Court dismisses complaint against administrative penalty for speeding, upholding the decision despite procedural errors.

NORAKSTS

Lieta Nr.113010516

Lietas arhīva numurs 1-0001-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 14.februārī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese N.Pakule,

ar tiesas sēdes sekretāru N.Auniņu,

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/,

VP Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvei /persona D/

atklātā tiesas sēdē 2017.gada 6.februārī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/, dzimušas /datums/,

iesniegto sūdzību par VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka 2016.gada 29.jūlijā pieņemto lēmumu

Nr. 2827-P.

Aprakstošā daļa

2016.gada 22.augustā Dobeles rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par VP Zemgales reģiona pārvaldes

Tukuma iecirkņa priekšnieka 2016.gada 29.jūlijā pieņemto lēmumu Nr. 2827-P kurā norādīts, ka Lēmumu Nr.2827-P

pārsūdz pilnā apjomā, kā pieņemtu klaji nelikumīgi un neatbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem. Sākumā grib vērst tiesas

uzmanību tam apstāklim, ka sūdzību par LR leM VP Zemgales RP KPB PN PR vecākā inspektora Valsts

amatpersona2016.g.17.06. Lēmumu par viņa sodīšanu Nr. PC 187385 izskatīja tam nepilnvarota persona, viņš pieņemto

lēmumu pārsūdzēju LR leM VP Zemgales RP priekšniekam, kuram pašam arī bija sūdzība jāizskata, nevis jāizsniedz

pilnvara 2016.g.5.07. Nr.20/16-37211, pilnvaras kopija bija vismaz jāpievieno lietai, saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpuma kodeksa (turpmāk LAPK) 214.panta otrās daļas 1.punktu, šādu pilnvarojumu amatpersonai var izsniegt tikai

Valsts policijas priekšnieks. Lēmuma tekstā Priekšnieks /pers. E/ vairāk kārt sevi nelikumīgi dēvē par „Pārvaldi", bez

tiesībām to darīt un piesavināties augstākstāvošās institūcijas nosaukumu, tātad ir pārkāptas LAPK 206.panta noteiktās

prasības un ierobežojumi.

2016.gada 1.jūnijā ap plkst 12.00 vadījis transporta līdzekli /TL marka/pa šoseju Jelgava - Tukums, bet ātruma

ierobežojumu nepārkāpa, brauca ar pieļaujamo ātrumu. Kad viņam uzrādīja uz ceļa veikto videoierakstu, tad tur neko

saprast nevarēja bija tikai tumšs plankums uz kura atpazīt automašīnas mārku, nemaz nerunājot par numura zīmēm,

nevarēja. Ir notikusi kļūda un nofiksēta kāda cita automašīna. Izmantot šādas kvalitātes videoierakstu, kā pierādījumu nav

iespējams un Priekšnieka /pers. E/ atsauces uz to kā uz kādu pierādījumu ir klaji nelikumīgas un visnotaļ avantūrisms.

Policijas darbinieki pārkāpēju apvainoja, ka viņa automašīnā esot bijusi kāda neatļauta mērierīce, kura

signalizējusi par radara darbību, bet pārbaudīt automašīnu atteicās, tātad šis apvainojums nav ne ar ko apstiprināts, bet

policijas darbinieki par šādu apvainojumu pat neatvainojās.

Pie protokola sastādīšanas, pārkāpjot LAPK 248.panta piektās daļas noteikto, neviens no policijas darbiniekiem

tiesības, ietvertas LAPK 260.pantā, nenolasīja un tās neizskaidroja, bet tikai pateica kur parakstīties, tādejādi rupji pārkāpjot

pārkāpēja cilvēktiesības. Neviens arī neteica, ka pārkāpējs var rakstīt paskaidrojumu, sakot, ka visu varēs rakstīt vēlāk, savā

lēmumā šo apstākli sūdzības iesniedzējam par sliktu izmantoja priekšnieks /pers. E/.

Pats radara videoieraksts ir pievienots materiāliem klaji nelikumīgi, jo tā pievienošana bija jāfiksē pašā APP,

saskaņā ar LAPK 243.panta XV daļu, citādi šo pierādījumu nevar izmantot AP lietvedībā. Atsauce lēmumā uz to, ka

pārkāpējam šāds ieraksts ticis uzradīts vēl it ka fiksētajā pārkāpuma vietā nenozīmē, ka tas var likumīgi atrasties lietas

materiālos. Saskaņā ar likuma prasībām tam bija jāveic atbilstoša procedūra.

Materiālos atrodas kāda nelikumīgi pievienota AVS Nr.E0497V15 kopija, jo tās pievienošanai nav laboratorijas

rakstiskas atļaujas, kā tas ir noteikts pašā sertifikātā. Kopija arī ir apstiprināta nelikumīgi to darīja uz to nepilnvarota

persona, jo saskaņā ar MK 2010.g.28.09. Noteikumiem Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”

61.punktu, kopiju var apstiprināt ,,...organizācijas vadītājs, cita amatpersona, kas ir tiesīga pārstāvēt organizāciju...", nevis

policijas struktūrvienības lietvedības lietvede.

Kā redzams no pievienotās neapstiprinātās sertifikāta kopijas, izdotā uzlīme par atkārtoto verificēšanu neatbilst

M K 2006.g.05.12. Noteikumiem Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas

sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm" sadaļai III. Atkārtotās verificēšanas sertifikāti un atzīmes, punkta 13.prasībām - nav

norādītajā uzlīmē norādīts inspicēšanas institūcijas akreditācijas numurs un arī nav, atbilstoši prasībām, norādīts

verificēšanas laiks. Pie šādiem pārkāpumiem radaru autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei nav iespējams lietot un tā

rādījumi nav vērā ņemami un izmantojami ka pierādījums.

Lietas materiālos ir sastopami divi policijas darbinieku ziņojumi - datēti ar 2016.g.08.07., bet kā tie ir

parādījušies šajā lietā nav saprotams, jo nekādas norādes par to pievienošanu lietas materiāliem nav ne pašā AP protokolā,

ne Priekšnieka /pers. E/ lēmumā. Saskaņā ar LAPK 243.pantā noteikto šie ziņojumi lietas materiālos atrodas nelikumīgi un

nevar būt izmantoti par pierādījumiem.

2016.g. 17.06. Lēmumā APL Nr. PC 187385 kuru pieņēma VP Zemgales RP KPB PN PR vecākais inspektors

Valsts amatpersona, sadaļā „amatpersonas paraksts" ir salasāms ka šo lēmumu ir parakstījusi kāda - Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa persona. Tātad pats lēmums ir nelikumīgs un ir atceļams.

Ņemot vērā augstāk izklāstīto un vadoties no LAPK 288.panta, lūdz tiesu atcelt 2016.g.29.07. LR leM VP ZRP

Tukuma Lēmumu Nr.2827-P administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 187385, kā nelikumīgi pieņemtu un izbeigt

administratīvo lietvedību.

2016.gada 29.jūlijā VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka pieņemtajā lēmumā Nr. 2827-P

(administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC187385), norādīts, ka 2016.gada 1.jūnijā plkst. 12:06 Tukuma novadā, pa ceļu

Jelgava-Tukums 26 km, Tukuma virzienā, vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli TL marka/, reģistrācijas numurs /TL

numurs/ar fiksēto braukšanas ātrumu 137 km/h pie maksimāli atļautā 90 km/h. Fiksēts ar videoradaru Genesis II Select

™Nr. G2S 18645, iespējamā kļūdai +-3%. Ātrums pārsniegts par 42 km/h.

Par Ceļu satiksmes noteikumu 101.1.apakšpunkta prasību neievērošanu VP Zemgales RP Kārtības policijas

biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks /pers. J/ vadītājam /pers. A/ sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu PC 187385.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņam ir izskaidrotas Latvijas

APK 260. pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, izdarītā pārkāpuma

būtība. Iebildumus un pretenzijas nav izteicis. Atsevišķu rakstisku paskaidrojumu nav sniedzis.

2015.gada gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (spēkā ar 2016.gada

1.janvāri) (turpmāk tekstā - CSN) nosaka:

CSN 101.1.apakšpunkts nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst

pārsniegt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz

7,5 t, un autobusiem - 90 km/h.

Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta:

Latvijas Latvijas APK 149. 8panta divdesmit trešajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41

kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem,

kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt

sešdesmit līdz divsimt divdesmit euro.

Latvijas APK 272. pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var

saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums,

kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā..

2016.gada 17.jūnijā vecākais inspektors Valsts amatpersona, vadītāja /pers. A/ klātbūtnē izskatīja administratīvā

pārkāpuma lietu un saskaņā ar Latvijas APK 32.-37., 268.-2741.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma lēmumu

Nr. PC 187385, piemērojot viņam Latvijas APK 149.8 panta piecpadsmitās daļas sankcijā paredzēto sodu - uzlika

vadītājam naudas sodu divsimt euro apmērā.

Transportlīdzekļa /TL marka/ reģistrācijas numurs /TL numurs/ vadītājs /pers.C/Lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. PC 187385 parakstījis, iebildumus, pretenzijas nav norādījis.

2016.gada 30.jūnijā VP Zemgales reģiona pārvaldē ar Nr. 2827-P reģistrēta /pers. A/ (turpmāk tekstā arī -

Iesniedzējs) sūdzība, kurā viņš norāda, ka 2016.gada 17.jūnijā viņam ticis uzlikts naudas sods 200 euro administratīvā

pārkāpuma lietā PC 187385. Kad 01.06.2016. viņa auto apturēja policijas darbinieki, viņi nevarēja uzrādīt nekādus

pierādījumus, tam, ka /pers. A/ būtu pārsniedzis ātrumu. Viņi uzrādījuši video ierakstu, kurā neko nav saskatījis, mirklī, kad

tika fiksēts pārkāpums. Viņš tur nav atpazinis ne savas auto mašīnas mārku, ne numura zīmi, ne sevi pie stūres. Tāpēc

uzskata, ka ir notikusi kļūda, jo kad policijas darbinieki viņu apturējuši viņš braucis ar atļauto ātrumu, kurš video ir skaidri

redzams. Norādījis, ka pie protokola sastādīšanas policijas darbinieki nav izskaidrojuši viņam tiesības, tādējādi pārkāpjot

LAPK 260.pantu. Policijas darbinieki likuši protokolā divās vietās parakstīties. Neprasīja uzrakstīt paskaidrojumu, kā arī

izteicās, ka auto esot kaut kāds pīkstulis, kas esot brīdinājis pārkāpēju par policiju un radaru. Lai gan auto tāda ierīce nav

bijusi, jo policijas darbinieki to varēja viegli pārbaudīt, bet to nedarīja. Uzskata to par nepamatotu apvainojumu. Policijas

darbinieks tika pateicis, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas trīs darba dienu laikā Tukuma ceļu policijā pie priekšnieka. Kad

03.06.2016.ieradies pie inspektora Valsts amatpersona, viņš teicis, ka viss ir pareizi un viņu jāsoda. Iebildis jo nav juties

vainīgs, palūdzis, lai uzrāda ātrumu radara video ierakstu, uz ko saņēmis atbildi, ka tas ir iespējams, tikai ne uzreiz, lai

atbraucot 14.jūnijā, tad viss būšot sagatavots un visu varēšot apskatīt. Kad ieradies 14.06.2016., tad izrādījās, ka inspektors

J Punkstiņš ir mācībās un tajā dienā nebūšot. Nākošajā dienā sazvanījis/valsts amatpersona/ un sarunājis tikšanos

17.06.2016. Protams, ka viņš neatvainojās, ka nebija 14.06.2016. Kad atbraucis 17.06.2016. inspektors Valsts amatpersona

uzlicis sodu 200 euro un parādīja video, ka tur viss skaidri redzams, lai gan viņš nav tam piekritis un lūdzis, lai izsniedz

video ierakstu, kā arī visu materiālu kopijas. Uz to viņš atbildējis, ka ir jāraksta iesniegums Tukuma policijas priekšniekam,

lai izsniegtu ierakstu un teicis, ka lietas materiāli neesot vajadzīgi, jo tur nekas priekš viņa derīgs neesot. Radara video

ieraksts nebija pievienots pie administratīvās lietas materiāliem Nr. PC 187385, to nevar izmantot kā pierādījumu. Netika

izsniegtas administratīvā pārkāpuma lietas materiālu Nr. 187385 kopijas, saskaņā ar LAPK 260.panta otrās daļas

noteikumiem. Uzskata, ka uzliktais administratīvā pārkāpuma sods ir nelikumīgs. Lūdz atcelt 2016.gada 17.jūnija lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 187385

Latvijas APK 286. panta otrā daļa nosaka, ka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Izskatot /pers.C/ administratīvā pārkāpuma lietu, Pārvalde secināja, ka lietā nav strīda par to, ka Iesniedzējs

2016.gada 1.jūnijā plkst. 12:06 Tukuma novadā, pa ceļu Jelgava-Tukums 26 km, Tukuma virzienā, vadīja transportlīdzekli

/TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/.

Lietā ir strīds par to, vai ir pietiekami pierādījumi, lai varētu izdarīt secinājumus par to, ka /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli ar fiksēto ātrumu 137 km/h (radara pieļaujamā kļūda ± 3 %), ņemot vērā mērierīces pieļaujamo kļūdu,

faktiskais braukšanas ātrums 132 km/h, pie maksimāli atļautā braukšanas ātruma 90 km/h, tādējādi pārsniedzot ātrumu par

42 km/h un vai viņam piemērotais sods ir likumīgs un pamatots.

Latvijas APK 243. panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā

pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1pants paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo

pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām,

eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā

arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola

koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā.

Proti, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju

kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (skat. Augstākās tiesas

Senāta2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr. SKA - 571/2006 8.punkts).

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, iestādei ir pienākums iegūt un Latvijas APK

noteiktajā kārtībā nostiprināt pierādījumus, kas paliecina personas prettiesisku, darbību (bezdarbību), vainu. Pierādījumi ir

pietiekami, ja tie izslēdz objektīvas šaubas par šādas prettiesiskas, darbības (bezdarbības) izdarīšanu. Iestādei jāiegūst

pierādījumi un jānostiprina tādā veidā, kas skaidri un nepārprotami uzrāda personas darbību (bezdarbību), kas veido

notikumu (pārkāpuma objektīvo pusi).

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir fakti, uz kuru pamata tiek

konstatēti lietas apstākļi. Fakti tiek konstatēti gan ar pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojumiem, gan

liecinieku liecībām, gan tehniskajiem līdzekļiem. Likumdevējs nav noteicis, ka kādam no faktu konstatēšanas līdzekļiem ir

priekšrocība attiecībā pret citu līdzekli (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 12.maija sprieduma lietā

Nr.A42444905 (143/AA43-0234-08/10) 16.punktu).

Apstrīdētais Protokols PC 187385 un lēmums PC 187385 ir pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu

101.1.apakšpunktu un Latvijas APK 149.8panta piecpadsmito daļu.

Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149. 8panta

piecpadsmito daļu, nepieciešams konstatēt, ka personas vadītā automašīna pārsniegusi pieļaujamo braukšanas ātrumu

vismaz par 41 km/h. Turklāt no šīs tiesību normas arī izriet, ka persona ir saucama pie administratīvās atbildības gan tad, ja

pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, gan tad, ja tas izdarīts apzināti - ar nodomu.

Pārkāpuma objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu konstatē, izvērtējot lietā esošos pierādījumus.

Pārvalde lietā, bez /pers. A/ sūdzības konstatē šādus pierādījumus: Administratīvā pārkāpuma protokolu PC

187385; Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā PC 187385; ātruma mērīšanas iekārtas Genesis II Select ™ Nr. G2S

18645 atkārtotās verificēšanas sertifikātu Nr. E0497V15 (derīguma termiņš 2016.gada 13.septembris), policijas darbinieku

/pers. J/ un /pers. T/ ziņojumi, videoieraksts, IeM IC izdrukas.

Sūdzības izskatīšanas gaitā detalizēti tika pārbaudīti administratīvās lietas materiāli, izvērtēti kārtībnieka /pers. J/

un /pers. T/ dienesta ziņojumi par pārkāpuma fiksēšanas apstākļiem, kā arī izvērtēti /pers. A/ minētie argumenti.

Lai konstatētu, vai Iesniedzējs pamatoti sodīts par Latvijas APK 149. 8panta piecpadsmitajā daļā paredzēto

pārkāpumu, jānoskaidro, vai Iesniedzēja vadītās automašīnas braukšanas ātrums tika noteikts atbilstoši spēkā esošajam

tiesiskajam regulējumam.

Transportlīdzekļa ātruma kontroles kārtību reglamentē Ceļu satiksmes likuma 43. 4 pants, kas nosaka, ka

noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm. Savukārt prasības

mērierīcēm nosaka likums “Par mērījumu vienotību Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 40 “Par valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” un Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr.

981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem verificēšanas atzīmēm” (turpmāk - MK

noteikumi Nr. 981). No minētajiem normatīvajiem aktiem secināms, ka ātruma mērījuma rezultāts ir leģitīms, ja šo mērījumu

veic Valsts policijas amatpersona ar ātruma kontroles ierīci, kas atbilst mērierīcēm noteiktām prasībām. Tikai šādiem

nosacījumiem atbilstošs ātruma mērījums atzīstams par pieļaujamu braukšanas ir pierādīšanas līdzekli.

No lietas materiāliem izriet, ka ātrums mērīts ar mērīšanas līdzekli Genesis II Select G2S 18645. Iesnieguma

izskatīšanas laikā no VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas nodaļai pieprasīts minētās mērierīces atkārtotās verificēšanas

sertifikāts, kura kopija ir pievienota (atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr. E0497V15), derīguma termiņš 2016.gada

13.septembrim. Ievērojot minēto, ar mērierīci Genesis II Select ™ Nr. G2S 18645 fiksētais iesniedzēja vadītās automašīnas

ātrums ir uzskatāms par pieļaujamu pierādījumu lietā, jo tas ir sertificēts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un atbilst

MK noteikumu Nr. 981 prasībām. Līdz ar ko minētās mērierīces mērījums ar darbam derīgu mērierīci ir tiesiski iegūts

pierādījums lietā un nav pamata apšaubīt minētās mērierīces mērījumu precizitāti.

Konkrētajā gadījumā, Pārvalde secina, ka Iesniedzējam, pēc pārkāpuma izdarīšanas, viņam neaizbraucot no

pārkāpuma izdarīšanas vietas, tika sastādīts protokols, kuru viņam uzrādīja viņš ir parakstījis, protokolā pretenzijas un

iebildumus nav norādījis - tai skaitā nav norādījis, ka nav izskaidrotas tiesības. Atsevišķu rakstisku paskaidrojumu nav

sniedzis.

Pārvaldes ieskatā, ja personai tiek inkriminēts pārkāpums, iebildumu vai apstākļu paskaidrojuma norādīšana

administratīvā pārkāpuma protokolā ir loģiska un saprotama personas reakcija, turklāt lietas materiālos nav pierādījumu, kas

norādītu uz to, ka Iesniedzējam bijuši kādi šķēršļi, lai pēc protokola noformēšanas viņš norādītu uz faktiskajiem apstākļiem,

ierakstot tos protokolā vai rakstveida paskaidrojumā. Konkrētajā gadījumā Pārvaldes ieskatā Iesniedzējam bija iespējams

paskaidrojumu sniegt arī ierodoties pie vecākā inspektora rakstot uz vietas vai iesniedzot jau iepriekš sagatavotu

paskaidrojumu. Kā norādījusi Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa savā 2009.gada 15.decembra spriedumā

Nr.A42499107), ja persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas

apstākļu izklāstu sīkā paskaidrojumā. Sniegt paskaidrojumus ir pārkāpēja tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs

nevar atsaukties uz saviem pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kad

personai vēl nav bijis laika izdomāt sev izdevīgāku versiju.

Protokola sadaļā par “protokola eksemplāru saņemšanu” /pers. A/ ir parakstījies protokola eksemplāru saņēmis.

Iesniedzējam tika izsniegts protokola eksemplārs un viņš iepazinās ar tā saturu. Apturētā transportlīdzekļa vadītājam tika

izskaidrots, ka pārkāpts atļautais braukšanas ātrums, tika uzrādīts video. Uz Iesniedzējam izsniegtā Administratīvā

pārkāpuma protokola eksemplāra otras puses ir norādīts arī Latvijas APK 260.pants. Pārvalde arī norāda, Latvijas APK ir

publiski pieejam likums, līdz ar ko sūdzības Iesniedzējs varēja ar šīm normām iepazīties. Ceļu satiksmes dalībniekam -

jebkurai personai, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē, ir tiesības zināt savas tiesības, taču šai personai ir

pienākums arī pašai interesēties par savām tiesībām un pienākumiem. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma

2.pants noteic, ka oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša, neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā

publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Vadītājam tika paskaidrots, ka uz protokola izskatīšanu un

lēmuma pieņemšanu jāierodas Tukuma iecirknī pie vecākā inspektors (priekšnieka). Sūdzības iesniedzējs ir izmantojis savas

tiesības uz lēmuma apstrīdēšanu (lēmumā ir norādīta pārsūdzēšanas iestāde), iesniedzot sūdzību VP Zemgales reģiona

pārvaldei. Tādējādi, Pārvaldes ieskatā, nav aizskartas un pārkāptas personas tiesības, kas noteiktas Latvijas APK 260.pantā.

Iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka 17.06.2016. inspektors Valsts amatpersona uzlicis sodu 200 euro un parādīja

video, ka tur viss skaidri redzams, lai gan viņš nav tam piekritis un lūdzis, lai izsniedz video ierakstu, kā arī visu materiālu

kopijas. Uz to viņš/valsts amatpersona/) atbildējis, ka ir jāraksta iesniegums Tukuma policijas priekšniekam, lai izsniegtu

ierakstu un teicis, ka lietas materiāli neesot vajadzīgi, jo tur nekas priekš viņa (/pers. A/) noderīgs neesot.

Latvijas/pers. K/ 260.panta otrā daļā nosaka, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā

personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem,

izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt

lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Pārvalde konstatē, ka Iesniedzējam izsniegts gan protokols, gan lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, vairāk

kārtīgi - gan uz ceļa, gan kabinetā uzrādīts video ieraksts, un Iesniedzējam tika pateikts, ka, lai saņemtu ierakstu jāraksta

iesniegums. Saskaņā ar Valsts policijas Pavēli Nr. 3060 “Par ierobežotas informācijas sarakstu” 1.pielikuma 1.12.punktu

administratīvā pārkāpuma lietas materiāli ir Ierobežotas pieejamības informācija. Pavēle arī paredz, ka ierobežotas

pieejamības informācijas pieprasījumu iesniedz rakstveidā. Ierobežotas pieejamības informāciju izsniedz ar Valsts policijas

priekšnieka, viņa vietnieka vai Valsts policijas teritoriālās pārvaldes priekšnieka atļauju. Ņemot vērā iepriekš minēto, /valsts

amatpersona/arī norādīja, ka uzrakstot iesniegumu tiks izsniegti lietas materiāli. Tādējādi, pēc rakstiska iesnieguma

iesniegšanas, būtu tikusi nodrošināta iespēja saņemt administratīvā pārkāpuma lietas materiālu kopijas (iesniegumu uzrakstot

kaut vai tūlīt uz vietas).

Sūdzībā norādīts, ka policijas darbinieki izteicās, ka auto esot kaut kāds pīkstulis, kas esot brīdinājis par

policiju un radaru. Lai gan auto tāda ierīce nav bijusi, jo policijas darbinieki to varēja viegli pārbaudīt, bet to nedarīja.

Uzskata to par nepamatotu apvainojumu.

Pārvalde administratīvā pārkāpuma lietā nekonstatē nekādas norādes (objektīvi pārbaudāmas) par to, ka šāds

“izteikums” ir bijis izteikts.

Sūdzībā norādīts, ka policijas darbinieki uzrādījuši video ierakstu, kurā Iesniedzējs neko nav saskatījis, mirklī,

kad tika fiksēts pārkāpums. Viņš tur nav atpazinis ne savas auto mašīnas mārku, ne numura zīmi, ne sevi pie stūres. Tāpēc

uzskata, ka ir notikusi kļūda, jo kad policijas darbinieki viņu apturējuši, viņš braucis ar atļauto ātrumu, kurš video ir skaidri

redzams.

Protokola sadaļā pārkāpuma būtība norādīts, ka 2016.gada 1.jūnijā pīkst. 12:06 Tukuma novadā, pa ceļu

Jelgava-Tukums 26 km, Tukuma virzienā, vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL

numurs/ ar fiksēto braukšanas ātrumu 137 km/h pie maksimāli atļautā 90 km/h. Fiksēts ar videoradaru Genesis II Select ™

Nr. G2S 18645, iespējamā kļūdai 3%. Ātrums pārsniegts par 42 km/h.

Kārtībnieks /pers. J/ dienesta ziņojuma norāda, ka “...2016. gada 1 .jūnijā no plkst. 08:00 līdz plkst. 20:00 veicu

dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru/pers. T/. Tika veikta satiksmes drošības kontrole apkalpojamā teritorijā,

saskaņā ar dislokācijas plānu, ar dienesta transportlīdzekli/TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Ātruma

kontrole tika veikta uz autoceļa Jelgava -Tukums. Ceļš bija labi pārredzams, satiksme nebija intensīva un laika apstākļi labi.

Ap pīkst. 12:06 tika ievērots, ka pa ceļu Jelgava -Tukums, 26. km., Tukuma virzienā pārvietojās transportlīdzeklis, kuram

tika fiksēts braukšanas ātrums 137 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 90 km/h. Ātrums tika fiksēts ar videoradaru

“Genesis II Select TM ” Nr. G2S 18645. Konkrētajā gadījumā kļūdīties nebija iespējams, jo nekādu šķēršļu, kas traucētu

radara rādījumu nebija un ātrums tika fiksēts vienīgajam tobrīd pretī braucošajam transportlīdzeklim. Transportlīdzeklis

/TL marka/ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ tika apturēts. Piegāju pie vadītāja un izskaidroju pārkāpumu -atļautā

braukšanas ātruma pārkāpšana 137 km/h. Vadītājs tika informēts, ka ir videoieraksts par pārkāpuma faktu. Video ieraksts

vadītājam arī tika uzrādīts. Pie dokumenta pārbaudes tika konstatēts, ka transportlīdzekli vada /pers. A/. Par pārkāpumu

sastādīju administratīvā pārkāpuma protokolu PC 187385. Ar protokolu iepazīstināju vadītāju, izskaidrojot arī tiesības.

Protokolā tika norādīts, ka lēmuma pieņemšanai ir jāvēršas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī,

kas tika izskaidrots arī mutiski. Protokolu vadītājs parakstīja, nekādus iebildumus protokolā nenorādīja un es izsniedzu

viņam ?rotokola eksemplāru”.

Arī jaunākais inspektors/pers. T/ziņojumā norāda analoģiskus lietas faktiskos apstākļus, kas attiecas uz

transportlīdzekļa /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /TL numurs/ ātruma mērījuma ar radaru un tās apturēšanu.

Ar radara rādījumu (radara iekārta iebūvēta) var iepazīties pieejot pie dienesta transportlīdzekļa, kur arī

videoierakstā ir redzams pārsniegtais ātrums. Policijas darbinieki saskaņā ar Valsts policijas 2010.gada 22.februāra

noteikumu Nr.5 „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes

uzraudzības jomā” 107.punktu. Norīkojumam ir pienākums uzrādīt transporta līdzekļa vadītājam (ja to lūdz ar videosistēmu

veikto video ierakstu, izņemot, ja uzrādīt ierakstu nav iespējams, par to izdarot attiecīgu atzīmi administratīvā pārkāpuma

protokolā.

Sūdzībā norādīts, ka radara video ieraksts nebija pievienots pie administratīvās lietas materiāliem Nr. PC

187385, to nevar izmantot kā pierādījumu. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Pārvalde konstatē, ka

Iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka policijas darbinieki rādījuši video ierakstu, policijas darbinieku dienesta ziņojumos arī

norādīts, ka ieraksts uzrādīts. Tādējādi jau tūlīt pēc pārkāpuma aizdarīšanas, tika uzrādīts video ieraksts. Videoieraksts

glabājas dienesta transportlīdzekļa video radara ieraksta sistēmā, no kuras nepieciešamības gadījumā pievienojams

administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.

Pārvalde, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, no VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas

nodaļas pieprasīja videoierakstu par pārkāpumu (pievienots administratīviā pārkāpuma lietas materiāliem).

Veicot videoieraksta pārbaudi, kas uzņemts 2016.gada 1.jūnijā no plkst. 12:05:50 līdz plkst. 12:07:24 ar dienesta

transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/. I konstatēts, ka ar dienesta transportlīdzeklī uzstādīto

stacionāro uzstādīto mērierīci Genesis 1 Select™ Nr.G2S 18645 braucošo transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrole

tiek veikta uz ceļa Jelgava-Tukums, transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas Tukuma virzienā. Transportlīdzekļa braukšanas

ātruma kontrole tiek veikta no kustībā esoša dienesta transportlīdzekļa. Videoieraksta kreisajā apakšējā stūrī redzams

uzraksts "PRIEKŠA", kas nozīmē, ka ieslēgta priekšējā video kamera. Kreisajā augšējā stūrī redzams fiksētais ātrums.

Labajā apakšējā stūrī redzams datums 01.06.2016. un laiks. Ir diennakts gaišais laiks, bez nokrišņiem. Ceļš labi pārskatāms

Videoierakstā redzami pretī (dienesta transportlīdzeklim) viens aiz otra braucošie transportlīdzekļi. Satiksme nav intensīva.

Videoierakstā redzams, ka tuvojas divi transportlīdzekļi, plkst. 12:06:11 pirmajam transportlīdzeklim ātruma rādījums

kreisajā augšējā stūrī ir 76km/st, 77km/st, pēc tam 78 km/st km/st. Plkst. 12:06:55 otrajam transportlīdzeklim 80 km/st.

Redzams, ka aiz šī transportlīdzekļa vairāk tuvu braucošu transportlīdzekļu nav. Pēc tam plkst 12:26:20 ātruma rādījums 0.

Plkst. 12:06:29 redzams, ka tālumā parādās transportlīdzekļa gaismas un plkst. 12:06:31 transportlīdzeklim, kurš brauc pretī

tiek fiksēts ātrums 137 km/h. No videoieraksta arī redzams, ka tas ir vienīgais policijas transportlīdzeklim pretī braucošais

transportlīdzeklis. Plkst. 12:06:43 redzams, ka policijas transportlīdzeklis nogriežas uz ceļa nomales un apstājas. Pīkst.

10:27:52 videoieraksta beigas.

Pārvalde no videoieraksta konstatē, ka videoierakstā fiksētā pārkāpuma laiks sakrīt ar Protokolā - lēmumā

norādīto pārkāpuma izdarīšanas laiku. Konstatē, ka ceļa posms policistiem bija labi pārskatāms, šķēršļi vai citi

transportlīdzekļi, kuri varētu traucēt ātruma mērījumam nav bijuši. Tāpat video ierakstā skaidri redzams, ka ātruma

mērījums 137 km/h uzrādās līdz ar transportlīdzekļa parādīšanos. Videoierakstā nevar konkrēti saskatīt transportlīdzekļa

mārku un valsts reģistrācijas numuru bet redzams, ka tas ir apvidus auto (Iesniedzējs pārvietojās ar transportlīdzekli /TL

marka/). Videoierakstā ir redzams fiksētais ātrums, laiks un datums, kurā tika veikta ātruma fiksācija, kā arī tas, ka

transportlīdzeklis, ir vienīgais kurš tobrīd pārvietojas pretī dienesta transportlīdzeklim. Pārkāpums notika diennakts gaišajā

laikā, labi laika apstākļi - bez nokrišņiem, un pie šādiem apstākļiem, Pārvaldes ieskatā nav šaubas, ka konkrētajā gadījumā

policijas darbiniekam nebija grūti precīzi identificēt to vienīgo transportlīdzekli, kas konkrētajā laikā un vietā pārkāpa atļauto

braukšanas ātrumu. Pārvaldes ieskatā, no protokola, ziņojuma un videoieraksta, secināms, ka protokolā - lēmumā norādītajā

laikā un vietā, pa ceļu pārvietojas viens transportlīdzeklis un Pārvaldei nerodas nekādas šaubas, ka tas ir Iesniedzēja

transportlīdzeklis. Tas, ka pēc tam transportlīdzeklim pietuvojoties tika fiksēts arī cits ātrums Pārvaldes ieskatā ir loģiski, jo

ievērojot pretim braucošo dienesta transportlīdzekli vadītāji samazina braukšanas ātrumu. Pārvalde secina, ka atbilstoši

Valsts policijas 2010.gada 22.februāra noteikumu Nr.5 „Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās

kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā”, 102.punktam policijas darbinieks ir uzrādījis radara mērījumu. Kā

arī saskaņā ar 107.punktu uzrādījis arī ar videosistēmu veikto video ierakstu.

Lai gan policijas darbinieku liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par

absolūti ticamām un neapstrīdamām, Iestādes ieskatā policijas darbinieku paskaidrotajam par notikumiem, kas risinājušies

tiem, pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir

snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada

3.decembra sprieduma lietā AA 13-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā 666-05/5 15.1.punktu,

2008.gada 18.februāra spriedums lietā Nr. 143/AA43-0201-08/10 5.3. punkts). Pārvaldei nav pamata apšaubīt policijas

darbinieka sniegto lietas apstākļu izklāstu un mērījumu, jo nav iespējams saskatīt saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu

tam, kāpēc lai policijas darbinieks konkrētajā gadījumā norādītu nepareizu ātrumu transportlīdzeklim. Nav konstatēti arī

apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti. Izskatāmajā gadījumā radara mērījums tika fiksēts gan

Protokolā - lēmumā, gan videoierakstā, kā arī /pers. J/ un /pers. T/ ziņojumos. Konkrētajā gadījumā lietā nav saskatāms

neviens apstāklis vai iemesls, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieks, sniedzot ziņas dienesta ziņojumā, būtu kļūdījies vai

apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, jo policijas darbinieka teikto apstiprina arī video ieraksts. Līdz ar to, Pārvalde uzskata, ka

nav pamata apšaubīt kārtībnieka /pers. J/ un jaunākā inspektora/pers.T/ sniegto ziņu patiesumu par faktiskiem lietas

apstākļiem. Pārvalde lietā nekonstatē apstākļus, kuru dēļ policijas inspektora ziņojumā norādītais būtu apšaubāms vai

nebūtu ticams.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. panta otro daļu Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma

lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Pārvalde norāda, ka atbilstoši Latvijas APK 243.pantam vērtē visus lietā esošos pierādījumus kopumā, proti,

administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu, Iesniedzēja paskaidrojumus, policijas inspektoru dienesta ziņojumus,

mērierīces rādījumu un verificēšanas sertifikātu, kā arī videoierakstu u.c.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus Pārvalde konstatē, ka:

Administratīvā pārkāpuma protokolā PC 187385 un Lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā PC 187385 ir

norādīts, ka transportlīdzeklim tika fiksēts braukšanas ātrums 137 km/h. Protokolā PC 187385 kārtībnieks /pers. J/ no

fiksētā braukšanas ātruma ir atrēķinājis pieļaujamo radara kļūdu (radara pieļaujamā kļūda ± 3 %) un konstatējis, ka sūdzības

Iesniedzēja braukšanas ātrums pārsniedzis par 42 km/h.

Administratīvā pārkāpuma protokolā PC 187385 un Lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā PC 187385

norādīto apliecina policijas inspektoru /pers.J/ un /pers. T/ dienesta ziņojums.

Ātrums tika fiksēts ar šim nolūkam paredzēto braukšanas ātruma kontroles mērierīci Genesis II Select™

Nr.G2S 18645, kas arī fiksēts Administratīvā pārkāpuma protokolā PC 187385 un Lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā

PC 187385.

Lietas materiāliem pievienots braukšanas ātruma kontroles mērierīces G2S 18645 atkārtotās verificēšanas

sertifikāts Nr. E0497 VI5 (derīguma termiņš 2016.gada 13.septembris, kas arī fiksēts Administratīvā pārkāpuma protokolā

PC 187385 un Lēmumā administratīvi pārkāpuma lietā PC 187385.

Lietas materiāliem pievienots Genesis II Select™ Nr.G2S 18645 videoiekārtā ierakstīts video ieraksts.

Pārvalde secina, ka ar konkrētajā lietā esošiem pierādījumiem - Administratīvā pārkāpumi protokolu PC 187385,

kas sastādīts pamatojoties uz mērierīces Genesis II Select ™ Nr. G2S 18645, mērījuma pamata, mērierīces verifikācijas

sertifikāta kopiju, policijas darbinieku /pers. J/ un /pers. T/ dienesta ziņojumiem, un videoieraksta - var konstatēt Iesniedzēja

vainu CSN 101.1.apakšpunkta prasību pārkāpumā. Līdz ar to Iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko

paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 149.8panita piecpadsmitajā daļā, proti, Iesniedzējs 2016.gada 1.jūnijā plkst.

12:06 Tukuma novadā, pa ceļa Jelgava-Tukums 26 km, Tukuma virzienā, vadīja transportlīdzekli /TL marka/, reģistrāciju

numurs /TL numurs/ ar fiksēto braukšanas ātrumu 137 km/h pie maksimāli atļautā 90 km/h. Fiksēts u videoradaru Genesis

II Select ™Nr. G2S 18645, iespējamā kļūdai 3%. Ātrums pārsniegts par 64 km/h.

Administratīvā soda mērķis, saskaņā ar Latvijas APK 22. pantu, ir audzināt personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiesību pārkāpējs un citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu ir noteikti Latviju APK 32. pantā. Saskaņā

ar šā panta pirmo daļu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingri, saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīviem pārkāpumiem.

Latvijas APK 31.panta otrā daļa nosaka, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ceļu satiksme ir joma ar paaugstinātu bīstamību visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kur ievērot noteikumus bez

jebkādām atkāpēm ir īpaši svarīgi, un uz ko norādīts Ceļu satiksme likuma 19. pantā. Pārvaldes ieskatā, ātruma pārkāpums,

nekādi nav atzīstams par maznozīmīga Pārvalde norāda, ka pieļaujamā braukšanas ātruma neievērošana ir pārkāpums ar

sevišķi augstu bīstamības pakāpi. Neievērojot atļauto braukšanas ātrumu, ikvienā gadījumā pastāv potenciāls apdraudējums

gan pašam vadītājam, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Pieļaujamā braukšanas ātruma pārsniegšana,

līdzīgi kā transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ir visbiežāk konstatētie iemesli,

kuru dēļ notiek ceļu satiksmes negadījumi. Pārvaldes ieskatā, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas konstatēšana un

vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu

piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir pārkāpušas atļauto braukšanas

ātrumu, likumdevējs ir panācis vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot

administratīvos sodus. Konkrētajā gadījumā Iesniedzējs par vairāk kā 40 km pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu.

Savukārt braukšanas ātruma ierobežojuma mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes dalībnieku drošību.

Konstatējot administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, pārkāpējam tiek piemērots administratīvais sods, kāds

paredzēts Latvijas APK normas sankcijas ietvaros. Atbilstos Latvijas APK 149. 8panta piecpadsmitajai daļai Par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem.

kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt sešdesmit līdz divsimt divdesmit euro.

Konstatējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Latvijas APK 149. 8 panta piecpadsmitajā daļā

paredzēto pārkāpumu, amatpersonai ir rīcības brīvība noteikt naudas soda apmēru, proti, iestāde pieņem lēmumu, ievērojot

piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, veicot lietderības apsvērumus, nosaka konkrētu soda

apmēru.

Pārvalde, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus konstatē, ka konkrētajā gadījumā vecākais

inspektors J.Punkstiņš administratīvo sodu uzlicis Latvijas APK 149.8 panta piecpadsmitās daļas sankcijas ietvaros,

piemērojot panta sankcijā noteikto naudas sodu - divsimt euro apmērā.

Pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tika izvērtēti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Vecākais inspektors J.Punkstiņš vadītāja rīcībā atbildību mīkstinošus nav konstatējis, bet konstatējis Latvijas APK

34.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto administratīvo atbildību pastiprinošu apstākli - ja gada laikā atkārtoti izdarīts

līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta. No lietai pievienotās Iekšlietu Ministrijas Informācijas centra

datiem izdrukas ir redzams, ka /pers. A/ iepriekš ir bijuši pārkāpumi ceļu satiksmē, tai skaitā par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu un iepriekš gada laikā ir divi spēkā esoši administratīvie sodi ceļu satiksmē, tai skaitā viens par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Pārvalde konstatē, ka naudas soda apjoms piemērots virs panta sankcijā paredzētā minimālā apmēra, bet

nesasniedzot maksimālo apmēru, jo Iesniedzēja rīcībā saskatīts administratīvo atbildību pastiprinošs apstāklis un nav

konstatēti administratīvo atbildību mīkstinoši apstākļi.

Pārvalde identificē divus leģitīmus mērķus, kāpēc būtu jāpiemēro konkrēts sods. Pirmkārt, mērķis, kas vērsts

tieši uz pārkāpējas personību - lai audzinātu to likuma ievērošanas garā un atturētu viņu no tādām pat darbībām arī nākotnē,

otrkārt, valsts un sabiedrības intereses, kas prasa no personas likumu ievērošanu vienlīdzīgi no visām personām. Pārvaldes

ieskatā /pers. A/ saukšana pie administratīvās atbildības ir lietderīga nolūkā turpmāk vērst viņa uzmanību uz atbildīgāku

attieksmi ceļu satiksmes noteikumu ievērošanā.

Pēc iekšējas pārliecības, kas pamatota uz vispusīgu, pilnīgu un objektīvu visu lietas apstākļu izpēti to kopumā,

novērtējot administratīvās pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu, izvērtējot izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un ņemot vērā, ka Iesniedzējs iepriekš, gada laikā, ir sodīts

par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, Pārvalde secina, ka administratīvajā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums Nr. PC

187385, saucot Iesniedzēju pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 8 panta piecpadsmitās daļas, ir pieņemts

likumīgi un pamatoti, un piemērotais sods divsimt euro apmērā, ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu pie atbilstošiem

faktiskajiem apstākļiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 3. punktu, Pārvalde nolēma

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas vecākā

inspektora Valsts amatpersona 2016.gada 17.jūnija lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC 187385 atstāt spēkā

negrozītu, bet /pers. A/ iesniegumu noraidīt.

/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā neatzina, paskaidroja, ka 2016.gada jūnijā,

protokolā norādītajā datumā, patiešām ir braucis pa šoseju Jelgava- Tukums ar automašīnu /TL marka/. Taču braucis ar

atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 90 km/h. Viņam pretim braukusi policijas automašīna, norādīja, ka vadītājam jāapstājas

malā. Policisti teikuši, ka /pers. A/ ir pārsniedzis ātrumu, viņi piedāvāja noskatīties video. Šajā ierakstā nekas nebija

saskatāms. Brīdī, kad pārsniegtas ātrums bija fiksēts, /pers. A/ auto ierakstā vēl nebija redzams. /pers. A/ tika uzaicināts uz

pārvaldi. Man pārvaldē nepaskaidroja, ka varu sniegt kādus paskaidrojumus, iebilst. Notikuma brīdī arī pirms /pers. A/

braukušas pa šoseju kādas automašīnas, uzskata, ka radarā bija kļūda, nofiksēts tika nevis viņa, bet kādas pirms vai aiz viņa

braucošas automašīnas ātrums, vai kāds cits kustīgs priekšmets vai dzīva būtne, piemēram, meža dzīvnieks, kas skrējis ar

tādu ātrumu. Nedomā, ka policistiem apzināti būtu iemesls viņu apmelot vai kā atriebties, uzskata, ka notikušais ir tehniska

kļūda par kuru tiek vainots /pers. A/.

Iestādes VP ZRP Kārtības policijas biroja Sūdzību izskatīšanas grupas inspektore /pers. N/ tiesas sēdē

paskaidroja, ka pilnībā apstiprina un pieturas faktiem un pamatojumam, kas norādīts iestādes 2016.gada 29.jūlija lēmumā.

Papildus var atkārtot, ka nevar būt nekādas kļūdas, jo /pers. A/ mašīna ir vienīgā, kas tajā brīdī brauc pa šoseju, neviena

nav nedz priekšā, nedz aizmugurē. Pēc tam fiksētais ātrums 88 km/h droši vien bija tādēļ, ka pārkāpējs pamanīja policijas

ekipāžu un strauji samazināja ātrumu uz atļauto. Radaram uz pārkāpuma fiksēšanas brīdi bija verifikācijas sertifikāts,

attiecīgi kļūda mērījumos nevarēja rasties.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir nepamatota un noraidāma turpmāk minēto

apsvērumu dēļ.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai

personu sauktu pie administratīvās atbildības, jākonstatē LAPK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums –

administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sk. Senāta 2006.gada 22.septembra

sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punktu).

Latvijas APK 289. 6panta septītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai cita starpā

jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina

vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Latvijas APK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi

kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā, un lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri

ievērojot likumību.

Tiesa secina, ka viens no būtiskiem nosacījumiem, kas nodrošina likumības ievērošanu, ir pietiekamu un likumā

atļautu pierādījumu iegūšana. Tikai uz likumā noteiktajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem ir pamats izdarīt secinājumu par

prettiesiskas un administratīvi sodāmas rīcības esamību tās personas darbībās, par kuras saukšanu pie administratīvās

atbildības tiek lemts.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā

iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas APK 243. 1pants nosaka sekojošus

pierādīšanas līdzekļus: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta atzinums,

kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

LAPK 244.pants nosaka - institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā par pierādīšanas līdzekļiem kalpo: /pers. A/ sūdzība; VP ZRP Tukuma iecirkņa priekšnieka /pers. E/

2016.gada 29.jūlija lēmums Nr. 2827-P (lietas 8.-12.lapas); /pers. A/ 2016.gada 30.jūnija sūdzība (lietas 16.-17.lapas);

Administratīvā pārkāpuma lēmums Nr.PC187385 par /pers. A/ sodīšanu (lietas 18.lapa); Administratīvā pārkāpuma

protokols Nr. PC187385 (lietas 19.lapa); Atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr. E0497V15 (lietas 21.lapas), kas apliecina,

ka radars autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei Genesis II Select Nr. G2S 18645 verificēšanas sertifikāts derīgs līdz

2016.gada 13.septembrim; VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora /pers.T/

ziņojums un analoģisks VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieka /pers. J/ ziņojums,

par to, ka 2016.gada 1.jūnijā no plkst. 08:00 līdz 12:00 veicis dienesta pienākumus. Tika veikta satiksmes drošības kontrole

apkalpojamā teritorijā, saskaņā ar dislokācijas plānu. Ap plkst. 12:06 tika ievērots, ka pa ceļu Jelgava- Tukums 26km.,

Tukuma virzienā, pārvietojas transportlīdzeklis, kura ātrus tika fiksēts ar video ierakstu “Genesis II Select tm” Nr. G2S

18645. Kļūdīties nebija iespējams, jo satiksme nebija intensīva, nekādu šķēršļu, kas traucētu radara darbību nebija,

laikapstākļi bija labi. Ātrums tika fiksēts vienīgajam tobrīd pretim braucošajam transportlīdzeklim /TL marka/, ar

reģistrācijas numuru /TL numurs/, kas tika apturēts. Pārbaudot dokumentus tika konstatēts, ka transportlīdzekli vada /pers.

A/. Video ieraksts tika uzrādīts, tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 22.-23.lapas); izdruka no Ceļu

satiksmes drošības direkcijas interneta vietnes attiecībā par /pers. A/ transportlīdzekļa vadīšanas apliecību, stāžu,

kategorijām, pārkāpumu uzskaites punktiem un naudas sodiem (lietas 24.-26., 31.lapas), izdruka no Informācijas centra

Sodu reģistra par /pers. A/ administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 28.-30., 33.lapas); VP ZRP Tukuma iecirkņa priekšnieka

/pers. E/ informatīva vēstule /pers.C/ par viņa tiesībām administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā (lietas

32.lapa).

Savukārt Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes

lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējusi VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka /pers. E/ 2016.gada 29.jūlija lēmumā Nr. 2827-

P (lietas 8.-12.lapas) norādīto motivāciju un pierādījumu analīzi, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums – konstatētie fakti

un izdarītie secinājumi par konstatēto pārkāpuma faktu, tā kvalifikāciju un personas vainu ir pareizs un pilnībā pietiekams,

līdz ar to tiesa šajā daļā pievienojas Iestādes motivācijai.

Iestāde pamatoti Lēmumā atzina, ka saskaņā ar Latvijas APK 243.panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma

lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par

faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā- lēmumā fiksēto, gluži pretēji,

visi administratīvajā lietā apkopotie pierādījumi savā kopībā viens otru papildina un pastiprina.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktu ceļu satiksmes dalībnieku pienākums ir pildīt šo noteikumu prasības,

norādījumus, kurus devuši policijas darbinieki un citas personas, kuras pilnvarotas regulēt ceļu satiksmi, kā arī prasības,

kas noteiktas ar luksoforu signāliem, ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.28.apakšpunktā noteiktajam transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada

transportlīdzekli, tai skaitā vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā, kura notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai apmāca

vadīt transportlīdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Šis jēdziens uz

personu, kura ir vadījusi transportlīdzekli, attiecas līdz tam brīdim, kad šo transportlīdzekli sāk vadīt cita persona.

CSN 101.1.punkts nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5t, un

autobusiem- 90km/h.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā tika noskatīts un izvērtēts lietas materiāliem pievienotais, ar

dienesta automašīnas videosistēmu veiktais videoieraksts, kurā ir redzams, ka tas uzņemts 2016.gada 1.jūnijā no plkst.

12:05:50 līdz plkst. 12:07:24 ar dienesta transportlīdzekli / TL marka/, reģistrācijas numurs /TL numurs/. I konstatēts, ka ar

dienesta transportlīdzeklī uzstādīto stacionāro uzstādīto mērierīci Genesis 1 Select™ Nr.G2S 18645 braucošo

transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrole tiek veikta uz ceļa Jelgava-Tukums, transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas

Tukuma virzienā. Transportlīdzekļa braukšanas ātruma kontrole tiek veikta no kustībā esoša dienesta transportlīdzekļa.

Videoieraksta kreisajā apakšējā stūrī redzams uzraksts "PRIEKŠA", kas nozīmē, ka ieslēgta priekšējā video kamera.

Kreisajā augšējā stūrī redzams fiksētais ātrums. Labajā apakšējā stūrī redzams datums 01.06.2016. un laiks. Ir diennakts

gaišais laiks, bez nokrišņiem. Ceļš labi pārskatāms Videoierakstā redzami pretī (dienesta transportlīdzeklim) viens aiz otra

braucošie transportlīdzekļi. Satiksme nav intensīva. Videoierakstā redzams, ka tuvojas divi transportlīdzekļi, plkst. 12:06:11

pirmajam transportlīdzeklim ātruma rādījums kreisajā augšējā stūrī ir 76km/st, 77km/st, pēc tam 78 km/st km/st. Plkst.

12:06:55 otrajam transportlīdzeklim 80 km/st. Redzams, ka aiz šī transportlīdzekļa vairāk tuvu braucošu transportlīdzekļu

nav. Pēc tam plkst. 12:26:20 ātruma rādījums 0. Plkst. 12:06:29 redzams, ka tālumā parādās transportlīdzekļa gaismas un

plkst. 12:06:31 transportlīdzeklim, kurš brauc pretī tiek fiksēts ātrums 137 km/h. No videoieraksta arī redzams, ka tas ir

vienīgais policijas transportlīdzeklim pretī braucošais transportlīdzeklis. Plkst. 12:06:43 redzams, ka policijas

transportlīdzeklis nogriežas uz ceļa nomales un apstājas. Pīkst. 10:27:52 videoieraksta beigas.

Lietā pastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.5

panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka uz lietas izskatīšanas brīdi tās rīcībā nav citu pierādījumu kā vien tie, kas jau ir bijuši iestādes rīcībā

pieņemot 2016.gada 29.jūlija lēmumu Nr. 2827-P. Kā jau minēts, tiesa atzīst, ka iestāde, pieņemot lēmumu, jau ir pilnīgi un

vispusīgi izvērtējusi, gan policijas inspektora /pers.T/ un /pers. J/ ziņojumā minēto, gan analizējusi video ierakstu no

notikuma vietas, vērtējot tos kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja /pers. A/ paskaidrojumiem. Tiesai, tāpat kā iestādei, nav

pamata neticēt policijas darbinieku ziņojumā minētajiem faktiem, ko apstiprina videoierakstā redzamais. Nav pamata

uzskatīt, ka policijas darbinieki, kas ir valsts amatpersonas, būtu personiski ieinteresēti lietas iznākumā. Lai konstatētu, ka

policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas

2005.gada 3.decembra spriedums lietā Nr.AA13-05/5, 2005.gada 9.decembra spriedums lietā Nr.666-05/5 un Augstākās

tiesas Senāta 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-647/2008, 2007.gada 9.marta spriedums lietā

Nr.SKA-61/2007). Tiesas rīcībā nav pierādījumu par policijas darbinieku personisku ieinteresētību.

Sakarā ar /pers. A/ sūdzībā un tiesas norādīto, ka viņam nav pieprasīti papildus paskaidrojumi par administratīvo

pārkāpumu, attiecīgi viņam ir liegta iespēja rakstveidā vai mutvārdos izteikties par pārkāpuma būtību, tiesa konstatē, ka

pārkāpējs jau pie administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas 2016.gada 1.jūnijā iepazīstināts ar pie administratīvās

atbildības saucamās personas tiesībām un pienākumiem, kas paredzētas Latvijas APK 260.pantā, viņam saprotamā valodā,

ko apliecinājis ar savu parakstu. Tiesa konstatē, ka /pers. A/ ir vairāk kārt sastādīts protokols par administratīvo pārkāpumu

izdarīšanu, tai skaitā, ceļu satiksmē, tātad /pers. A/ paskaidrojums, ka viņš neko nav sapratis, neko nav zinājis, tādēļ nav

izmantojis savas tiesības sniegt paskaidrojumus, neiztur kritiku.

Judikatūrā atzīts, ka vēlāk iesniegti paskaidrojumi rada lielākas šaubas par to ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz

notikuma brīdī. Senāts pievienojas šādai atziņai, jo tā atbilst dzīvē gūtajiem novērojumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 26.janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-45/2009). Tiesa ņem vērā, ka apstākļos,

kad persona ir pilnīgi pārliecināta par savu nevainīgumu, adekvāta un pašsaprotama būtu sevis aizsargāšana, nekavējoties

izsakot iebildumus un savu viedokli par notiekošo (sk. Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 29.maija sprieduma lietā Nr.

A42730308). Tas, ka persona nevienu iebildumu pret protokolu notikuma vietā nav norādījusi, zināmā mērā liek apšaubīt

faktu, ka šai personai jau notikuma vietā bijuši iebildumi un ka tie arī tikuši izteikti (sk. Administratīvās apgabaltiesas

2008.gada 10.jūnija spriedums lietā Nr.A42428105).

Saskaņā ar LAPK 243 .panta ceturto daļu, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez

papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka lietā nepastāv apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku

objektivitāti pārkāpuma fiksēšanā, nav konstatējama arī viņu tieša vai netieša ieinteresētība - nepamatoti vainot /pers. A/

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas ļautu apšaubīt amatpersonu fiksēto administratīvā pārkāpuma protokolā, gluži

pretēji, visi administratīvajā lietā apkopotie pierādījumi savā kopībā viens otru papildina un pastiprina.

Atbildība par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu, paredzēta Latvijas APK 149. 8panta piecpadsmitajā daļā - par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 līdz 50 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem,

vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas - uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no 160 līdz 220 euro apmērā. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs ir noteicis,

ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība LAPK 149.8 panta piecpadsmitajā daļā,

amatpersonām, piemērojot administratīvo sodu, ir dota rīcības brīvība, nosakot administratīvo sodu robežās no 160 līdz

220 euro.

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzējam piemēroto sodu, tiesa norāda sekojošo:

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par

administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbilstību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā Latvijas APK 22.pantā noteikto soda mērķi, tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējam piemērotais sods ir

samērīgs un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

Iestāde Sūdzības iesniedzējam piemērojusi naudas sodu 200 euro apmērā, kas nav minimālais, bet nav arī maksimālais

par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods, turklāt pamatoti konstatējusi, ka sūdzības iesniedzēja atbildību pastiprina

Latvijas APK 34.panta otrajā daļā noteiktais atbildību pastiprinošais apstāklis, proti, /pers. A/ gada laikā ir atkārtoti sodīts

par līdzīga administratīva pārkāpuma izdarīšanu ceļu satiksmē, tai skaitā par ātruma pārsniegšanu, kas liecina par viņa

nihilistisko attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu.

Tādējādi, ņemot vērā Latvijas APK nosacījumus, izvērtējot piemērojamā soda apmēra samērīgumu ar izdarītā

pārkāpuma raksturu, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, kā arī citi apstākļi.

Ņemot vērā Latvijas APK 22.pantā noteikto soda mērķi, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sods piemērots pamatoti, jo nepastāv

šaubas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka administratīvais sods piemērots atbilstoši Latvijas APK 149. 8panta piecpadsmitās

daļas sankcijā noteiktajam veidam un apmēram. Līdz ar to administratīvā pārkāpuma Lēmumā Nr. PC 187385 noteiktais

administratīvais sods ir atzīstams par tiesisku un atbilstošu administratīvā pārkāpuma faktiskajiem apstākļiem.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā apkopotos pierādījumus tiesa secina, ka attiecībā pret pārkāpēju piemērotās

tiesību normas ir pareizas.

Izvērtējot Sūdzības iesniedzēja argumentus par vainas esamību, tiesa atzīst vispārējā gadījumā administratīvā

pārkāpuma lietā ir jākonstatē pie atbildības saucamās personas vaina. Ar vainu saprotama fiziskās personas subjektīvā

psihiskā attieksme pret nodarījumu. Sūdzības iesniedzēja izdarītās prettiesiskas darbības dēļ varēja rasties avārijas situācija,

kas ir nopietns sabiedrības interešu apdraudējums, kā arī paša pārkāpēja subjektīvā nihilistiskā attieksme pret normatīvo

aktu prasībām un sabiedrībā pieņemtām normām.

Tiesa citus sūdzībā norādītos argumentus un apgalvojumus nevērtē, jo tiem nav būtiskas ietekmes uz lietas

izskatīšanas rezultātu un atbilstoši tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir

pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir

jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (skatīt Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā SKA-280/2006 8.punktu).

Līdz ar to, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu, tiesnese atzīst Iestādes lēmumā Nr. 2827-P

ietverto pamatojumu /pers. A/ sūdzības noraidīšanai par pareizu un pietiekamu, un plašāka argumentācija tiesas spriedumā

nav nepieciešama.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet Sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 1.punkta, 289.6 panta, 289.13

panta, 289.17- 289.18panta, tiesa

nos prieda

Lēmumu atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Atstāt negrozītu VP Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieka /pers. E/ 2016.gada 29.jūlijā pieņemto

lēmumu Nr. 2827-P (administratīvā pārkāpuma lieta Nr. PC187385) pilnā apmērā, bet /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā. Spriedums sastādīts 2017.gada 14.februārī .

Tiesnese (paraksts) N.Pakule

NORAKSTS PARIZS

Dobelē, 2017.gada 14.februārī

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule