Court orders landlord to pay insurance claim for water damage due to management negligence.

Lieta Nr. C29 3689 20

Lietas arhīva Nr. C-1187-21/5

ECLI:LV:RLPT:2021:0223.C29368920.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021. gada 23. februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

izskatīja rakstveida procesā civillietu ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegta ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS vienkāršotās procedūras prasība

pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2019. gada 20. martā ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle kā

apdrošinātājs un /pers. A/ kā apdrošinājuma ņēmējs noslēdza mājokļa apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/.

Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina mājokļa apdrošināšanas polise ar numuru MS00016350. Apdrošināšanas līguma darbības laikā 2020. gada

20. februārī apdrošinātais dzīvoklis tika appludināts. Pamatojoties uz remonta darbu tāmi, dzīvokļa atjaunošanas izdevumi noteikti 1733,41 EUR apmērā.

Prasītājs izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību 1593,41 EUR apmērā, atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 140 EUR.

Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2020. gada 26. februāra aktu appludināšana notika sakarā ar ūdens noplūdi

no augšējā stāva dzīvokļa Nr. 31, kurā plīsa karstā ūdens ievada vītņu savienojums. Atbildētājs pārvalda dzīvojamo māju /adrese/. Pārvaldniekam

jānodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšana visā tās ekspluatācijas laikā. Ūdens noplūde notika dzīvojamās mājas

kopīpašumā ietilpstošajās komunikācijās. Atbildētājs pieļāva bezdarbību, neveicot komunikāciju tehnisko apkopi un kārtējo remontu, lai nepieļautu

apdraudējuma iestāšanos. Zinot, ka ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām, atbildētājam bija jāparedz

karstā ūdens stāvvada bojājumu iespējamība un laikus jānomaina bojātās kontrukcijas. Galvenais parāds sastāv no izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

1593,41 EUR. Prasība pamatota ar Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punktu, 12., 19. pantu, Dzīvojamo māju pārvadīšanas

likuma 6. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmo daļu un otrās daļas 2. un 3. punktu, 4. panta 1. punktu, Civillikuma 1756., 1765., 1773.,

1786., 1779. pantu. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 1593,41 EUR.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka ūdensvada centrālie stāvvadi ir mājas kopīpašuma daļa, bet tā atzari, kas atrodas

dzīvoklī, ir pieskaitāmi atsevišķajam dzīvokļa īpašumam. Dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par dzīvokļa īpašumā ietilpstošo komunikāciju tehnisko stāvokli.

Veicot mājas vizuālo apsekošanu, atbildētājs konstatēja, ka karstā ūdens stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī. Stāvvadu nomaiņa tika iekļauta dzīvojamai

mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumos 2019. gadam un 2020. gadam. Atbildētājam nav jāveic dzīvojamās mājas uzlabošanas darbi par

saviem līdzekļiem. Atbildētājs ir veicis obligātās pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Noslēdzot apdrošināšanas

līgumu, prasītājs nav izvērtējis iespējamos riskus un apdrošināmā objekta stāvokli.

Prasītāja rakstveida atsauksmē norādīts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi, kas funkcionāli nav atdalāmi no kopīpašuma

elementiem, tostarp atzarojumi no stāvvada līdz ventilim ieskaitot, ir uzskatāmi par kopīpašuma daļu, par kuras tehnisko stāvokli ir atbildīgs pārvaldnieks.

Ja inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude nebija iespējama, tas bija jānorāda pārbaudes žurnālā. Atbildētājs nepamatoti novirza atbildību uz dzīvojamās

mājas kopīpašniekiem, jo tieši pārvaldniekam ir zināšanas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomās. Atbildētājam ir jāveic obligātās pārvaldīšanas

darbības, tostarp dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude, apkope un remonts. Ārpuskārtas remonta darbu izmaksas

tiek segtas no pārvaldīšanas maksas.

Atbildētāja rakstveida atsauksmē norādīts, ka nav pierādīta atbildētāja vaina zaudējumu nodarīšanā prasītājam. Atbildētājs sagatavo

dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus, obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās

ieņēmumu un izdevumu tāmes un dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Veicot apsekošanu,

avārijas situācija dzīvojamā mājā netika konstatēta. Pēc ūdens noplūdes atbildētājs novērsa avārijas situāciju, veicot ārpuskārtas remontu un salabojot

bojāto pievadu. Atbildētājs nebija deleģēts veikt stāvvada sistēmas rekonstrukciju, kā arī tam nebija piešķirts finansējums.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos lūdz izskatīt lietu tiesas sēdē, nenorādot lūguma pamatojumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmās daļas noteikumiem tiesa iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums

un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšana par lietas apstākļiem nav nepieciešama, jo prasītājs ir norādījis celtās prasības

pamatojumu un pierādījumus, savukārt atbildētājs ir norādījis savu iebildumu pamatojumu un pierādījumus. Lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir

noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka vienkāršotās procedūras prasība

ir pilnībā apmierināma.

Lietā nav strīda par to, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/.

2014. gada 20. februārī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/ nostiprinātas /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

/adrese/ ar kadastra numuru /numurs/.

2019. gada 20. martā ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS Latvijas filiāle kā apdrošinātājs un /pers. A/ kā apdrošinājuma

ņēmējs noslēdza mājokļa apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina apdrošināšanas

polise ar numuru MS00016350. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts uz laiku no 2019. gada 15. aprīļa līdz 2020. gada 14. aprīlim, apdrošinot dzīvokli tā

atjaunošanas vērtībā un iedzīvi 15000 EUR apmērā.

Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts. Prasītājs apsekoja salieto dzīvokli un, pamatojoties uz būvkomersanta sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “LV Group” sagatavoto bojājumu novēršanas izmaksu tāmi, izmaksāja cietušajai personai apdrošināšanas atlīdzību 1593,41 EUR

apmērā, atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 140 EUR.

Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas

tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Ar subrogācijas tiesību saprot apdrošinātāja, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, tiesību pārņemt apdrošinātā prasības tiesības

izmaksātās summas apmērā pret personu, kura ir atbildīga par zaudējumiem (Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 23. punkts).

2020. gada 26. februārī sastādīts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” akts par saliešanas gadījumā

konstatētajiem bojājumiem. Aktā konstatēts, ka tika bojāts dzīvoklis /adrese/ sakarā ar ūdens noplūdi no dzīvokļa Nr. 31, kurā plīsa karstā ūdens ievada

vītņu savienojums pirms ventiļa. Aktā norādīts, ka pārvaldnieks piedāvāja iedzīvotājiem veikt uzkrājumus karstā ūdens stāvvadu nomaiņai, bet lēmums

par līdzekļu uzkrāšanu netika pieņemts.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums,

kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Judikatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības prasībai ir nepieciešams konstatēt visus civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumus: 1) zaudējumu

esamību; 2) prettiesiski vainojamu rīcību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un rīcību. (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedums

lietā Nr. SKC- 255/2009, 2013. gada 24. maija spriedums lietā Nr. SKC-132/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 20.

septembra spriedums lietā Nr. SKC-242/2016, 2017. gada 28. novembra spriedums lietā Nr. SKC-376/2017, 2017. gada 7. decembra spriedums

lietā Nr. SKC-384/2017)

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir

noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

(Augstākās tiesas 2013. gada 6. decembra spriedums lietā Nr. SKC-432/2013 un 2014. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-18/2014)

Dzīvokļa remontam nepieciešamie izdevumi atbilstoši Civillikuma 1771. pantam un 1772. pantam kvalificējami kā jau cēlies zaudējums, kas

jāatlīdzina. Prasītāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 1593,41 EUR apmērā ir atzīstama par mantiski novērtējamu pametumu, tātad jānoskaidro, vai

karstā ūdens ievada vītņu savienojuma pirms ventiļa bojājums ir radies sakarā ar atbildētāja prettiesiski vainojamu rīcību.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz

kopīpašuma stāvvadiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu kopīpašumā esošajā daļā cita starpā ietilpst atsevišķo

dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi

elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no

kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi, kas funkcionāli nav

atdalāmi no kopīpašuma elementiem, tostarp atzarojumi no stāvvada līdz ventilim ieskaitot, ir uzskatāmi par kopīpašuma daļu.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrajā daļā noteikts, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: 1) dzīvojamās

mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk-uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope, b) siltumenerģijas,

arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar

pakalpojuma sniedzēju (turpmāk-dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums), c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas

kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai), d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju

apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana, f) dzīvojamās mājas

energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 6. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo

apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3. punkts noteic, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu

tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē; vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā

risinājuma dēļ nevar piekļūt; vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko

apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1 punktu dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu

daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu

iespēju.

Ministru kabineta 2017. gada 21. jūlija noteikumu Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” 21. punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības papildus noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir

pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus šādos gadījumos:

21.1. ar ārpuskārtas remontu jānovērš tādi bojājumi, kuru rašanos nevarēja paredzēt un novēršanai nepieciešamos uzturēšanas darbus

nevarēja ietvert dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā;

21.2. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā

novēršanas izmaksas ietvēris tāmē, bet dzīvokļu īpašnieku kopība līdz 2016. gada 31. decembrim ir pieņēmusi lēmumu neietvert uzturēšanas darba

izdevumus pārvaldīšanas maksā;

21.3. pārvaldnieks ir konstatējis bojājumu, kas rada avārijas situāciju un var apdraudēt personu dzīvību, veselību vai īpašumu, un tā

novēršanai paredzēto darbu ietvēris dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānā un izmaksas tāmē, bet bojājuma novēršanai paredzētie līdzekļi nav

pietiekami, lai segtu uzturēšanas darba izmaksas.

Veicot dzīvojamās mājas /adrese/ vizuālo apsekošanu 2019. gada 28. jūnijā, atbildētājs norādīja, ka karstā ūdens stāvvadi ir apmierinošā

stāvoklī.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” 2020. gada 11. maija rakstveida atbildē uz prasītāja pretenziju norādīts, ka

dzīvojamā māja /adrese/ nodota ekspluatācijā 1979. gadā un jau no 2012. gada pārvaldnieks informēja dzīvokļu īpašniekus par to, ka steidzami

jānomaina dzīvojamās mājas inženierkomunikācijas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu

plānos 2019. gadam un 2020. gadam norādīts, ka ir beidzies karstā ūdcns stāvvadu ekspluatācijas termiņš un nepieciešama stāvvadu nomaiņa, kas tiks

veikta pēc uzkrājuma izveidošanas.

Ūdens apgādes sistēmas uzturēšana tādā stāvoklī, lai tā pildītu savas funkcijas, ir nepieciešama, lai nodrošinātu ēkas fizisku saglabāšanu, un

attiecas uz obligāti veicamām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, kas jāveic pārvaldniekam. Pārvaldnieka atbildība nebeidzas ar dzīvojamās

mājas remontdarbu apkopojuma veikšanu un dzīvokļu īpašnieku informēšanu par mājas inženierkomunikāciju nomaiņas nepieciešamību. Pārvaldniekam

bija zināms par to, ka ir nepieciešama dzīvojamās mājas karstā ūdens stāvvadu nomaiņa, tātad nav pamatoti atbildētāja iebildumi par to, ka

pārvaldniekam nav jāveic dzīvojamās mājas uzlabošanas darbi par saviem līdzekļiem.

Latvijas Republikas Senāta 2019. gada 12. jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-173/2019 11.2. apakšpunktā norādīts: “Lai gan atbilstoši

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajai daļai dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt pārvaldīšanas uzdevuma izpildei

nepieciešamo finansējumu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi, citu starpā, ir arī maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas

ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus (obligātie izdevumi) (Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 7. panta pirmais punkts)”.

Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” noteic kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmi un aprēķina dzīvokļa

īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājs būtu iekļāvis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmēs nepieciešamo

remontdarbu (karstā ūdens stāvvadu nomaiņa) izmaksas, bet dzīvokļu īpašnieku kopība būtu noraidījusi pārvaldnieka aprēķinātos dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus. Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis bezdarbību normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, kas ir cēloniskā sakarā ar

dzīvojamās mājas karstā ūdens ievada vītņu savienojuma pirms ventiļa bojājumu. Atbildētājam kā pārvaldniekam bija jāveic dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju remonts, nepieciešamās izmaksas sedzot no pārvaldīšanas maksājumiem. Prasība par zaudējumu atlīdzības 1593,41 EUR piedziņu

ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši

Civillikuma 1759. panta 1. punktam procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

nesamaksātās zaudējumu atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātā

prasījuma apmēram – valsts nodeva 239,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 EUR.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

Prasību pilnībā apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs 40103362321) par labu ārvalsts

komersantam Swedbank P & C Insurance AS (reģistrācijas numurs 11269248) zaudējumu atlīdzību 1593,41 EUR un tiesas izdevumus 244,48 EUR,

kopā 1837,89 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS kontā LV 35 HABA 0551 0243

73547 akciju sabiedrībā “Swedbank”.

Atzīt ārvalsts komersanta Swedbank P & C Insurance AS tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās zaudējumu

atlīdzības summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 25. martā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga