Court partially allowed landlord's claim for rent arrears but dismissed eviction request due to lack of alternative housing.
Legislator summary
AI generatedThe court fully awarded the landlord's claim for rent arrears and court costs but dismissed the request to terminate the lease and evict the tenant. The landlord argued the tenant owed money and had vacated the apartment, while the tenant's absence was noted but not sufficient grounds for eviction without alternative housing. The decision established that monetary recovery is granted, but eviction requires specific statutory conditions regarding alternative accommodation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. un 97. panti; Civilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 41. pants; Civilprocesa likuma 44. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: A court may award monetary damages and interest for breach of contract but must separately evaluate eviction requests against specific statutory requirements for alternative housing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C 15 2674 12
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2013. gada 3.oktobrī
Jelgavas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese J.Mauliņa
ar tiesas sēžu sekretāri /sekretārs/,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, vienotais reģistrācijas Nr. 43603011548,
prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
2012. gada 3.jūlijā prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par
parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, 2012.gada 13.jūlijā
saņemti prasības pieteikuma precizējumi, lūdz izbeigt 2008. gada 5.decembrī noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.161, izlikt
atbildētāju līdz ar visām no viņa atkarīgām personām un viņam piederošām mantām no dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu uz 2012.gada 1.maiju Ls 562,87 un tiesas izdevumus, t. sk. valsts
nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus; atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6%
gadā, no parāda pamatsumma, sākot no tiesas nolēmuma stāšanās spēkā līdz nolēmuma izpildei.
Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka 2008.gada 5.decembrī, pamatojoties uz 2008.gada 20.novembra Jelgavas domes
Dzīvokļu komisijas lēmumu, prasītājs un atbildētājs noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.161. Dzīvojamās telpas /adrese/,
nodotas īrnieka - atbildētāja lietošanā saskaņā ar 2008.gada 5.decembra nodošanas pieņemšanas aktu. Norāda, ka dzīvojamā
māja /adrese/ atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Saskaņā ar 2008.gada 5.decembrrī noslēgtā dzīvojamas telpas īres līguma 2.1., 2.2..punktu dzīvokļa īrniekam maksājumi par
īri ir jāsamaksā par kārtējo mēnesi līdz mēneša 25.datumam, kā arī jāpilda likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmajā daļā un 12.
pantā noteiktie īrnieka pienākumi. Atbildētājs ilgstoši nepilda līgumā uzņemtās un likumā noteiktās saistības, viņai izveidojies parāds
par īri un pakalpojumiem, kas uz 2012.gada 1.maiju ir Ls 562,87.
Paskaidro, ka prasītājs 2011.gada 15.novembrī un 2012.gada 21.februārī apsekojis strīdus dzīvokli un konstatējis, ka
atbildētājs dzīvoklī nedzīvo. Tādēļ /datums/ prasītājs ir brīdinājis atbildētāju ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” par radušos
parādu un tā nesamaksāšanas sekām. Uz publicēto brīdinājumu atbildētājs nav atsaucies, līdz prasības celšanai tiesā parāds nav
samaksāts.
Prasītājs prasību pamato ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 10., 11., 11. 1, 11.2,11.3, 12., 28.2 pantu, Civillikuma 1., 2.,.3., 4.,
1587., 1588., 1590., 1651., 1652, 1828., 1832., 1833., 1838.pantu.
Tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs, kuram par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots – nosūtīta pavēste uz prasības
pieteikumā norādīto dzīvesvietu, kas atsūtīta atpakaļ tiesā ar norādi, ka „klientu nesatiku, atstāts aicinājums”, „beidzies glabāšanas
laiks” (lietas 1., 71.-73.lapa), aicināts ar publikāciju 2013.gada 30.maija oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Atbildētāja
iesniegumi nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti, tiesai nav zināmi viņa neierašanās attaisnojoši iemesli.
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu nolēma skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo nesaskatīja citus,
Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.
Prasītāja pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē atteicās no prasības daļā par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas, uzturēja prasību daļa par parāda piedziņu. Paskaidroja, ka atbildētājs bija ieradies pie prasītāja
darbiniekiem, vēlējās noslēgt izlīgumu, taču tas neizdevās. Norādīja, ka no atbildētāja ir saņemts iesniegums, ka viņš atsakās no
telpām, jo nespēj samaksāt, atbildētājs nav cēlis nekādus iebildumus vai pretenzijas.
Motīvu daļa
Novērtējusi lietas materiālus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu
ir pamatota un apmierināma pilnīgi tā, kā to tiesas sēdē uzturēja prasītāja pārstāvis, bet daļā par izlikšanu no dzīvokļa bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas un īres līguma izbeigšanu prasība ir izbeidzama, jo prasītāja pārstāvis atteicās no prasības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu tiesa izbeidz tiesvedību, ja prasītājs atteicies no prasības, un tiesa šo
atteikšanos ir pieņēmusi.
Tiesa uzskata, ka minētajā lietā daļā par izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un īres līguma izbeigšanu
prasība ir izbeidzama tiesvedība ir izbeidzama, tā kā prasītāja pārstāvis atteicies no prasības šajā daļā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 225. pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm,
par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja, juridiskas personas,
pārstāvim ir zināmas Civilprocesa likuma 224. un 225.panta normas, iepriekš minētās tiesvedības izbeigšanas sekas.
No Komersanta reģistrācijas apliecības un Uzņēmumu reģistra lēmuma redzams, ka 05.10.2004. Komercreģistrā reģistrēta
un 02.02.2005. atkārtota apliecība izsniegta SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (lietas 25., 26.lapa).
Ar 2008.gada 20.novembra Jelgavas domes Dzīvokļu komisijas lēmumu Nr.22 apstiprinās, ka pašvaldība nolēmusi izīrēt /pers.
B/ pašvaldības dzīvojamo telpu /adrese/ (1 istaba, kopējā platība 34,40 m2 ), noteikusi, ka /pers. B/ jānoslēdz dzīvojamās telpas īres
līgums ar SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 30 dienu laikā, minētā dzīvojama telpa atbildētajam izīrēta bez tiesībām
privatizēt (lietas 9.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka nams /adrese/ atrodas SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” apsaimniekošanā
un pārvaldīšanā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Ar dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.161, kas noslēgts 2008.gada 5.decembrī starp SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma
pārvalde” un /pers. B/ (lietas 15.-18.lapa), atbildētājs uzņēmās maksāt prasītajam īres maksu pēc Domes noteiktā tarifa un maksu
par pakalpojumiem par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 25 . datumam (dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. punkts, 2.2. punkts).
Tiesa atzīst, ka īres parāda summa un pakalpojumu maksas parāda summa uz 2012.gada 1.maiju Ls 562,87 pierādīta ar lietā
esošām grāmatvedības un arhīva izziņām (lietas 10., 11.-14.lapa). Atbildētājs kopš 2010. gada aprīļa nav veicis maksājumus, arī
pēc prasības celšanas tiesā maksājumi nav veikti, ko apliecina tiesā (lietas 67.lapa) un tiesas sēdē iesniegtās grāmatvedības
izziņas, atbildētāja rakstiskais apliecinājums prasītājam, ka dzīvoklī nedzīvo un rēķinus nespēj samaksāt (lietas 63.lapa). Tiesai nav
pamata uzskatīt, ka parāds uz lietas izskatīšanas brīdi samaksāts, šādi pierādījumi nav iesniegti. Tiesai nav pamata apšaubīt minēto
parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs regulāri piegādājis rēķinus, ko
atbildētājs nav apstrīdējis.
Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Novērtējusi lietas materiālus un, ņemot vērā visu iepriekš teikto, saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. pantu, tiesa
uzskata, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams īres un pakalpojumu parāds uz 2012.gada 1.maiju kopā Ls 562,87.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,
kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, ir pamats noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas Ls 562,87.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli
tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu Ls 151,62 (lietas 7., 8.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
Ls 5,50 (lietas 47., 48., 66. lapa un tiesas sēdē iesniegtais 2013.gada 3.oktobra Maksājuma uzdevums Nr.5040), par uzaicinājuma
publikāciju oficiālajā laikrakstā, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Ls 35 (lietas 49., 51., 52., 68., 69.lapa, tiesas sēdē iesniegtais
2013.gada 29.maija Maksājuma uzdevums Nr.2822 un 2013.gada 17.septembra Maksājuma uzdevums Nr. 4784, 2013.gada
24.maija rēķins un publikācijas apliecinājums).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus - izdevumus sakarā ar rakstveida
pierādījumu iegūšanu – to faktiskajā apmērā, piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai
daļēji.
Prasītājam radušies izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu - Ls 13 par brīdinājuma publicēšanu laikrakstā
„Latvijas Vēstnesis” (lietas 24.lapa).
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204. 1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību daļā par parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr.
43603011548, parādu uz 2012.gada 1.maiju Ls 562,87 (pieci simti sešdesmit divi lati 87 santīmi) un tiesāšanās izdevumus Ls
205,12 (divi simti pieci lati 12 santīmi), veicot samaksu prasītājam SEB banka, kontā LV02UNLA0008000508001.
Noteikt SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestā, bet nepiedzītā, parāda pamatsummas Ls 562,87 (pieci simti
sešdesmit divi lati 87 santīmi).
Prasības daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas tiesvedību izbeigt.
Noteikt termiņu /pers. B/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2013. gada 17.oktobris.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese J.Mauliņa