Court allows claim against city council for illegal cemetery management and orders restoration of grave rights.

Lietas Nr. A420291314

Lietas arhīva Nr. A42-02913-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2014.gada 28.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējam /pers. A/ un viņa pārstāvei zvērinātai advokātei Sarmītei Jakovickai,

atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta pārstāvei zvērinātai advokātei Evijai

Hmeļevskai- Lagzdiņai,

atklātās tiesas sēdēs 2014.gada 10.septembrī un 8.oktobrī izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Rīgas domes

Mājokļu un Vides departamenta Kapsētu pārvaldes faktiskās rīcības, noslēdzot līgumu par kapavietas Nr.III-1gd43, I Meža kapsētā, Aizsaules ielā 2,

Rīgā, uzturēšanu ar personām, kas nav kapavietas uzturētājas, un pieļaujot citas personas apbedīšanu minētajā kapavietā, atzīšanu par prettiesisku, kā arī

par pienākumu uzlikšanu Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Kapsētu pārvaldei noteiktā termiņā novērst savas prettiesiskās faktiskās rīcības

sekas, atjaunojot pieteicēja tuvinieku kapavietu Nr.III-Idg43, I Meža kapsētā, Aizsaules ielā 2, Rīgā, ierādot /pers. D/ citu kapavietu viņa tēva /pers. E/

pārapbedīšanai un noslēdzot līgumu ar pieteicēju par kapavietas Nr.III-Idg43, I Meža kapsētā, Aizsaules ielā 2, Rīgā, uzturēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 20.maijā saņemts /pers. A/ (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums, par Rīgas domes Mājokļu un Vides

departamenta (turpmāk – Departaments) Kapsētu pārvaldes faktiskās rīcības, noslēdzot līgumu par kapavietas Nr.III-1gd43, I Meža kapsētā, Aizsaules

ielā 2, Rīgā (turpmāk – Kapavieta), uzturēšanu ar personu, kas nav Kapavietas uzturētāja, un pieļaujot citas personas apbedīšanu minētajā kapavietā,

atzīšanu par prettiesisku.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2014.gada 28.maija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No administratīvās lietas materiāliem konstatējami turpmāk norādītie apstākļi.

[2.1] 2013.gada 14.novembrī pieteicējs iesniedza Rīgas domei iesniegumu, ar lūgumu sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar viņa vecāku un

vecvecāku kapavietas Nr.III-1gd43, I Meža kapsētā, Rīgā, izpostīšanu.

[2.2] Nesaņemot atbildi, pieteicējs 2014.gada 28.janvārī atkārtoti iesniedza Rīgas domei iesniegumu, ar lūgumu sniegt rakstisku atbildi uz

2013.gada 14.novembra iesniegumu.

[2.3] Pieteicējs 2014.gada 14.februārī no Departamenta saņēmis vēstuli „Par kapavietu I Meža kapsētā”, kurā norādīts, ka līdz 2014.gada

14.martam tiek pagarināts termiņš viņa iesnieguma izvērtēšanai un atbildes sniegšanai pēc būtības.

[3] Nesaņemot Rīgas domes atbildi, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, ar pieteikumu par Kapsētu pārvaldes faktiskās rīcības,

noslēdzot līgumu par Kapavietas uzturēšanu ar personu, kas nav tās uzturētāja, un pieļaujot citas personas apbedīšanu Kapavietā, atzīšanu par

prettiesisku.

Savā pieteikumā pieteicējs norāda, ka Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar savu 2013.gada 27.novembra

Rīgas domei adresēto vēstuli Nr.17.18-Ie/11586 atzina, ka Departamenta darbinieki pārkāpuši Rīgas domes saistošos noteikumus Nr.149 „Rīgas

pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.149) un lūdza Rīgas domi risināt izveidojušos situāciju, lai

labotu Departamenta prettiesiskās rīcības sekas. Tomēr nekāda rīcība no Rīgas domes puses nesekoja.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 3.jūlijā saņemts Departamenta paskaidrojums (lietas 29.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai

Departaments norāda, ka pieteicēja pieteikums uzskatāms par nepamatotu un noraidāmu sekojošu apsvērumu dēļ.

[4.1] Slēdzot līgumu par Kapavietas uzturēšanu ar /pers. H/, kapsētas pārziņa palīgs nav pārbaudījis apbedījuma vietu kartotēkas kartiņu par

pieteicēja piederīgo kapavietu, jo normatīvajos aktos nav uzlikts pienākums to darīt. Atbilstoši Noteikumu Nr.149 prasībām, viņš pārbaudījis kapavietu

uzskaites pamatdokumentus, kuros norādīts, ka kapavietai nav uzturētāja. Kā izriet no kapavietā apbedītā /pers. J/ meitas /pers. K/ 2012.gada 13.marta

iesnieguma, pieteicējs nebija sniedzis ziņas I Meža kapsētas administrācijai par citiem Kapavietā veiktajiem apbedījumiem, tādēļ nebija iespējams

pārbaudīt mirušo reģistrācijas grāmatas ierakstu par pēdējo kapavietā veikto apbedījumu. Līdz ar to, saņemot /pers. K/ iesniegumu un pamatojoties uz

Noteikumu Nr.149 66.punktu, kā arī 2.pielikuma 3.3.1.apakšpunktu, tika noslēgts līgums par Kapavietas uzturēšanu ar /pers. H/ un vēlāk ar /pers. D/.

[4.2] Pieteicējam tika paskaidrots, ka neviena Kapsētu pārvaldes amatpersona nav atļāvusi granīta pieminekļa demontāžu Kapavietā, un ar

kapsētu pārzini nav saskaņota kapavietas aprīkojuma demontāža un/vai uzstādīšana, kā tas paredzēts Noteikumu Nr.149 44.7.apakšpunktā.

Departaments arī paskaidro, ka kapsētas apsaimniekotājam nav pienākuma un iespēju nodrošināt kapavietā uzstādītā aprīkojuma apsardzi, tādēļ

Kapsētu pārvalde nevar būt atbildīga par trešo personu veiktajiem prettiesiskiem nodarījumiem pret kapavietas uzturētāju īpašumu.

[4.3] Jautājumā par veikto virsapbedījumu Departaments paskaidro, ka apbedījuma shēma par Kapavietu kapsētas arhīvā nav pieejama.

Saskaņā ar ierakstiem I Meža kapsētas mirušo reģistrācijas grāmatā un Rīgas domes elektroniskajā datu bāzē /Nosaukums A/ ietverto informāciju ir

konstatējams, ka četrvietīgajā kapavietā veikti četri mirstīgo atlieku apbedījumi un viens urnas ieglabājums. Mirušā apbedījuma vieta kapa rakšanai tiek

konstatēta pēc kapavietas uzturētāja sniegtajiem paskaidrojumiem, aizpildot Departamenta direktora apstiprinātu iesnieguma veidlapu „Par atļauju

apbedīt mirušo daļēji slēgtajā kapsētā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta un/vai kurā var veikt virsapbedījumu”. Līdz ar to, pamatojoties uz Noteikumu

Nr.149 19., 27. un 30.punktu un ņemot vērā iepriekš kapavietā apbedīto mirušo skaitu un kapavietas platību, tiek dota atļauja apbedīt kapavietā mirušo.

[4.4] Pārbaudot lietas materiālus, Departaments konstatējis, ka Kapavietas platība ir 12 m2, proti, četrvietīga. Saskaņā ar Noteikumu Nr.149 27.

un 30.punktu šāda tipa kapavietā ir iespējams veikt četrus apbedījumus un četrus virsapbedījumus, kas atbilst kapavietas ietilpībai un nozīmē, ka nav

pārsniegts pieļaujamais apbedījumu un virsapbedījumu skaits kapavietā. Savukārt, lai rastu risinājumu un iespēju atjaunot agrāko situāciju, Kapsētu

pārvalde piedāvāja pieteicējam sadalīt Kapavietu divās daļās, nododot viņam Kapavietas daļu, kur veikti pieteicēja piederīgo apbedījumi.

[5] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 17.jūlijā saņemti pieteicēja pieteikuma papildinājumi (lietas 58. – 61.lapa), kuros viņš norāda

sekojošo.

Departaments 2014.gada 26.maija vēstulē Nr.DMV-14-10182-ap sniedzis formālu atbildi uz viņa iesniegumu. Pieteicējs vērš uzmanību, ka

mirušo reģistrācijas grāmatā ir visi ieraksti par pieteicēja tuvinieku apbedīšanu kapavietā un šajā gadījumā līgumu ar /pers. K/ par kapavietas uzturēšanu

Kapsētu pārvaldes darbinieki nevarēja slēgt, jo viņa ir radiniece tikai vienai Kapavietā apbedītajai personai. Arī līgumu ar /pers. H/ varēja noslēgt tikai

atbilstoši Noteikumu Nr.149 22.2., 22.3., 23.2. un 30.punktu nosacījumiem.

Pretēji Noteikumu Nr.149 12.punktā noteiktajam, pieteicēja tuvinieku kapavieta tika izpostīta, nolīdzināta, kapavietas aprīkojums (piemineklis)

iznīcināts, kas liecina par to, ka Kapsētu pārvaldes darbinieki nenodrošina Noteikumu Nr.149 ievērošanu kapsētā. Tādējādi Departamenta faktiskā

rīcība radījusi sekas, kuru rezultātā izpostīta pieteicēja tuvinieku kapavieta, apbedīta sveša persona, nelikumīgi noslēgti līgumi par kapavietas uzturēšanu

un pieteicējam liegta iespēja noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu.

[6] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 26.augustā saņemts trešās personas /pers. D/ (turpmāk – Trešā persona) rakstveida paskaidrojums

(lietas 75. un 76.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai Trešā persona norāda, ka pieteicēja pieteikumu uzskata par pamatotu. Par Kapavietas

uzturēšanu 2012.gada 1.jūnijā ir noslēgts līgums Nr.12-385, kuru parakstījis I un II Meža kapsētas pārziņa palīgs /pers. P/, kā arī bija iemaksāta

vienreizēja kapsētas iemaksa. Tādēļ Trešā persona uzskata, ka kapavietu ir saņēmis likumīgi. Tomēr, ievērojot pieteicēja pieteikumā norādīto un situāciju

kopumā, Departamentam ir jāatzīst, ka līgumu parakstītājs rīkojies negodprātīgi, prettiesiski un pretlikumīgi, nodarot Trešajai personai morālo un

materiālo zaudējumu.

Vienlaicīgi Trešā persona norāda, ka Departamentam ir jāatbild par notikušo un jāatlīdzina visi zaudējumi, kas saistīti ar minēto prettiesisko rīcību

gan pieteicējam, gan arī Trešajai personai. Trešā persona arī norāda, ka sakarā ar Departamenta amatpersonu prettiesisko rīcību uzsākts

kriminālprocess.

[7] Tiesas sēdēs pieteicējs un viņa pārstāve uzturēja pieteikumā un tā papildinājumos ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajos norādītajiem

apstākļiem.

Departamenta pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Savukārt Trešā persona uz tiesas sēdēm ieradies nebija, iepriekš tiesu informējot par savu neierašanos un lūdzot lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes,

ņemot vērā rakstveida paskaidrojumā norādīto (lietas 84. un 100.lapa). Tiesa atzina par iespējamu lietu izskatīt pēc būtības bez Trešās personas

klātbūtnes tiesas sēdēs, kam piekrita arī pieteicējs un Departamenta pārstāve.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem,

secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[9] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka Kapavietā ir apbedīti četri pieteicēja mirušie tuvinieki: 1) 1967.gadā tajā apbedīts pieteicēja

vecāsmātes vīrs /pers. J/; 2) 1995.gadā – pieteicēja vecāmāte /pers. U/; 3) 2006.gadā – pieteicēja māte /pers. V/; 4) 2007.gadā – pieteicēja tēvs /pers.

Z/. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs līdz 2012.gada 3.martam, kad I Meža kapu pārvaldnieks saņēmis /pers. K/ iesniegumu par Kapavietas, kurā

apglabāts viņas tēvs /pers. J/, pārreģistrēšanu uz viņas vārda un pēc tam uz /pers. H/ vārda (lietas 52. un 53.lapa), nebija noslēdzis ar Kapsētu pārvaldi

līgumu par Kapavietas uzturēšanu. Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 13.martā līgumu ar Kapsētu pārvaldi par Kapavietas uzturēšanu noslēdzis /pers.

H/ (lietas 49. un 50.lapa), kurš 2012.gada 1.jūnijā atteicies no kapavietas par labu Trešajai personai (lietas 51.lapa), kas savukārt tajā pašā dienā

noslēgusi līgumu ar Kapsētu pārvaldi par Kapavietas uzturēšanu (lietas 44. un 45.lapa). Lietā nav strīda arī par to, ka 2012.gadā Kapavietā apbedīts

Trešās personas tēvs /pers. E/.

Lietā strīds ir par to, vai Kapsētu pārvaldes rīcība, noslēdzot līgumu par Kapavietas uzturēšanu ar /pers. H/ un pēc tam ar Trešo personu, kā arī

pieļaujot Trešās personas tēva /pers. E/ apbedīšanu minētajā kapavietā, bijusi pamatota un tiesību normām atbilstoša.

[10] Likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija cita starp ir kapsētu izveidošana un uzturēšana.

Savukārt minētā likuma 43.panta trešā daļa noteic, ka dome, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi, var pieņemt saistošos noteikumus.

Atbilstoši šai kompetencei Rīgas dome 2008.gada 9.decembrī izdevusi Noteikumus Nr.149, kuros noteikusi Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu

iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, Kapsētu

pārvaldes, kapsētu pārziņu, kapavietu uzturētāju tiesības un pienākumus (1.punkts).

Tātad kārtību, kādā Rīgas pilsētas kapsētās tiek piešķirtas, koptas un uzturētas kapavietas, kā arī apbedīšanas kārtību šajās kapsētās noteic

Noteikumi Nr.149.

[11] Noteikumu Nr.149 2.9.apakšpunkts noteic, ka kapavietas uzturētājs cita starp ir fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta

kapavietu uzskaites pamatdokumentos. Šo noteikumu 5.punkts noteic, ka kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, līgumi par

kapavietas uzturēšanu un elektroniskā datu bāze. Noteikumu Nr.149 14.5.apakšpunkts noteic, ka Kapsētu pārvaldes pienākums ir reģistrēt līgumus par

kapavietas uzturēšanu. Šo noteikumu 15.7.apakšpunkts noteic, ka kapsētas pārziņa pienākums ir slēgt līgumus par kapavietu uzturēšanu un iesniegt tos

reģistrēšanai Kapsētu pārvaldē. Šo noteikumu 44.1.apakšpunkts noteic, ka kapavietas uzturētājam ir pienākums noslēgt līgumu par kapavietas

uzturēšanu ar kapsētas pārzini. Savukārt šo noteikumu 66.punkta pirmā daļa noteic, ka kapavietas uzturētājam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, bet

nav noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu, piecu gadu laikā pēc šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās ir jānoslēdz līgums par kapavietas uzturēšanu.

No minētā tiesiskā regulējuma ir secināms, ka kapavietas uzturētājs cita starp ir fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura reģistrēta

kapavietu uzskaites pamatdokumentos – mirušo reģistrācijas grāmatā, līgumā par kapavietas uzturēšanu vai elektroniskajā datu bāzē. Tieši kapavietas

kapavietu uzskaites pamatdokumentos – mirušo reģistrācijas grāmatā, līgumā par kapavietas uzturēšanu vai elektroniskajā datu bāzē. Tieši kapavietas

uzturētāja pienākums ir noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu, kas tad arī apliecina viņa tiesības lietot publisku lietu – konkrētu kapavietu. Turklāt

kapavietas uzturētājam, kuram ir izveidota ģimenes kapavieta, līgums par kapavietas uzturēšanu bija jānoslēdz līdz 2014.gada 21.janvārim.

[12] No lietas materiālos esošās Mirušo un apbedījuma vietu kartotēkas kartiņas (turpmāk – Kartiņa) kopijas ir konstatējams pieteicēja vārds,

uzvārds un datums – 2007.gada 4.septembris, kā arī nosvītrots jau 1995.gadā mirušās /pers. U/ vārds. Šis ieraksts konstatējams virs svītras, zem kuras

savukārt secīgi ierakstīti kapavietā apbedītie pieteicēja mirušie tuvinieki (lietas 64.lapa).

Tātad no Kartiņas, kas atbilstoši Rīgas domes 2000.gada 25.aprīļa saistošo noteikumu Nr.74 „Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi” (noteikumi

bija spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim) 4.1.6.apakšpunktam bija viens no diviem (līdzās mirušo reģistrācijas grāmatai) apbedīšanas un apbedījumu

vietu uzskaites pamatdokumentiem, ir secināms, ka pieteicējs no 2007.gada 4.septembra ir Kapavietas uzturētājs.

Šo secinājumu pilnībā apstiprina I Meža kapsētas mirušo reģistrācijas grāmatā (turpmāk – Grāmata) izdarītais ieraksts, proti, pretim 2007.gada

5.septembra ierakstam par pieteicēja tēva /pers. Z/ apbedīšanu, pieteicējs ir ierakstīts gan kā apbedītājs, gan arī kā ģimenes kapu atbildīgā persona, tātad

Kapavietas uzturētājs. Turklāt pirms šī ieraksta par pieteicēju kā ģimenes kapu atbildīgo personu neviena cita persona norādīta nebija, tātad ne pretim

1967.gada 19.marta ierakstam par /pers. J/, ne pretim 1995.gada 8.novembra ierakstam par /pers. U/, ne arī pretim 2006.gada 27.decembra ierakstam

par /pers. V/ nebija veikts ieraksts par ģimenes kapu atbildīgo personu.

Līdz ar to tieši pieteicējs saskaņā ar kapavietu uzskaites pamatdokumentiem ir atzīstams par Kapavietas uzturētāju Noteikumu Nr.149 izpratnē,

kuram bija piešķirtas tiesības lietot Kapavietu un noslēgt līgumu par tās uzturēšanu līdz 2014.gada 21.janvārim.

[13] Noteikumu Nr.149 22.punkts noteic, ka kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā: 1) ja kapavieta

tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu (22.1.apakšpunkts); 2) ja piecu gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas

uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs (22.2.apakšpunkts); 3) ja kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX

nodaļu (22.3.apakšpunkts). Šo noteikumu 23.punkts noteic, ka kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu: 1)

22.1.apakšpunktā minētajā gadījumā; 2) 22.2. un 22.3.apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 30.punkta nosacījumus.

Savukārt šo noteikumu 30.punkts noteic, ka virsapbedījumus kapā var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības

inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

Tātad kapavietu citam uzturētājam var ierādīt un piešķirt trīs gadījumos. Pirmais, ja kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu, šajā

gadījumā nekādi papildus termiņi nav jāievēro. Otrais, ja piecu gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja

tiesību un pienākumu pārņēmējs. Trešais, ja kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu IX nodaļu. Šajos pēdējos

divos gadījumos kā papildus nosacījums ir 20 gadu (izņēmuma gadījumā 15 gadi) termiņš pēc apbedījuma.

Konkrētajā gadījumā nav konstatējams neviens no iepriekš minētajiem gadījumiem, kad izbeigtos pieteicēja Kapavietas uzturēšanas tiesības un

pašvaldībai būtu tiesības to ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam. Tādējādi, saņemot /pers. K/ 2012.gada 3.marta iesniegumu, Kapsētu

pārvalde nebija tiesīga noslēgt līgumu par Kapavietas uzturēšanu ne ar /pers. K/, ne arī ar kādu citu personu.

[14] Tiesa par nepamatotu atzīst Departamenta atsauci uz Noteikumu Nr.149 66.punkta otro daļu. Minētajā tiesību normā ir paredzēta kārtība

gadījumam, kad apbedītā piederīgie, no kuriem neviens vēl nav ieguvis kapavietas uzturēšanas tiesības, nevar vienoties par to, kurš šīs tiesības iegūs.

Konkrētājā gadījumā Kapavietas uzturēšanas tiesības pieteicējs jau bija ieguvis, tādēļ /pers. K/ 2012.gada 3.marta iesniegums nebija atzīstams par

iesniegumu, kas saņemts no Kapavietā apbedīto piederīgā, kurš nevar vienoties ar citiem.

Turklāt Kapsētu pārvalde 2012.gada 13.martā līgumu par Kapavietas uzturēšanu bija noslēgusi nevis ar /pers. K/, bet ar /pers. H/, kura

radniecība ar Kapavietā apbedītajiem nebija pārbaudīta (lietas 104.lapa).

[15] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst par prettiesisku Kapsētu pārvaldes faktisko rīcību, noslēdzot līgumus par Kapavietas uzturēšanu ar

/pers. H/ un Trešo personu, kā arī pieļaujot tajā Trešās personas tēva /pers. E/ apbedīšanu.

Vienlaicīgi tiesa arī atzīst, ka Kapsētu pārvaldei ir jānovērš savas prettiesiskās faktiskās rīcības sekas, ierādot Trešajai personai citu kapavietu

viņa tēva /pers. E/ pārapbedīšanai un noslēdzot līgumu ar pieteicēju par Kapavietas uzturēšanu.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja

par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka valsts nodeva 28,46 euro apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksāta 2014.gada 20.maijā (lietas

8.lapa). Tā kā pieteicēja pieteikums ir pilnībā apmierināts, tad no Rīgas pašvaldības par labu viņam piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 255.panta pirmo un trešo daļu, 289. – 291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Kapsētu pārvaldes faktisko rīcību, noslēdzot līgumu par kapavietas Nr.III-

1gd43, I Meža kapsētā, Aizsaules ielā 2, Rīgā, uzturēšanu ar personām, kas nav kapavietas uzturētājas, un pieļaujot citas personas apbedīšanu minētajā

kapavietā.

Uzlikt par pienākumu Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Kapsētu pārvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas novērst savas prettiesiskās faktiskās rīcības sekas, atjaunojot /pers. A/ tuvinieku kapavietu Nr.III-Idg43, I Meža kapsētā, Aizsaules ielā 2, Rīgā,

ierādot /pers. D/ citu kapavietu viņa tēva /pers. E/ pārapbedīšanai un noslēdzot līgumu ar /pers. A/ par kapavietas Nr.III-Idg43, I Meža kapsētā,

Aizsaules ielā 2, Rīgā, uzturēšanu.

Piespriest no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 28.oktobrī.

Tiesnesis G.Ploriņš