Court dismisses prisoner's appeal against disciplinary isolation for hiding Wi-Fi router and SIM card in watch.

Lietas arhīva Nr. A42-00356-23/34

ECLI:LV:ADRJJTN:2023:0630.A420196322.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2023. gada 30. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Lala Apšeniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2022. gada 21. marta lēmuma Nr. N-1-

2022-04321 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Par to, ka 2021. gada 10. decembrī plkst. 19.25, veicot kameras Nr. /kamera/ kratīšanu, pieteicējam /pers. A/ piederošajā galda pulkstenī tika

atrasts un izņemts tajā slēptā veidā ievietots Wi-Fi rūteris un SIM karte, /cietums/ (turpmāk – cietums) priekšnieks ar 2021. gada 17. decembra lēmumu

(turpmāk – sākotnējais lēmums) piemēroja pieteicējam disciplinārsodu ievietot soda izolatorā uz 12 diennaktīm.

Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) 2022. gada 21. marta lēmumu Nr. N-1-2022-04321 sākotnējais lēmums atzīts par tiesisku.

Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[1.1] Notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs ir noteikts īpašs režīms, kura nodrošināšanai viena no pamatprasībām ir tiesību normās un brīvības

atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteikto pienākumu izpilde. Ar to tiek nodrošināta piemērotā kriminālsoda mērķa sasniegšana –

personas atturēšana no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī notiesātā sociālā rehabilitācija ar mērķi mainīt personu antisociālo personības

pazīmju izpausmes, uzvedības normu obligātas izpildes ieaudzināšanu un panākt, lai notiesātās personas izvairītos piekopt egocentriskas uzvedības

modeļus un nenostādītu personiskos subjektīvos uzskatus pretēji sabiedrības vispārpieņemtajiem uzvedības modeļiem.

[1.2] Priekšmetu, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt, sarakstā nav iekļauts interneta rūteris un SIM karte. SIM kartes lietošana un glabāšana ir

rupjš soda izciešanas režīma pārkāpums.

Pieteicējs brīvības atņemšanas sodu neizcieš pirmo reizi. Līdz ar to viņš viennozīmīgi bija informēts, ka notiesātajam aizliegts iegādāties, izgatavot,

lietot vai glabāt izstrādājumus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegtas.

[1.3] Uz kameru Nr. /kamera/ pieteicējs tika pārvietots 2021. gada 9. decembrī plkst. 21.00, jo bija inficējies ar Covid-19. Kamerā viņš tika

izvietots viens pats. Arī pārmeklēšanas laikā pieteicējs kamerā bija viens, līdz ar to kamerā varēja atrasties tikai viņa mantas.

Notiesātājam nav iespēju atstāt kamerā vai nodot savas mantas citiem ieslodzītajiem. Notiesātajam ir jāzina, kādas mantas viņam ir. Ja notiesātais

konstatē viņam nepiederošās mantas vai brīvības atņemšanas iestādē aizliegtus priekšmetus, tie nekavējoties labprātīgi ir jānodod brīvības atņemšanas

iestādes administrācijai.

Galda pulkstenis, kurā tika atrasts iebūvēts Wi-Fi rūteris ar SIM karti, atradās uz kamerā Nr. /kamera/ esošā galda. Turpat atradās arī pieteicējam

piederoša un izņemta spēļu konsole.

Saistībā ar Covid-19 infekciju pieteicējam 2021. gada 10. decembrī tika veikts ķermeņa temperatūras mērījums, un tas bija 36,6 ?. Tātad

pieteicēja veselības stāvoklis ļāva galda pulksteni un spēļu konsoli nolikt uz galda, lai varētu tos lietot.

Arī kameru un telpu kratīšanas protokola ailē “Kratīšanā izņemtais ierakstīts pareizi un pilnībā” pieteicējs pats norādīja “piekrītu” un apstiprināja to

ar savu parakstu, bet ailē “Klātesošās personas pieteikumi un piezīmes” – norādīja “nav”. Tādējādi nav šaubu, ka galda pulkstenī atrastais rūteris un SIM

karte piederēja pieteicējam, kurš tos arī lietoja. Pārkāpuma fakts atzīstams par notikušu līdz ar aizliegto priekšmetu atrašanu.

[1.4] Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka cietuma amatpersonas, kuru ziņojumi pierāda pieteicēja izdarīto soda izciešanas pārkāpumu, būtu

pieļāvušas būtiskas nepilnības vai kļūdas dokumentu noformēšanā vai sniegušas apzināti nepatiesas ziņas.

Cietuma administrācijai nav un nevar būt subjektīva interese aizskart pieteicēja subjektīvās tiesības un viņu disciplināri sodīt.

[1.5] Pieteicējs cietumā ir izdarījis divus rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus: 2019. gada 25. novembrī atteicās nodot urīna analīzes, par ko

piemērots sods – ievietot soda izolatorā, un 2020. gada 26. maijā atteicās nodot analīzes, par ko piemērots sods – ievietot soda izolatorā.

Arī šis pieteicēja izdarītais soda izciešanas režīma pārkāpums ir rupjš, tas aizskar būtisku sabiedrības interesi – nodrošināt kārtību un disciplīnu

cietumā. Tā kā pieteicējs nespēja atturēties no atkārtota rupja soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanas, ar mērķi atturēt viņu no atkārtota vai cita

soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanas, kā arī atturēt citus notiesātos no šādu pārkāpumu izdarīšanas pieteicējs tika ievietots soda izolatorā uz

12 diennaktīm, lai gan cietuma priekšniekam bija tiesības ievietot pieteicēju soda izolatorā līdz 14 diennaktīm. Līdz ar to pieteicējam piemērots atbilstošs

un samērīgs disciplinārsods.

[2] Pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai pieteicējs norāda šādus argumentus.

[2.1] Kameras Nr. /kamera/ kratīšanas laikā tika izņemts galda pulkstenis, netika izņemts rūteris un SIM karte. Tikai pēc galda pulksteņa iznešanas

no kameras uzraugs, kurš veica kratīšanu, ieradās un norādīja, ka galda pulkstenī ir atrasts rūteris un SIM karte. Tādējādi cietumā neatļautās mantas

netika konstatētas un izņemtas no kameras pieteicēja klātbūtnē, un nav pierādījumu tam, ka tās atradās galda pulkstenī.

Tā kā pieteicējam tika konstatēta Covid-19 infekcija, viņš pats nebija spējīgs pārnest savas mantas uz kameru Nr. /kamera/, tās palīdzēja pārnest

kameras biedri.

Galda pulksteņa piederība netika pārbaudīta, jo uzraugs, kurš veica kratīšanu, nepārliecinājās, vai galda pulkstenis ir reģistrēts kā pieteicējam

adresēts sūtījums. Galda pulkstenis nepieder pieteicējam. Tam netika veikts DNS tests, no rūtera un SIM kartes netika noņemti pirkstu nospiedumi

[2.2] Lai arī pieteicējam nebija paaugstināta ķermeņa temperatūra, tas nenozīmē, ka viņa pašsajūta un veselības stāvoklis kratīšanas laikā nebija

slikts un ka viņa rīcība un lēmumi bija adekvāti esošajai situācijai. Covid-19 infekcija ietekmē arī smadzeņu darbību, kas varēja ietekmēt pieteicēja

uzvedību un lēmuma pieņemšanu konkrētajā situācijā.

[2.3] Iepriekšējie disciplinārsodi pieteicējam bija par atteikšanos veikt analīzes, jo medicīniskā aprūpe cietuma slimnīcā neatbilst pat viszemākajam

veselības aprūpes līmenim. Līdz ar to pieteicējs iepriekš nav disciplināri sodīts par pārkāpumu, kas saistīts ar aizliegto mantu uzglabāšanu un izgatavošanu.

[3] Rakstveida paskaidrojumā pārvalde pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[4] Sākotnējā lēmumā (lietas 30. lapa) norādīts, ka pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 “Brīvības

atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 45.3. apakšpunktu, kas saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk –

kodekss) 70. panta ceturtās daļas 9. punktu ir uzskatāms par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis šādu pārkāpumu un vai par to viņam pamatoti piemērots disciplinārsods – ievietošana soda izolatorā

uz 12 diennaktīm.

[5] Saskaņā ar kodeksa 9. pantu personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz

notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss. Kodeksa

42. panta pirmā daļa paredz, ka brīvības atņemšanas iestādēs ir noteikta stingri reglamentēta iekšējā kārtība, kas, cita starp, paredz notiesāto uzvedības

noteikumus, priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis, kā arī lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību. Atbilstoši

kodeksa 41. panta piektajai daļai notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Pie

notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus izņem. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, reglamentē

brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Kodeksa 11. panta piektā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības

noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Noteikumu 45. punktā ir uzskaitīti brīvības atņemšanas iestādē noteiktie aizliegumi, un 45.3. apakšpunkts paredz

aizliegumu iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt izstrādājumus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegtas. Saskaņā ar noteikumu

43.1. apakšpunktu notiesātajiem ir tiesības glabāt priekšmetus noteikumu 1. pielikumā noteiktajā sortimentā un daudzumā.

No minētā izriet, ka notiesātajām personām ieslodzījuma vietā ir pienākums stingri, precīzi un bez ierunām ievērot iestādē noteikto iekšējo kārtību,

tostarp notiesātajiem noteiktos pienākumus un aizliegumus, kas, cita starp, ietver aizliegumu iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt izstrādājumus un vielas,

kas nav ietvertas noteikumu 1. pielikumā “Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt”. Tā kā šajā sarakstā neietilpst Wi-Fi

rūteris un SIM karte, nav strīda, ka to iegādāšanās, izgatavošana, lietošana vai glabāšana brīvības atņemšanas iestādē ir aizliegta. Ar brīvības atņemšanas

iestādē pastāvošo kārtību un aizliegumiem pieteicējs ir iepazīstināts 2019. gada 30. septembrī, par ko ir parakstījies (lietas 33. lapa). Līdz ar to tiesa

prezumē, ka 2021. gada 10. decembrī, kad tika konstatēts pārkāpums, viņam bija zināms, ka Wi-Fi rūtera un SIM kartes lietošana un glabāšana

ieslodzījuma vietā ir aizliegta.

[6] Pārbaudot lietā gūtos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteicēja izdarītais pārkāpums ar tiem pilnībā ir pierādīts.

Tiesa konstatē un lietā nav strīda par to, ka, saslimstot ar Covid-19 infekciju, pieteicējs 2021. gada 9. decembrī tika pārvietots no kameras

Nr. /kamera/ uz kameru Nr. /kamera/ (lietas 43., 52., 54. lapa), kurā atradās viens pats, un ka 2021. gada 10. decembrī kamerā Nr. /kamera/ tika

veikta pieteicēja mantu kratīšana. Kratīšanu uzsāka divas cietuma amatpersonas /pers. E/ un /pers. F/, bet vēlāk tika pieaicinātas vēl divas amatpersonas

– /pers. G/ un /pers. H/.

2021. gada 10. decembrī plkst. 19.25 noformētajā kameru un telpu kratīšanas protokolā Nr. 6788 (lietas 36. lapa) norādīts, ka kratīšanā tika

atrasts un izņemts uz galda novietota Xbox spēļu konsole, galda pulkstenis, galda pulkstenī esošs Wi-Fi rūteris un rūterī ievietota SIM karte. Par šo

pieteicēja disciplīnas pārkāpumu 2021. gada 10. decembrī noformēts arī ziņojums (lietas 34. lapa).

No /pers. E/ ziņojuma (lietas 39. lapa) izriet, ka, uzsākot kratīšanu, pieteicējam tika piedāvāts labprātīgi nodot glabāšanai vai lietošanai neatļautus

priekšmetus, bet pieteicējs neko nenodeva, kā arī neinformēja, ka viņa rīcībā šādi priekšmeti būtu. Kamerā uz galda atradās un bija pieslēgta Xbox spēļu

konsole, kurai blakus darbojās apaļš galda pulkstenis, kurā /pers. G/ konstatēja rūteri. Pieteicējs nekādus iebildumus par atrasto aizliegto priekšmetu

neizteica. Lai varētu noteikt rūtera IMEI kodu un SIM kartes numuru, galda pulkstenis bija jāizjauc, tāpēc tas tika izņemts un nepieciešamie dati kameru

un telpu kratīšanas protokolā tika ierakstīti ārpus kameras Nr. /kamera/. Pēc protokola aizpildīšanas pieteicējs to parakstīja bez iebildumiem un papildu

paskaidrojumiem.

Arī /pers. F/ savā ziņojumā (lietas 42. lapa) apstiprina faktu, ka kamerā uz galda esošo tehniku pārbaudīja /pers. G/, kurš, turot rokās pulksteni,

sarunājās ar pieteicēju. Pieteicējs uzvedās mierīgi, nebija izbrīnīts, neizteica iebildumus, ka pulkstenis viņam nepieder. Vēlāk /pers. G/ paziņoja, ka

pulkstenī iekšā ir rūteris. Pieteicējs tika informēts, ka pulkstenis ar aizliegto priekšmetu tiks izņemts, par ko tika noformēts kratīšanas protokols.

/pers. H/ ziņojumā (lietas 41. lapa) norāda, ka pirms mantu pārmeklēšanas pieteicējs informēja, ka viņam nekā nododama nav. Uz kameras galda

bija pieslēgta un darbojās pieteicēja tehnika, t. sk., melns, apaļš pulkstenis, kas izskatījās pēc radiopulksteņa, bez drošības uzlīmēm (plombām). /pers. G/

to pakratīja un uzsāka atvērt pulksteņa korpusu. Pieteicējs sekoja /pers. G/ darbībām, bet iebildumus neizteica. /pers. G/ jautāja pieteicējam, vai viņš

zina, kas atrodas pulkstenī. Pieteicējs ar neverbālo valodu apliecināja, ka ir pieķerts, un klusām norādīja, ka pulkstenis viņam nav nepieciešams, ka to var

izņemt un izmest. /pers. G/ informēja, ka pulkstenī ir paslēpts rūteris. Pieteicējs tam neiebilda un neapgalvoja, ka pulkstenis viņam nepieder. Pulksteni ar

iebūvēto rūteri /pers. G/ izņēma dienesta dokumentācijas aizpildīšanai.

Savukārt /pers. G/ savā ziņojumā (lietas 40. lapa) informē, ka viņam ir ilggadēja pieredze kratīšanu veikšanā, īpašu uzmanību veltot ieslodzīto

tehnikai. Pieteicēju viņš ir pazinis jau iepriekš. Uz kameras galda bija novietots televizors, spēļu konsole un galda pulkstenis, kurš ar vadu bija pieslēgts

pie strāvas. Paņemot pulksteni rokās un to viegli pakratot, bija dzirdama netipiska skaņa – it kā kāda detaļa nebūtu piestiprināta. Nedaudz atvienojot

pulksteņa korpusu no ekrāna, iekšpusē bija redzama Wi-Fi rūtera plate bez apvalka, kurai ar gaišu līmlenti bija piestiprināta SIM karte. Pulksteni pilnībā

neizjaucot, protokolam nepieciešamos rūtera un SIM kartes datus fiksēt nebija iespējams. Uz jautājumu, ka pieteicējam taču ir zināms, kas pulkstenī

atrodas, viņš apstiprinoši pamāja ar galvu un piedāvāja situāciju atrisināt savā starpā – izlikties, ka pulkstenis viņam nav bijis un to izmest. Kontaktējoties

ar pieteicēju, neradās ne mazākās šaubas, ka viņam bija zināms par aizliegta priekšmeta esību viņa kamerā esošajā pulkstenī. Arī brīdī, kad pieteicējam

tika parādīts pulkstenī esošais rūteris, tas viņam neradīja izbrīnu. Pieteicējs nevienā brīdī neapgalvoja, ka pulkstenis viņam nepieder. Pieteicējs tika

informēts, ka kratīšanas protokols tiks noformēts, kad pulkstenis būs izjaukts un tajā ierakstīta visa nepieciešamā informācija. Pieteicējs tam neiebilda.

Novērtējot visus kratīšanu veikušo amatpersonu ziņojumus, tiesa atzīst, ka tajos ietverta identiska informācija par izdarītās kratīšanas apstākļiem.

Visas amatpersonas apstiprina, ka brīdī, kad uz kameras galda esošajā pulkstenī tika konstatēti aizliegtie priekšmeti, pieteicējs nekādus iebildumus

neizteica, nebija izbrīnīts par šādu priekšmetu esību, turklāt pat slepus ierosināja no galda pulksteņa atbrīvoties. Lai arī pieteicējs norāda, ka kameru un

telpu kratīšanas protokols netika noformēts viņa klātbūtnē, par to faktiski strīds nepastāv. Amatpersonas apstiprina, ka, pulksteni neizjaucot, nebija

iespējams iegūt visus protokola aizpildīšanai nepieciešamos datus, tāpēc pulkstenis tika iznests no kameras, taču nekavējoties pēc protokola aizpildīšanas

pieteicējs ar protokolu tika iepazīstināts. Turklāt pieteicējs tajā pašrocīgi ir parakstījies, ka piekrīt, ka kratīšanā izņemtais ierakstīts pareizi un pilnībā un ka

pieteikumu un piezīmju viņam nav.

Tādējādi tiesa secina, ka kameras kratīšanas brīdī pieteicējs atzina izdarīto pārkāpumu un neiebilda, ka ir glabājis un lietojis aizliegtus priekšmetus.

Tikai 2021. gada 14. decembra paskaidrojumā (lietas 37. lapa) pieteicējs sāka pārkāpumu noliegt, apgalvojot, ka par rūteri neko nezina un pulkstenis

viņam nepieder. Lai arī šāda pieteicēja pozīcijas maiņa ir saprotama, taču viņa izdarīto pārkāpumu tā nepadara par nebijušu. Tiesa norāda, ka personas

sākotnēji paustajai nostājai un paskaidrojumiem vienmēr tiek piešķirta augstāka ticamība nekā tiem, kas sniegti vēlāk, jau apsverot, kā panākt sev

izdevīgāku un vēlamāku rezultātu. Turklāt tiesa nesaskata objektīvu pamatu apšaubīt amatpersonu aprakstītos kameras kratīšanas apstākļus. Arī

pieteicējs nenorāda nevienu apsvērumu, kas liecinātu, ka visas četras kratīšanā iesaistītās amatpersonas būtu ieinteresētas sniegt par viņu nepatiesu

informāciju.

[7] Tiesa neņem vērā pieteicēja apsvērumus, ka viņa rīcība kratīšanas brīdī nav bijusi adekvāta, jo to ietekmēja Covid-19 infekcija.

Pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, ka saslimšanas brīdī viņam būtu bijušas komplikācijas, kas varēja ietekmēt viņa rīcību. Savukārt no cietuma

medicīnas daļas sniegtajām ziņām (lietas 49. lapa) izriet, ka laika periodā no 2021. gada 11. oktobra līdz 22. decembrim nekādas veselības problēmas

pieteicējam nav bijušas, izņemot apstākli, ka 2021. gada 8. decembrī ņemtais siekalu tests ir uzrādījis pozitīvu SARS-CoV-2 RNS rezultātu, kas

apliecina inficēšanos ar Covid-19.

Pieteicējs nenoliedz, ka kratīšanas brīdī viņam nebija paaugstināta temperatūra.

Tāpat apstāklis, ka visas kamerā uz galda esošās un pārbaudītās tehnikas vienības bija pievienotas pie strāvas, apstiprina, ka pieteicējs tās tika

lietojis. Savukārt dzīvē veiktie novērojumi liecina, ka persona, kurai Covid-19 infekcijas dēļ ir slikta pašsajūta, nelietotu tehniskas ierīces.

Turklāt tiesa akcentē, ka neatkarīgi no pieteicēja pašsajūtas un rīcības kameras kratīšanas laikā kamerā atrasto aizliegto priekšmetu esība ir

pierādīta ar četru amatpersonu ziņojumiem un noformēto kameru un telpu kratīšanas protokolu. Pieteicēja paskaidrojumiem par šiem apstākļiem ir

otršķirīga nozīme.

[8] Lai arī pieteicējs argumentē, ka izņemtais galda pulkstenis viņam nepieder, jo tas nav reģistrēts kā viņam adresēts sūtījums, tiesa šādu

argumentu noraida kā nepamatotu, jo pieteicēja personīgo mantu sarakstā (lietas 55. lapa) ir reģistrēts galda pulkstenis.

[9] Apkopojot visu iepriekš minēto, lietā gūtie pierādījumi viennozīmīgi apstiprina, ka 2021. gada 10. decembrī veiktajā kameras Nr. /kamera/

kratīšanā pieteicējam piederošajā galda pulkstenī tika atrasti un izņemti tajā ievietoti ieslodzījuma vietā aizliegtie priekšmeti: Wi-Fi rūteris un SIM karte.

Tas nozīmē, ka pieteicējs bija izdarījis noteikumu 45.3. apakšpunkta pārkāpumu. Atbilstoši kodeksa 70. panta ceturtās daļas 9. punktam mobilā

telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana ir uzskatāma par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu.

Kodeksa 70. panta pirmās daļas 6. punkts un trešā daļa paredz, ka notiesātos, kuri izdarījuši rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus, var

ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm. Tā kā pieteicējs par izdarīto rupjo soda izciešanas režīma pārkāpumu tika ievietots soda izolatorā uz

12 diennaktīm, tiesa secina, ka viņam piemērots tiesību normām atbilstošs disciplinārsods.

Soda piemērošanā ir ņemti vērā pieteicēja agrāk izdarītie pārkāpumi un uzliktie sodi. Lai arī pieteicējs norāda apstākļus, kas attaisno viņa rīcību

iepriekš pieļautajos disciplīnas pārkāpumos, taču tiesa akcentē, ka šajā lietā iepriekš izdarītie pārkāpumi netiek pārvērtēti. Nav strīda, ka pieteicējs par

tiem ir saņēmis disciplinārsodus – ievietošanu soda izolatorā – un šie disciplinārsodi stājušies spēkā. Līdz ar to sākotnējā lēmuma pieņemšanā cietuma

priekšnieks pamatoti ņēma vērā apstākli, ka līdzšinējā sodu piemērošana neattur pieteicēju atkārtoti izdarīt rupjus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Turklāt šis pieteicēja izdarītais pārkāpums aizskar būtisku sabiedrības interesi – nodrošināt kārtību un disciplīnu ieslodzījuma vietā. Pretējā gadījumā tiek

apdraudēta gan cietuma darbinieku, gan sabiedrības kopumā drošība.

Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka pieteicējam piemērotais disciplinārsods ir atbilstošs un samērīgs. Pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un

pamatots administratīvais akts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 71. panta piekto daļu, Administratīvā procesa likuma 246.–251., 329. un 331. pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2022. gada 21. marta lēmuma Nr. N-1-2022-04321 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese L. Apšeniece