Court allows tenant registration in social housing despite mother's prior registration due to lack of legal right to sublet.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Riga ordered the city department to register applicant M.K. for social housing in the seventh priority category. The applicant's mother had previously been registered for the same housing, but the court found no legal basis for her to sublet the unit to M.K. as an adult without a statutory obligation to support her. Consequently, the court ruled that the mother's registration did not preclude M.K.'s registration under the relevant housing assistance regulations.
Legislator headnote
AI generatedLikums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7.pants; Civillikums 177.pants, 214.pants: A person registered for social housing assistance cannot sublet the unit to an unrelated adult child unless a legal duty to support exists.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420544711 A00433-13/5
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2013.gada 20.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Juhņeviča, piedaloties pieteicējai M.K.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz M.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru M.K. tiktu reģistrēta 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām.
Aprakstošā daļa
[1] 2011.gada 21.februārī M.K. iesniedza Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu, kurā lūdza reģistrēt viņu palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk – Komisija) ar 2011.gada 30.marta lēmumu (protokols Nr.15, 1.16.punkts) (turpmāk – sākotnējais lēmums) nolēma atteikt reģistrēt M.K. (turpmāk – pieteicēja) palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, pamatojoties uz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā’’ 14.panta septītās daļas un Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.80) 13. un 19.punkta nosacījumiem. 1.lappuse no 9 Pieteicēja, nepiekrītot sākotnējam lēmumam, to apstrīdēja.
[2] Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ar 2011.gada 27.maija lēmumu Nr.DMV-11-8998-ap (turpmāk – Lēmums) atstāja sākotnējo lēmumu negrozītu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [2.1] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējas dzīvesvieta deklarēta 1990.gada 14.novembrī dzīvojamā telpā privātīpašnieka mājā /adrese/, kur no 1990.gada 14.novembra līdz 2009.gada 9.jūnija dzīvesvieta bija deklarēta arī pieteicējas mātei S.K. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tautas deputātu padomes valdes 1994.gada 26.maija lēmumu Nr.291, namīpašums /adrese/ denacionalizēts.
Pieteicējas māte S.K. (viena) no 2002.gada 2.aprīļa līdz 2009.gada 25.maijam bija reģistrēta palīdzības saņemšanai 13.reģistrā, no 2005.gada 10.augusta līdz 2009.gada 25.maijam – 7.reģistrā. Pieteicēja 2005.gada 13.janvārī iesniegumā lūdza reģistrēt palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā un parakstījās, ka ir informēta, ka pieteicējas iesniegumu izskatīs likumā noteiktā kārtībā pēc ienākumu deklarēšanas Sociālajā dienestā. S.K. 2005.gada 10.martā izteica gribu reģistrēties palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām kopā ar pieteicēju.
Komisija ar 2005.gada 10.augusta lēmumu (protokols Nr.26, 1.23.punkts) nolēma atteikt reģistrēt pieteicēju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, reģistrēt S.K. no 2005.gada 10.marta palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7.reģistrā. Komisija konstatēja, ka pieteicēja nebija pagarinājusi izziņu Rīgas Sociālajā dienestā par ienākumu atbilstību maznodrošinātas ģimenes statusam. Komisija ar 2009.gada 20.maija lēmumu (protokols Nr.135,8.2.4.punkts) nolēma izīrēt S.K. sociālo dzīvokli pašvaldības mājā. [2.2] Pieteicēja tika atzīta par maznodrošinātu personu (Rīgas Sociālā dienesta izziņa Nr.RSD11-09217, spēkā no 2011.gada 1.februāra līdz 2011.gada 31.jūlijam). [2.3] Komisija ar 2011.gada 9.marta lēmumu (protokols Nr.12, 1.2.punkts) nolēma pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu par pieteicējas reģistrāciju palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtā 7.reģistrā līdz pieteicējas viedokļa uzklausīšanai.
Pieteicēja 2011.gada 24.marta iesniegumā ir paskaidrojusi, ka dzīvoklī /adrese/, dzīvojusi kopā ar māti no 1990.gada 14.novembra. 2009.gada 9.jūnijā mātei piešķirts sociālais dzīvoklis. Kopā ar māti pieteicēja nevarot kopā dzīvot, jo ļoti agri ceļas un vēlu pārrodas no darba. Mātei ir ļoti slikts veselības stāvoklis. Īres maksa par dzīvokli ir ļoti liela. Pieteicēja lūdz rast iespēju reģistrēt palīdzības saņemšanas rindā. [2.4] Pieteicējas iesniegumā paustie fakti un argumenti nevar būt par pamatu sākotnējā lēmuma atcelšanai.
Pieteicēja 2005.gada 13.janvārī lūdza reģistrēt palīdzības saņemšanai pirmām kārtām 7.reģistrā un parakstījās, ka ir informēta, ka iesniegumu izskatīs likumā noteiktajā kārtībā pēc ienākumu deklarēšanas sociālajā dienestā. Neskatoties uz Dzīvokļu pārvaldes Nodaļas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai 2005.gada 28.marta vēstulē
2.lappuse no 9 Nr.DK-05-6725-ap izteikto norādi, pieteicēja sociālajā dienestā ienākumu deklarēšanai nevērsās. Līdz ar to, neatsaucoties uz aicinājumu deklarēt ienākumus, pieteicēja nav izpildījusi obligāto nosacījumu reģistrācijai palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. Tādējādi ar savu darbību/bezdarbību pieteicēja atteicās no reģistrācijas dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. [2.5] Lietā nav strīda, ka pieteicējas dzīvesvieta deklarēta dzīvojamā telpā privātīpašnieka mājā, kurā pieteicēja ievietojās pirms namīpašuma denacionalizācijas kā S.K. ģimenes locekle. Tomēr lietā nav iegūti pierādījumi, ka pieteicēja un S.K. lietoja dzīvojamo telpu /adrese/, kā divas atsevišķas personas (ne vienas ģimenes locekļi), pamatojoties uz atsevišķiem īres līgumiem. S.K. ar 2009.gada 20.maija lēmumu (protokols Nr.135, 8.2.4.punkts) sniegta palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli pašvaldības mājā, un normatīvie akti nedod tiesības pašvaldībai reģistrēt personas pēc tam, kad tās ir atteikušās no palīdzības un viņu ģimenes locekļiem ir izīrēta dzīvojamā telpa. Tādējādi secināms, ka pieteicēja neatbilst Saistošo noteikumu Nr.80 nosacījumiem un nav konstatējams pamats reģistrēt 7.reģistrā.
[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 4.jūlijā saņemts pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, par pieteicējas reģistrēšanu 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām. [3.1] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka, pamatojoties uz īres līgumu dzīvo saimniekam piederošā dzīvojamā mājā /adrese/ un ir tur deklarējusi savu dzīvesvietu no 1990.gada 14.novembra. [3.2] Pieteicēja atbilst kritērijiem, kas noteikti personām, lai tās reģistrētu 7.reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām, jo pieteicēja ir viena cilvēka ģimene un viņas ienākumi ir mazāki par Saistošo noteikumu Nr.80, 2.15.punktā noteikto. [3.3] Atbildētājas apgalvojums, ka pieteicējas māte S.K. palīdzību saņēmusi pēc reģistrācijas 13.reģistrā un pieteicēja atteikusies no palīdzības, nav patiess, jo pieteicēja nav atteikusies no palīdzības, kā arī pieteicējas māte 13.reģistrā nevarēja būt reģistrēta kopā ar pieteicēju, jo pieteicēja neatbilst kritērijiem, kas paredzēti reģistrēšanai 13.reģistrā. 13.reģistrā attiecīgos gadījumos kopā ar atbilstošo personu tiek reģistrēti un palīdzību saņem šīs personas nepilngadīgie bērni un laulātais. Fakts, ka pieteicējas māte S.K. 2009.gadā ir saņēmusi palīdzību 13.reģistra kārtībā nevar būt par pamatu, lai atteiktu reģistrēt pieteicēju 7.reģistrā. [3.3] Atbildētāja ir norādījusi, ka pieteicējas māte ir bijusi reģistrēta arī 7.reģistrā. Taču pieteicējas māte nav saņēmusi palīdzību 7.reģistra kārtībā, kā arī nav ziņu, ka šajā reģistrā pieteicēja būtu reģistrēta kopā ar māti. Atbildētāja, piešķirot pieteicējas mātei palīdzību 13.reģistra kārtībā un reģistrējot viņu šajā reģistrā, apliecināja, ka pieteicēja un viņas māte tiek uzskatītas kā atsevišķas personas (atsevišķa ģimene). Ņemot vērā, ka pieteicējas māte bija reģistrēta divos reģistros, bet pieteicēja nebija reģistrēta nevienā no reģistriem, tad tas faktiski izslēdz iespēju, ka pieteicēja un viņas māte tika uzskatītas, kā viena ģimene.
3.lappuse no 9 [4] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 10.augustā saņemts Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta paskaidrojums par pieteikumu. Iestāde pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Paskaidrojumos papildus norādīts, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka pieteicēja un S.K. lietoja dzīvojamo telpu /adrese/ kā divas atsevišķas personas ( ne vienas ģimenes locekļi), pamatojoties uz atsevišķiem īres līgumiem. S.K. ar 2009.gada 20.maija lēmumu ir sniegta palīdzība, izīrējot sociālo dzīvokli pašvaldības mājā, un normatīvie akti nedod tiesības pašvaldībai reģistrēt personas pēc tam, kad tās atteikušās no palīdzības un ģimenes locekļiem ir izīrēta dzīvojamā telpa.
[5] Tiesas sēdēs pieteicēja pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādīto apsvērumu pamata. Papildus paskaidroja, ka dzīvoklī /adrese/ dzīvo no 1990.gada, periodiski dzīvoklī nav dzīvojusi, bet pēdējos astoņus gadus dzīvo tikai šajā dzīvoklī. Pieteicējai ar māti ir ne visai labas attiecības, ar māti nedzīvoja kā viena ģimene. Māte nav informējusi pieteicēju, ka pieteicējai dzīvoklis ir jāatstāj. Atbildētājas pārstāve tiesas sēdēs paskaidroja, ka S.K. dzīvoklis tika izīrēts 13.reģistra kārtībā. Deklarētā dzīvesvieta pieteicējai šajā dzīvoklī ir no 1990.gada, un pieteicējai dzīvokļa lietošanas tiesības bija kā ģimenes loceklim. Pieteicēja līdz 2006.gadam tika aicināta deklarēt savus ienākumus. Nav strīda, ka sociālais dzīvoklis tika piešķirts tikai mātei. Māte, kā galvenais īrnieks, ir apliecinājusi, ka, izbeidzot īres attiecības, ģimenes locekļi nepaliek un neslēdz līgumu. Nav dokumentu, kas apliecina, ka, piešķirot dzīvokli mātei 13. reģistra kārtībā, pieteicēja ir atteikusies no sociālās palīdzības. Atbildētājas pārstāve nevar paskaidrot, kāpēc, izīrējot dzīvokli S.K., netika vērtēti citi ģimenes locekļi.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas apstākļiem un lietā esošajiem pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms.
[7] Pieteikums iesniegts par labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru M.K. tiktu reģistrēta 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām sakarā ar to, ka ir persona ar noteiktiem ienākumiem. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā pastāv tiesiskie un faktiskie priekšnoteikumi pieteicējas reģistrēšanai 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām.
[8] Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta septīto daļu pašvaldības domei ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai (..). Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome saistošajos noteikumos.
4.lappuse no 9 Saistošo noteikumu Nr.80 53.3.apakšpunkts noteic, ka 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas ar noteiktiem ienākumiem. Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.80 2.15.punktu persona ar noteiktiem ienākumiem ir denacionalizētās mājas īrnieks, kura trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250 mēnesī, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam. Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.80 2.3.punktu denacionalizēto māju īrnieki ir personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai (..).
[8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka pieteicēja dzīvo dzīvojamā telpā privātīpašnieka mājā /adrese/, kurā pieteicēja iemitinājās pirms namīpašuma denacionalizācijas (lietas 41.-42.lapa) kā īrnieka S.K. ģimenes locekle – nepilngadīga meita. Pieteicējas dzīvesvieta minētajā dzīvesvietā deklarēta no 1990.gada 14.novembra. Lietā nav strīda, ka ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2009.gada 20.maija lēmumu (sēdes protokols Nr.135, 8.2.4.punkts; lietas 60.lapa) pieteicējas mātei S.K. vienai pašai 13.reģistra kārtībā tika izīrēts sociālais dzīvoklis /adrese 2/. Lietā nav strīda, ka pēc tam, kad pieteicējas māte sakarā ar sociālā dzīvokļa izīrēšanu mainīja dzīvesvietu, pieteicēja turpināja dzīvot dzīvojamā telpā privātīpašnieka mājā /adrese/. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 14.panta ceturto daļu īrnieka dzīvesvietas maiņas gadījumā pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Ar pieteicēju arī patlaban ir noslēgts dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgums (lietas 63.-65.lapa). Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja ir denacionalizētas mājas īrnieks.
[9] Pieteicējai ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss (lietas 76.lapa). Saskaņā ar Rīgas domes 2013.gada 15.janvāra saistošo noteikumu Nr.202 „Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabaltiem Rīgas pilsētas pašvaldībā” 14.punktu ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona darbspējīgā vecumā atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, izņemot gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs, kurš atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 125% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra un ir ievēroti pārējie šo saistošo noteikumu nosacījumi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 200 latu. Līdz ar to maznodrošinātas personas statuss apliecina, ka pieteicējas trīs mēnešu ienākumi pēc nodokļu nomaksas viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250 mēnesī.
5.lappuse no 9 Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.80 2.15.punktu pieteicēja ir atzīstama par personu ar noteiktiem ienākumiem.
[9] Lietā ir strīds, vai pieteicēja ir reģistrējama 7.reģistrā, ja pieteicējas mātei S.K. 2009.gada 20.maijā ir izīrēts sociālais dzīvoklis pašvaldības mājā 13.reģistra kārtībā (lietas 60.lapa). [9.1] Brīdī, kad tika pieņemts lēmums par sociālā dzīvokļa izīrēšanu S.K., spēkā bija Rīgas domes 2007.gada 13.novembra saistošie noteikumi Nr.94 „Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr.94).
Saistošo noteikumu Nr.94 64.punkts noteica personas, kas var būt reģistrētas 13.reģistrā. No Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 2009.gada 20.maija lēmuma (sēdes protokols Nr.135, 8.2.4.punkts; lietas 60.lapa) ir secināms, ka atbildētājai bija zināms, ka dzīvojamās telpās /adrese/ dzīvo S.K. ar meitu. Taču, vērtējot palīdzības piešķiršanu, ir ņemts vērā tikai tas, ka S.K. (1 cilvēks) ir reģistrēta 13.reģistrā un ka S.K. ir atzīta par maznodrošinātu personu. Secīgi sociālais dzīvoklis ir izīrēts tikai S.K.
Tādējādi M.K. tiesības uz sociālo palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā 13.reģistra kārtībā kā S.K. ģimenes loceklim pašvaldība nav vērtējusi. [9.2] Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.94 12.punktu, ja noteikumu 23., 32., 41., 48.punktā un 52.1.apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi rakstveidā atteikušies no palīdzības vai nav atsaukušies uz Dzīvokļu pārvaldes Personu reģistrācijas un vispārējās kārtības reģistra nodaļas rakstveida uzaicinājumu reģistrēties minētās palīdzības saņemšanai, tad viņiem nav tiesību reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad viņu ģimenes locekļi ir saņēmuši palīdzību.
No minētās tiesību normas izriet, ka tikai gadījumā, ja 1., 4., 7., 72. un 8.reģistrā reģistrēto personu ģimenes locekļi pēc Dzīvokļu pārvaldes Personu reģistrācijas un vispārējās kārtības reģistra nodaļas rakstveida uzaicinājuma nav atsaukušies reģistrēties palīdzības saņemšanai vai atteikušies no tās, tos nevar reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi palīdzību ir saņēmuši. Konkrētajā gadījumā pieteicējas mātei palīdzība tika piešķirta 13.reģistra kārtībā un uz šajā reģistrā reģistrēto personu ģimenes locekļiem iepriekšminētie ierobežojumi nebija noteikti. [9.3] Spēkā esošo saistošo noteikumu Nr.80 19.punkts noteic, ka reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt noteikumu 26., 40., 41., 53., 58.punktā, 61.1., 66.2.1.,
66.2.2. un 66.3.apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļu tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi ir saņēmuši palīdzību. Tādējādi šobrīd ir noteikts, ka tiek atteikts atzīt arī 13.reģistrā minēto personu ģimenes locekļu tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi palīdzību ir saņēmuši. Taču, tiesas ieskatā, saistošo noteikumu Nr.80 19.punkts ir interpretējams kopsakarā ar Saistošo noteikumu Nr.80 7.punktu. Saistošo noteikumu Nr.80 7.punkts noteic, ka cita starpā 13.reģistrā reģistrētajiem
6.lappuse no 9 denacionalizēto māju īrniekiem pirms palīdzības saņemšanas jāierodas departamentā, lai noslēgtu vienošanos starp mājas īpašnieku vai viņa pilnvaroto personu un dzīvojamās telpas lietotājiem par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (noteikumu 2. vai 3.pielikums). Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par palīdzības sniegšanu bez vienošanās noslēgšanas, pamatojoties uz īrnieka paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ vienošanās nav iesniegta. Tādējādi ģimenes loceklis (t.sk., kas nav reģistrēts palīdzības saņemšanai), parakstot vienošanos par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību, ir informēts par to, vai arī viņš saņem konkrēto dzīvokļa palīdzību vai atsakās no tās, kā arī par to, ka viņam nebūs tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi palīdzību ir saņēmuši.
Līdz ar to saskaņā ar saistošo noteikumu Nr.80 7. un 19.punktu tikai gadījumā, ja persona ir skaidri paudusi savu viedokli, atsakoties no palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanai kopā ar citiem ģimenes locekļiem, un ir piekritusi atbrīvot dzīvokli sakarā ar dzīvokļa palīdzības sniegšanu citam ģimenes loceklim, personai nav tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai pēc tam, kad citi ģimenes locekļi palīdzību ir saņēmuši. [9.4] Konkrētajā lietā nav pierādījumu, ka 2009.gadā sakarā ar palīdzības sniegšanu pieteicējas mātei S.K. 13.reģistra kārtībā Dzīvokļu pārvaldes Personu reģistrācijas un vispārējās kārtības reģistra nodaļa rakstveidā būtu aicinājusi pieteicēju kā S.K.
ģimenes locekli reģistrēties palīdzības sniegšanai, kā arī, ka pieteicēja nav uz to atsaukusies, vai no palīdzības ir atteikusies. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka pieteicēja ir parakstījusi vienošanos par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību sakarā ar palīdzības sniegšanu pieteicējas mātei S.K. Tādējādi pašvaldība pieteicēju ir vērtējusi kā no S.K. atsevišķu ģimeni vai arī, nepamatoti neņemot vērā kā S.K. ģimenes locekli, ir pieļāvusi kļūdu, kuras pieļaušanā pieteicēja nav vainojama. Tiesa atzīst, ka pieteicējas rīcību, nevēršoties Sociālajā dienestā ienākumu deklarēšanai sakarā ar Dzīvokļu pārvaldes Nodaļas personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai 2005.gada 22.marta vēstulē Nr.DK-05-6725-ap izteikto aicinājumu, nav pamats uzskatīt par šādu neatsaukšanos vai atteikšanos no palīdzības, jo minētais aicinājums deklarēt ienākumus pieteicējai tika izteikts sakarā ar pašas pieteicējas 2005.gada iesniegumu par viņas reģistrēšanu 7.reģistrā, nevis sakarā ar palīdzības sniegšanu pieteicējas mātei 13.reģistra kārtībā 2009.gadā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pamats atteikt pieteicēju reģistrēt 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr.80 19.punktu, sakarā ar sociālā dzīvokļa izīrēšanu pieteicējas mātei S.K. 13.reģistra kārtībā. [9.5] Saskaņā ar likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” 13.panta otro daļu sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesību īrētajā dzīvoklī iemitināt citas personas, izņemot savu laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus.
Saskaņā ar Civillikuma 214.pantu pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā. Atbilstoši Civillikuma 177.pantam bērns vecāka aizgādībā (kas ietver bērna uzturēšanu, t.sk., mājokļa nodrošināšanu) ir līdz pilngadībai. Nav pierādījumu, ka pieteicējas mātei pieteicēja kā pilngadīga rīcībspējīga persona bija un ir jāuztur uz likuma, līguma vai testamenta pamata.
7.lappuse no 9 Līdz ar to pieteicējas mātei S.K. nav tiesību un pienākuma viņai izīrētajā sociālajā dzīvoklī iemitināt pieteicēju. Savukārt pieteicējai joprojām ir nepieciešama sociālā palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā.
[10] Tiesa konkrētajā gadījumā nekonstatē citus likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7.panta piektajā daļā un Saistošo noteikumu 18.punktā minētos apstākļus, kas var būt par pamatu atteikumam atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.
[11] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secina, ka ir pamats apmierināt pieteicējas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru M.K. tiek reģistrēta 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, pamatojoties uz saistošo noteikumu Nr.80 53.3.punktu. Līdz ar to atbildētājas iestādei ir uzliekams pienākums divu nedēļu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēt pieteicēju 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām ar iesnieguma iesniegšanas dienu, t.i., 2011.gada 21.februāri.
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta otro daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas bijis atbrīvots un pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, valsts nodevu piespriež no atbildētāja. Tā kā pieteicēja ar tiesneses 2011.gada 5.jūlija lēmumu bija atbrīvota no valsts nodevas samaksas, tad valsts nodeva piespriežama no Rīgas pilsētas pašvaldības.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta otro daļu, 246.-251.pantu, 254.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
apmierināt M.K. pieteikumu. Uzlikt pienākumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam divu nedēļu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās reģistrēt M.K. (personas kods /personas kods/) 7.reģistrā palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām ar 2011.gada 21.februāri. Piespriest no Rīgas pilsētas pašvaldības valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) I.Juhņeviča
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
8.lappuse no 9 tiesnese___________________I.Juhņeviča Rīgā 2013.gada 20.jūnijā
9.lappuse no 9