Court dismisses administrative penalty for curfew violation due to lack of prior notification of restrictions.

Lietas Nr. 112037316

Lietas arhīva Nr. 1-0373-16/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2016.gada 27.septembrī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese G.Simoņuka,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par

/pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēta

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Tiesa

k o ns t at ē ja

2016.gada 5.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas inspektore K.Dzenīte

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 171587, kurā ir norādīts, ka 2016. gada 3.augustā, pulksten 00.10 /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā

/adrese/, sakarā ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles ierobežojumus. /pers. A/ darbības ir kvalificētas kā administratīvais pārkāpums, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 177. pantā.

/pers. A/ uz tiesas sēdi neierādās, par neierašanās iemesliem tiesai nepaziņoja, nav arī lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par lietas izskatīšanas vietu un

laiku /pers. A/ tika paziņots saskaņā ar Latvijas APK 268.1panta pirmo daļu, nosūtot pavēstes pēc protokolā norādītās adreses, ko apstiprina pavēstu uzziņa.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 panta pirmo daļu un 271.panta ceturto daļu, tiesnese atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez

/pers. A/ klātbūtnes.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā saņemts Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Daugavpils iecirkņa lūgums izskatīt lietu viņu pārstāvja prombūtnē.

Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas APK 289.16 panta pirmo daļu un 271.panta ceturto daļu tiesnese uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez pie

administratīvās atbildības sauktas personas –/pers. A/ un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama turpmāk norādīto motīvu dēļ.

Latvijas APK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētās administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas

jākonstatē personas darbībās. Tādējādi pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts konkrēts Latvijas APK paredzēts

administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais

pārkāpums; subjekts – persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 177. pantā ir noteikta atbildība par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārējo noteikumu 24.punkta 4.apakšpunktu, policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta

2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība”.

Saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu, par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā

persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu

izpildi, noteiktos pienākumus.

Ar Daugavpils tiesas 2014.gada 14.oktobra spriedumu krimināllietā Nr. 11181074212 /pers. A/ tika noteikts papildsods - policijas kontrole uz diviem

gadiem (lietas 7.-8. lapas).

2016.gada 15.maijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Sēlijas nodaļas inspektore J.Gasporoviča

pieņēma lēmumu, ar kuru /pers. A/ piemēroti policijas kontroles ierobežojumi, tai skaitā, aizliegts atstāt dzīves vietu no plkst.23.00 līdz plkst. 06.00.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas inspektoru Jevgeņija Bondareca un Kristīnes

Dzenītes 2016.gada 3.augusta un 5 augusta ziņojumos norādīts, ka /pers. A/ 2016. gada 3.augustā, pulksten 00.10 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/, sakarā

ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles ierobežojumus (lietas 5. -6.lapas).

Lai konstatētu, ka persona tīši pārkāpj policijas kontroles noteikumus, tiesai jāgūst pārliecība, ka minētā persona par tai noteiktiem ierobežojumiem ir

pienācīgi informēta.

No lietas materiāliem izriet, ka ar 2016.gada 15.maija Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Sēlijas nodaļas lēmumu par policijas

kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ netika iepazīstināts (lietas 11.lapa).

Latvijas APK 243. panta otrā daļa paredz, ka pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc

personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā - iestādei.

Latvijas APK 289.6panta sestā daļa nosaka, ka tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē. Līdz ar to tiesas

spriedums var tikt pamatots tikai ar tiem pierādījumiem, kas atrodas administratīvā pārkāpuma lietas materiālos un tika pārbaudīti tiesas sēdē, nepieprasot

jebkādus papildus pierādījumus ne no Valsts policijas, ne citām iestādēm un personām.

Izvērtējot lietā noskaidrotos apstākļus, tiesa secina, ka lietas materiāli neapstiprina faktu, ka /pers. A/ ir tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.

Tādējādi nav konstatējama Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošā subjektīvā puse – nodoms tīši pārkāpt policijas

kontroles noteikumus, līdz ar to /pers. A/ darbībās nav konstatējams šī administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesākta lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma

vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā, ka /pers. A/ darbībās nav Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Pamatojoties uz Latvijas APK 177., 289.13, 289.16 pantu, 239. panta 1. punktu, tiesa

no s prie da

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

177. pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils

tiesai.

Tiesnese G.Simoņuka