Court reduces administrative fine for official misconduct due to lack of aggravating circumstances and family needs.

Lietas arhīva Nr. 1A-0026-18/30

ECLI:LV:KURT:2018:0503.1A69002618.2.S

Lieta Nr. 1A69002618

SPRIEDUMS

Ventspilī 2018. gada 25. aprīlī

Kurzemes rajona tiesa: tiesnese Olga Macpane

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei Gunitai Freimanei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Korupcijas

novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jēkaba Straumes 2017. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1/7687, un

k o n s t a t ē j a

2017. gada 5. oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk arī - KNAB) Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā

speciāliste Ingrida Celma attiecībā pret sūdzības iesniedzēju /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr. /numurs/ (turpmāk arī - Protokols) par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -

Latvijas APK) 166.30 panta (lietas 69.-71. lapa).

Izskatot Protokolu, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis, vadoties no Latvijas APK 32., 37. panta trešās

daļas, 237., 244., 272. un 275. panta pirmās daļas 1. punkta, 2017. gada 31. oktobrī pieņēma lēmumu (turpmāk arī – Sākonējais lēmums) Nr. 870/1-

24/201, ar ko /pers. A/ par funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 30 panta un sodīts ar

naudas sodu 350 euro apmērā (lietas 72. -75. lapa).

Lēmumā norādīta šāda informācija par pārkāpumu.

Pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu un likuma “Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” 5. pantu, KNAB veica pārbaudi par Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ iespējamo likuma “Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” normu neievērošanu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) 2017. gada 17. maija vēstulē Nr. 8.4-11/292 sniegto informāciju /pers. A/:

1) no 2015. gada 1. janvāra iekļauts Mērsraga novada pašvaldības valsts amatpersonu sarakstā kā /amats/ atbilstoši likuma “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmās daļas 14. punktam;

2) no 2015. gada 17. marta iekļauts Mērsraga novada pašvaldības valsts amatpersonu sarakstā kā /amats/ lēmumu pieņemšanai ar lauksaimniecības

zemi atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai;

3) no 2015. gada 1. janvāra iekļauts Kurzemes plānošanas reģiona valsts amatpersonu sarakstā kā /amats/ atbilstoši likuma “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai;

4) no 2015. gada 14. augusta iekļauts Zemkopības ministrijas valsts amatpersonu sarakstā kā /amats/ atbilstoši likuma “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai;

5) no 2017. gada 19. janvāra iekļauts Mērsraga /amats/ amatpersonu sarakstā kā /amats/ atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai.

/pers. A/ Mērsraga /amats/ amats atbilst likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta 2.3 daļai.

Saskaņā ar VID datu bāzē - VADIS esošo informāciju /pers. A/ Mērsraga novada pašvaldības valsts amatpersonu sarakstā iekļauts kā /amats/ no

2017. gada 16. jūnija atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmās daļas 15. punktam.

/pers. A/ kā valsts amatpersonai ir saistoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un

pienākumi.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 5. punktu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts

amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas

amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Minētā likuma l. panta 6. punktā noteikts, ka radinieks ir tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa,

pusbrālis, laulātais.

Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmo daļu valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts

amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas

darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Savukārt saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 21. panta pirmās daļas 1. punktu valsts amatpersona

nekavējoties rakstveidā sniedz informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko

vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos.

Komerclikuma 1. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta komercsabiedrība (kapitālsabiedrība), savukārt

komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

/pers. A/ kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2015. gadu norādītā informācija liecina, ka viņam pieder jahta “/Nosaukums/”, savukārt ailē pie

radiniekiem norādīta laulātā /pers. B/.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datu bāzē Lursoft esošo informāciju SIA “/Nosaukums/” dibināta 2015. gada 14. oktobrī un tā vienīgā īpašniece un

valdes locekle ir /pers. B/. SIA “/Nosaukums/” darbības veidi ir norādīti - pasažieru jūras un piekrastes ūdens transports un fiziskas labsajūtas uzlabošanas

pakalpojumi.

Saskaņā ar /pers. A/ 2016. gada 28. septembra vēstulē (KNAB saņemta 2016. gada 3. oktobrī reģ. Nr. 3962) sniegto informāciju un pielikumā esošo

līguma kopiju /pers. A/ piederošā jahta “/Nosaukums/” ir nodota bezatlīdzības lietošanā SIA “/Nosaukums/” (2016. gada l. janvāra “Jahtas “/Nosaukums/”

patapināšanas līgums Nr. 1”).

Saskaņā ar SIA “/Nosaukums/” 2017. gada 2. jūnija vēstulē (KNAB saņemta 2017. gada 6. jūnijā reģ. Nr. 2227) sniegto informāciju 2016. gada

1. janvāra “Jahtas “/Nosaukums/” patapināšanas līgums Nr. 1” ir spēkā esošs un grozījumi pie līguma nav veikti.

Saskaņā ar Mērsraga novada pašvaldības 2017. gada 7. aprīļa vēstulē Nr. 4-3/197 sniegto informāciju Mērsraga novadu 24. starptautiskajā tūrisma

izstādē – gadatirgū “Balttour 2017” (turpmāk arī – Izstāde) pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga novada pašvaldības /Nosaukums A/

darbinieces /pers. C/ un /pers. D/.

Mērsraga novada pašvaldības izdevumā “Mērsraga avīze” 2017. gada 17. februāra izdevumā Nr. 2 (pieejams Mērsraga novada pašvaldības mājas

lapā www.mersrags.lv) publikācijā “Mērsrags “Balttour 2017” tūrisma izstādē - gadatirgū” lasītājus informē par Mērsraga gūtajiem iespaidiem tūrisma

izstādē “Balttour 2017”. Cita starpā rakstā minēts, ka: “Mērsragu šogad pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga /Nosaukums A/

darbinieces /pers. C/ un /pers. D/. Ar savām iespējām ir jālepojas, un jāļauj arī citiem tās pamanīt, tāpēc pastāstījām, kādas tad iespējas piedāvā Mērsrags -

iespēju rags! Jo, kas gan būtu vasara bez atpūtas pie jūras? Bet tāpat bijām labi bruņojušies ar informāciju par Talsu un Rojas novadiem, jo startējām kā

viena komanda. Tie, kas apciemoja mūs, saprata, kāpēc mērsradzniekus joprojām uzskata par diženiem jūras braucējiem un kuģu būvētājiem jau cauri

daudziem gadu simteņiem, un kāpēc pie jūras ir vērts gūt mieru, možu garu un spirdzinājumu ne tikai gada siltākajos mēnešos! Bet pēc iepazīšanās ar

bukletos pieejamo informāciju neviens nesteidzās prom, jo varēja iepazīsties ar atpūtas un izklaides kuģīša “/Nosaukums/” kapteini, kas dalījās savas

bērnības piepildītajos sapņos, ļaujot ielūkoties jahtas “/Nosaukums/” vēsturē un piedāvājumos!”

Mērsraga novada mājas lapā www.mersrags.lv (sadaļa - Tūrisma informācija) ievietota informācija par to, ka “Balttour 2017” 24. starptautiskajā

tūrisma izstādē - gadatirgū 2017. gada 3. - 5. februārī Mērsraga novadu pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga /Nosaukums

A/darbinieces /pers. C/ un /pers. D/. Publikācijās minēts, ka Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis, tērpies kapteiņa formā,

izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar atpūtas un izklaides iespējam uz jahtas “/Nosaukums/”.

Saskaņā ar Talsu novada /Nosaukums A/ /amats/ /pers. E/ 2017. gada 19. aprīlī sniegto paskaidrojumu Izstādē, kas norisinājās Rīgā Ķīpsalas izstāžu

hallē 2017. gada 3. - 5. februārī, kopā vienā stendā tika pārstāvēti trīs novadi – Talsu, Rojas un Mērsraga novads. Mērsraga novadu stendā reklamēja /pers.

C/, /pers. D/ un /pers. A/. Stendā strādājot, dalībnieki reklamē ne tikai savu novadu, bet arī apkārtni kopumā.

Talsu novada /Nosaukums A/ /amats/ /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka Mērsraga novada /amats/ kā labs orators reklamēja gan tūrisma

piedāvājumu Mērsragā, gan izbraucienus ar jahtu “/Nosaukums/” līdz Kolkai, Roņu salai, Gotlandei. Labi palīgi bija izstrādātie materiāli par Mērsraga

novadu, kā arī par jahtu “/Nosaukums/”. Izstādes apmeklētāji uz vietas izstādē par iespējamiem braucieniem arī ieguva informāciju no jahtas kapteiņa, ko

/pers. A/ neslēpa, ka viņš ir jahtas “/Nosaukums/” kapteinis. Ja izstādes apmeklētāji vaicāja par jahtu, tad tika norādīts, ka ir iespēja izrunāties ar pašu

kapteini. /pers. A/ tūrisma izstādē piedalījās visas trīs dienas.

Saskaņā ar Rojas /Nosaukums C/ /amats/ /pers. F/ 2017. gada 24. aprīlī sniegto paskaidrojumu, Izstādē, kas norisinājās Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē

2017. gada 3. - 5. februārī, kopējā stendā stāvēja trīs novadi - Talsu, Rojas un Mērsraga novads. Mērsraga novadu pārstāvēja Mērsraga novada /amats/

/pers. A/ un /Nosaukums A/ darbinieces - /pers. C/ un vēl viena darbiniece. /pers. F/ paskaidrojumā norādīja, ka Mērsraga novada /amats/ īpaši neslēpa

faktu, ka ir jahtas “/Nosaukums/” īpašnieks un kapteinis. Mērsraga novada /amats/, pārstāvot novadu un sniedzot informāciju par tūrisma iespējām Mērsraga

novadā, vienlaikus būdams jahtas “/Nosaukums/” kapteinis, reklamēja iespējamos kruīza braucienus ar jahtu “/Nosaukums/” gan pa jūras līci, gan braucienus

uz Gotlandi un Roņu salu.

Stendā starp novadu tūrisma bukletiem un Kurzemes tūrisma asociācijas izdotajiem bukletiem atradās arī Mērsraga novada tūrisma buklets un jahtas

“/Nosaukums/” buklets. Mērsraga novada /amats/ /pers. A/, vienlaikus reklamējot tūrisma iespējas Mērsraga novadā, izmantoja gan Mērsraga novada

bukletu, gan jahtas “/Nosaukums/” bukletu.

Katra novada tūrisma informācijas centra pārstāvji reklamēja sava novada tūrisma piedāvājumu, bet, ja apmeklētāji interesējās par blakus esošā

novada tūrisma iespējām piedāvājumu, tad attiecīgi šis apmeklētājs tika novirzīts pie attiecīgā novada tūrisma informācijas pārstāvja. Ja kāds izrādīja interesi

par braucieniem pa jūru, tad šis apmeklētājs tika novirzīts pie /pers. A/, jahtas “/Nosaukums/” kapteiņa, kurš vienlaikus pārstāvēja arī Mērsraga novadu.

Tāpat /pers. F/ paskaidroja, ka Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ Izstādē piedalījās visas trīs dienas un izstādes apmeklētājiem /pers. A/ asociējās ar jahtas

“/Nosaukums/” kapteini.

Saskaņā ar Mērsraga /Nosaukums A/ darbinieces /pers. D/ 2017. gada 6. jūnijā sniegto paskaidrojumu darbu Mērsraga /Nosaukums A/ viņa uzsāka

2017. gada 8. februārī pēc tūrisma Izstādes. /pers. D/ paskaidroja, ka viņu ļoti interesē tūrisms un izstādē piedalījās kā brīvprātīgā ar vēlmi iepazīt tūrisma

nianses un pārstāvēt Mērsraga novadu. Izstādē /pers. D/ piedalījās divas dienas - sestdien un svētdien un Mērsraga novadu pārstāvēja Mērsraga novada

/amats/ /pers. A/ un /Nosaukums A/ vadītāja /pers. C/. Mērsraga novads kopā ar Rojas un Talsu novadiem piedalījās kopējā Kurzemes stendā. Visu

novadu pārstāvji informēja apmeklētājus par tūrisma iespējām vienā vai otrā novadā.

Ņemot vērā minēto, Mērsraga novada /amats/ /pers. A/, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, Izstādē realizēja amata pilnvaras un veica

darbības - reklamēja izklaides un atpūtas iespējas ar /pers. A/ piederošo jahtu “/Nosaukums/”, veicinot /pers. B/ piederošās komercsabiedrības SIA

“/Nosaukums/” komercdarbību, kas ietekmēja vai varētu ietekmēt /pers. A/ un viņa radinieces /pers. B/ personiskās un mantiskās intereses, atradās interešu

konflikta situācijā un pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus.

/pers. A/ par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu neievērošanu 2017. gada 5. oktobrī sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols RD Nr./numurs/.

Iepazīstoties ar Protokolu par administratīvo pārkāpumu, /pers. A/ paskaidroja, ka iepazinās ar Protokolā konstatēto un savu paskaidrojumu iesniegs

līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā. /pers. A/ līdz lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā izskatīšanas brīdim 2017. gada 31. oktobrī

plkst. 14.00 KNAB nav iesniedzis savu paskaidrojumu un argumentus šajā lietā.

Izskatot administratīvo pārkāpumu, ir ņemts vērā, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. pantā noteiktais, ka oficiālais izdevums

“Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē

elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv un oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša.

Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” spēkā stājās 2002. gada 10. maijā, /pers. A/ valsts amatpersonas amata

pienākumus pilda jau no 2009. gada 1. jūlija un /pers. A/ bija pienākums iepazīties ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

valsts amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem, aizliegumiem un pienākumiem, un pildot valsts amatpersonas amata panākumus, tos ievērot. Turklāt šajā

likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus, aizliegumus ir jāievēro ne tikai pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, bet arī beidzot pildīt

valsts amatpersonas amata pienākumus.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis, kas noteikts 2. pantā, ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību

sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts

amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu

darbībai.

Likumdevējs, lai sasniegtu mērķi, ir noteicis ne tikai ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus valsts amatpersonām, kurus jāievēro, pildot valsts

amatpersonas amata pienākumus, bet arī ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus, kas valsts amatpersonai ir jāievēro pēc tam, kad tā ir beigusi pildīt

valsts amatpersonas pienākumus. Valsts amatpersonas rīcības brīvība noteiktu laika periodu ir ierobežota arī pēc valsts amatpersonas amata pienākumu

pildīšanas. No minētā secināms, ka valsts amatpersonas darbība publisko tiesību jomā, veicot ar amata pienākumiem saistītas darbības, ir pakļautas

sabiedrības uzmanībai un kontrolei.

Valsts amatpersonas saistībā ar savu statusu uzņemas paaugstinātu atbildību publiskajās tiesībās, kurās atšķirībā no privāto tiesību pamatprincipa -

atļauts viss, kas nav aizliegts, darbojas publisko tiesību pamatprincips - aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Valsts amatpersonām, arī beidzot darbu valsts

iestādē, šī principa zināšana ir pašsaprotama (2013. gada 23. maija Kurzemes apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 102AA-0101-13/12).

Jebkurai valsts amatpersonai, stājoties valsts amatpersonas amatā, ir jāizvērtē savas turpmākās darbības, lai nepieļautu valsts amatpersonām

normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus, kā arī nodrošinātu noteikto pienākumu izpildi (2013. gada 23. maija Kurzemes

apgabaltiesas spriedums lietā Nr. 102AA-0101-13/12).

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā

var rasties interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka

valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības

uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu

konflikta situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas

pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā (sk. Senāta 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu, 2012. gada 13. janvāra

sprieduma lietā Nr. SKA-45/2012 9. punktu).

Jebkuras darbības, ko valsts amatpersona, pildot amata pienākumus, veic attiecībā uz sevi, saviem radiniekiem vai darījuma partneriem, rada aizdomas

par valsts amatpersonas darbību personisko un mantisko interešu ietekmē, grauj sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, līdz ar to valsts

pārvaldes darbībai kopumā (Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 29. maija spiedums lietā Nr. A42732308).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama, (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēts ka Mērsraga novada /amats/ /pers. A/, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus

Izstādē, realizēja amata pilnvaras un veica darbības (reklamēja izklaides un atpūtas iespējas ar /pers. A/ piederošo jahtu “/Nosaukums/”, veicinot laulātajai

piederošās komercsabiedrības SIA “/Nosaukums/” komercdarbību, kas ietekmēja vai varētu ietekmēt /pers. A/ un viņa laulātās personiskās un mantiskās

intereses, atradās interešu konflikta situācijā un pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā

noteiktos ierobežojumus.

Administratīvā atbildība par konstatēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 166.30 pantā.

Pieņemot Sākotnējo lēmumu, ir ņemti vērā Latvijas APK 32. panta otrajā daļā minētie apstākļi, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība,

viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 34. panta pirmās daļas 2. punktu, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tika ņemti vērā apstākļi, kas pastiprina /pers. A/

atbildību par administratīvo pārkāpumu, t.i., /pers. A/ gada laikā atkārtoti izdarīja līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau administratīvi sodīts.

KNAB 2016. gada 12. decembrī nolēma /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/209 un par funkciju veikšanu interešu konflikta

situācijā un valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu saukt /pers. A/ pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Latvijas ?PK 166.30 pantu.

Administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ņemts vērā /pers. A/ mantiskais stāvoklis un tas, ka viņam apgādībā ir četri nepilngadīgi bērni.

Pieņemot Sākotnējo lēmumu, kā /pers. A/ raksturojošs apstāklis ņemts vērā fakts, ka KNAB:

1) 2014. gada 13. maijā pieņēma lēmumu /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/79 un sauca /pers. A/ pie administratīvās atbildības

saskaņā ar Latvijas APK 166.30 pantu par to, ka /pers. A/ kā Mērsraga /amats/ un kā Mērsraga novada /amats/ no 2011. gada 15. februāra līdz 2014. gada

13. maijam, veicot aizliegtu saimniecisko darbību kā individuālais komersants “/pers. A/” guva ienākumus no saimnieciskās darbības veidiem, pārkāpa likuma

“Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta piektajā daļā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus;

2) 2015. gada 4. novembrī pieņēma lēmumu /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/214 un par funkciju veikšanu interešu konflikta

situācijā un valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu sauca /pers. A/ pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Latvijas APK 166.30 pantu.

Ievērojot demokrātiskās iekārtas principu, apsvērts un nolemts, ka attiecībā uz /pers. A/ pieņemtais lēmums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā,

lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības intereses, kā arī ir izvērtēti administratīvā akta izdošanas lietderības apsvērumi, kas izriet no likuma

“Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2. pantā noteiktā likuma mērķa, kas paredz nodrošināt valsts amatpersonu darbību

sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts

amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu

darbībai.

Saskaņā ar Latvijas APK 22. pantu ir ņemts vērā administratīvā soda piemērošanas mērķis, proti, personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Par KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja A.Donska 2017. gada 31. oktobra lēmumu Nr. 870/1-24/201 /pers. A/ iesniedza

sūdzību, lūdzot to atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu (lietas 78. - 80. lapa).

Ar KNAB priekšnieka J.Straumes 2017. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1/7687 (turpmāk – Lēmums) KNAB Valsts amatpersonu darbības

kontroles nodaļas vadītāja A.Donska 2017. gada 31. oktobra lēmums Nr. 870/1-24/201 atstāts negrozīts, /pers. A/ sūdzība noraidīta.

Izskatot /pers. A/ sūdzību, Lēmumā norādīts, ka ievērojot sūdzībā norādīto, kā arī Latvijas APK 286. pantā noteikto, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietas Nr. 870/1-24/201 materiālus un pārbaudot pārsūdzētā Sākotnējā lēmuma likumību un pamatotību, KNAB konstatē un secina turpmāk

minēto. Lietā pastāv strīds, vai /pers. A/, pildot Mērsraga novada /amats/ amata pienākumus, laika posmā no 2017. gada 3. februāra līdz 5. februārim

Izstādē ir piedalījies kā valsts amatpersona - Mērsraga novada /amats/, tādējādi realizējot amata pilnvaras un veicot darbības (reklamēja izklaides un atpūtas

iespējas ar /pers. A/ piederošo jahtu “/Nosaukums/”, veicinot laulātajai piederošās komercsabiedrības SIA “/Nosaukums/” komercdarbību), kas ietekmēja

vai varētu ietekmēt /pers. A/ un /pers. B/ personiskās un mantiskās intereses, tādejādi atrodoties interešu konflikta situācijā un pārkāpjot likuma “Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, atbildība par ko noteikta Latvijas APK 166.30 pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 7. pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktajā kārtībā, lietvedība par administratīviem pārkāpumiem veicama stingri ievērojot likumību. Likumības princips tiek nodrošināts tā, ka katrā nākamajā

stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemtā lēmuma pamatotība. Latvijas APK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo

pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,

īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Panta otrā daļa noteic, ka

administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura, saskaņā ar spēkā esošajiem

likumiem, nav paredzēta kriminālatbildība.

Minētā likuma 243. pantā norādīts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai

pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma

lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā. Latvijas APK 246. pantā noteikts, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarotā

persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Atbilstoši šā likuma 248. panta pirmajai daļai protokolā norādāma arī pārkāpuma būtība.

Latvijas APK 272. pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, un citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Latvijas APK 274. pantā noteikts institūcijas (amatpersonas) sastādītā lēmuma saturs. Saskaņā ar šī panta otrās daļas 6. punktu, lēmumā jānorāda

faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums. Tiesiskie apstākļi ir pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru pamata pierādījumi

noraidīti. Par faktiskiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā saprot konstatētā pārkāpuma būtību (tā izdarīšanas laiks, vieta, izdarīšanas veids, sekas

utt.).

Pārbaudot lietas materiālus, iepazīstoties ar Sākotnējā lēmumā un sūdzībā norādītajiem argumentiem, ievērojot Latvijas APK 7. pantā nostiprināto

likumības principu, KNAB konstatē, ka iesniegtā sūdzība satur argumentus, kas jau vērtēti Sākotnējā lēmumā, sūdzību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

KNAB par nepamatotu uzskata Sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Izstādē /pers. A/ nav piedalījies kā valsts amatpersona, bet gan kā jahtas

“/Nosaukums/” kapteinis.

No lietas materiāliem, Protokolā un Sākotnējā lēmumā konstatētā /pers. A/ ir valsts amatpersona, ko Sūdzības iesniedzējs arī nav apstrīdējis. Līdz ar

to uz /pers. A/ ir attiecināmi valsts amatpersonām normatīvajos aktos noteiktie pienākumi un ierobežojumi, arī tie, kas noteikti likumā “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017. gada 1. februārī starp biedrību “Kurzemes tūrisma asociācija” un Mērsraga /Nosaukums B/, /pers. A/ personā,

noslēgts sadarbības līgums Nr. SL3/201 (turpmāk - Sadarbības līgums). Sadarbības līgumā noteikts, ka puses 2017. gadā veic kopīgu sadarbību tūrisma

attīstības veicināšanā un tūrisma mārketingā Mērsraga novadā, biedrībai “Kurzemes tūrisma asociācija”, veicot Pielikumā Nr. 1 norādītos darbus. Sadarbības

līguma Pielikuma Nr. 1 ierakstā Nr. 4 norādīta dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos, izstādēs un darbsemināros Latvijā un ārvalstīs, tajā skaitā, Rīgā

Izstādē.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka pārstāvību tūrisma izstādē var īstenot ikviena persona, kurai ir attiecīgs pilnvarojums. KNAB norāda, ka

šāds Sūdzības iesniedzēja arguments nav pamatots, jo turpmākajā sūdzības tekstā norādīts vien, ka /pers. A/ Izstādē piedalījies kā jahtas “/Nosaukums/”

kapteinis, nenorādot nedz par biedrības “Kurzemes tūrisma asociācija” pārstāvēšanu, nedz par viņam izdotu pilnvarojumu šādu pārstāvību veikt. Sūdzības

iesniedzējs vien uzsvēris, ka Izstādē nav piedalījis kā Mērsraga novada /amats/, neprecizējot kādā statusā, viņaprāt, Izstādē pārstāvējis Mērsraga novadu.

Minētais Sūdzības iesniedzēja arguments ir pretrunā ar lietā esošajiem pierādījumiem. Ar visiem lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā,

izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas, apstiprinās, ka /pers. A/ Izstādē piedalījies kā Mērsraga novada /amats/, vienlaicīgi reklamējot izklaides un atpūtas

iespējas ar viņam piederošo jahtu “/Nosaukums/”, veicinot laulātajai piederošās komercsabiedrības SIA “/Nosaukums/” komercdarbību. Minēto apstiprina

2017. gada 7. aprīļa Mērsraga novada pašvaldības KNAB sniegtā atbilde Nr. 4-3/197 “Par informācijas sniegšanu”, norādot, ka Mērsraga novada

pašvaldība informē, ka Mērsraga novadu Izstādē pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga novada pašvaldības /Nosaukums A/

darbinieces. Minēto apstiprina arī lietas materiālos esošās publikācijas vietējos laikrakstos: 17. 02. 2017. “Mērsraga avīze” Nr. 2 (205), 25. 02. 2017.

“Talsu balss” un Mērsraga informācijas centra mājaslapas izdrukas. Arī liecinieku liecības apstiprina pārsūdzētajā Lēmumā konstatēto - Talsu novada

/Nosaukums A/ vadītājas /pers. E/ liecības, Rojas /Nosaukums A/ vadītājas /pers. F/ liecības, Mērsraga /Nosaukums A/ darbinieces /pers. D/ liecības.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot

visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 21. maija spriedumu lietā Nr. SKA-156/200). Ar pamatotām šaubām šī principa kontekstā nav saprotamas

jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir vērstas uz lietas izlemšanai izšķirošajiem aspektiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus

būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav iespējams novērst (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 28.

augusta lēmumu lietā Nr. SKA-331-9 13.punktu).

Savukārt no lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā nepārprotami secināms, ka /pers. A/ Izstādē piedalījies kā Mērsraga novada /amats/,

izslēdzot jebkādas šaubas par konstatēto faktu.

KNAB konstatējot, ka /pers. A/, pārstāvot Mērsraga novadu, Izstādē piedalījies kā Mērsraga novada /amats/, vienlaicīgi reklamējot izklaides un

atpūtas iespējas ar viņam piederošo jahtu “/Nosaukums/”, kas nodota bezatlīdzības lietošanā /pers. A/ laulātajai piederošajai komercsabiedrībai

SIA “/Nosaukums/”, pamatoti secināms, ka minētās darbības ietekmēja, vai varēja ietekmēt /pers. A/ un viņa radinieces /pers. B/ personiskās un mantiskās

intereses. Tādējādi /pers. A/ atradies interešu konflikta situācijā un pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta

pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus, atbildība par ko noteikta Latvijas APK 166.30 pantā.

KNAB norāda, ka attiecīgām Latvijas APK normām ir formāls raksturs, kas neprasa noteiktu seku iestāšanos, proti neprasa, lai persona, atrodoties

aizliegtu amatu savienošanas situācijā būtu no tā guvusi arī kādu reālu labumu.

Kā jau atzinis Senāts, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme uz personas mantiskajām interesēm var rasties. Tas

tikai vēlreiz norāda uz to, ka attiecīgās tiesību normas neprasa, lai tiktu konstatēts reāla labuma gūšanas fakts (sk. Ogres rajona tiesas 2017. gada

30. oktobra spriedumu lietā Nr. 1A-0016-17/7 [6] punktu, kas stājies spēkā 14. 11. 2017.).

Šajā kontekstā KNAB vērš uzmanību uz Senāta judikatūrā nostiprināto atziņu, ka likums nepārprotami noteic minimālo robežu, kādā var rasties

interešu konflikta situācija. Proti, lai iestātos interešu konflikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietekme var rasties. Senāts arī norādījis, ka valsts

amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību,

un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jānovērš interešu konflikta

situācijas iespējamība. Līdz ar to valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā

sabiedrības uzmanības lokā (sk. Senāta 2009. gada 26. marta sprieduma lietā SKA-68/2009 10. punktu, 2012. gada 13. janvāra sprieduma lietā SKA-

45/2012 9. punktu).

Minētā tiesu prakse veicina likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķa sasniegšanu, kas noteikts 2. pantā -

nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai

mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī

sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Latvijas APK 246. pantā noteikts, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarotā persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

Atbilstoši Latvijas APK 248. panta pirmajai daļai protokolā norādāma pārkāpuma būtība. Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu,

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka tas ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī

amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā

sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Senāts secinājis, ka no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt

lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās

atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai

sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus) (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007. gada 25. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-157/2007 9.2 punktu).

Sūdzības iesniedzējs, iepazīstoties ar Protokolu, norādījis, ka paskaidrojumus KNAB iesniegs līdz lēmuma pieņemšanai. /pers. A/ paskaidrojumi par

Protokolā konstatēto KNAB nav iesniedzis, līdz ar ko nav iebildis pret Protokolā konstatēto.

Izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus un Sākotnējo lēmumu, KNAB konstatē, ka Sākotnējā lēmumā pamatoti atzīta /pers. A/ vaina par pierādītu

tāpēc, ka lietas materiālos esošie pierādījumi to apstiprina, nevis tāpēc, ka Sūdzības iesniedzējs nav varējis pierādīt savu nevainīgumu.

Līdz ar to no lietā esošajiem pierādījumiem secināms, ka Sūdzības iesniedzējs, pildot Mērsraga novada /amats/ amata pienākumus, no 2017. gada

3. februāra līdz 5. februārim Izstādē ir piedalījies kā valsts amatpersona - Mērsraga novada /amats/, tādējādi realizējot amata pilnvaras un veicot darbības,

kas ietekmēja vai varētu ietekmēt /pers. A/ un viņa laulātās personiskās un mantiskās intereses, tādējādi atrodoties interešu konflikta situācijā un pārkāpjot

likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteiktos ierobežojumus. Administratīvā atbildība par

konstatētajiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas APK 166.30 pantā.

KNAB norāda, ka amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākas amatpersonas vai speciālu institūciju kontroli, ir jāpārliecinās par savas darbības

tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas un visos gadījumos jāizvērtē, vai ētisku un tiesisku

apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte (sk. Augstākās tiesas Senāta 2006. gada 21. septembra spriedumu lietā

Nr. SKA- 394/2006, Kurzemes apgabaltiesas 2013 .gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 102AA-0101-13/12). Līdz ar to Sākotnējā lēmumā pamatoti

konstatēts, ka pārkāpjot likumā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, amatu savienošana ir atzīstama par prettiesisku.

Saskaņā ar Latvijas APK 22. pantu ir ņemts vērā administratīvā soda piemērošanas mērķis, proti, personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, KNAB uzskata, ka Sākotnējā lēmumā noteiktais sods sasniedz Latvijas APK 22. pantā noteikto

mērķi, jo administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā.

Pieņemot Sākotnējo lēmumu, kā /pers. A/ raksturojošs apstāklis ņemts vērā fakts, ka KNAB 2014. gada 13. maijā pieņēma lēmumu /pers. A/

administratīvā pārkāpumu lietā Nr. 870/1-24/79 un sauca viņu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 166. 30 pantu par to, ka /pers. A/ kā

Mērsraga /amats/ un kā Mērsraga novada /amats/, veicot aizliegtu saimniecisko darbību kā individuālais komersants “/pers. A/”, guva ienākumus no

saimnieciskās darbības veidiem, pārkāpa likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta piektajā daļā noteiktos amatu

savienošanas ierobežojumus. Kā arī 2015. gada 4. novembrī KNAB pieņēma lēmumu /pers. A/ administratīvā pārkāpumu lietā Nr. 870/1-24/214 un par

funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā un valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu sauca viņu pie

administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 166. 3 0 pantu. Bez tam ar KNAB 2017. gada 3. februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr. 870/1-24/209 /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 350 euro apmērā un ar Talsu rajona tiesas 2017. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. 1A36000417 /pers.

A/ sūdzība par minētā lēmuma atcelšanu ir noraidīta un spriedums stājies spēkā 2017. gada 14. jūnijā.

Minētie apsvērumi ir atzīstami par būtiskiem un pietiekamiem, lai /pers. A/ piemēroto naudas sodu 350 euro apmērā atzītu par samērīgu ar izdarīto

pārkāpumu un /pers. A/ mantisko stāvokli.

Izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā, ir nolemts, ka sūdzība ir nepamatota, savukārt Sākotnējā lēmumā ir tiesisks un

pamatots un nav atceļams.

Administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Pamatojoties uz minēto, atbilstoši KNAB likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktam, 10.1 panta otrajai daļai, 2005. gada 22. marta Ministru kabineta

noteikumu Nr. 201 “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nolikums” 4. punktam, kā arī atbilstoši Latvijas APK 244., 272., 275. panta pirmās daļas

1. punktam un 286. pantā un 287. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, nolemts KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja

2017. gada 31. oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/201 atstāt negrozītu un /pers. A/ sūdzību noraidīt (lietas 82. - 84. lapa).

2018. gada 1. februārī Kurzemes rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība (turpmāk arī – Sūdzība) par KNAB 2017. gada 21. decembra lēmumu

Nr. 870/1-24/201.

Sūdzībā norādīts, ka Lēmumā minētie argumenti naudas soda 350 euro piemērošanai /pers. A/ nav pamatoti šādu iemeslu dēļ.

Starp Mērsraga novada pašvaldību (turpmāk arī - Pašvaldība) un biedrību “Kurzemes tūrisma asociācija” (turpmāk arī - Biedrība) 2017. gada

1. februārī noslēgts sadarbības līgums Nr. 4-18-1/27 (turpmāk arī - Līgums), kā ietvaros Biedrība un Pašvaldība veic kopīgu sadarbību tūrisma attīstības

veicināšanā un tūrisma mārketingā Mērsraga novadā, laika posmā līdz 2017. gada 31. decembrim.

Biedrības uzdevums minētā Līguma ietvaros ir veikt Kurzemes tūrisma attīstīšanas un mārketinga darbus, kas minēti Līguma 1. pielikumā. Tas nozīmē,

ka Līguma ietvaros Biedrība nodrošina Mērsraga novada tūrisma attīstīšanas un mārketinga darbus, kā arī Mērsraga novada pārstāvību Izstādē. Tādējādi

Mērsraga novadu Izstādē pārstāvēja nevis Pašvaldība, bet gan Biedrība.

Biedrības pienākums bija nodrošināt Mērsraga novada tūrisma mārketingu iepriekš minētās izstādes ietvaros, kā rezultātā Mērsraga novadam bija

atvēlēta vieta Biedrības stendā, kurā plaši tika reklamēti vairāku Kurzemes novada pilsētu tūrisma objekti un ar tiem saistītie pakalpojumi. Pašvaldība

nepiedalījās iepriekš minētajā izstādē kā atsevišķs izstādes dalībnieks.

Līguma ietvaros netika noteikts obligāts pienākums Pašvaldībai piedalīties Līguma 1. pielikumā norādītajās aktivitātēs, tādējādi Pašvaldības

amatpersonas netika iesaistītas Līguma 1. pielikumā noteiktajās aktivitātēs.

Biedrības mērķis bija reklamēt visus Mērsraga novadā esošos tūrisma pakalpojumus un objektus, kā rezultātā bija nepieciešamas kompetentas

personas, kas detalizētāk spētu paskaidrot Mērsraga novadā esošos tūrisma pakalpojumus. Biedrība Izstādē pieaicināja Mērsraga novada /Nosaukums A/

darbinieces, kas nav uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ietvaros, kā arī viena no

tūrisma pakalpojuma izveidotājiem un jahtas “/Nosaukums/” kapteini /pers. A/.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta piektajā daļā ir norādīta interešu konflikta definīcija - interešu konflikts

ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar

valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai

mantiskās intereses.

Likumdevējs ir pamatoti iepriekš minētajā definīcijā iekļāvis atrunu, ka interešu konfliktu valsts amatpersonas darbībā var identificēt tikai tajā brīdī, kad

valsts amatpersona pilda sava amata funkcijas. Ir būtiski nošķirt un identificēt brīdi, kad valsts amatpersona veic un kad neveic likumā “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Valsts amatpersonas tiesības un pienākumi ir noteikti likumā “Par

pašvaldībām” un Pašvaldības nolikumā. Abos iepriekš minētajos normatīvajos aktos Pašvaldības /amats/ nav noteiktas tiesības vai pienākumi piedalīties

tūrisma izstādēs, kas saistīti ar Mērsraga novada tūrisma popularizēšanu. Tādējādi šādu pārstāvību var īstenot ikviena persona, kuru Biedrība akceptē

piedalīties, konkrētajā aktivitātē, kas šajā situācijā bija dalība Izstādē.

Ņemot vērā, ka Izstādē piedalījās un Mērsraga novada tūrisma pakalpojumus reklamēja Biedrība nevis Pašvaldība, tad /pers. A/ izstādē piedalījās

nevis kā Pašvaldības /amats/, bet gan kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis. Šo faktu apliecina gan /pers. A/ izteikumi par kuģa kapteiņa statusu, gan izstādes

laikā sniegtā informācija, kas tika saistīta tikai ar tūrisma pakalpojumu, ko sniedz jahta “/Nosaukums/”, kā arī /pers. A/ oficiālais kapteiņa apģērbs.

Papildus tam ir būtiski norādīt, ka Izstāde norisinājās no 3. līdz 5. februārim, t.i., no piektdienas līdz svētdienai. Tas nozīmē, ka /pers. A/ pārstāvēja

Mērsraga novadu, t.sk., oficiālajās brīvdienās, tādējādi šajā situācijā nav pamatots KNAB apgalvojums, ka /pers. A/ sestdienā vai svētdienā varētu pildīt

valsts amatpersonas funkcijas.

Izstādē Mērsraga novada pašvaldību pārstāvēja Biedrība, kura, īstenojot Līgumā noteiktās saistības, pieaicināja personas, kuras būtu kompetentas

sniegt informāciju par tūrisma objektiem un pakalpojumiem Mērsraga novadā. /pers. A/ sevi skaidri pozicionēja kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis un

nesaistīja sevi ar Pašvaldību. Visa informācija, kuru /pers. A/ sniedza izstādes ietvaros, tika saistīta ar jahtas “/Nosaukums/” sniegtajiem tūrisma

pakalpojumiem, kā arī /pers. A/ oficiālais kapteiņa formas tērps apliecināja viņa kapteiņa statusu izstādes ietvaros. /pers. A/ kā jahtas “/Nosaukums/”

kapteiņa statuss Izstādē nevienā brīdī netika slēpts, tieši pretēji, /pers. A/ ar savu darbību, sniegto informāciju un izskatu apliecināja, ka viņš izstādē piedalās

kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis, nevis pilda valsts amatpersonas funkcijas.

KNAB, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, t.i., Mērsraga novada pašvaldības KNAB sniegto atbildi Nr. 4-3/197 “Par informācijas sniegšanu”; Talsu

novada /Nosaukums A/ vadītājas /pers. E/ 2017. gada 19. aprīļa paskaidrojumus; Rojas /Nosaukums A/ vadītājas /pers. F/ 2017. gada 24. aprīļa

paskaidrojumus; 2017. gada 17. februāra publikāciju “Mērsraga avīzē” Nr. 2 (205); /Nosaukums A/ darbinieces /pers. D/ 2017. gada 6. jūnija

paskaidrojumus, ir nonācis pie nepareiza secinājuma, ka /pers. A/ Izstādē piedalījās kā Mērsraga novada /amats/.

Nepamatots ir KNAB Lēmumā norādītais arguments, ka 2017. gada 7. aprīļa Mērsraga novada pašvaldības KNAB sniegtā atbilde Nr. 4-3/197 “Par

informācijas sniegšanu” ietvertā informācija, ka Mērsraga novadu Izstādē pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga novada /Nosaukums

A/, liecina par faktu, ka /pers. A/ izstādē piedalījās kā /amats/. No minētā fakta nevar skaidri secināt, ka /pers. A/ izstādē pildīja valsts amatpersonas

funkcijas. KNAB no Mērsraga novada pašvaldības pieprasīja informāciju par personām kuras pārstāvēja Mērsraga novadu, nevis pieprasīja informāciju par

to, kādā statusā Izstādē piedalījās /pers. A/. Atbilstoši KNAB pieprasītajai informācijai Mērsraga novada pašvaldība sniedza informāciju par personām,

kuras pārstāvēja Mērsraga novadu, tādējādi nav pamatots secinājums, ka Mērsraga novada pašvaldības KNAB sniegtajā atbildē Nr. 4-3/197 “Par

informācijas sniegšanu” norādītā informācija apliecina /pers. A/ statusu Izstādē.

KNAB Lēmumā, kā arī 2017. gada 31. oktobra Sākotnējā lēmumā norāda, ka Talsu novada /Nosaukums A/ vadītājas /pers. E/ sniegtais

paskaidrojums apliecina, ka /pers. A/ Izstādē piedalījās kā Mērsraga novada /amats/. Šis apgalvojums neatbilst faktiskajai situācijai. 2017. gada 31. oktobra

Sākotnējā lēmumā ir minēts, ka /pers. E/ paskaidrojumā norādīja, ka: “Mērsraga novada /amats/ kā labs orators reklamēja gan tūrisma piedāvājumu

Mērsragā, gan izbraucienus ar jahtu “/Nosaukums/ ” līdz Kolkai, Roņu salai, Gotlandei. (...) Izstādes apmeklētāji uz vietas izstādē par iespējamiem

braucieniem arī ieguva informāciju no jahtas kapteiņa, ko /pers. A/ neslēpa, ka viņš ir jahtas /Nosaukums/ kapteinis. Ja izstādes apmeklētāji vaicāja par jahtu,

tad mēs norādījām, ka ir iespēja izrunāties ar pašu kapteini.”

No minētās informācijas nevar secināt, ka Talsu novada/Nosaukums A/ vadītāja /pers. E/ norāda uz /pers. A/ statusu Izstādē. Tieši pretēji, /pers. E/

norāda, ka /pers. A/ neslēpa faktu, ka ir jahta “/Nosaukums/” kapteinis un izstādes apmeklētājiem /pers. A/ norādīja kā jahtas “/Nosaukums/” kapteini.

Rojas/Nosaukums A/ vadītāja savā paskaidrojumā atbilstoši KNAB 2017. gada 31. oktobra lēmumā norādītajai informācijai norādīja, ka: “Mērsraga

novada /amats/ īpaši neslēpa faktu, ka ir jahtas “/Nosaukums/” kapteinis. (...) Ja kāds izrādīja interesi par braucieniem pa jūru, tad šis apmeklētājs tika

novirzīts pie /pers. A/, jahtas /Nosaukums/” kapteiņa, kurš vienlaikus pārstāvēja arī Mērsraga novadu. Tāpat Rojas /Nosaukums A/vadītāja /pers. F/

paskaidroja, ka Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ izstādē “Balttour 2017” piedalījās visas trīs dienas un izstādes apmeklētājiem /pers. A/ asociējas ar

jahtas “/Nosaukums/” kapteini”.

Izvērtējot Rojas /Nosaukums A/ vadītājas /pers. F/ sniegtos paskaidrojumus, nevar nonākt pie secinājuma, ka /pers. A/ Izstādē piedalījās kā Mērsraga

novada /amats/. Vēl jo vairāk /pers. F/ vairākkārt norāda, ka Izstādē apmeklētājiem /pers. A/ tika minēts kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis, kā arī /pers. A/

apmeklētājiem asociējās kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis.

Publikācijā “Mērsraga avīzē” /datums/izdevumā Nr. 2 (205) ir minēts, ka: “Mērsragu šogad pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un

Mērsraga /Nosaukums A/ darbinieces /pers. C/ un /pers. D/. (...) Bet pēc iepazīšanās ar bukletos pieejamo informāciju neviens nesteidzās prom, jo varēja

iepazīties ar atpūtas kuģa “/Nosaukums/ ” kapteini, kas dalījās savās bērnības piepildītajos sapņos, ļaujot ielūkoties jahtas “/Nosaukums/” vēsturē un

piedāvājumos.”

Mērsraga novada avīzē ir norādīta informācija par personām, kas piedalījās Izstādē, nevis kādā statusā šajā izstādē atradās /pers. A/. Rakstā ir

norādīts, ka Izstādes apmeklētāji varēja iepazīties ar jahtas “/Nosaukums/” kapteini. No rakstā minētās informācijas nevar secināt, ka /pers. A/ Izstādē

piedalījās kā Mērsraga novada /amats/, tādējādi KNAB nav pamatojuma balstīties uz Mērsraga novada avizē publicēto rakstu, lai pierādītu /pers. A/ statusu

Izstādē.

Nav saprotams KNAB lēmumā minētais, ka Mērsraga /Nosaukums A/ darbinieces 2017. gada 6. jūnija paskaidrojums apliecina, ka /pers. A/ Izstādē

piedalījās kā Mērsraga /amats/. Atbilstoši KNAB 2017. gada 31. oktobrī Sākotnējā lēmumā norādītajam, /pers. D/ paskaidrojumā sniedz informāciju par

iemesliem uzsākt darbu Mērsraga /Nosaukums A/, nevis kādā statusā Izstādē atradās /pers. A/. KNAB nav pamatojums izmantot /pers. D/ sniegtos

paskaidrojumu, lai pierādītu apstākli, ka /pers. A/ izstādē būtu piedalījies, pildot valsts amatpersonas funkcijas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot

visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 21. maija spriedums lietā Nr. SKA-156/200). Ar pamatotām šaubām šī principa kontekstā nav saprotamas

jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir vērstas uz lietas izlemšanai izšķirošajiem aspektiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus

būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav iespējams novērst (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 28. augusta

lēmumu lietā Nr. SKA - 331-9 13. punktu).

Šajā situācijā būtiskākais apstāklis, lai /pers. A/ varētu administratīvi sodīt vai tieši pretēji atbrīvot no administratīvās atbildības, ir identificēt, vai /pers.

A/, piedaloties Izstādē, pildīja valsts amatpersonas funkcijas. Kā vienīgos pierādījumus, lai identificētu, ka /pers. A/ izstādē ir piedalījies kā Mērsraga novada

/amats/, KNAB ir norādījis sūdzībā minētos paskaidrojumus un publikācijas.

Publikācijā un paskaidrojumos norādītā informācija nepierāda /pers. A/ amatpersonas statusu Izstādē, vēl jo vairāk visos KNAB iesniegtajos

pierādījumos tiek minēts, ka /pers. A/ izstādē piedalījās kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis, Kurzemes stenda darbinieki norādīja uz /pers. A/ ka jahtas

“/Nosaukums/” kapteini un apmeklētājiem /pers. A/ asociējās kā jahtas “/Nosaukums/” kapteinis.

Ņemot vērā minēto, KNAB nav iesniedzis nevienu pierādījumu, uz kuru pamata /pers. A/ būtu administratīvi sodāms pamatojoties uz Latvijas APK

166.30 pantu.

/pers. A/ Izstādes ietvaros nepildīja valsts amatpersonas funkcijas. KNAB nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ar kuru pamatotu /pers. A/ kā valsts

amatpersonas dalību izstādē, tādējādi pamatojot administratīvā pārkāpuma piemērojamību. Mērsraga novada /amats/ kā valsts amatpersonas funkcijas

nenosaka pienākumu pārstāvēt Mērsraga novadu tūrisma izstādēs. Tādējādi nav pamats uzskatīt, ka /pers. A/ pārkāpa likumā “Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktās interešu konflikta robežas.

Ņemot vērā minētos argumentus, lūdz atcelt KNAB 2017. gada 21. decembra Lēmumu Nr. 1/7687 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-

24/201.

Atbilstoši Latvijas APK 289.6 panta pirmajai daļai, lūgts izskatīt lietu mutvārdu procesā (lietas 88. - 93. lapa).

Tiesas sēdē /pers. A/ uzturēja iesniegto sūdzību uz tajā minētajiem argumentiem, kā arī papildus, atbildot uz jautājumiem, norādīja, ka neapstrīd

Mērsraga novada pašvaldības 2017. gada 7. aprīļa atbildē KNAB norādīto informāciju par personām, kas piedalījās Izstādē, taču uzskata, ka iespējams, ka

KNAB pārstāvis nav līdz galam izpratis situāciju, piemēram, ja Izstādē piedalītos kādas Mērsraga viesnīcas pārstāvji, viņi tāpat būtu minēti kā pārstāvji, bet

tas viņus nepadara par amatpersonām. Attiecībā uz liecinieku sniegto informāciju par personām, kas piedalījās Izstādē, norādīja, ka liecības netiek

apstrīdētas, taču personas, kas piedalījās Izstādē, nenosaka, kādas funkcijas tajā brīdī pildījis viņš (/pers. A/). KNAB paskaidrojumus pie administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanas neesot sniedzis un iebildumus neesot norādījis tādēļ, ka bijis pārsteigts, neesot varējis līdz galam izprast situāciju par to,

kāda lieta pret viņu ierosināta. Neapstrīdot arī lietas materiālos esošos VID Valsts amatpersonas deklarācijas, tajās norādītais atbilstot patiesībai. Tajā laikā,

kad piedalījies Izstādē un kad tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, bijis Mērsraga novada /amats/, bet šobrīd no 2017. gada jūnija vairs

/amats/ pienākumus nepildot.

Iestādes – KNAB pārstāve Gunita Freimane norādīja, ka Sūdzību neatzīst un uzskata par noraidāmu, paskaidrojot, ka Sūdzības iesniedzējs saukts pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 30 panta, kurā paredzēta atbildība par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā,

KNAB konstatējot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpumu.

KNAB gan 2017. gada 5. oktobrī sastādot Protokolu, gan arī 2017. gada 31. oktobra Sākotnējā lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-

24/201, gan arī Lēmumā konstatējis, ka Sūdzības iesniedzējs kā Mērsraga novada /amats/, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus Izstādē

2017. gada 3. - 5. februārī, realizēja amata pilnvaras un veica darbības - reklamēja izklaides un atpūtas iespējas ar /pers. A/ piederošo jahtu “/Nosaukums/,

veicinot laulātajai piederošās komercsabiedrības SIA “/Nosaukums/” komercdarbību, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt /pers. A/ un viņa laulātās

personiskās un mantiskās intereses interešu konflikta situācijā, pārkāpjot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta

pirmajā daļā noteikto aizliegumu, piemērojot /pers. A/ Latvijas APK 166.30 pantā noteikto naudas sodu 350 euro apmērā.

Atbilstoši Lēmumā norādītajam lietas ietvaros pastāv strīds, vai /pers. A/, pildot Mērsraga novada /amats/ amata pienākumus, Izstādē ir

piedalījies kā valsts amatpersona - Mērsraga novada /amats/.

Lēmumā ietverta judikatūras atziņu, uz kuru arī norādījis pats Sūdzības iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības

par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 21. maija spriedumu

lietā Nr. SKA-156/200). Ar pamatotām šaubām šī principa kontekstā nav saprotamas jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir vērstas uz lietas izlemšanai

izšķirošajiem aspektiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav iespējams

novērst (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 28. augusta lēmumu lietā Nr. SKA-331-9 13. punktu).

Savukārt, izvērtējot visus lietas materiālus to kopumā un savstarpējā saistībā, nerodas pamatotas šaubas, ka Sūdzības iesniedzējs Izstādē piedalījis kā

amatpersona - Mērsraga novada /amats/, pārstāvot Mērsraga novadu un vienlaicīgi reklamējot sev piederošo jahtu “/Nosaukums/”. Minēto apstiprina

Lēmumā izvērtētie pierādījumi:

- 2017. gada 7. aprīļa Mērsraga novada pašvaldības KNAB sniegtā atbilde Nr. 4-3/197 “Par informācijas sniegšanu”, norādot, ka Mērsraga novada

pašvaldība informē, ka Mērsraga novadu Izstādē pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga novada pašvaldības /Nosaukums

A/darbinieces;

- lietas materiālos esošās publikācijas vietējos laikrakstos: /datums/“Mērsraga avīze” Nr. 2 (205) un /datums/“Talsu balss”;

- Mērsraga/Nosaukums A/ mājaslapas izdrukas;

- liecinieku liecības: Talsu novada/Nosaukums A/ vadītājas /pers. E/, Rojas /Nosaukums A/ vadītājas /pers. F/ un Mērsraga /Nosaukums A/

darbinieces /pers. D/ liecības.

Sūdzības iesniedzēja norāde, ka Izstādē Mērsraga novadu pārstāvējusi Biedrība “Kurzemes tūrisma asociācija”, pamatojoties uz Sadarbības

līgumu, atbilstoši līguma 1. pielikumā pielīgtajam, neizslēdz faktu, ka Sūdzības iesniedzējs Izstādē piedalījies kā amatpersona, reklamējot pārstāvamo novadu.

Dokumentus, kas apliecinātu, ka Sūdzības iesniedzējs Izstādē piedalījies citā statusā viņš nav iesniedzis, pilnvarojuma līgumu ar Biedrību nav noslēdzis, lai gan

iesniedzot Sūdzību par KNAB 2017. gada 31. oktobra lēmumu, Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka: “pamatojoties uz Līgumu, pilnvarojumu var dot Biedrība,

kas ir atbildīga par Mērsraga novada tūrisma reklamēšanu izstādē”.

Sūdzībā norādītais arguments, ka Sūdzības iesniedzējs reklamējis tūrisma pakalpojumus, ko sniedz viņam piederošā jahta “/Nosaukums/” ir

pretrunā lietas materiālos esošajām liecinieku liecībām, kuri arī piedalījušies Izstādē un reklamējuši Kurzemes novadus vienā stendā, tātad - tiešo liecinieku

liecībām, kuri notikušo uztvēruši nepastarpināti, piemēram, liecinieces - Talsu novada /Nosaukums A/ vadītājas /pers. E/ liecības: “Mērsraga /amats/ izstādē,

kā labs orators reklamēja gan tūrisma piedāvājumu Mērsragā, gan izbraucienus ar jahtu “/Nosaukums/” (..)”

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka Izstāde notikusi no piektdienas līdz svētdienai, kļūdaini secinot, ka tādējādi Sūdzības iesniedzējs brīvdienās

nav pildījis valsts amatpersonas funkcijas. Minētais vien liecina, ka Sūdzības iesniedzējs valsts amatpersonas funkcijas veicis ārpus darba laika, bet neizslēdz

faktu, ka reklamējot pārstāvamo novadu, Sūdzības iesniedzējs to darījis kā /amats/

Arī Sūdzības iesniedzēja arguments, ka viņš Izstādē piedalījies kapteiņa tērpā pats par sevi neizslēdz iespēju viņam pārstāvēt Mērsraga novadu kā

amatpersonai, vienlaicīgi reklamējot sev piederošo jahtu.

Sūdzības iesniedzējs Sūdzībā uzskaitījis lietas materiālus, kurus KNAB izvērtējis Lēmumā, kļūdaini norādot, ka rezultātā KNAB nonācis pie

nepareiza secinājuma, ka Sūdzības iesniedzējs Izstādē piedalījies kā Mērsraga novada /amats/.

Sūdzībā norādīts, ka KNAB kļūdaini vērtējis Mērsraga novada pašvaldības 2017. gada 7. aprīļa KNAB sniegto atbildi Nr. 4-3/197. KNAB

minētajam apgalvojumam nepiekrīt, norādot, ka atbildē nepārprotami norādīts, ka: “Mērsraga novada pašvaldība informē, ka Mērsraga novadu Izstādē

pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga novada pašvaldības /Nosaukums A/darbinieces /pers. C/ un /pers. D/”. Minēto atbildi parakstījis

pats Sūdzības iesniedzējs.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav slēpis, ka ir jahtas kapteinis, par ko strīds lietas ietvaros nepastāv. Gluži pretēji, minētais veido

administratīvā pārkāpuma sastāvu, Sūdzības iesniedzējam vienlaicīgi pārstāvot pašvaldību un reklamējot sev piederošo jahtu, Lēmumā pamatoti konstatēts

likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu pārkāpums.

Arī pats Sūdzības iesniedzējs citējis liecinieces /pers. E/ liecības, kas atrunātas iepriekš.

Sūdzības iesniedzējs citējis liecinieces - Rojas /Nosaukums A/vadītājas /pers. F/ liecības, kura norāda, ka Sūdzības iesniedzējs vienlaikus

pārstāvējis gan Mērsraga novadu, gan reklamējis sev piederošo jahtu “/Nosaukums/”. Savukārt minētais apstiprina Lēmumā konstatēto pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs, atspēkojot KNAB norādīto faktu par /datums/publikāciju “Mērsraga avīzē” izdevumā Nr. 2 citē publikācijā norādīto, ka:

“Mērsragu šogad pārstāvēja Mērsraga novada /amats/ /pers. A/ un Mērsraga /Nosaukums A/ darbinieces /pers. C/ un /pers. D/ (..) ”

Nevienā Sūdzības iesniedzēja norādītajā pierādījumā nav citas informācijas kā vien KNAB konstatētais par /pers. A/ dalību Izstādē pārstāvot

Mērsraga novadu un tā tūrisma iespējas un vienlaicīgi reklamējot izklaides iespējas uz sev piederošās jahtas.

No Sūdzībā norādītā nav saprotams, kamdēļ Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka /pers. D/ sniegtās liecības nav pamata izmantot, jo pārējie lietas

materiāli, kā arī paša Sūdzības iesniedzēja kā Mērsraga novada /amats/ parakstīta 2017. gada 7. aprīļa atbilde KNAB norāda, ka /pers. D/ piedalījusies

Izstādē kopā ar Sūdzības iesniedzēju un /Nosaukums A/ darbinieci /pers. C/.

KNAB vērš tiesas uzmanību uz /pers. D/ KNAB sniegtajām liecībām: “Vai Mērsraga novada /amats/ /pers. A/, pārstāvot Mērsraga novadu, reklamēja

arī sev piederošo jahtu “/Nosaukums/” un tās tūrisma iespējas ” - jā, un stendā atradās ne tikai Mērsraga novada bukleti, bet arī jahtas “/Nosaukums/”

bukleti (..). /pers. A/ samērīgi reklamēja gan visa novada iespējas, gan arī jahtas “/Nosaukums/” tūrisma iespēju... (..) apģērba izvēle bija uzmanības

piesaistei, jo es nedzirdēju, ka viņš būtu sevi vairāk reklamējis kā kapteinis vai jahtas īpašnieks. Reklamēts tika novads kopumā”.

Lai gan Sūdzības iesniedzējs norāda, ka KNAB nav iesniedzis nevienu pierādījumu, uz kura pamata Sūdzības iesniedzējs būtu administratīvi sodāms,

pamatojoties uz Latvijas APK 166. 30 pantu, KNAB vērš tiesas uzmanību, ka tieši Sūdzības iesniedzējs, lai gan apgalvo, ka izstādē piedalījies kā jahtas

kapteinis, nevis amatpersona un reklamējis vien sev piederošo jahtu, nav norādījis, kādā statusā viņš Izstādē piedalījies, vien argumentējis, ka Izstādē novadu

pārstāvējusi Biedrība.

Arī pēc iepazīšanās ar Protokolu, iebildumus pret to nav cēlis, vien norādījis, ka paskaidrojumus iesniegs līdz lēmuma pieņemšanai. KNAB /pers. A/

paskaidrojumi nav saņemti, /pers. A/ uz lēmuma pieņemšanu 2017. gada 31. oktobrī KNAB nav ieradies, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu.

Papildus KNAB norāda, ka gan KNAB adresētajā sūdzībā par Sākotnējo lēmumu, gan tiesā iesniegtajā Sūdzībā norādīti identiski argumenti, norādot,

ka Sūdzības iesniedzējs Izstādē nav piedalījies amatpersonas statusā. Minētie argumenti vērtēti Lēmumā un kā nepamatoti noraidīti.

Tiesu praksē nostiprināta atziņa par valsts amatpersonai papildus noteikto atbildību, kas analizēta Lēmumā. Valsts amatpersona saistībā ar savu

statusu uzņemas paaugstinātu atbildību publiskajās tiesībās, kurās darbojas publisko tiesību princips - aizliegts ir viss, kas nav atļauts (sk. Kurzemes

apgabaltiesas 2013. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 140024912 102AA-0101-13/12). Publiskajās tiesībās atšķirībā no privāto tiesību principa “atļauts

viss, kas nav aizliegts”, darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas noteikts ar tiesību normu” (sk. Augstākās tiesas Senāta 2013. gada 5. aprīļa sprieduma lietā

Nr. SKC-79 8.6 punktu, 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu).

Līdz ar ko Sūdzības iesniedzējam bija jāpārliecinās par savas darbības pieļaujamību un tiesiskumu, kā arī bija jāizvērtē savas darbības atbilstību likumā

noteiktajām prasībām, jo valsts amatpersonai visos gadījumos jāizvērtē, vai ētisku un tiesisku apsvērumu dēļ nevarētu tikt apšaubīta tās darbība, un atbilstoši

jārīkojas, lai nepieļautu likuma prasību neievērošanu.

KNAB norāda, ka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” spēkā stājās 2002. gada 10. maijā, /pers. A/ valsts

amatpersonas amata pienākumus pilda jau no 2009. gada 1. jūlija, tātad ilgstoši, līdz ar ko /pers. A/ bija pienākums iepazīties ar minētajā likumā valsts

amatpersonām noteiktajiem ierobežojumiem, aizliegumiem un pienākumiem un pildot amata pienākumus tos ievērot. /pers. A/ valsts amatpersonas

pienākumus pilda jau ilgstoši un kopš 2015. gada 1. janvāra ir Mērsraga novada /amats/. Minētais liecina, ka /pers. A/ ir jāpārzina likumdošanā noteiktais

regulējums attiecībā uz valsts amatpersonu pienākumiem un ierobežojumiem, kā arī jārāda piemērs sava novada pašvaldības deputātiem. Turpretim /pers. A/

sistemātiski pārkāpj likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

KNAB norāda, ka Lēmumā kā /pers. A/ raksturojošs apstāklis pamatoti ņemts vērā fakts, ka /pers. A/ vairākkārt piemērota Latvijas APK 166. 30 pantā

noteiktā administratīvā atbildība:

- KNAB 2014. gada 13. maijā pieņēma lēmumu /pers. A/ administratīvā pārkāpumu lietā Nr.870/1-24/79 un sauca /pers. A/ pie administratīvās

atbildības saskaņā ar Latvijas APK166.30 pantu;

- 2015. gada 4. novembrī KNAB pieņēma lēmumu /pers. A/ administratīvā pārkāpumu lietā Nr. 870/1-24/214 par funkciju veikšanu interešu

konflikta situācijā un valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu un sauca /pers. A/ pie administratīvās

atbildības saskaņā ar Latvijas APK 166.30 pantu;

- ar KNAB 2017. gada 3. februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 870/1-24/209 /pers. A/ sodīts ar naudas sodu 350 euro apmērā un ar

Talsu rajona tiesas 2017. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. 1A36000417 /pers. A/ sūdzība par minētā lēmuma atcelšanu ir noraidīta un spriedums stājies

spēkā 2017. gada 14. jūnijā.

Minētais liecina, lai gan /pers. A/ ir cita likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” interpretācija vai arī viņš izvairās ievērot

likumdošanā noteikto regulējumu, tas neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot publiskajās tiesībās valdošo principu - aizliegts ir viss, kas nav atļauts.

Vadoties no minētā, izskatāmajā lietā, pretēji Sūdzības iesniedzēja norādītajam, ir konstatējams likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 11. panta pirmās daļas pārkāpums un sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie Latvijas APK 166.30 pantā noteiktās atbildības.

Iepazīstoties ar Lēmumu un par to iesniegto Sūdzību, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, noklausoties Sūdzības iesniedzēja un KNAB pārstāves

paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka Lēmums pēc būtības ir pareizs, argumentēts un pietiekams, Sūdzība ir noraidāma, taču grozāms soda mērs

ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantu, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu,

vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Latvijas APK 244. pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa konkrētajā gadījumā nekonstatē Latvijas APK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā

lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas APK 32. panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

/pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11. panta noteikumu

neievērošanu, kas noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt

uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir

personiski vai mantiski ieinteresēti, un konkrēti, viņš pildot valsts amatpersonas pienākumus piedalījies Izstādē, reklamējot sev piederošo jahtu

“/Nosaukums/”, kura nodota bezatlīdzības lietošanā laulātajai /pers. B/ piederošajam uzņēmumam “/Nosaukums/”.

Par minēto pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 166. 30 pantā, kas noteic, ka par likumā noteikto komercdarbības, valsts

amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts

vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no 70 līdz 350

euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Līdz ar to, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166.30 panta, ir nepieciešams pierādīt, ka persona, būdama valsts

amatpersona, ir slēgusi līgumus vai veikusi citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu

izklāsts nav nepieciešams.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar /pers. A/ Sūdzībā ietvertiem un tiesas sēdē izteiktajiem argumentiem,

tiesa atzīst, ka KNAB konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

Tiesa secina, ka Sūdzībā norādītie faktiskie apstākļi, argumenti jau ir ņemti vērā un izvērtēti KNAB Lēmumā. Iestāde, izvērtējusi lietas materiālus,

pierādījumus lietā, tostarp, sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK

166.30 pantā, izdarīšanā ir pierādīta. Arī tiesas sēdē /pers. A/ sniegtie paskaidrojumi pēc būtības ir identiski Sūdzībā norādītajiem argumentiem. Minētie

argumenti jau vērtēti Lēmumā un kā nepamatoti noraidīti.

/pers. A/ bija jāpārliecinās par savas darbības pieļaujamību un tiesiskumu, kā arī bija jāizvērtē savas darbības atbilstību likumā noteiktajām prasībām,

jo valsts amatpersonai visos gadījumos jāizvērtē, vai ētisku un tiesisku apsvērumu dēļ nevarētu tikt apšaubīta tās darbība, un atbilstoši jārīkojas, lai nepieļautu

likuma prasību neievērošanu. Un, kā norādījis Augstākās tiesas Senāts, tad valsts amatpersonām pašām, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu

institūciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbības tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbībā ievērotu tiesību normas (sk.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-394/2006, 8.2. punktu).

Vadoties no procesuālās ekonomijas, kā arī no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 2. oktobra

sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22. punktu) norādījumiem, kur Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos

nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa. Šāds viedoklis ir izteikts Senāta 2004. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-216/2004 8. punktā un 2005. gada 22. novembra

spriedumā lietā Nr. SKA-378/2005, 12. punktā.

Līdz ar to tiesa atbilstoši Latvijas APK 289. 1 3 panta trešās daļas regulējumam atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums attiecībā uz

administratīvā pārkāpuma (tā sastāvu) pastāvēšanu un /pers. A/ vainu šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanā konkrētā lietā ir pareizs un pietiekams un tiesai

nav nepieciešams to pārvērtēt un vēlreiz analizēt.

Ar Sākotnējo lēmumu /pers. A/ par funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 166. 30 panta

un sodīts ar naudas sodu 350 euro apmērā.

Attiecībā uz KNAB /pers. A/ piemērotā soda mēru tiesa konstatē, ka uzliekot sodu, KNAB amatpersona saskaņā ar Latvijas APK 34. panta pirmās

daļas 2. punktu konstatējusi /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, proti, ka /pers. A/ gada laikā atkārtoti izdarīja līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau

administratīvi sodīts (lietas 74. lapa). Izskatot /pers. A/ sūdzību, ar KNAB priekšnieka J.Straumes 2017. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1/7687

2017. gada 31. oktobra lēmums Nr. 870/1-24/201 atstāts negrozīts un /pers. A/ sūdzība noraidīta. Lēmumā norādīts, ka konkrētajā administratīvā

pārkāpuma lietā /pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti (lietas 86. lapa).

Izvērtējot Sākotnējā lēmumā un Lēmumā norādītos apstākļus, tiesa konstatē, ka izslēdzot /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli, KNAB priekšnieks

J.Straume Lēmumā nav samazinājis /pers. A/ noteiktā soda apmēru. Turklāt redzams, ka pieņemot lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu /pers. A/, ņemti

vērā Latvijas APK 32. panta otrajā daļā norādītie apstākļi, kas jāņem vērā, uzliekot sodu, tomēr nav dota motivācija, kādēļ tas /pers. A/ piemērots Latvijas

APK 166.30 panta sankcijā norādītajā maksimālajā apmērā.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu un būtību, ņemot vērā Sūdzības iesniedzēja mantisko stāvokli, ģimenes apstākļus un to, ka nav konstatēti

/pers. A/ atbildību pastiprinoši apstākļi, tiesa atzīst, ka iestāde nav pietiekami izvērtējusi uzliktā soda pamatotību un samērīgumu izdarītajam administratīvajam

pārkāpumam.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 166.30 pantā, un sodāms, taču attiecībā par viņam

uzliktā soda mēru uzskata, ka tas samazināms, ņemot vērā, ka no lietā esošajiem pierādījumiem redzams, ka /pers. A/ nav konstatēti atbildību pastiprinoši

apstākļi, tāpat izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu un izdarīšanas apstākļus kopumā, /pers. A/ personību, ka viņa apgādībā ir četri nepilngadīgi

bērni, kā arī to, ka /pers. A/ agrāk jau ir izdarījis līdzīgus pārkāpumus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ piemērotais naudas sods 350 euro ir samazināms uz

200 euro, kas būtu samērīgs, sakarā ar ko, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tas sasniedz Latvijas APK 22. pantā noteikto mērķi. Pārējā

daļā Lēmums atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 288., 289.6 panta devīto daļu, 289.12 panta otrās daļas 4. punktu un 289.13 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

grozīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1/7687 daļā par /pers. A/ noteikto soda mēru 350 euro

apmērā, nosakot, ka par Latvijas APK 166. 30 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ ir sodāms ar naudas sodu 200 euro (divi simti eiro). Pārējā

daļā KNAB priekšnieka J.Straumes 2017. gada 21. decembra lēmumu Nr. 1/7687 atstāt negrozītu un /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2018. gada 3. maijā.

Tiesnese O.Macpane