Legislator Case Law & Legislation
A420568411 / A42-02300-12 AI generated

Court partially allowed appeal to reduce administrative fine from 30 to 15 Lats based on discretion and lack of aggravating factors.

Case Number A420568411 / A42-02300-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's request to annul the administrative fine, ruling instead to reduce the penalty amount. While the plaintiff argued procedural defects and lack of notice, the court found the summons properly served and the violation admitted. The court exercised its discretion under the Administrative Offences Law to lower the fine from 30 to 15 Lats, deeming the higher amount unnecessary given the circumstances.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā pārkāpumu kodeksa 286.panta 5.punkts; Administratīvā procesa likuma 246.-251.pants, 253.pants 3.daļa, 289.-291.pants: Tiesa var grozīt soda mēru ietvaros, ja noskaidro, ka sākotnējais lēmums nav bijis lietderīgs, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un mīkstinošos apstākļus.

Keywords

AI generated
administrative fine reduction discretionary sentencing administrative offences law procedural compliance partial appeal success

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punkts
Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmā daļa
Administratīvā procesa likuma 246.–251.pants
Administratīvā procesa likuma 253.panta trešā daļa
Administratīvā procesa likuma 289.–291.pants
Administratīvā procesa likuma 268.panta otrā daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A420568411

A02300-12/34

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2012.gada 10.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece,

piedaloties atbildētājas – Jēkabpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jēkabpils

pilsētas domes administratīvās komisijas pārstāvim A.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu G.Z., personas kods /personas kods/,

pieteikumā par Jēkabpils pilsētas domes administratīvās komisijas 2011.gada 30.jūnija

lēmuma Nr.D31-160 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 16.jūnijā Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedriskās kārtības

uzraudzības sektora inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.CZ200180 (turpmāk – protokols) par to, ka 2011.gada 8.jūnijā plkst.14.20 G.Z.

(turpmāk – pieteicējs) novietoja transportlīdzekli Volvo ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) pilsētas zaļajā zonā /adrese/,

Jēkabpilī.

Ar Jēkabpils pilsētas domes administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētājs vai

komisija) 2011.gada 30.jūnija lēmumu Nr.D31-160 (turpmāk – Lēmums) pieteicējam par

Jēkabpils pilsētas domes 2010.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.21 „Jēkabpils

sabiedriskās kārtības noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 7.9.apakšpunkta

pārkāpumu uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona

tiesā. Pieteikumā norādīts, ka viņš nesaņēma uzaicinājumu uz komisijas sēdi. /adrese/,

Jēkabpilī pieteicējs dzīvo kopš 2011.gada ziemas un līdz protokola sastādīšanas brīdim

nezināja, ka izbraukātais laukums ir zaļā zona. Arī citi transportlīdzekļi tiek novietoti šajā

vietā. Pēc protokola sastādīšanas pieteicējs transportlīdzekli minētajā vietā vairs nenovieto.

[3] 2011.gada 29.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja

paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu neatzīst un norāda, ka nama /adrese/, Jēkabpilī

pieguļošā teritorija tika apsekota 2011.gada 8.jūnijā pēc vairākām iedzīvotāju sūdzībām.

Apsekošanā tika konstatēts, ka transportlīdzeklis ir novietots iepretim ēkai zaļajā zonā. Uz

transportlīdzekļa priekšējā vējstikla tika atstāts uzaicinājums 2011.gada 9.jūnijā ierasties

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedriskās kārtības uzraudzības sektorā. Uz komisijas sēdi

pieteicējs neieradās, lai gan uzaicinājums pieteicējam tika nosūtīts 2011.gada 20.jūnijā uz

protokolā norādīto adresi.

[4] Pieteicējs uz tiesas sēdi neieradās. 2012.gada 23.aprīlī tiesā saņemts pieteicēja

iesniegums (lietas 46.lapa), kurā lūgts izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Atbildētāja pārstāvis neiebilda lietas izskatīšanai pieteicēja prombūtnē.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu,

ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, uzklausījusi atbildētāja pārstāvja

viedokli, nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa

atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[6] Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

210.panta otrajai daļai pašvaldību administratīvās komisijas izskata administratīvo

pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem. Likuma „Par

pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka dome (padome) ir tiesīga izdot

saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav

paredzēts likumos, jautājumos par sabiedrisko kārtību.

Pamatojoties uz minēto, ir izdoti Saistošie noteikumi (lietas 27.-37.lapa), kuru

7.9.apakšpunkts paredz, ka par automašīnu un citu mehānisko transporta līdzekļu

novietošanu pilsētas zaļajā zonā (..), izņemot vietas, kur ir ierīkotas stāvvietas vai

brauktuves – uzliek naudas sodu no Ls 15 līdz Ls 50.

[7] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2011.gada 8.jūnijā plkst.14.20 bija

novietojis transportlīdzekli stāvēšanai pie ēkas /adrese/, Jēkabpilī. Lietā ir strīds par to, vai

vieta, kur stāvēja transportlīdzeklis, ir uzskatāma par zaļo zonu, un vai pieteicējam par

pārkāpumu piemērots atbilstošs sods.

[8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā

nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības

sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā

ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus, cita starp, konstatē ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, citu personu paskaidrojumiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (foto u.tml.).

Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus.

[8.1] Pārkāpuma vietas fotouzņēmumi (lietas 14., 44.lapa).

[8.2] Protokols, kurā pieteicējs norāda, ka piekrīt tā saturam (lietas 18.lapa).

[8.3] Pieteicēja 2011.gada 16.jūnija paskaidrojums (lietas 19.lapa), kurā viņš

norāda, ka 2011.gada 8.jūnijā novietoja transportlīdzekli pie mājas /adrese/, Jēkabpilī,

vietā, kur automašīnas tika liktas arī agrāk. Šajā mājā dzīvo kopš 2010.gada decembra, bet

par iespējamo zaļās zonas pārkāpumu līdz šim nebija informēts. Turpmāk to ievēros.

[8.4] Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedriskās kārtības uzraudzības sektora

inspektores I.O. 2012.gada 28.marta apskaidrojums (lietas 43.lapa), kurā viņa norāda, ka

2011.gada 8.jūnijā pēc iedzīvotāju telefoniskām sūdzībām apsekoja /adrese/ Jēkabpilī un

konstatēja, ka zālājā, nevis izbraukātajā laukumā stāvēšanai ir novietots transportlīdzeklis.

Tas tika nofotografēts un pie priekšējā vējstikla vadītājam tika atstāts uzaicinājums

2011.gada 9.jūnijā ierasties Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedriskās kārtības

uzraudzības sektorā paskaidrojuma sniegšanai. Pieteicējs ieradās 2011.gada 16.jūnijā un

sniedza paskaidrojumu, viņa klātbūtnē tika sastādīts protokols.

[9] Novērtējot [8] konstatētos pierādījumus, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka

pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Saistošo

noteikumu 7.9.apakšpunktā.

No protokola, [8.1] fotogrāfijām un pieteicēja fotouzņēmuma ar apzīmēto vietu

„zaļā zona” (lietas 46.lapa) tiesai nerodas šaubas, ka vieta, kur pieteicējs transportlīdzekli

bija novietojis stāvēšanai, ir uzskatāma par pilsētas zaļo zonu, kurā nav ierīkota stāvvieta

vai brauktuve. Fotogrāfijās ir redzams, ka transportlīdzekļa kreisās puses riteņi atrodas

zālē, bet labās puses riteņi – vietā, kur zālājs robežojas ar gājēju celiņu. Turklāt, lai

transportlīdzekli varētu šādi novietot, pieteicējam bija jāpārbrauc apmalei, kas norobežo

braucamo daļu no zaļās zonas.

Tiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka vietā, kur bija novietots

transportlīdzeklis, zāle tikpat kā neaug, tādēļ šī teritorija nav uzskatāma par pilsētas zaļo

zonu. Pirmkārt, no [8.1] fotogrāfijām ir uzskatāmi redzams, ka zāle šajā vietā aug. Otrkārt,

jāņem vērā, ka, novietojot zālienā automašīnas, zāle tiek bojāta un tās augšana šī iemesla

dēļ tiek traucēta.

Apstāklim, ka zālājs ir daļēji bojāts, lietā nav izšķirošas nozīmes, tā kā vides

degradācija nemaina teritorijas funkcionālo nozīmi, kā arī personas pienākumu ievērot

sabiedriskās kārtības noteikumus (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 16.jūnija

sprieduma lietā Nr.A42837209 [11] punktu).

[10] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Analizējot pieteicēja paskaidrojumos minēto, tiesa secina, ka pieteicējs šajā vietā

transportlīdzekli bija novietojis arī iepriekš, taču pēc saukšanas pie administratīvās

atbildības transportlīdzekli zaļajā zonā vairs nenovieto. Tā kā pieteicējs šajā mājā dzīvojis

kopš 2010.gada decembra, bet administratīvi sodīts tikai 2011.gada jūnijā, tiesa secina, ka

citi līdzekļi pieteicēja audzināšanai likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā nav bijuši efektīvi. Līdz ar to tiesa uzskata, ka tieši administratīvā sodīšana konkrētajā

situācijā bijusi vispiemērotākā un pieteicējam uzliktais sods par administratīvo pārkāpumu

savu mērķi ir sasniedzis.

[11] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu

uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem

pārkāpumiem. Atbilstoši LAPK 32.panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tas nozīmē, ka atbildētājam bija jāpieņem satura izvēles administratīvais akts un,

nosakot sodu, jāizdara lietderības apsvērumi. Pieteicējam par izdarīto administratīvo

pārkāpumu nav piemērots sankcijā paredzētais minimālais sods. Līdz ar to ir svarīgi

noskaidrot, vai atbildētājs nav pieļāvis kļūdu lietderības apsvērumu izdarīšanā, pieņemot

šāda satura administratīvo aktu.

No protokola un Lēmuma tiesa nekonstatē, ka atbildētājs būtu vērtējis lietderības

apsvērumus.

Ne atbildību mīkstinošus, ne pastiprinošus apstākļus pieteicēja izdarītajā

administratīvajā pārkāpumā tiesa nesaskata. Vienlaikus tiesa nodibina, ka pieteicējs

pārkāpumam ir piekritis un nav iemesla uzskatīt, ka izdarīto pārkāpumu nebūtu sapratis.

Tādejādi tiesa secina, ka līdz ar saukšanu pie administratīvās atbildības pieteicēja tiesiskā

apziņa ir pilnveidojusies un nebija lietderīgi viņam piemērot naudas sodu, kas pārsniedz

sankcijā noteikto minimālo – Ls 15.

[12] Tiesa nesaskata, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā atbildētājs būtu

pieļāvis procesuālus pārkāpumus.

Atbilstoši LAPK 268. panta otrajai daļai rakstveida paziņojumu par lietas

izskatīšanas vietu un laiku ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta

ierakstītā sūtījumā pa pastu uz personas norādīto adresi.

Tiesa konstatē, ka rakstveida uzaicinājums (lietas 9.lapa) ierasties uz komisijas sēdi

2011.gada 30.jūnijā pieteicējam ierakstītā vēstulē nosūtīts 2011.gada 20.jūnijā (lietas 10.-

11.lapa) uz protokolā norādīto adresi. Tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājs ir ievērojis

paziņojuma par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu nosūtīšanas kārtību. Apstāklis,

ka pieteicējs kādu iemeslu dēļ uzaicinājumu nesaņēma, komisijai nebija zināms, līdz ar to

nepastāvēja šķēršļi lietas izskatīšanai bez pieteicēja.

[13] LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka tiesa, izskatot sūdzību vai

protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, groza soda mēru ietvaros, kas

paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Ievērojot [9] – [12] secināto, tiesa atzīst, ka pieteicējam ar Lēmumu uzliktais

naudas sods ir grozāms, nosakot to Ls 15 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās

daļas 5.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.panta trešo daļu, 289.

– 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt G.Z. pieteikumu.

Grozīt G.Z. piemēroto administratīvo sodu, nosakot, ka par Jēkabpils pilsētas

domes 2010.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.21 „Jēkabpils sabiedriskās kārtības

noteikumi” 7.9.apakšpunkta pārkāpumu G.Z. ir piemērojams naudas sods Ls 15

(piecpadsmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas

tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese ________________ L.Apšeniece

Jelgavā, 2012.gada 10.maijā