Court partially allowed complaint against bailiff's entry but denied request to annul the act due to property transfer.

Lietas Nr. C33533213

Lietas arhīva Nr. C-3129-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 18.jūnijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa

ar sekretāri Sanitu Skuču,

piedaloties zvērinātam tiesu izpildītājam Rolandam Veinbergam,

sūdzības iesniedzējas pārstāvim /pers. A/,

piedzinēja SIA /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2014.gada 4.jūnijā izskatīja /pers. C/ sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīcību.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 28.novembrī /pers. C/ iesniedza sūdzību Rīgas rajona tiesā par zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīcību.

Sūdzībā norāda, ka 2013.gada 12.novembrī saņēma zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2013.gada 6.novembra

paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu Nr.5747/081/2013-NOS. Paziņojumā lūgts izpildīt tiesas nolēmumu un nodot nekustamo

īpašumu /adrese A/ valdījumā ne vēlāk kā 2013.gada 18.novembrī, pretējā gadījumā sprieduma izpilde notiks piespiedu kārtā un

ieguvēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā notiks 2013.gada 19.novembrī plkst.9:30. No minētā paziņojuma nevarēja saprast

vai tā ir pirmā vai atkārtotā ievešana valdījumā.

Veselības pasliktināšanas dēļ sūdzības iesniedzēja nonākusi slimnīcā un nevarēja piedalīties 2013.gada 19.novembra

paredzētajā īpašuma nodošanā valdījumā, kā arī faktiski to nevarēja izdarīt arī tiesu izpildītāja labprātīgai izpildei dotajā termiņā.

Norāda, ka nav paspējusi izvest ne savas, ne īrniekam piederošās mantas.

Norāda, ka sagatavoja iesniegumu tiesu izpildītājam. Lūdza savu draudzeni nogādāt tiesu izpildītājam iesniegumu personīgi. Tiesu

izpildītājs iesniegumu saņēma un neskatoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja bija slimnīcā, bez viņas klātbūtnes iekļuva dzīvoklī un

ieveda SIA “/Nosaukums A/” valdījumā.

Uzskata, ka lēmumu par ievešanu valdījumā pieņēma nevis tiesu izpildītājs, bet SIA “/Nosaukums A/” pārstāvis. Neviena persona

/pers. E/ priekšā nestādījās, netika sastādīts neviens akts un mata netika uzskaitīta, no dzīvokļa aizbrauca policija un tiesu izpildītājs,

dzīvoklī palika tikai krāvēji, draudzenei netika nodotas zāles, ko atnest uz slimnīcu, netika nodoti dokumenti, nauda, kaut kur tika

aiznestas īrnieka mantas, tika salauztas mantas, neviens akts netika sastādīts.

[2] Tiesas sēdē parādnieces pārstāvis sūdzību uzturēja. Paskaidroja, ka 2013.gada 12.novembrī saņemts paziņojums, ka notiks

ievešana valdījumā. No paziņojuma neizriet, ka tā ir pirmā vai atkārtotā ievešana valdījumā. Ja tā ir pirmā ievešana valdījumā, tad

tiesu izpildītāja pienākums ir atlikt tiesu izpildītāja darbības, bet, ja atkārtota, tad ir jāvērtē, vai neierašanās ir attaisnojoša.

Parādnieces draudzene 19.novembrī no rīta bija pie tiesu izpildītāja, bet tur neviena nebija, tāpēc brauca uz dzīvokli. Norādīja, ka

parādniece neieradās uz ievešanu valdījumā attaisnojošu iemeslu dēļ, jo bija slimnīcā. Tiesu izpildītājam bija pienākums pārliecināties

par neierašanās iemeslu. Parādniece plānoja izpildīt lēmumu, paņemot visas mantas no dzīvokļa. Atzina, ka parādniece bija

saņēmusi paziņojumu iepriekš, bet nekādas darbības nebija veikusi, lai dzīvokli atbrīvotu. Paskaidroja, ka parādniece draudzeni

nebija pilnvarojusi sevi pārstāvēt.

[3] Tiesu izpildītājs tiesas sēdē paskaidroja, ka izpildu lieta ir ierosināta 2013.gada 14.martā. Parādniece ieradās pie tiesu

izpildītāja un norādīja, ka viņai ir slikta veselība un vēlas pati atbrīvot dzīvokli. Parādniece sarunāja ar piedzinēju, ka parādniece

dzīvokli atbrīvos pati, bet nekas netika izdarīts. Piedzinējs izpildu rakstu iesniedz no jauna. Bija noteikta ievešana valdījumā

2013.gada 6.novembrī. Ievešana valdījumā nenotika, un tika sastādīts akts, ka parādnieces neierašanās ir attaisnojoša. Tiesu

izpildītājs ņēma vērā parādnieces lūgumu atlikt ievešanu valdījumā. Bija iesniegta darba nespējas lapa un parādniece apņēmās pati

atbrīvot dzīvokli.

2013.gada 19.novembrī bija ieradusies parādnieces draudzene un norādīja, ka parādniece ir slimnīcā. Tiesu izpildītājam ir

jāizvērtē gan parādnieces, gan piedzinēja intereses. Tika pieņemts lēmums, ka parādnieces neierašanās ir neattaisnojoša. Pirmās

nepieciešamības mantas tika atdotas draudzenei.

Atzina, ka paziņojumā nav norādīts, ka ievešana valdījumā ir atkārtota, kā arī atzina, ka ievešanā valdījumā piedalījās

parādnieces draudzene un informēja par parādnieces neierašanās iemesliem.

[4] Piedzinēja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka piedzinējs bija iesniedzis izpildu rakstu izpildei, bet tad tika panākta

vienošanās ar parādnieci, ka viņa atbrīvos nekustamo īpašumu labprātīgi, tāpēc izpildu rakstu izņēma. Kad parādniece neizpildīja

savu apņemšanos, piedzinējs izpildu rakstu iesniedza atkārtoti. 2014.gada 14.janvārī nekustamais īpašums ir pārdots.

Motīvu daļa

[5] Noklausoties zvērināta tiesu izpildītāja paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesaatzīst, ka

sūdzība ir noraidāma.

Lietā nav strīda, ka zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga lietvedībā ir izpildu lieta Nr.01647/081/2013 par ieguvēja SIA

/Nosaukums A/ ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma /adrese A/, valdījumā.

Lietā nav strīda, ka 2013.gada 19.novembrī notika nekustamā īpašuma ieguvēja SIA /Nosaukums A/ ievešana valdījumā.

Parādniece apstrīd ievešanu valdījumā, jo viņa nav varējusi piedalīties minētāja procesā, jo bija slimnīcā un tiesu izpildītāja pienākums

bija atlikt ievešanu valdījumā.

[6] Parādniece norāda, ka paziņojumā par ievešanu valdījumā nebija norādīts, ka ievešana valdījumā ir atkārtota vai pirmreizēja.

Civilprocesa likuma 620.6panta otrajā daļā noteikts, ka tiesu izpildītājs uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam

piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa

ģimeni.

Lietā nav strīda, ka parādniece 2013.gada 12.novembrī ir saņēmusi paziņojumu par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma

valdījumā 2013.gada 19.novembrī. Tāpat lietā nav strīda, ka minētajā paziņojumā nebija norādīts, ka ievešana nekustamā īpašuma

valdījumā ir atkārtota.

No 2013.gada 6.novembra paziņojuma ir redzams, ka tiesu izpildītājs ir uzaicinājis parādnieci izpildīt tiesas nolēmumu un

nodot nekustamo īpašumu /adrese B/ valdījumā ne vēlāk kā 2013.gada 18.novembrī, kā arī brīdinājis, ja norādītajā termiņā tiesas

spriedums netiks izpildīts, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā 2013.gada 19.novembrī plkst.9:30. Paziņojumā nav norādīts, ka tas ir

atkārtots. Tomēr minēto tiesa neuzskata par pamatu tiesu izpildītāja rīcības atzīšanai par prettiesisku.

Tiesa konstatē, ka 2013.gada 8.oktobrī tiesu izpildītājs ir uzaicinājis parādnieci, nodot nekustamo īpašumu ne vēlāk, kā

2013.gada 5.novembrī un paziņojis, ja minētajā termiņā parādniece spriedumu neizpildīs, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Ievešana

valdījumā notiks 2013.gada 6.novembrī plkst.11:00 (l.l.45). Parādnieces pārstāvis nenoliedza, ka minēto paziņojumu parādniece ir

saņēmusi. No 2013.gada 6.novembra tiesu izpildītāja akta ir redzams, ka tiesu izpildītājs ir atlicis ievešanu nekustamā īpašuma

valdījumā parādnieka neierašanās dēļ, ko atzina par attaisnojošu (l.l.46). Tiesu izpildītājs tiesas sēdē norādīja, ka bija saņēmis no

parādnieces iesniegumu par to, ka jaunajā mājoklī varēs ievākties tikai 2013.gada 15.novembrī, iesniedzot arī darba nespējas lapu.

Tiesu izpildītājs bijis pretimnākošs un atzina neierašanos par attaisnojošu un atlika ievešanu valdījumā. Parādnieces pārstāvis tiesas

sēdē nenoliedza, ka parādniece ir lūgusi atlikt ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā 2013.gada 6.novembrī.

Tiesa ņem vērā, ka parādnieces pārstāvis tiesas sēdē apliecināja, ka to, ka paziņojumā nav ierakstīts vārds “atkārtots” par

svarīgu uzskata parādnieces pārstāvis, nevis pati parādniece. No minētā tiesa secina, ka parādniecei bija zināms, ka paziņojums,

kuru viņa saņēma 2013.gada 12.novembrī bija otrais jeb atkārtotais paziņojums. Apstāklis, ka tajā nebija norādīts, ka tas ir atkārtotais

paziņojums, nepadara paziņojumu par pirmreizēju.

Turklāt likums nenosaka, ka tiesu izpildītājam ir pienākums norādīt vai paziņojums ir pirmreizējs vai atkārtotais, jo tiesu

izpildītāja paziņojums parādniekam ir saistošs neatkarīgi no tā, vai tajā ir norādīts, ka tas ir pirmreizējs vai atkārtotais. Jebkurā

gadījumā parādniekam ir iespēja sazināties ar tiesu izpildītāju un noskaidrot neskaidros jautājumus, jo paziņojumā ir norādīts tiesu

izpildītāja telefona numurs.

[7] Parādnieka pārstāvis norādīja, ka pēdējā diena labprātīgai izpildei ir noteikta 18.novembris, kas ir brīvdiena. Tas ne liecinot

par korektu tiesu izpildītāja rīcību. Ja svētku dienā neviens nestrādā, tad reāli varēja paziņot tikai 2013.gada 19.novembrī.

Civilprocesa likuma 549.panta ceturtajā un piektajā daļā noteikts, ka svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta

tikai neatliekamos gadījumos. Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

No minētās tiesību normas izriet, ka svētku dienās ir aizliegts veikt izpildu darbības, bet tas nenozīmē, ka parādniekam nav tiesības

izpildīt spriedumu labprātīgi brīvdienās un svētku dienās. Kā tika noskaidrots tiesas sēdē, parādniece līdz 2013.gada 19.novembrim

nebija veikusi nekādas darbības, lai atbrīvotu dzīvokli. Līdz ar to nav pamata arī analizēt, kā parādniece varētu atdot dzīvokļa atslēgas

tiesu izpildītājam, ja viņa būtu atbrīvojusi dzīvokli.

Ņemot vērā minēto, parādnieces pārstāvja iebildumus par to, ka pēdējā diena labprātīgai izpildei bija noteikta brīvdienā, tiesa

uzskata par nepamatotu.

[8] Parādniece norāda, ka lēmumu par ievešanu valdījumā pieņēma nevis tiesu izpildītājs, bet SIA “/Nosaukums A/” pārstāvis.

Neviena persona /pers. E/ priekšā nestādījās, netika sastādīts neviens akts un manta netika uzskaitīta, no dzīvokļa aizbrauca policija

un tiesu izpildītājs, dzīvoklī palika tikai krāvēji, draudzenei netika nodotas zāles, ko atnest uz slimnīcu, netika nodoti dokumenti, nauda,

kaut kur tika aiznestas īrnieka mantas, tika salauztas mantas, neviens akts netika sastādīts.

Tiesa atzīst, ka parādnieces arguments, ka lēmumu par ievešanu valdījumā pieņēma nevis tiesu izpildītājs, bet SIA “/Nosaukums A/”

pārstāvis, ir nepamatots un nav pierādījies ne ar kādiem pierādījumiem lietā. Tas, ka izpildu lietvedība tiek ierosina pēc piedzinēja

iesnieguma, nenozīmē, ka lēmumus izpildu lietā pieņem piedzinējs.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 19.novembra Aktu par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā ir pierādīts, ka dzīvokļa

atvēršanā piedalījās piedzinēja pārstāvis, policijas pārstāvis un divi liecinieki, tai skaitā /pers. E/. Minētajā aktā ir uzskaitīta aprakstītā

manta 256 vienības kustamas mantas un tā nodota mantas glabātājam /pers. H/. Tiesa konstatē, ka aktu ir parakstījusi lieciniece

/pers. E/. Savukārt ar 2013.gada 4.decembra tiesu izpildītāja sastādītu aktu ir pierādīts, ka kustamās mantas glabātājs ir izsniedzis

parādniecei aprakstīto mantu. Pierādījumi tam, ka kādas mantas būtu salauztas, lietā netika gūti. Tiesu izpildītājs norādīja, ka

parādnieces personiskas mantas tika atdotas lieciniecei /pers. E/, ko parādnieces pārstāvis nenoliedza.

Tiesai uzskata, ka parādniece nepamatoti norāda, ka lieciniece nezināja, kas piedalās ievešanā valdījumā, jo lieciniece ir

parakstījumu Aktu par ievešanu valdījumā. Turklāt par minēto liecina arī apstāklis, ka parādniece sūdzībā norāda, ka tiesu izpildītājs un

policija aizbrauca un dzīvoklī palika tikai krāvēji. Tiesa nesaskata tiesu izpildītāja darbībās pārkāpumu atstājot dzīvokli pirms mantas

izvešanas, jo tiesu izpildītājs aprakstīto mantu bija nodevis glabāšana glabātajam.

Izvērtējot iepriekš konstatēto, tiesa secina, ka parādnieces iebildumi par ievešanas valdījumā procedūru un mantas apraksti ir

nepamatoti un nepierādīti.

[9] Parādniece norāda, ka tiesu izpildītājam bija pienākums atlikt ievešanu valdījumā, jo parādniece nevarēja piedalīties šajā

procesā.

Civilprocesa likuma 620.7panta pirmajā daļā noteikts, ja ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā noteiktajā laikā ne parādnieks,

ne kāds no pilngadīgajiem viņa ģimenes locekļiem neierodas un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī viņi nav

ieradušies attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs ievešanu valdījumā atliek.

Kā jau tika konstatēts iepriekš 2013.gada 6.novembrī bija plānota pirmreizēja piedzinēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā,

kas tika atlikta, atzīstot parādnieces neierašanos par attaisnojošu. Tiesa konstatē, ka 2013.gada 19.novembrī notika atkārtota

piedzinēja ievešana nekustamā īpašuma valdījumā.

Civilprocesa likuma 620.7panta otrajā daļā, ja ne parādnieks, ne kāds no pilngadīgajiem viņa ģimenes locekļiem nav ieradies

ievešanai nekustamā īpašuma valdījumā atkārtoti noteiktajā laikā un nav ziņu par viņu neierašanās iemeslu vai arī nav ieradušies

tāda iemesla dēļ, kuru tiesu izpildītājs neatzīst par attaisnojošu, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un

diviem lieciniekiem.

No minētās tiesību normas izriet, ka tiesu izpildītājs, rīkojot atkārtotu ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, ir tiesīgs atvērt telpas

durvis piespiedu kārtā tikai tādā gadījumā, ja parādnieks vai viņa ģimenes loceklis nav ieradies un nav informācijas par viņa

neierašanās iemesliem, vai arī neierašanās iemeslu tiesu izpildītājs ir atzinis par neattaisnojošu.

Lietā nav strīda, ka parādniece 2013.gada 19.novembrī bija slimnīcā un nevarēja piedalīties ievešanā valdījumā. Minēto apliecina

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izraksts epikrīze, kurā ir norādīts, ka parādniece ir atradusies stacionārā no

2013.gada 18.novembra līdz 2013.gada 26.novembrim (l.l.13). Tiesu izpildītājs nenoliedza, ka bija informēts par to, ka parādniece

atrodas slimnīcā, bet esot atzinis neierašanos par neattaisnojošu.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2013.gada 18.novembra parādnieces iesniegumu tiesu izpildītājam ir pierādīts, ka

parādniece ir informējusi tiesu izpildītāju par to, ka 2013.gada 18.novembrī ir nonākusi slimnīcā un 2013.gada 19.novembrī nevarēs

piedalīties nekustamā īpašuma ievešanā valdījumā. Vienlaikus parādniece norādīja, ka veselības stāvoklis atjaunosies 2013.gada

decembra vidū un līdz šim laikam vai nu noformēs pilnvaru personai vai arī piedalīsies pati. Lūdza atlikt izpildu darbības līdz

2013.gada 16.decembrim. Tiesa konstatē, ka minētajam iesniegumam bija pievienota pirmreizēja Darbnespējas lapa A, izraksts no

stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes un izziņa no slimnīcas.

Parādnieces pārstāvis norādīja, ka parādniece atradās slimnīcā un viņai bija objektīvs iemesls neierasties uz ievešanu

valdījumā.

Tiesas sēdē tiesu izpildītājs nenoliedza, ka pirms izpildu darbību veikšanas viņam iesniedza dokumentus, kas izskaidroja

parādnieces neierašanos, bet izvērtējot iesniegtos dokumentus tiesu izpildītājs nolēma atzīt parādnieces neierašanos par

neattaisnojošu, jo ņēmis vērā arī piedzinēja interesi tikt ievestam nekustamā īpašuma valdījumā.

Izvērtējot iepriekš konstatētos apstākļus, tiesa uzskata, ka tiesu izpildītājam bija jāņem vēra parādnieces neierašanos attaisnojošos

apstākļus, jo no 2013.gada 18.decembra iesnieguma ir redzams, ka tam ir pievienota pirmreizēja Darbnespējas lapa A, izraksts no

stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes un izziņa no slimnīcas. Tas, ka parādniece nepārtraukti slimo, nevar būt

pamats, lai parādnieces neierašanos atzītu par neattaisnojošu. Turklāt tiesa konstatē, ka parādniece savā iesniegumā ir norādījusi,

ka nākošajā reizē ieradīsies pati vai pilnvaros kādu personu.

Tiesa secina, ka ir pamats atzīt piedzinēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā par prettiesisku, jo tiesu izpildītājs nepamatoti

atzinis parādnieces neierašanos par neattaisnojošu un nav atlicis piedzinēja ievešanu nekustamā īpašumā.

[10] Parādniece lūdz tiesu atcelt zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2013.gada 19.novembra izpildu darbību izpildu lietā

Nr.01647/081/2013 ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Kaut arī tiesa ir atzinusi, ka tiesu izpildītājs nepamatoti ir veicis piedzinēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, tiesa

nesaskata iespēju šo ievešanu valdījumā atcelt, sekojošu apsvērumu dēļ.

Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka nekustamo īpašumu /adrese A/, piedzinējs ir atsavinājis 2014.gada 10.janvārī /pers. J/ un

/datums/minētais nekustamais īpašums reģistrēts uz viņas vārda. Parādnieka pārstāvis minēto nav apstrīdējis. Tiesa par minēto

pārliecinājās ieskatoties Vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Parādnieks neuzskatīja par nepieciešanu pieaicināt jauno ieguvēju lietas izskatīšanā kā ieinteresēto personu. Līdz ar to tiesa uzskata,

ka nav apmierināms lūgums par tiesu izpildītāju darbību atcelšanu, jo ar minēto var tikt skarta to personu interese, kas nav procesa

dalībnieks. Tas, ka sūdzība ir iesniegta 2013.gada 28.novembrī un tajā laikā piedzinējs nekustamo īpašumu vēl nebija atsavinājis, nav

pamats trešās personas nepieaicināšanai lietā. Par to tiesas lēmums varētu skart jaunā nekustamā īpašuma īpašnieces intereses

liecina apstāklis, ka parādnieces pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka parādniece vēlas atgriezties strīdus dzīvoklī.

Izvērtējot iepriekš teikto tiesa secina, ka ir noraidāma sūdzība daļā par zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga

2013.gada 19.novembra izpildu darbību par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā atcelšanu izpildu lietā Nr.01647/081/2013.

Nolemjošā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma un 632.pantu, 230.pantu, tiesa

no lē ma

/pers. C/ sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīcībuapmierināt daļēji.

Atzīt piedzinēja SIA “/Nosaukums A/” 2013.gada 19.novembra ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā /adrese/, kadastra

numurs /numurs A/, par prettiesisku.

Noraidīt sūdzību daļā par zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2013.gada 19.novembra izpildu darbību izpildu lietā

Nr.01647/081/2013 atcelšanu.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese