Court partially allowed collection of debt from defendant for breach of financial leasing contract terms.

Lietas Nr.C30656619

Lietas arhīva Nr. C-1856-20/31

ECLI:LV:RVPT:2020:1001.C30656619.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 1.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anastasija Pasjuga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “MC Finance” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 2.jūlijā tiesā saņemts AS “MC Finance” (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015.gada 18.jūnijā starp pusēm tika noslēgts Atgriezeniskais finanšu līzinga līgums Nr.20150618-1527, ar kuru

prasītāja atbildētājas uzdevumā iegādājās savā īpašumā un nodeva atbildētājai turējumā un lietošanā transportlīdzekli MB ML350, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/. Atbildētājai tika piešķirtas tiesības izpirkt līzinga objektu, veicot līgumā paredzētos maksājumus.

Norāda, ka sakarā ar atbildētājas saistību neizpildi 2016.gada 23.decembrī puses noslēdza Vienošanos Nr.1 pie līzinga līguma. Vēlāk atbildētājai

tika dota atļauja patstāvīgi realizēt līzinga objektu. 2018.gada 9.janvārī līzinga objekts tika realizēts par kopējo summu 5000 euro, kas tika novirzīta

atbildētājas saistību daļējai dzēšanai.

Ar 2019.gada 29.maija pieprasījumu prasītāja lūdza atbildētāju izpildīt visas savas līgumiskās saistības līdz 2019.gada 7.jūnijam, ko atbildētāja nav

izdarījusi.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1670., 1672., 1673., 1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1943., 1946.pantu,

Civilprocesa likuma 1., 24., 26., 34., 41., 93., 130. un 406.6 panta trešo daļu, prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai

pamatsummas parādu 5697,63 euro, nolīgto procentu parādu 281,91 euro par laika posmu no 2019.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 29.maijam,

nokavējuma procentus 7,76 euro par laiku no 2019.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 29.maijam, kā arī visus tiesāšanās izdevumus; 2) atzīt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus – 6 % gadā no piedzītās, bet

neatmaksātās parāda pamatsummas.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav iesniegusi.

Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz 2020.gada 5.jūnija Covid-

19 infekcijas izplatības un pārvaldības likuma 10.pantu, lieta tika nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2020.gada 1.oktobrī, nosakot pusēm termiņu

līdz 2020.gada 16.septembrim papildu paskaidrojumu iesniegšanai.

2020.gada 9.septembrī tiesā saņemts prasītājas precizējums par aprēķinu, kuram pievienots detalizēts parāda summas aprēķins un Eiropas patēriņa

kredīta standartinformācijas veidlapa. Prasītāja norāda, ka atbildētājas pirms kreditēšanas līguma noslēgšanas parakstītās Eiropas patēriņa kredīta

standartinformācijas veidlapas noteikumi noteica, ka gadījumā, ja līzinga ņēmējs veic lielāku samaksu, nekā paredzēts grafikā, tad grafiks netiek

pārskatīts automātiski, bet līzinga ņēmējam ir jāiesniedz iesniegums līzinga devējam par grafika izmaiņām. Vēršoties Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par atbildētājas saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, parāda summas aprēķinā tika

pieļauta aprēķina kļūda, novirzot visu saņemto naudas summu 5000 euro apmērā saistību dzēšanai, uzskatot, ka lietā ir atbildētājas iesniegums par

grafika izmaiņām. Konstatējot vēlāk, ka minētais iesniegums no atbildētājas nav saņemts, no prasītājas puses tika veikts parāda summas pārrēķins un

transportlīdzekļa pārdošanas rezultātā iegūtā summa 5000 euro apmērā tika novirzīta atbildētājas saistību dzēšanai, novirzot ikmēnesi summu 255,59

euro apmērā ikmēneša maksājuma apmaksai atbilstoši līzinga līguma grafikam.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Komerclikuma 463.panta pirmā daļa noteic, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga

ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga

ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 18.jūnijā starp pusēm tika noslēgts Atgriezeniskais finanšu līzinga līgums Nr.20150618-1527, ar kuru

prasītāja kā līzinga devējs apņēmās pēc atbildētājas kā līzinga ņēmēja izvēles nopirkt transportlīdzekli MB ML350, 2005. izlaiduma gads (turpmāk arī –

līzinga objekts), par pirkuma maksu 9800 euro, bet atbildētāja apņēmās pieņemt līzinga objektu savā turējumā un lietošanā, kā arī veikt prasītājai līgumā

un maksājumu grafikā paredzētos maksājumus, tostarp procentus par naudas līdzekļu izmantošanu 30% gadā un nokavējuma procentus – 0,8% dienā –

maksājumu kavējuma gadījumā (lietas 12.-16.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotās 2015.gada 18.jūnija pavadzīmes Nr.003681 izriet, ka atbildētāja saņēma no prasītājas transportlīdzekli MB

ML350, kura pirkuma maksa ir 9800 euro (lietas 17.lapa).

Tiesa konstatē, ka 2016.gada 23.decembrī puses parakstīja Vienošanos Nr.1 pie 2015.gada 18.jūnija Atgriezeniskā finanšu līzinga līguma

Nr.20150618-1527, ar kuru noteica, ka līzinga summa sastāda 7899,98 euro, kuru atbildētājai kopā ar procentiem bija pienākums atmaksāt prasītājai

līdz 2021.gada 25.decembrim, pamatojoties uz jauno līzinga maksājumu grafiku (lietas 18.-20.lapa).

Lietā nepastāv strīds, ka 2018.gada 9.janvārī atbildētāja realizēja līzinga objektu par kopējo summu 5000 euro, kas tika samaksāta prasītājai.

Tiesa konstatē, ka 2018.gada 27.augustā prasītāja iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret

atbildētāju par saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, norādot saistības izpildes pamatojumu - 2015.gada 18.jūnija Atgriezeniskais finanšu līzinga līgums

Nr.20150618-1527, saistību izpildes termiņu – 2018.gada 13.jūlijs un kopējo summu – 3875,71 euro. Sakarā ar to, ka brīdinājuma izsniegšana

atbildētājai nebija iespējama, pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas (lietas 22.lapa).

Atbilstoši Komerclikuma 467.panta 1.punktam līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā

faktiskā valdījumā, ja līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja

atgādinājuma saņemšanas.

Savukārt pušu noslēgtā līguma 10.3.1.punkts noteic, ka līzinga devējs ir tiesīgs pieprasīt nodot līzinga objekta turējumu līzinga devējam un pirms

termiņa izpildīt visas saistības pēc līguma, veikt piespiedu līzinga objekta pārņemšanu un ierosināt līzinga objekta pārdošanu, ja līzinga ņēmējs vairāk par

30 dienām kavē jebkura līgumā vai maksājumu grafikā paredzētā maksājuma izpildi.

Ar 2019.gada 29.maija paziņojumu prasītāja pieprasīja atbildētājai pirms termiņa izpildīt visas saistības pēc līzinga līguma, norādot, ka uz

2019.gada 29.maiju pamatparāda summa sastāda 5697,63 euro, līgumiskie procenti – 281,91 euro, nokavējuma procenti – 7,76 euro (lietas 21.lapa).

Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja bija tiesīga pieprasīt atbildētājai viņas saistību izpildi pirms termiņa.

Vērtējot parāda aprēķina pamatotību, tiesa konstatē, ka saskaņā ar 2016.gada 23.decembra līzinga maksājumu grafiku un precizēto parāda

aprēķinu laika posmā no 2016.gada 23.decembrim līdz 2017.gada 25.decembrim atbildētājai bija pienākums samaksāt prasītājai kopējo summu

3194,54 euro, tajā skaitā nokavējuma procentus. Norādītajā laika posmā atbildētāja samaksāja prasītājai 1946,76 euro (lietas 60.-63.lapa), tādējādi

atbildētājas parāda summa uz 2017.gada 25.decembri sastādīja 1247,78 euro.

2018.gada 9.janvārī atbildētāja samaksāja prasītājai naudas summu 5000 euro apmērā, kas tika novirzīta atbildētājas parāda 1247,78 euro

dzēšanai, līdz ar to pārmaksātā summa sastādīja 3752,22 euro (5000 euro - 1247,78 euro).

No parāda aprēķina secināms, ka minēto summu 3752,22 euro prasītāja novirzīja ikmēneša maksājumu dzēšanai atbilstoši 2016.gada

23.decembra grafikam, kas, tiesas ieskatā, neatbilst pušu noslēgtā līguma nosacījumiem un tiesību normām.

Lai arī atbildētājas parakstītās Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapas 4.punktā tika noteikts, ka, ja līzinga ņēmējs veic lielāku

samaksu, nekā paredzēts grafikā, tad grafiks netiek pārskatīts automātiski, bet līzinga ņēmējam ir jāiesniedz iesniegums līzinga devējam par grafika

izmaiņām, no minētā dokumenta var secināt, ka attiecīgā informācija bija derīga vienu mēnesi – laika posmā no 2015.gada 18.jūnija līdz 2015.gada

18.jūlijam (lietas 66.lapa).

Līzinga līguma 8.10.punkts noteica, ka līzinga ņēmējam ir tiesības, vismaz 5 darba dienas iepriekš rakstveidā informējot līzinga devēju, pirms

termiņa izpildīt līguma saistības pilnā apmērā vai daļēji. Savukārt līguma 8.11.punkts noteica, ka, ja līzinga ņēmējs pirms termiņa izpilda saistības daļēji,

tad līzinga ņēmējam ir jāsamaksā līdz dienai (ieskaitot), kurā daļēji tiek izpildītas līguma saistības pirms termiņa, aprēķinātie procenti. Turpmākie līguma

maksājumi tiek veikti saskaņā ar jauno maksājumu grafiku, kas tiek sastādīts, ņemot vērā pirmstermiņa izpildīto līguma saistību apmēru. Visu līguma

saistību pirmstermiņa izpildes gadījumā līzinga ņēmējam ir tiesības saņemt taisnīgu līguma maksājumu samazinājumu (procentu maksājumi tiek aprēķināti

un ieturēti līdz dienai, kurā tiek izpildītas līguma saistības pirms termiņa).

Minētais līguma nosacījums neparedz, ka jaunais maksājumu grafiks tiek sastādīts tikai pēc parādnieka rakstveida iesnieguma. Neraugoties uz to,

lietā nav konstatēts, ka pēc naudas summas 5000 euro saņemšanas prasītāja būtu sastādījusi jaunu grafiku. Tajā pašā laikā nav pamata apšaubīt, ka

prasītājai bija zināms par atbildētājas vēlmi izpildīt saistības pirms termiņa vismaz daļēji, jo atbildētāja veikusi līzinga objekta pārdošanu pēc atļaujas

saņemšanas no prasītājas.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta trešā daļa noteic, ka patērētājam ir tiesības jebkurā laikā pilnīgi vai daļēji izpildīt savas saistības pirms

patērētāja kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa. Šajā gadījumā viņam ir tiesības uz to, lai taisnīgi tiek samazinātas kopējās kredīta izmaksas, kas sastāv no

procentiem un citām izmaksām līguma atlikušajā termiņā. Šā panta piecpadsmitā daļa noteic, ka, izstrādājot patērētāju kreditēšanas pakalpojumus,

piešķirot kredītus, sniedzot kredīta starpniecības pakalpojumus, dodot padomu, sniedzot papildu pakalpojumus saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu

patērētājiem vai izpildot kreditēšanas līgumā minētās saistības, kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis rīkojas godīgi, taisnīgi,

pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses.

No minētā secināms, ka tiesiskajās attiecībās, kur parādnieks ir patērētājs, kreditoram īpaši jāņem vērā patērētāja tiesības un intereses.

Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Savukārt Civillikuma 1843.pants noteic, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos

procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla

rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka, ja parādnieka samaksātā summa pārsniedz uz konkrēto datumu aprēķinātos procentus un

pamatparādu, tas ir, maksājumus, kuriem ir iestājies samaksas termiņš, tad kreditoram pēc attiecīgo maksājumu ieturēšanas jānovirza pārmaksātā summa

pamatparāda dzēšanai.

Tādējādi, ņemot vērā apstākli, ka 2018.gada 9.janvārī atbildētāja, iemaksājot naudas summu 5000 euro apmērā, samaksāja visus līdz minētajam

datumam aprēķinātos procentus (arī nokavējuma procentus) un pamatparādu, prasītājai nebija pamata paturēt šo summu turpmāko maksājumu dzēšanai

(it īpaši nesastādot jaunu maksājumu grafiku), bet šī summa bija jānovirza pamatparāda daļējai dzēšanai, kas uz to brīdi sastādīja 7098,59 euro

(7899,98 euro – 801,39 euro). Pamatparāda dzēšanas rezultātā atlikusī summa sastādītu 3346,37 euro (7098,59 euro – 3752,22 euro), no kuras

saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem un Civillikuma 1765.panta ceturto daļu būtu pamats aprēķināt procentus par naudas līdzekļu izmantošanu.

Apstāklis, ka, vēršoties Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kartībā, prasītāja novirzīja visu saņemto summu 5000 euro saistību dzēšanai, bet vēlāk, konstatējot atbildētājas iesnieguma neesību, nolēma

pārmaksāto summu novirzīt parādsaistību dzēšanai citādā kārtībā, tiesas ieskatā, neatbilst atbildētājas kā patērētāja tiesībām un interesēm uz kopējo

kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu.

Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas pamatparāda 3346,37 euro samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu pilnā apmērā, tādējādi tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par

labu prasītājai pamatsummas parādu 3346,37 euro, noraidot prasību daļā par pamatsummas parāda 2351,26 euro piedziņu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja saskaņā ar noslēgtā līzinga līguma, kā arī Civillikuma 1652., 1765., 1757. un 1765.pantu bija tiesīga aprēķināt nolīgtos

procentus un nokavējuma procentus par laika posmu no 2019.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 29.maijam. Līdz ar to, ievērojot prasījuma robežas, tiesa

atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai nolīgto procentu parādu 94,81 euro (3346,37 x 30 % : 360 x 34 dienas), kā arī

nokavējuma procentus 7,76 euro. Secīgi, prasība daļā par nolīgto procentu parāda 187,10 euro ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības saņemt

procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā

(Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-87, Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-

166/2010).

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši procenti no simta gadā. Tādējādi tiesa

atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā

no nesamaksātās pamatparāda summas 3346,37 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes

nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada

29.janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli

apmierinātajai prasības daļai – samaksātā valsts nodeva 273,12 euro (3448,94 x 474,13 : 5987,30) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 16,62 euro

(3448,94 x 28,85 : 5987,30).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un VAS “Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā pirmās instances tiesā ir bijuši 5,11 euro. Līdz ar to no atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa likuma

42.panta nosacījumiem valsts ienākumos ir piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,91 euro (5,11– 3,20).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 41., 42., 97., 189. - 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji AS “MC Finance” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “MC Finance”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatsummas parādu

3346,37 euro (trīs tūkstoši trīs simti četrdesmit seši euro 37 centi), nolīgto procentu parādu 94,81 euro (deviņdesmit četri euro 81 cents), nokavējuma

procentus 7,76 euro (septiņi euro 76 centi), samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu 273,12 euro (divi simti septiņdesmit trīs euro 12 centi) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,62 euro (sešpadsmit euro 62 centi), kopā piedzenot 3738,68 euro (trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņi

euro 68 centi).

Piedzīto summu samaksa veicama AS “MC Finance”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, AS “BlueOrange Bank” kontā

Nr.LV42CBBR1122020800010.

Noteikt AS “MC Finance”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas 3346,37 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par pamatsummas parāda 2351,26 euro un nolīgto procentu parāda 187,10 euro piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,91 euro (viens euro 91 cents). Ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs – Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja

banka – Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati personas vai lietas identificēšanai.

/pers. A/, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

/adrese/ sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei.

/pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā /adrese/.

Tiesnese Anastasija Pasjuga