Court orders bank to recover overdraft losses and legal costs from cardholder under contract terms.

Lietas arhīva Nr. C-06371-23/3

ECLI:LV:RPT:2023:0518.C771056722.4.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2023. gada 18. maijā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Zute,

Abrenes ielā 8, Rīgā, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 4. novembrī prasītāja AS “SEB banka” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ (iepriekšējais uzvārds /pers. B/) par

zaudējumu atlīdzināšanu.

[1.1] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas prasītājas labā zaudējumus EUR 4525,11 apmērā, tiesāšanās izdevumus EUR 415,64, nosakot tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1776., 1779., 1785., 1756., 1759. panta 2. punktu, 1760., 1765. pantiem.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka pušu tiesiskās attiecības tikušas nodibinātas 2010. gadā, kad prasītāja atbildētājai atvērusi norēķinu kontu.

Atbildētāja /datums/vērsās pie prasītājas ar pieteikumu par norēķinu (debeta) kartes izsniegšanu, piesaistot to norēķinu kontam. Parakstot pieteikumu

atbildētāja apliecināja, ka ir iepazinusies ar Norēķinu karšu līguma noteikumiem, tiem piekrīt. Pieteikuma iesniegšanas dienā bija spēkā Norēķinu kartes

līguma noteikumi fiziskām personām no 2015. gada 18. jūnija līdz 2017. gada 13. februārim. /datums/ prasītāja izsniedza atbildētājai maksājuma karti ar

derīguma termiņu līdz /datums/, atbildētāja apliecināja, ka karti ir saņēmusi, iepazinusies un piekrīt, apņemas pildīt Norēķinu kartes līguma noteikumus.

Norēķinu kartes līguma 11.9. punkts paredzēja, ka gadījumā, ja kartes lietotājs ir veicis darījumu, kura apmaksai nepietiek kontā pieejamo naudas

līdzekļu, tad pārtērētos naudas līdzekļus atbildētāja nekavējoties atmaksā prasītājai, ieskaitot nepieciešamo summu kontā. Neskatoties uz to, ka /datums/

atbildētājas kontā nebija pieejami naudas līdzekļi visu karšu darījumu veikšanai, laika posmā no /datums/līdz /datums/tikuši veikti 479 darījumi, kopējās

summas EUR 4685,06 apmērā. Darījumi veikti ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Atbilstoši Norēķinu kartes noteikumu 10.3. punktam prasītāja

apturēja kartes darbību. Atbildētāja atbilstoši Norēķinu kartes noteikumiem nav vērsusies pie prasītājas par kartes nozaudēšanu vai zādzību. Par

veiktajiem darījumiem ar karti prasītāja telefoniski informēja atbildētāju. Atbilstoši Norēķinu kartes noteikumiem atbildētājas pienākums ir patstāvīgi

sekot līdzi darījuma summām, uzraudzīt, lai darījumu kopējā summa kalendārā mēneša ietvaros nepārsniegtu kontā pieejamos naudas līdzekļus.

2017. gada 2. novembrī prasītāja iesniegusi tiesā pieteikumu par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, /datums/ prasītāja atbildētājai nosūtījis

brīdinājumu par neizpildītām saistībām, 2019. gada 14. jūnijā prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju par netaisnu iedzīvošanos. Ar Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesas 2020. gada 13. marta spriedumu prasība noraidīta.

Prasības pieteikumā prasītāja atsaucas uz Norēķinu kartes noteikumu 7.1. punktu, ka karti drīkst lietot tikai tā persona, kuras vārds, uzvārds un

paraksts ir uz kartes. Kartes lietotājam ir aizliegts nodot karti, kartes datus citām personām, šo noteikumu pārkāpums uzskatāms par kartes lietotāja

rupju nolaidību. Ievērojot noteikumu 15.3. punkta nosacījumus atbildētāja uzņēmusies visus zaudējumus, kas tai radušies arī ar neatļautiem darījumiem, ja

atbildētāja tīši vai rupjas nolaidības dēļ nav pildījusi kādu no noteikumu 7., 8., 9. sadaļā minētajiem noteikumiem.

Atbildētāja rupji pārkāpusi līguma noteikumus, labprātīgi nodevusi karti ar PIN kodu trešajai personai, tādējādi pilnā apmērā ir atbildīga par visiem

zaudējumiem, kas nodarīti prasītājai, veicot darījumus ar karti.

[2] 2022. gada 9. novembrī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2022. gada 9. decembrim.

Atbildētāja nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai pēc būtības paskaidrojumus par tiesā iesniegto prasības pieteikumu nav sniegusi.

[3] Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. panta pirmo daļu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā

2023. gada 18. maijā, par ko lietas dalībnieki informēti, tiesa 2022. gada 21. decembrī nosūtījusi paziņojumus prasītājai uz norādīto e-pastu, atbildētājai

uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Paziņojumā nosakot, ka datums, kad noteikta lietas izskatīšana rakstveida procesā, ir uzskatāms par nolēmuma

sastādīšanas datumu.

Ņemot vērā to, ka prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī pusēm

nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu, tiesa atzīst, ka puses Civilprocesa likuma 56. un 56.1 pantā noteiktajā kārtībā ir informētas par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā, kā arī noraidījums tiesnesim nav pieteikts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta prasībām aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies, atsaucies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus.

[4] Ņemot vērā to, ka atbildētāja nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus par tiesā iesniegto prasības pieteikumu, kā arī nav izteikusi iebildumus

pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tiesa atzīst par iespējamu lietā taisīt aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

[5] Iepazīstoties ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir

apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa

prasību apmierina pilnībā. Saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa, kā to noteic šā panta otrā daļa.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret

prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1402. panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Savukārt Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[6] Tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu EUR 4525,11 apmērā piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā, pamatojoties uz Civillikuma 1785.,

1770., 1773., 1775., 1776., 1779. pantiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada

15. decembra lēmumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās spēkā līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no pamatparāda un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem

tiesāšanās izdevumiem, kopējās summas EUR 4940,75 apmērā (Civillikuma 1753., 1756., 1765. pants), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Judikatūrā (sk. LR Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 14. februāra spriedumu lietā Nr. SKC-75; 2009. gada 25. novembra lēmumu lietā

Nr. SPC-111, 2013. gada 26. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC- 1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs,

līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem,

atbildētāja izteiktajiem iebildumiem, noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenama valsts nodeva EUR 415,64 par tiesā iesniegto prasības pieteikumu, ko prasītāja samaksājusi, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta otro daļu, 40. pantu, 42. panta pirmo daļu, 2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumiem

Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” apmierinot prasītājas prasību no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi,

t.i. ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā EUR 9.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 15., 41., 97., 189., 193. - 195. pantiem, 204.1, 208.1 - 208.5 pantiem, tiesa

no s pri e da :

apmierināt AS “SEB banka” prasību pret /pers. B/ par zaudējumu atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “SEB banka”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003151743 zaudējumus

EUR 4525,11 apmērā un tiesas izdevumus EUR 415,64, bet kopā EUR 4940,75 (četri tūkstoši deviņi simti četrdesmit euro un 75 centi), nosakot

atbildētājai 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Samaksa veicama AS “SEB banka”, norēķinu kontā Nr. LV52UNLA0091000904404.

Noteikt AS “SEB banka” tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas EUR 4940,75

par laiku līdz sprieduma izpildei, vienlaikus nosakot, ka saskaņā ar Civillikuma 1763. pantu procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,00 (deviņi euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C771056722. Dokumentu, kas apliecina ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, iesniegt tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas

sastādīšanas un pieejamības dienas tiešsaistes sistēmā, 2023. gada 18. maija, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese A.Zute