Legislator Case Law & Legislation
C19034215 / C-0342-15 AI generated

Court partially allowed heating debt claim, reducing penalty interest to statutory delay rates per Civil Law.

Case Number C19034215 / C-0342-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the plaintiff's claim for a heating energy debt, awarding the principal amount and statutory delay interest while rejecting the requested contractual penalty. The plaintiff argued for a penalty based on contract terms, but the defendant contended the agreement was ambiguous regarding penalty versus delay rates. The court applied the principle of least binding interpretation to the contract, ruling that the parties intended delay percentages rather than a fixed penalty, thereby reducing the awarded sum to the statutory rate.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 1508; Civil Procedure Law 195: When contract terms allow for multiple interpretations, the court must adopt the version that least binds the debtor; if delay percentages are not clearly identified as a penalty, they must be calculated as statutory delay interest rather than contractual penalties.

Keywords

AI generated
Civil Law 1508 contractual ambiguity delay interest rates penalty reduction heating energy debt least binding interpretation statutory interest

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1508
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 41
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 92-97
Civil Procedure Law 190-193
Civil Procedure Law 204.1
Civil Law 34
Civil Law 1763

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court Judgment of 13 November 2002, Case No. SKC-648
Supreme Court Judgment of 17 May 2006, Case No. SKC-351
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C19034215 Lietas arhīva Nr. C-0342-15/4 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2015.gada 31.augustā

Kuldīgas rajona tiesa: tiesnese Anda Brīze, ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pagasts/ zemnieku saimniecība /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja

prasītāja – /pagasts/ zemnieku saimniecība (turpmāk – ZS) /Nosaukums A/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par pamatparāda EUR 2312,57 un līgumsoda EUR 231,26 piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 4.septembrī puses noslēgušas līgumu Nr. /līguma Nr./par siltumenerģijas piegādi dzīvoklim Nr. 25, kas atrodas /adrese/ (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu prasītāja apņēmusies nodrošināt dzīvojamai mājai /adrese/ siltumenerģijas piegādi apkures sezonā – no 1.oktobra līdz 30.aprīlim. Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu atbildētājam bija jāveic maksājumi par izlietoto siltumenerģiju līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, proporcionāli atbildētāja

dzīvokļa kopējai platībai. Prasītāja pārdevusi atbildētājam siltumenerģiju saskaņā ar Līguma 4.2.punktā

norādītajiem tarifiem, kurus izvēlas atbildētājs atkarībā no savas maksātspējas. Atbildētājam bija pienākums norēķināties ar prasītāju par saņemto siltumenerģiju ar vienreizējiem maksājumiem, kuri bija jāveic ar bankas pārskaitījumu, saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem. Prasītāja sniegusi atbildētājam Līgumā norādītos pakalpojumus, bet atbildētājs ar līgumu

uzņemtās saistības nav pildījis un prasītājas izrakstītos rēķinus nav apmaksājis. Atbildētāja parāds par

piegādāto siltumenerģiju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.novembrim sastāda EUR 2312,57. Atbilstoši Līguma 4.6.punktam, ja atbildētājs kavē maksājumu, viņam noteikts pienākums nekavējoties to paziņot prasītājai, vienojoties par turpmāko maksājuma veikšanas termiņu. Atbildētājs minēto līguma punkta noteikumu nav izpildījis. Saskaņā ar līguma 4.7.punktu atbildētājam, gadījumā, ja viņš kavē ikmēneša maksājumus, iepriekš neziņojot prasītājai par kavējuma iemesliem, noteikts pienākums maksāt kavējuma naudu 0,5 % apmērā no mēneša maksājuma summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Līdz ar to prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laiku no 2014.gada 8.novembra līdz 2015.gada 3.februārim EUR 231,26 apmērā. Prasītāja vairākkārt mēģinājusi vienoties ar atbildētāju par parāda samaksu, taču tas nav izdevies. 2014.gada 15.decembrī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts pirmstiesas brīdinājums ar lūgumu samaksāt parādu un līgumsodu 14 dienu laikā no pirmstiesas brīdinājuma nosūtīšanas dienas. Neskatoties uz brīdinājumu, atbildētājs parādu nav samaksājis, tāpēc tas ir piedzenams tiesas ceļā. Ņemot vērā minēto, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu EUR 2312,57, līgumsodu EUR 231,26 un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā. Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1412., 1431., 1587., 1590., 1651., 1652., 1657., 1716., 1720., 1721., 1811.pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts prasītājas pārstāves /pers. C/ lūgums

izskatīt lietu bez prasītājas pārstāves piedalīšanās, kā arī norādīts, ka prasītāja uztur prasību pilnā apmērā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav ziņojis tiesai par neierašanās iemesliem, nav lūdzis

atlikt lietas izskatīšanu. Atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, nosūtot pavēsti ierakstītā

sūtījumā uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Tiesa atzīst atbildētāja neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu un uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez pušu piedalīšanās.

Novērtējusi prasību un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

2010.gada 4.septembra līgums Nr. /līguma Nr./ par siltumenerģijas piegādi (lietas 10.-11.lapa), kas noslēgts starp pusēm, apliecina, ka atbildētājs apņēmies norēķināties ar prasītāju par saņemto

siltumenerģiju proporcionāli dzīvokļa kopējai platībai – 48,4 m2, līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos,

sākot ar 2010.gada 1.jūliju, līdz katra mēneša 20.datumam, veicot 12 mēnešu maksājumus /pagasts/ padomes kasē, saskaņā ar tarifu Ls 0,466 par 1 m2. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Līgumā noteikts, ka 12 mēnešu maksājums jāveic, sākot ar 2010.g.1.jūliju. Prasībā norādīts, ka parāds aprēķināts no 2010.g.1.janvāra. No rēķina (lietas 12.lapa) redzams, ka atbildētāja parāds par laiku no 01.01.2010. līdz 01.06.2014. sastāda EUR 2312,57. Prasībā norādīts, ka parāds aprēķināts līdz 01.11.2014. No precizētā parāda aprēķina (lietas 61.lapa) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi parādu prasības summas apmērā par laiku no 2010.gada 31.oktobra līdz 2015.gada 2.februārim, kaut arī jau 2014.gada 1.novembra rēķinā norādīta šāda parāda summa. Salīdzinot parāda aprēķinā norādītās summas, tiesa konstatē, ka tās neatbilst rēķinos minētajām summām (lietas 26.-58.lapa). Tā, piemēram, rēķinos par laiku no 31.10.2010. līdz 31.12.2010. norādīta apmaksas summa Ls 47,72, kas, saskaņā ar noteikto kursu

1 EUR = 0,702804 LVL, ir EUR 67,90, taču parāda aprēķinā norādīta summa EUR 68,27. Par laiku no 30.01.2011. līdz 02.04.2012. rēķinos norādīta summa Ls 45,53 (EUR 64,78), taču parāda aprēķinā par šo laika periodu norādītas summas EUR 65,14. Atbilstoši lietā esošajos rēķinos norādītajām summām, tiesa secina, ka atbildētājam par apkuri par laiku no 31.10.2010. līdz 02.02.2015. bija jāmaksā EUR 2303,46. Tā kā prasība celta par parāda piedziņu par laiku līdz 2014.gada 1.novembrim un par šo laiku izrakstīti rēķini par kopējo summu EUR 2072,52, tiesa uzskata, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu apmierināma šādā apmērā. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka parāds par apkuri atbildētājam izveidojies par laiku no 01.01.2010., jo, saskaņā ar 2010.gada 4.septembra līgumu (lietas 10.-11.lapa), atbildētājs apņēmies norēķināties ar

prasītāju par saņemto siltumenerģiju, sākot ar 2010.gada 1.jūliju. Arī rēķini, kas būtu izrakstīti par laika

periodu pirms 31.10.2010., lietā nav iesniegti. 2014.gada 15.decembrī atbildētājam nosūtīts pirmstiesas brīdinājums (lietas 13.- 14.lapa), lūdzot samaksāt parādu līdz 2014.gada 26.decembrim. Atbildētājs pierādījumus, kas apliecinātu, ka viņš ir veicis samaksu par apkuri, tiesai nav

iesniedzis. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par piegādāto siltumenerģiju par

laika periodu no 31.10.2010. līdz 01.11.2014. EUR 2072,52 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2013.). Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Līguma 4.7.punktā noteikts, ka gadījumā, ja Lietotājs kavē maksājumu, iepriekš neziņojot Piegādātājam par kavējuma iemesliem, viņam jāmaksā prasītājai kavējuma nauda 0,5 % apmērā no mēneša maksājuma summas par katru nokavēto maksājuma dienu (lietas 11.lapa). Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 8.novembra līdz 2015.gada 3.februārim EUR 231,26 apmērā. Izvērtējot prasību daļā par līgumsoda piedziņu, tiesa ņem vērā, ka Līguma 4.7.punktā nav lietots vārds “līgumsods”, bet gan “kavējuma procenti”. Judikatūrā norādīts, ka kavējuma procenti, kas noteikti līgumā, nav identificējami ar līgumsodu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2002.gada 13.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-648 un 2006.gada 17.maija spriedumu lietā Nr. SKC-351). Civillikuma 1508.pants nosaka, ka priekšroka dodama tādam tulkojumam, kurš vismazāk saista parādnieku, ja no darījuma izriet dažādu tulkojumu iespēja un tajā ietvertās saistības ir neskaidras. Tādējādi tiesa atzīst, ka puses faktiski pielīgušas maksāt nevis līgumsodu, bet gan kavējuma procentus, un kavējuma procenti nav identificējami ar līgumsodu. Aprēķinot kavējuma procentus kā līgumsodu, prasītāja to aprēķinājusi Līguma 4.7.punktā noteiktajā apmērā un samazinājusi, lūdzot piedzīt līgumsodu 10 % apmērā no parāda pamatsummas. Līdz ar to tiesa atzīst, ka par labu prasītājai piedzenami kavējuma procenti EUR 207,25 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus, minot to apmēru.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram EUR 325,93 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 15,45.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu nosakāms, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 34.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 92.-97., 190.-193., 195., 204.1 pantu, tiesa nosprieda

prasību apmierināt daļēji. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pagasts/ zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu par piegādāto siltumenerģiju EUR 2072,52 (divi tūkstoši septiņdesmit divi euro un 52 centi), kavējuma procentus par laiku līdz 2015.gada 3.februārim EUR 207,25 (divsimt septiņi euro un 25 centi) un tiesas izdevumus EUR 330,63 (trīssimt trīsdesmit euro un 63 centi).

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz dienai, kad atbildētāja mantu

pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, saņemt likumiskos 6

% gadā no piespriestās pamatparāda summas - EUR 2072,52.

Par labu prasītājai piedzīto summu samaksa veicama kontā Nr. /konta Nr./ AS „Swedbank” (kredītiestādes kods: HABALV22).

Noraidīt prasību daļā par parāda EUR 240,05 piedziņu un procentu EUR 24,01 piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 15,45 (piecpadsmit euro un 45 centi).

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Brīze