Court partially allowed bank loan claim, awarding principal, interest, and reduced penalty while rejecting excess penalty demand.

Civillietas Nr. C12116315

C-1163-15

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 2.septembrī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kromāne,

rakstveida procesā izskatīja civillietu BIGBANK AS Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Tiesa

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 29.decembrī tiesā saņemta BIGBANK AS Latvijas filiāles (turpmāk arī Banka vai Prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk arī

Atbildētājs) par naudas piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasības pieteikumā tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam kopējo

parādu 1742,70 euro apmērā, kas sastāv no: 1)

neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 871,35 euro apmērā; 2) nesamaksātajiem procentiem par laika posmu no 2013.gada 25.jūlija līdz

2014.gada 1.augustam 259,53 euro apmērā; 3) līgumsoda 611,82 euro apmērā. Papildus Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja arī visus Prasītāja

samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6 %

gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas. Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943.,

1945.pantu, Civilprocesa likuma 1., 127.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas

5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 195.pantu, Komerclikuma 20.panta otro daļu. Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka saskaņā ar 2013.gada 27.jūlijā

noslēgto aizdevuma līgumu Nr. 1343253/1 Olz (turpmāk tekstā - Aizdevuma līgums) BIGBANK AS Latvijas filiāle izsniedza Atbildētājam/pers. C/

aizdevumu 871,35 euro apmērā, ar procentu likmi – 20,50 % gadā no aizdevuma summas atlikuma, ar pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un

procentus Aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 4.1. par

maksājuma grafikā noteikto maksājuma atmaksas termiņu un apmēru neievērošanu, Aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu 1% apmērā no

termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu. Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 2.1. gadījumā, ja maksājumu

kavējuma dienu skaits kopā ir vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un pieprasīt

tūlītēju parāda atmaksu.

Tā kā Atbildētājs nebija izpildījis savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas, Prasītājs vienpusēji atkāpās no

Aizdevuma līguma un pieprasīja no Atbildētāja parāda samaksu, kas tika noformēts rakstveida brīdinājuma formā un tika nosūtīts

Atbildētājam ierakstītā vēstulē 2014.gada 1.augustā. Brīdinājumā Prasītājs lūdza Atbildētāju izpildīt savu saistību septiņu dienu laikā.

Prasītājs ir aprēķinājis arī līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu punktu 4.1. par maksājumu kavējumu par laiku

no 2013.gada 16.septembra līdz 2014.gada 1.augustam 786,87 euro, ko Prasītājs vadoties pēc labas ticības principa, samazinājis līdz 611,82

euro.

Līdz ar to Atbildētāja parāda summa uz prasības pieteikuma parakstīšanas brīdi sastāda 1742,70 euro, kas sastāv no: neatmaksātās

aizdevuma pamatsummas 871,35 euro; nesamaksātajiem procentiem par laika posmu no 2013.gada 25.jūlija līdz 2014.gada 1.augustam

259,53 euro; līgumsoda 611,82 euro apmērā saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 4.1.punktu.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Prasības pieteikuma noraksts un atbildes veidlapa Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta prasībām tika nosūtīti ierakstītā

sūtījumā pēc Atbildētāja prasības pieteikumā norādītās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Atbildētājs paskaidrojumus norādītājā termiņā lietā nav iesniedzis un nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesnese pieņēma lēmumu lietu skatīt

rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas

1., 38., 39.lapa).

Atbildētājs tiesas sūtīto paziņojumu pēc deklarētās dzīvesvietas adreses ir saņēmis (lietas 40.lapa). Pie šādiem apstākļiem ir pamats uzskatīt, ka

Atbildētājs labprātīgi atteicās no Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt paskaidrojumus par

Prasītāja tiesā iesniegto prasību un lūgt tiesu izskatīt lietu tiesas sēdē.

Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.

Pārbaudot civillietas materiālus un izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība pret

Atbildētāju par parāda piedziņu ir apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta

piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta

prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Ar 2013.gada 25.jūlija Aizdevuma līgumu Nr.1343253/10lz (lietas 9.-10.lapa) tiek pierādīts, ka Prasītājs Atbildētājam izsniedza aizdevumu 871,35

euro apmērā, kas saskaņā ar Līguma noslēgšanas dienā noteikto Latvijas Bankas valūtas kursu bija ekvivalents Ls 612,39, ar gada procentu likmi 20,50

% no aizdevuma summas. Aizdevuma summa Atbildētājam tika izsniegta, pārskaitot to “Lattelekom” SIA Atbildētāja pirkuma apmaksai (par datora

Samsung NP350V5C + aksesuāri iegādi), kas izriet no 2013.gada 27.jūlija pieņemšanas-nodošanas akta un apstiprina maksājuma uzdevums Nr.

103814 (lietas 11.- 12.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm, noslēdzot aizdevuma līgumu pastāv saistību tiesiskās attiecības. Tiesa uzskata, ka minētais līgums

noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka aizdevuma

līgums vai kāds no tā punktiem ir apstrīdēts, atcelts vai atzīts par spēkā neesošiem.

Saskaņā ar aizdevuma līgumā ietverto maksājuma grafiku, ikmēneša maksājums, kurā ietilpst gan aizdevuma pamatsummas atmaksa, gan procentu

maksājums, 2013.gada 16.septembrī bija Ls 47,67, savukārt no 2013.gada 15.oktobra līdz 2015.gada 17.augustam maksājums bija Ls 35,80, un kā

maksāšanas datums noteikts katra mēneša 15., 16. vai 17.datums (lietas 9.lapa). Kopējā atmaksājamā summa saskaņā ar aizdevuma līgumam

pievienoto maksājuma grafiku bija Ls 871,16, ko veido atmaksājamā aizdevuma pamatsumma Ls 612,39 un procentu summa Ls 258,77.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, bet šā likuma

1943. pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1.punkta secināms, ka šāda vienpusēja atkāpšanās no aizdevuma līguma ir pielīgta, proti, ja

maksājumu kavējuma dienu summa kopā ir vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt

no līguma izrietošo saistību tūlītēju izpildi.

Lietā nav strīda par to, ka Atbildētājs savlaicīgi nav veicis maksājumus aizdevuma līguma maksājuma grafikā noteiktajos termiņos un tādējādi ir

iestājies parādnieka nokavējums atbilstoši Civillikuma 1652.panta noteikumiem, kas paredz, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas

pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Ar 2014.gada 1.augusta paziņojumu apstiprināts, ka Prasītājs atbilstoši Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 2.1. un 2.2.punktam ir atkāpies no

aizdevuma līguma un Atbildētājam par to ir paziņojis, atgādinot arī par pienākumu norēķināties ar Prasītāju un samaksāt visu parādu septiņu dienu laikā

(lietas 13.lapa).

Kā izriet no Prasītāja veiktā parāda aprēķina, neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 871,35 euro (lietas 8.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis paskaidrojumus vai

iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis Prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu secināt, ka Atbildētājs ir nokārtojis

savas parādsaistības, kā arī nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu uzskatīt, ka parāda aprēķins neatbilst līguma noteikumiem. Ņemot vērā minēto,

tiesa secina, ka Atbildētājs nav pildījis savas ar aizdevuma līgumu nodibinātās saistības, līdz ar to prasība par aizdevuma pamatsummas 871,35 euro

piedziņu no Atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Prasītājs no Atbildētāja lūdz piedzīt nesamaksātos procentus par kapitāla lietošanu par laika posmu no 2013.gada 25.jūlija (tā prasībā) līdz

2014.gada 1.augustam 259,53 euro.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1651.pants nosaka, ka nokavējums ir saistības

izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Pienākums Atbildētājam maksāt procentus 20,50 %

gadā no aizdevuma summas par aizdevuma lietošanu izriet no Aizdevuma līguma. Līguma darbības termiņš ir ticis noteikts līdz 2015.gada 17.augustam.

Atbilstoši līguma nosacījumiem procentu summa, kas aprēķināta par visu aizdevuma termiņu ir 368,20 euro (Ls 258,77) (lietas 9.lapa). No parāda

aprēķina izriet, ka Atbildētājs par laika periodu no 2013.gada 16.septembra līdz 2014.gada 1.augustam pielīgtos procentus nav maksājis. Tiesa atzīst, ka

procentu aprēķins 259,53 euro apmērā ir pamatots un līdz ar to aprēķinātie procenti ir piedzenami no Atbildētāja par labu Prasītājam.

Prasītājs no Atbildētāja lūdz piedzīt arī līgumsodu 611,82 euro apmērā, kas aprēķināts par laiku no 2013.gada 16.septembra līdz 2014.gada

1.augustam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsoda apmēru noteic līdzēji un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu

praksei (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.01.2014.). Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā

laikā.

Līgumsoda apmērs noteikts Aizdevuma līguma 4.1.punktā, nosakot aizdevēja tiesības piedzīt no parādnieka līgumsodu 1 % apmērā no nokavēto

maksājumu summas par katru kavējuma dienu. Pēc atkāpšanās no Līguma Aizdevējs nav tiesīgs prasīt līgumsodu, kas pārsniedz neatmaksāto Aizdevuma

summas daļu.

Tā kā Atbildētājs kavējis pamatsummas un procentu maksājumus un Prasītājs 2014.gada 1.augustā vienpusēji ir atkāpies no līguma, Prasītājs ir

aprēķinājis līgumsodu par laiku no 2013.gada 16.septembra līdz 2014.gada 1.augustam 786,87 euro, ko Prasītājs pēc labas ticības principa, samazinājis

līdz 611,82 euro (lietas 9.lapa).

Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā noteikts, ka, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā Nr. SKC-212 izteikts viedoklis, ka

līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija; gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar

iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas

rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 12.maija spriedumā lietā Nr. SKC-128/2010 jautājumā par piedzenamā līgumsoda apmēru, tā

samērīguma vērtēšanu pastāv judikatūra, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada spriedumu lietā Nr. SKC-441, 2007.gada lēmumu lietā Nr.SPC-43,

2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-212, 2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-327, kuru atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai tiesai,

piemērojot tiesību normas par līgumsodu, ir jāņem vērā [..]. Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr. SKC-212 [..] atzinis, ka jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu.

Lietā nav strīda par to, ka Atbildētājs nav pildījis līguma nosacījumus un savlaicīgi nav veicis maksājumus, tādējādi pieļaujot parādnieka nokavējumu

un šī iemesla dēļ Prasītājs vienpusēji atkāpies no aizdevuma līguma, līdz ar to tiesas ieskatā līgumsoda piemērošana ir sapratīga un taisnīga reakcija.

Kā jau norādīts iepriekš, līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un sodam jābūt samērīgam, taču līgumsods nevar kļūt par

nepamatotu iedzīvošanās iespēju.

Civillikuma 1.pantā ietvertais princips, kas noteic, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības, ir spēkā civiltiesībās kopumā

un minētais princips ir jāievēro jebkuras subjektīvās tiesības īstenošanā un jebkura subjektīvā pienākuma izpildē.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļu tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai

attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas

4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu.

Šajā sakarā tiesa norāda, ka, lai gan līgumsods atbilstoši līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajām Civillikuma normām nebija aprobežots, tomēr

likumdevējs Civillikuma 1724.pantā norādījis, ka līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir

pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Savukārt tiesas pienākums

ir izvērtēt norādīto saistību un prasījumu tiesisko pamatojumu kontekstā ar samērīguma un taisnīguma principu, ievērojot Civillikuma normu jēgu.

Izvērtējot Prasītāja aprēķinātā līgumsoda 611,82 euro samērīgumu ar pamatparāda summu 871,35 euro, tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs ir

vērtējams kā nesamērīgs.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no Atbildētāja līgumsodu 10 % apmērā no

pamatparāda summas, t.i. 87,14 euro, kas tiesas ieskatā ir samērīga summa, lai ietekmētu Atbildētāja saistību izpildi. Savukārt pārējā daļā prasība par

līgumsoda 524,68 euro piedziņu ir noraidāma.

Prasītājs lūdz noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā no piespriestās, bet

neizpildītās pamatsummas.

Tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti Prasītājam lūdz atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja likumiskos sešus procentus

gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas. Šādas tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants nosaka,

ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas 871,35 euro.

Prasītājs no Atbildētāja lūdz piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram, bet atbildētājam – proporcionālai tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 6.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (..).

No lietas materiāliem redzams, ka Prasītājs, ceļot prasību tiesā, ir samaksājis valsts nodevu 261,41 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro, kopsummā 266,11 euro.

Ņemot vērā to, ka prasība tiek apmierināta daļēji, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram – valsts nodeva 182,70 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā (lietas 6.- 7.lapa).

No lietā esošās izziņas par tiesas izdevumiem un uzziņas lapas (lietas 1.- 2.lapa) izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu lietā ir

radušies faktiskie izdevumi 8,02 euro apmērā. Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda 3,32 euro, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo

daļu, ir piedzenama Tiesu administrācijas labā no Atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to, taisot spriedumu, Atbildētājam nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Vadoties no Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 189. – 193., 195., 204.1 panta, 250.25, 250.27 panta, Civillikuma 1716.panta trešās daļas, tiesa

no s prie da

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS„BIGBANK” Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr. 40103200513, parādu

1218,02 euro (viens tūkstotis divi simti astoņpadsmit euro 02 centu) apmērā, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 871,35 euro (astoņi

simti septiņdesmit viena euro 35 centiem), nesamaksātajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 16.septembra līdz 2014.gada 1.augustam

259,53 euro (divi simti piecdesmit deviņi euro 53 centi) apmērā un līgumsoda 87,14 euro (astoņdesmit septiņi euro 14 centu) apmērā, kā arī piedzīt

tiesāšanās izdevumus 187,40 euro (viens simts astoņdesmit septiņi euro 40 centi) apmērā, kopā piedzenot 1405,42 euro (viens tūkstotis četri simti pieci

euro 42 centi).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 524,68 euro apmērā piedziņu.

Noteikt AS „BIGBANK” Latvijas filiālei tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet neapmaksātās

pamatparāda summas – 871,35 euro par laiku no sprieduma pasludināšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,32 euro (trīs euro 32

centus).

Noteikt /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -

2015.gada 2.septembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Kromāne