes JIN LING nav aplīmētas ar akcīzes markām, kas ir netiešs, bet pārliecinošs

pierādījums tam, ka tās nav domātas un nav derīgas laišanai brīvā apgrozībā Latvijā un šajā

lietā nav iegūti pierādījumi, kas apliecinātu pretējo.

Regulas Nr.1383/2003 mērķis ir nepieļaut tādu preču, ar kurām tiek aizskartas intelektuālā

īpašuma tiesības, laišanu brīvā apgrozībā tirgū un apkarot pretlikumīgas darbības.

Izskatot apvienotās lietas C-446/09 un C-495/09 Eiropas Savienības tiesa secināja, ka

jebkādas preces nevar tikt uzskatītas par “viltotām precēm” jeb “pirātprecēm” Regulas

Nr.1383/2003 izpratnē tāpēc vien, ka šīm precēm piemērota kāda muitas procedūra, jo ar to

vien, ka preces atrodas pagaidu glabāšanā muitas noliktavā, nevar aizskart intelektuālā īpašuma

tiesības. Preces aizskar vai pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības un tātad var tikt uzskatītas par

“viltotām precēm” vai “pirātprecēm”, ja ir iegūti pierādījumi tam, ka tās ir paredzētas laišanai

pārdošanā, proti, ja ir pierādīts, ka minētās preces ir tikušas pārdotas, tiek piedāvātas

pārdošanai vai tiek reklamētas, proti, ja tiek veikts komercdarījums – preces tiek laistas

pārdošanā.

Šajā sakarā sūdzības iesniedzēja vērš uzmanību tam faktam, ka cigaretes JIN LING ir

akcīzes preces, par kurām pirms to izlaišanas brīvā apgrozībā ir maksājams akcīzes nodoklis,

iegādājamas akcīzes markas un tās ir pienācīgi marķētas (ievērojot attiecīgās valsts regulējumu).

Cigaretes JIN LING nav aplīmētas ar akcīzes markām, kas ir netiešs, bet pārliecinošs

pierādījums par to, ka cigaretes JIN LING preces nav domātas un nav derīgas laišanai brīvā

apgrozībā Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tas vien, ka SIA “BALTIJAS TABAKAS

FABRIKA” ir reģistrēta preču zīme ar Nr. 883992, kura darbojas t.sk. Latvijā, un tika saņemts

šī uzņēmuma apstiprinājums par tās intelektuālā īpašuma pārkāpumu, nav pietiekošs

pierādījums tam, ka sūdzības iesniedzēja ar cigarešu JIN LING pagaidu uzglabāšanu savā

muitas noliktavā ir izdarījusi Latvijas APK 201. 1 0 panta trešajā daļā noteikto administratīvo

pārkāpumu.

Tātad nav pamata konstatējumam, ka notika SIA “BALTIJAS TABAKAS FABRIKA”

preču zīmes nelikumīga izmantošana, jo nenotika to uzglabāšana ar nolūku piedāvāt un izlaist

apgrozībā tirgū Latvijā.

No visa iepriekš minētā izriet, ka cigaretes JIN LING nav kontrafaktās vai pirātiskās

preces un, tādējādi, sūdzības iesniedzējas darbībā, uzglabājot cigaretes JIN LING, nav Latvijas

APK 201.10 panta trešajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma sastāva.

Uzskatot, ka cigaretes JIN LING ar SIA ,,BALTIJAS TABAKAS FABRIKA” ap liecinājumu atzītas par precēm,

kuras pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, VID secināja un Tiesa pievienojās šim secinājumam, ka ir pamats Regulas

Nr.1381/2003 16.pantā paredzēto ierobežojumu piemērošanai. Atsaucoties uz Regulas Nr.1383/2003 3.panta

1.apakšpunktu, sūdzības iesniedzēja iepriekš minēto secinājumu uzskata par nepamatotu.

Tādā veidā, ņemot vērā iepriekš izklāstītus apstākļus un pamatojoties uz Regulas Nr.1383/2003 3.panta

1.apakšpunktu, nav pamata attiecībā uz cigaretēm JIN LING piemērot Regulas Nr.1383/2003 normas, t.sk., šīs regulas

16.pantā noteiktus ierobežojumus to brīvai pārvietošanai un jebkādai darbībai ar tiem.

Tiesa, pievienojoties VID viedoklim, ka, ja BTF līdz 2012.gada 21.novembrim Latvijā neizmantoja preču zīmi JIN

LING un līdz ar to nav pamata konstatēt BTF intelektuālā īpašuma tiesības, tad sūdzības iesniedzējai bija jāiesniedz tiesas

spriedumu par preču zīmes Nr.883992 reģistrācijas atcelšanu. Šim viedoklim sūdzības iesniedzēja nepiekrīt un sava

viedokļa pamatošanai atsaucas uz PZ Likuma 27.panta otro daļu, 23. panta trešo daļu.

Tātad, nosakot vai ir preču zīmes nelikumīga izmantošana PZ Likuma izpratnē (t.i.

pārkāptas preču zīmes īpašnieka tiesības) bez jebkādām atrunām, ka tas būtu citā tiesvedībā

izšķirams jautājums, tiesai bija jānoskaidro un jāvērtē arī apstākli - vai SIA “BALTIJAS

TABAKAS FABRIKA” līdz 2012.gada novembrim bija uzsācis preču zīmes JIN LING faktisko

izmantošanu Latvijā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ievērojot, ka cigaretes JIN LING nav kontrafakta prece, jo tai ir likumīga izcelsme

un preču zīme ir lietota ar īpašnieku atļauju un to, ka cigaretes JIN LING nebija paredzētas laišanā apgrozībā Latvijā, var

pārliecinoši izsecināt, ka nav konstatējama Latvijas APK 201.10 panta trešajā daļā noteiktā administratīvā pārkāpuma

objektīvā puse un lieta izbeidzama.

4. Šī administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 8.punkta noteikumiem.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tiesa, norādot, ka nav pamata lietas izbeigšanai, nav vērtējusi sūdzības iesniedzējas

iesniegtus pierādījumus par ierosinātu kriminālprocesu Nr.11518003513, kas ir pamats izbeigt lietvedību šajā lietā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka minētais kriminālprocess ir uzsākts tieši par tiem pašiem apstākļiem un faktiem, kas

ir šīs lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā pamatā, proti, par cigarešu JIN LING ievešanu Latvijas Republikas teritorijā

un uzglabāšanu sūdzības iesniedzējas muitas noliktavā.

Tādejādi, šajā lietā pastāv arī apstākļi, kas atbilst Latvijas APK 239.panta 8.punktā

noteiktajam pamatojumam lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā, izbeigšanai.

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, secināms, ka Lēmumā norādītais administratīvais pārkāpums

nav noticis, nav tiesiskā pamata sūdzības iesniedzēju saukt pie administratīvas atbildības saskaņā ar LAPK 201.10 panta

trešo daļu, līdz ar ko Lēmums būtu atceļams un šī administratīva pārkāpuma lieta izbeidzama.

5. Ar Lēmumu ir noteikta izņemto cigarešu JIN LING 10000000 gab. konfiskācija. Šīs cigaretes pieder kompānijai

/Nosaukums B/ ., kura tos uzglabāja sūdzības iesniedzējas muitas noliktavā. Tādā veidā, ar Lēmumu ir aizskartas šīs

kompānijas mantiskās intereses un tā ir uzskatāmā par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā.

Pamatojoties uz šajā sūdzībā izklāstītiem apsvērumiem, sūdzības iesniedzēja uzskata, ka iepriekš minētās izņemtās

markas “JIN LING” cigaretes 10000000 gab. daudzumā, par kuru izņemšanu sastādīts 10.12.2012. VID MP MKP 0229

mantas un dokumentu apskates un izņemšanas protokols, nav konfiscējamas un tās jāatdod atpakaļ sūdzības iesniedzējai

vai kompānijai /Nosaukums B/ .

Valsts ieņēmumu dienests viedokli par sūdzību nav iesniedzis.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21 panta otro daļu, 2014.gada 8.augustā tika pieņemts lēmums par administratīvās

pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesu kolēģija (turpmāk – tiesu kolēģija), nekonstatē.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas

sūdzībā izteiktos argumentus, tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams

negrozīts.

Tiesu kolēģija, pārbaudījusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 26.maija sprieduma motivāciju,

atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Līdz ar to tiesu kolēģija, saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu,

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un to neatkārto.

Tiesu kolēģija konstatē, ka iesniegtā apelācijas sūdzība pēc būtības satur tos pašus argumentus, kurus ir vērtējusi un

pamatoti noraidījusi pirmās instances tiesa un iestāde savā Lēmumā, līdz ar ko nav pamata tos vērtēt atkārtoti.

Papildus, attiecībā uz sūdzības iesniedzējas argumentiem, tiesu kolēģija norāda sekojošo.

Latvijas APK 201. 10 panta trešajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) ir

noteikta atbildība par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu.

Tiesu kolēģijai, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošos pierādījumus kopsakarā ar pirmās

instances tiesas spriedumā un Lēmumā izdarītajiem secinājumiem un atzinumiem, nerodas šaubas par sūdzības iesniedzējas

vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 201.10 panta trešajā daļā.

Nepamatots un noraidāms ir sūdzības iesniedzējas arguments, ka lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 7.punktu, jo no

Lēmuma, kam ir pievienojusies pirmās instances tiesa, izriet, ka iestāde ir detalizēti norādījusi

sūdzības iesniedzējai, kādu apsvērumu dēļ izskatāmajā lietā nav piemērojams Latvijas APK

239.panta 7.punkts, kam tiesu kolēģija pilnībā pievienojas un to neatkārto.

Tāpat, g a n Lēmumā, gan tiesas spriedumā ir norādīts, ka izvērtējot administratīvā

pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, ir secināms, ka tie apliecina sūdzības iesniedzējas vainu

Latvijas APK 201. 10 panta trešajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, kam tiesu kolēģija

pilnībā pievienojas un to neatkārto.

Tiesu kolēģija uzskata par nepamatotu un noraidāmu sūdzības iesniedzējas argumentu, ka

šī administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta

8.punkta noteikumiem.

No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka tiesa ir pievienojusies Lēmuma motivācijai, un iestāde savā Lēmumā

uz sūdzības iesniedzējas argumentiem pamatoti ir norādījusi, ka 2013.gada 30.janvārī VID Muitas kriminālpārvaldes

amatpersona pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Kā izriet no 2013.gada 30.janvāra lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (1.sēj., l.l. 204-207), tad

kriminālprocess nav uzsākts, jo netika saskatītas Krimināllikuma 190.pantā, 191.pantā un 206.pantā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu sastāva pazīmes.

Ņemot vērā minēto, tiesu kolēģija uzskata, ka attiecībā uz sūdzības iesniedzēju nav piemērojami Latvijas APK

239.panta 8.punkta nosacījumi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādīto, ka cigaretes JIN LING nav uzskatāmas par kontrafaktām, pirātiskām vai

viltotām precēm nedz Regulas Nr.1383/2003, nedz Latvijas APK izpratnē, tiesu kolēģija norāda sekojošo.

Kontrafaktas jeb viltotas preces jēdziens skaidrots Regulas Nr.1383/2003 2.pantā.

Proti, minētā panta 1.punkta a) apakšpunkta (i) apakšpunkts noteic, ka viltotas preces ir preces, ieskaitot to

iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas ir likumīgi reģistrēta tādam

pašam preču veidam, vai preču zīme, kuru nevar atšķirt no likumīgi reģistrētas preču zīmes un kas tādējādi pārkāpj tiesību

subjekta tiesības atbilstoši Kopienas tiesību aktiem, kas ir izklāstītas Padomes 1993.gada 20.decembra Regulā 9EK)

Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi vai tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā muitas iestādēm ir iesniegts pieprasījums rīkoties.

Ņemot vērā minēto, tiesu kolēģija uzskata, ka kontrafaktas preces ir tādas preces, uz kurām ir izmantota preču zīme,

pārkāpjot preču zīmes izmantošanas noteikumus, t.i., bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas

ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuru nevar atšķirt no likumīgi reģistrētas preču zīmes.

Kā izriet no SIA “Baltijas tabakas fabrikas” akta par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem (1.sēj., l.l. 173), tad

SIA “Baltijas tabakas fabrika” ir preču zīmes “JIN LING” īpašniece saskaņā ar Preču zīmes apliecību Nr. 168987 un

starptautisko sertifikātu Nr. 883992, kurš darbojas arī Rumānijas teritorijā.[..] Muitas pārvaldes iesniegtās preču zīmes “JIN

LING” cigarešu paraugu, kas ražots AS “TUTUN-CTC” fotogrāfijās redzams, ka tās pilnīgi, līdz sajaukšanas līmenim,

atkārto to paciņas dizainu, kuru izmanto SIA “Baltijas tabakas fabrika”, kas aizsargāts ar starptautisko sertifikātu, tostarp arī

Rumānijas teritorijā.

No SIA “Baltijas tabakas fabrika” papildinājumiem pie akta par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem (1.sēj., l.l.

176) izriet, ka starptautiskajai preču zīmei Nr. 883992 ir piemērota aizsardzība vairākās valstīs, tai skaitā arī Rumānijas

Republikā un Latvijas Republikā. Uzskata, ka AS “TUTUN-CTC” ievestās cigaretes Latvijas Republikas teritorijā pārkāpj

SIA “Baltijas tabakas fabrika” tiesības uz preču zīmi Nr.883992 šajā valstī.

Ņemot vērā minēto, tiesu kolēģija uzskata, ka cigaretes “JIN LING” tiesiski un pamatoti ir atzīstas par kontrafaktām

precēm.

Pārējos sūdzībā ietvertos argumentus tiesu kolēģija nevērtē, ievērojot to, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir

norādījis, ka no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta, izriet tiesas pienākums argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti,

bet viņiem nav pienākuma detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts

izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (piem. skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010).

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu, 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas

1.punktu, tiesu kolēģija

nosprieda

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 26.maija spriedumu atstāt negrozītu, bet /Nosaukums A/ reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese I.Vīgante

Tiesneši L.Šteinerte

G.Kveska