Administrative court allows gambling license application after finding council's refusal arbitrary and lacking rational grounds.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420313218

Lietas arhīva Nr. AA43-0248-20/9

ECLI:LV:ADAT:2020:0306.A420313218.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 6.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Santa Liniņa,

tiesneši Sandra Gintere un Valters Poķis,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums A/” pārstāvjiem /pers. A/ un zvērinātam advokātam Armandam Skudram un

atbildētājas Līvānu novada domes pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA „/Nosaukums A/” tiktu izsniegta atļauja spēļu zāles un derību likmju

pieņemšanas vietas atvēršanai, sakarā ar Līvānu novada domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2019.gada 3.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2018.gada 25.oktobra lēmumu Nr.18-15 Līvānu novada dome (turpmāk – dome) atteica atļaujas izsniegšanu

pieteicējai SIA „/Nosaukums A/” spēļu zāles un derību punkta (turpmāk – azartspēļu organizēšanas vieta) atvēršanai

/adrese/ (turpmāk – Lēmums).

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Uz pieteicējas plānoto azartspēļu organizēšanas vietu – ēku /adrese/ – nav attiecināmi Azartspēļu un izložu likuma

41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, tādējādi dome izvērtēja, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada

būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, kā tas noteikts Azartspēļu un izložu

likuma 42.panta trešajā daļā.

[1.2] Pieteicējas plānotā azartspēļu organizēšanas vieta un tuvākā apkārtne ir Līvānu pilsētas centra daļa ar lielu

sabiedrības aktivitāti un intensīvu garāmgājēju plūsmu. Tuvējā apkārtnē atrodas daudzdzīvokļu mājas, veikali, sabiedriskās

ēdināšanas iestādes, aptiekas, ārstniecības iestādes, kā arī dzelzceļa stacija „Līvāni” un Līvānu autoosta. Tādējādi

personām, kuras ilgstoši gaida sabiedriskos transportlīdzekļus vai dodas uz attiecīgajām stacijām, ejot garām azartspēļu

organizēšanas vietai, var rasties vēlme ieiet tajā, līdz ar to var būtiski pieaugt tādu azartspēļu organizēšanas vietā nokļuvušo

personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties.

[1.3] Tieši iedzīvotāju pārvietošanās intensitātes dēļ pieteicējas plānotā azartspēļu organizēšanas vieta ir pielīdzināma

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrās daļas 7. un 10.punktā norādītajām vietām, kurās ir aizliegta atļaujas izsniegšana.

Tādējādi, izsniedzot pieteicējas pieprasīto atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai, netiktu nodrošināts Azartspēļu

un izložu likumā noteiktais ierobežojumu noteikšanas mērķis – novērst, samazināt (vai vismaz nepalielināt) no azartspēlēm

atkarīgo personu skaitu – un tiktu radīts būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

aizskārums.

[1.4] Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes

jautājumu izlemšanā, dome aicināja iedzīvotājus izteikt viedokli, aizpildot anketu. Apkopojot rezultātus, konstatēts, ka no

1226 respondentiem 1182 (96,4 %) ir pret jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanu Līvānos. Tādējādi aptaujas

rezultāti viennozīmīgi norāda uz iedzīvotāju absolūto vairākumu ar krasi negatīvu attieksmi pret jaunas azartspēļu

organizēšanas vietas atvēršanu.

[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

pieteicējai tiktu izsniegta atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai /adrese/.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[2.1] Līvānu pilsētas centrālajā daļā pašlaik jau darbojas SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu

organizēšanas vietas. SIA „/Nosaukums B/” atrodas /adrese 2/, kas ir uz tās pašas ielas, blakus pieteicējas plānotajai

azartspēļu organizēšanas vietai. SIA „/Nosaukums B/” azartspēļu organizēšanas vieta, salīdzinot ar pieteicējas plānoto

azartspēļu organizēšanas atrašanās vietu, ir izvietota tuvāk Lēmumā minētajai Līvānu dzelzceļa stacijai un Līvānu autoostai.

Savukārt SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu organizēšanas vieta, salīdzinot ar pieteicējas plānoto azartspēļu organizēšanas

atrašanās vietu, ir izvietota piecas reizes tuvāk Līvānu slimnīcai. Līdz ar to uz SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums

C/” azartspēļu organizēšanas vietām attiecināmi tie paši pilsētvides nosacījumi, kas Lēmumā izvirzīti attiecībā uz pieteicējas

plānoto azartspēļu organizēšanas vietu.

[2.2] Lēmums nesatur pamatojumu tam, ka SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu organizēšanas

vietas, kas atrodas tuvāk Lēmumā minētajiem sabiedriskajiem objektiem, būtu radījušas faktisku un būtisku Līvānu pilsētas

iedzīvotāju interešu aizskārumu. Tāpat nav konstatēts, ka dome būtu izlietojusi Azartspēļu un izložu likumā paredzētās

tiesības anulēt iepriekš izsniegtās atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai šāda aizskāruma esamības gadījumā.

Tādējādi dome, atsakot atļaujas izsniegšanu pieteicējai azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai, nepamatoti ierobežo

konkurenci azartspēļu organizēšanas tirgū Līvānu pilsētā, radot nepamatotas priekšrocības esošajiem tirgus dalībniekiem.

[2.3] Attiecībā uz Lēmumā minēto iedzīvotāju aptauju saistībā ar jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanu

Līvānos un/vai citur Līvānu novadā, norādāms, ka iedzīvotāju aptaujas respondentu iebildumi ir balstīti uz subjektīvu,

vispārīgu nepatiku pret azartspēlēm un subjektīviem vērtējumiem par teorētiski iespējamiem negatīviem vai riska faktoriem,

kas attiecināmi uz azartspēļu organizēšanu vispār, un nav saistīti konkrēti ar pieteicējas azartspēļu organizēšanas atrašanās

vietu.

Aptaujā paustā iedzīvotāju negatīvā attieksme pret azartspēlēm pati par sevi nav uzskatāma par pietiekamu

apliecinājumu, kas norādītu uz iedzīvotāju interešu aizskārumu.

[2.4] Attiecībā uz Lēmumā norādīto, ka pieteicējas plānotā azartspēļu organizēšanas vieta atradīsies pilsētas centrālajā

daļā ar salīdzinoši intensīvu gājēju plūsmu, norādāms, ka, ņemot vērā tiesu judikatūrā nostiprinātās atziņas, vispārīgi

iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekams atteikuma pamatojums. Daudzdzīvokļu ēku un privātās apbūves

tuvums arī nav pamatots arguments.

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrā daļa neaizliedz azartspēļu organizēšanu veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa

stacijās, autoostās, lidostās un ostās pie nosacījuma, ka azartspēļu vieta ir konstruktīvi norobežota un ar atsevišķu ieeju

vienīgi no ārpuses.

Lēmumā nav minēts neviens konkrēts nozīmīgs sabiedrisks objekts pieteicējas plānotajā azartspēļu organizēšanas vietā

vai tai tieši blakus, kura piedāvātās vērtības nebūtu saderīgas ar azartspēļu organizēšanu šai vietā un kas tādējādi radītu

iedzīvotāju interešu aizskārumu konkrētajā vietā.

[2.5] Dome nav norādījusi objektīvus kritērijus, pamatojoties uz kuriem tā vērtē sabiedrisko objektu tuvumu, kā arī

pieļaujamo distanci starp pieteicējas plānoto azartspēļu organizēšanas vietu un Lēmumā minētajiem sabiedrībai nozīmīgiem

objektiem, ņemot vērā, ka domes izvērtējuma tiesības nevarētu tikt izlietotas tādējādi, lai nepieļautu principā pieteicējai

iespēju atvērt azartspēļu organizēšanas vietu Līvānu pilsētā.

Lēmumā ietvertais atteikuma pamatojums ir formāli virspusējs, nepilnīgs, un Lēmumā minētie argumenti par kaitējumu

iedzīvotājiem ir šķietami. Plānotā azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās vieta nerada papildu apdraudējumu, trokšņus

attiecībā uz salīdzinoši nošķirti un attālināti izvietotiem Lēmumā minētiem sabiedriskajiem objektiem. Turklāt atbilstoši

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektajai daļai azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas

nosaukumu un organizācijas reģistrētu preču zīmi. Azartspēļu organizēšanas vietās arī tiek veikta videonovērošana, kas

nodrošina lielāku sabiedrisko kārtību azartspēļu organizēšanas vietās un tās tuvumā.

[2.6] Līvānu pilsētas iedzīvotāji visdrīzāk ikdienā dodas uz plānotajiem galamērķiem no dažādām vietām un pa

dažādiem maršrutiem (ielām), veicot dažādus attālumus. Līdz ar to, vadoties no domes pieņēmuma par iedzīvotāju

pārvietošanās intensitāti tieši /ielas nosaukums/ ielā, līdzīgs iedzīvotāju interešu apdraudējums rastos arī situācijā, ja

pieteicējas plānotā azartspēļu organizēšanas vieta atrastos citā Līvānu pilsētas ielā un jebkādā attālumā no Lēmumā

norādītajiem sabiedriskajiem objektiem. Šāds domes iedzīvotāju interešu aizskāruma jēdziena tulkojums ir tiešā pretrunā ar

Azartspēļu un izložu likuma 42.panta jēgu.

[2.7] Lēmums ir diskriminējošs un patvaļīgs. Tas rada tirgus konkurences nepamatotu ierobežojumu un izkropļojumu,

liedzot pieteicējai kā ārvalsts investora meitas uzņēmumam Latvijā, kas saņēmis attiecīgu licenci un iemaksājis valsts budžetā

būtisku licences maksu, veikt uzņēmējdarbību. Lēmums rada nepamatotas priekšrocības esošajiem tirgus dalībniekiem,

mākslīgi ierobežojot jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi tirgum. Vienlaikus ir pārkāpti vienlīdzības, tiesiskuma, samērīguma un

patvaļas aizlieguma principi.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūnija spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts un domei uzlikts

pienākums izdot pieteicējai atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai /adrese/.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Dome izsniegt atļauju atteikusi, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešo daļu, konstatējot, ka

azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu

aizskārumu.

Līdz ar to lietā strīds ir par to, vai dome pamatoti secinājusi, ka azartspēļu organizēšanas vietas atvēršana /adrese/ rada

būtisku Līvānu novada/pilsētas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Jēdziens „būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” ir atklāts juridisks jēdziens. Tas iekļauts likumā, lai pašvaldībai būtu

iespējams novērtēt iespējamās azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās riskus savā administratīvajā teritorijā un tos

samazināt (sk. Senāta 2010.gada 18.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-289/2010 7. un 8.punktu ). Pašvaldībai ir ar likumu

piešķirta novērtējuma brīvība, kuru pārbaudīt tiesā ir iespējams tikai ierobežoti. Taču novērtējuma brīvībai ir robežas. Tās

nosaka patvaļas aizlieguma un procesuālā taisnīguma principi (Levits E. „Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības

brīvība”. Likums un Tiesības, 5.sēj., Nr.7, 111.punkts, Senāta 2012.gada 30.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-5/2012

8.punkts).

Tādējādi tiesa izskatāmajā lietā pārbaudīja, vai dome ir pienācīgi novērtējusi iespējamās azartspēļu organizēšanas vietas

atrašanās riskus, kā arī to, vai dome ir pareizi izmantojusi tai ar likumu piešķirto novērtējuma brīvību.

[3.2] Dome, atsakot atļaujas izsniegšanu saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešo daļu (būtisks

iedzīvotāju interešu aizskārums), Lēmumu pamatojusi ar diviem apstākļiem:

1) plānotā azartspēļu atrašanās vieta robežojas ar intensīvu gājēju plūsmu;

2) aptaujātie Līvānu novada/pilsētas iedzīvotāji aptaujā izteikuši negatīvu attieksmi pret jaunas azartspēļu organizēšanas

vietas atvēršanu.

Novērtējot Lēmumā ietverto pamatojumu, tiesa secināja, ka dome konkrētajā gadījumā nav pienācīgi novērtējusi

plānotās azartspēļu organizēšanas vietas atrašanās riskus, līdz ar to nav pareizi izmantojusi tai ar likumu piešķirto

novērtējuma brīvību. Pie šāda secinājuma tiesa nonāca turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[3.3] Senāts, vērtējot jēdziena „būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums” saturu, ir norādījis, ka „sabiedrības kustības

liela intensitāte (aktivitāte)” ir pamatota tikai tad, ja pastāv apstākļi, kas liecina, ka palielinās risks, ka var pieaugt tādu

azartspēļu organizēšanas vietā nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties, un vieta nav saderīga ar

citu organizāciju piedāvātajām vērtībām. Taču vispārīgi iedzīvotāju intensīva plūsma pati par sevi nav pietiekama (sk.

Senāta 2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-227/2010 10.punktu).

Tātad domes norādītā intensīvā iedzīvotāju plūsma pa Rīgas ielu un pilsētas centra daļā pati par sevi nav pietiekama,

lai konstatētu būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Arī veikalu, dzelzceļa stacijas un autoostas esība tuvumā pati par sevi nerada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

Vēl jo vairāk šajās vietās ir atļauts ierīkot azartspēļu organizēšanas vietas saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 41.panta

otrās daļas 7.punktu (izveidojot ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses).

Vienlaikus vietas atrašanās risku izvērtējuma kontekstā pamatoti ir pieteicējas argumenti par to, ka Līvānu pilsētas

centrālajā daļā pašlaik jau darbojas SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu organizēšanas vietas.

Kritiski vērtējams Lēmumā minētais arguments par daudzdzīvokļu māju, veikalu, aptieku, ārstniecības iestāžu atrašanos

pieteicējas plānotās azartspēļu organizēšanas vietas tuvumā. Apskatot Līvānu pilsētas plānu/karti Google Maps, redzams,

ka pilsētā jau esošā SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu organizēšanas vieta atrodas vienā ēkā ar tirdzniecības centru

„Maxima”, 71 metra attālumā atrodas Līvānu slimnīca. Savukārt otra jau pilsētā esošā SIA „/Nosaukums B/” azartspēļu

organizēšanas vieta atrodas ēkā tieši blakus aptiekai, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvam un veikalam.

Kritiski vērtējams arī domes paskaidrojumos minētais papildu arguments par to, ka virkne izglītības iestāžu atrodas uz

Rīgas ielas, kas ir centrālā iela Līvānos, kā arī, lai nokļūtu uz/no izglītības iestādēm, to iespējams izdarīt tikai pa Rīgas ielu,

kas vienīgā šķērso Dubnas upi. Apgalvojums, ka došanās uz izglītības iestādēm notiks gar pieteicējas plānoto azartspēļu

organizēšanas vietu, tieši tādā pašā mērā attiecināms arī uz pārējām divām pilsētā jau esošajām azartspēļu organizēšanas

vietām, jo tās arī atrodas uz Rīgas ielas vai tās tiešā tuvumā.

Līdz ar to secināms, ka uz SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” azartspēļu organizēšanas vietām

attiecināmi tie paši pilsētvides nosacījumi, kas Lēmumā izvirzīti attiecībā uz pieteicējas plānoto azartspēļu organizēšanas

vietu.

[3.4] Attiecībā uz otru Lēmumā minēto apstākli – iedzīvotāju negatīva attieksme pret jaunas azartspēļu organizēšanas

vietas atvēršanu, tiesa norāda turpmāk minēto.

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka, lai noskaidrotu Līvānu pilsētas/novada iedzīvotāju viedokli, dome aicināja

iedzīvotājus no 2018.gada 2.oktobra līdz 2018.gada 17.oktobrim izteikt viedokli, aizpildot anketu. Apkopojot rezultātus,

dome konstatēja, ka no 1226 respondentiem 1182 (96,4 %) respondenti ir pret jaunu azartspēļu organizēšanas vietu

atvēršanu Līvānos. No anketu satura atreferējuma konstatējams, ka aptaujātie galvenokārt norādījuši uz azartspēļu vispārējo

negatīvo ietekmi un atkarības izraisīšanu iedzīvotāju vidū, kā arī sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības

pasliktināšanos, alkoholisma pieaugumu (lietas 21.lapa).

Minētā sakarā vispirms norādāms, ka arguments par atkarību izraisīšanu tiesas ieskatā nav jāpierāda. Tomēr šāds

iemesls nevar kalpot par pamatu azartspēļu organizēšanas aizliegumam vispār. Tiesu praksē šāds azartspēļu organizēšanas

aizlieguma pamatojums ir atzīts par pārāk nekonkrētu (sal. sk., piemēram, Senāta 2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-227/2010 10.punktu).

Tāpat Senāts ir norādījis, ka Azartspēļu un izložu likums aizsargā ne vien sabiedrības intereses, bet arī komersantu

tiesības, kas veic attiecīga rakstura komercdarbību. Likuma mērķis nav pilnībā izskaust azartspēles, bet gan komersanta un

sabiedrības intereses saskaņot. Tāpēc azartspēļu organizēšanas aizliegumam nav pietiekami vispārīgi atsaukties uz

azartspēļu kaitīgo ietekmi un cilvēku klātbūtni attiecīgai vietai (sk. Senāta 2010.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-

404/2010 10.punktu). Tāpat, vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai

pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā

teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību, ka iedzīvotāju liela daļa vai

vairākums pret azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanu izturas noliedzoši (sk. Senāta 2010.gada 18.jūnija spriedumu

lietā Nr.SKA-289/2010 9.punktu).

Rezumējot minēto, atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 2.panta pirmajai daļai likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības

interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Tādējādi sabiedrības negatīvā attieksme pret azartspēļu organizēšanu, kaut arī ir

saprotama un respektējama, tomēr nevar būt noteicoša lēmumu pieņemšanā, jo, lemjot par atļaujas izsniegšanu azartspēļu

organizēšanas vietas atvēršanai, nepieciešams samērot visas sabiedrības intereses ar konkrētā indivīda interesēm saņemt

atļauju. Papildus arī norādāms, ka šāds kritērijs (iedzīvotāju negatīva attieksme) pats par sevi nav piemērojams, jo tas

vienmēr novestu pie ierobežojuma piemērošanas, ņemot vērā, ka attiecībā uz azartspēļu organizēšanu daļa sabiedrības

vienmēr būs noraidoša.

[3.5] Domes rakstveida paskaidrojumos norādīts, ka likumdevējs ir pieļāvis, ka azartspēļu organizēšanas vietu skaits

var tikt gan būtiski samazināts, gan to izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Sakarā ar to, ka Līvānu

pilsētas Dubnas upes kreisajā krastā pašlaik jau atrodas divas azartspēļu organizēšanas vietas, bet labajā krastā azartspēļu

sniegšanas pakalpojums netiek nodrošināts, dome lēmusi par atteikumu izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas

atvēršanai /adrese/. Tāpat tiesas sēdē domes pilnvarotais pārstāvis pauda viedokli, ka nākotnē iespējams plānots azartspēļu

organizēšanas vietas pārcelt uz Dubnas upes labā krasta teritoriju, kas nav pilsētas centrālā daļa.

No minētajiem paskaidrojumiem izriet domes vēlme nākotnē pārstrukturēt azartspēļu organizēšanas vietas izvietojumu

atbilstoši sabiedrības interesēm, tai skaitā saglabāt kādas teritorijas vidi, kurā pēc būtības neiekļaujas azartspēļu

organizēšanas vietas.

Tiesa neapšauba domes kompetenci šādi rīkoties. Kā to Senāts jau atzinis, likumdevējs ir pieļāvis, ka attiecīgo

pakalpojumu vietu skaits var tikt būtiski samazināts un izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm. Ņemot

vērā, ka vietējā pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un atbilstoši tiem spēj

novērtēt attiecīgas darbības riskus, kompetence izšķirt jautājumu, kuros gadījumos šis komercdarbības veids ir atļaujams

konkrētā vietā un kuros nav, ir nodota tieši pašvaldībām (sk. Senāta 2010.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

227/2010 8.punktu). Tas nozīmē, ka pašvaldība var izmainīt esošo situāciju, to izvērtējot pilsētā kompleksi un lemjot par

situācijas turpmāko attīstību ilgtermiņā, ņemot vērā, ka azartspēļu organizēšanas biznesa regulējums kopumā ir noteikts

valstiskā līmenī. Līdz ar to pašvaldībai ir jāparedz noteiktas vietas šim biznesa veidam pilsētas teritorijā, iespējams,

izstrādājot atbilstošu teritorijas plānojumu, kas atspoguļo, kurās vietās pašvaldība paredz saglabāt un/vai izvietot jaunas

azartspēļu organizēšanas vietas, bet kurās vietās azartspēļu organizēšanas vietu izvietošana turpmāk netiktu atļauta.

Atbilstoši plānošanas dokumentiem un skaidri izstrādātiem kritērijiem pašvaldība var turpmākajā attīstības posmā pārveidot

azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumu pilsētā, jau pieņemot konkrētus administratīvos aktus (arī atceļot izsniegtās

atļaujas) (sk. Senāta 2018.gada 27.aprīļa rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-428/2018 8.punktu).

Tomēr tiesa no Līvānu novada teritorijas plānojuma 2012.-2024.gadam (apstiprināts ar domes 2012.gada

31.augusta sēdes lēmumu Nr.15-8 ) nekonstatē pilsētas teritorijas, kurās plānots noteikt ierobežojumus azartspēļu

organizēšanai (sk. http://www.livani.lv/upload/faili/dome/teritorijas_planojums_jaunai/1-pask-livani-31-08-2012.pdf).

Arī domes pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka šobrīd nevienā plānošanas dokumentā, domes rīkojumā,

nedz arī domes sēdes protokolā nav ietverti kritēriji, pēc kādiem pašvaldība plāno pārveidot azartspēļu organizēšanas vietu

izvietojumu pilsētā, kas apstiprinātu domes paskaidrojumos norādīto par nākotnes plāniem attiecībā uz azartspēļu

organizēšanas vietu noteikšanu Līvānu pilsētā un novadā.

Secināms, ka minētā domes vēlme savu apstiprinājumu nerod nevienā pašvaldības pieņemtā konkrētā lēmumā par to,

kā tās teritorijā tiek izsniegtas atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai un vai tas var skart arī izskatāmo gadījumu.

Tātad dome šobrīd nav izveidojusi no azartspēļu organizēšanas brīvas teritorijas.

[3.6] Attiecībā uz apstākli, ka Līvānu pilsētā jau darbojas divas azartspēļu organizēšanas vietas, domes pārstāvis tiesas

sēdē atzina, ka faktiski jau esošās azartspēļu organizēšanas vietas pēc būtības arī neatbilst tiem kritērijiem par vietu, kas

Lēmumā izvirzīti pieteicējai. Tāpat domes pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka tām atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas

atvēršanai izdotas pirms grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, kas ieviesa pašvaldības kompetenci ierobežot atļauju

izsniegšanu. Taču neizslēdz iespēju, ka nākotnē šīs izsniegtās atļaujas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai tiks

anulētas.

Minētā sakarā norādāms, ka pašvaldībai vispirms pašai ir jāsaprot, kādā veidā tās teritorijā tiks atļautas un darbosies

azartspēļu organizēšanas vietas.

Ja pašvaldība ir apzinājusi teritorijas, kurās atzīst azartspēļu organizēšanas nepieļaujamību sabiedrisko interešu vārdā,

tad tai konsekventi ir jārīkojas, gan lemjot par jaunu atļauju izsniegšanu, gan attiecībā uz jau izsniegtajām atļaujām. Pretējā

gadījumā var rasties šaubas, vai ierobežojums ir balstīts patiesos nolūkos rūpēties par iedzīvotāju interesēm, kā arī par

vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Kā jau norādīts, lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, atļauju

izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem, objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu,

ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi, un lai atsevišķiem

pakalpojuma sniedzējiem neradītu nepamatotas priekšrocības.

No vienas puses lietā izteiktais iestādes vispārīgais arguments, ka Dubnas upes kreisajā krastā azartspēļu organizēšanas

vietas jau darbojas, tādēļ trešā nav atverama, disonē ar pārējiem argumentiem par pieteicējas plānotās azartspēļu

organizēšanas vietas atvēršanas nepieļaujamību konkrētajā adresē un tādos apstākļos, kādi šobrīd pastāv šajā lietā, neatbilst

prasībai ievērot vienlīdzības principu. Tas vismaz pirmšķietami var likt domāt, ka šīs lietas pamatā nav patiesas rūpes par

iedzīvotāju interešu aizsardzību, jo risinājums, kā to noregulē pati pašvaldība, nenoved pie tās norādītā mērķa. No otras

puses tas pilnībā nesaskan ar atzīto nepieciešamību risināt jautājumu par abām azartspēļu organizēšanas vietām. Tādēļ

kopumā šobrīd nav saprotama domes konceptuālā nostāja, kā arī secināms, ka šobrīd dome nav veikusi nekādas darbības,

kas šādas šaubas un nepilnības novērstu.

Tiesai nav izprotams, kādēļ dome līdz šim nav veikusi nekādas aktīvas darbības, ja patiešām uzskata, ka sabiedrības

intereses būtiski skar azartspēļu organizēšana Līvānu pilsētas centrālajā daļā. Tostarp nav objektīvu šķēršļu izdot

administratīvo aktu, kas atceļ SIA „/Nosaukums C/” un SIA „/Nosaukums B/” iepriekš izsniegtās atļaujas azartspēļu

organizēšanas vietas atvēršanai Līvānu pilsētā.

[3.7] Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka azartspēļu tiesiskais regulējums ir viena no jomām, kurās dalībvalstu

starpā pastāv ievērojamas atšķirības morāles, reliģijas un kultūras aspektos. Tādēļ katras dalībvalsts ziņā ir šajās jomās

atbilstoši savai vērtību skalai izvērtēt attiecīgo interešu aizsardzībai izvirzāmās prasības. Tomēr dalībvalstu noteiktajiem

ierobežojumiem ir jāatbilst samērīguma prasībām un tie ir jāpiemēro nediskriminējošā veidā.

Valsts tiesiskais regulējums var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu tikai tad, ja tas patiešām atbilst rūpēm to

sasniegt saskanīgā un sistemātiskā veidā. Vispārīgi tādi primāri vispārējo interešu iemesli kā patērētāju aizsardzība,

krāpšanas novēršana vai izvairīšanās no iedzīvotāju pamudināšanas uz pārmērīgiem izdevumiem saistībā ar spēlēm, kā arī

sabiedriskās kārtības traucējumu vispārīga novēršana, var pamatot ierobežojumus azartspēļu darbībai.

Vienlaikus, lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu un no tā izrietošo pārskatāmības pienākumu, atļauju

izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu,

ka valsts iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi. Lai varētu

pārbaudīt atļauju izsniegšanas procedūru objektivitāti, turklāt ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes katru savu lēmumu

pamatotu ar sabiedrībai pieejamu argumentāciju, precīzi norādot iemeslus, kuru dēļ attiecīgajā gadījumā atļauja ir atteikta. Ir

jāpārliecinās, ka tas patiešām atbilst rūpēm samazināt spēļu iespējas un saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā

jomā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 19.jūlija sprieduma lietā Nr.C-470/11 42.-44.punktu).

Tas nozīmē, ka Lēmumam, ar kuru atteikta atļaujas izsniegšana azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai, ir jābūt

precīzi pamatotam, nevis balstītam uz vispārīgiem apsvērumiem par iespējamu valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas

iedzīvotāju būtisku interešu aizskārumu. Tas cita starpā nepieciešams arī, lai novērstu šaubas par pašvaldības amatpersonu

patvaļu vai ieinteresētību atsevišķu komercsabiedrību interešu nodrošināšanā.

Tiesa konkrētajā gadījumā negūst apstiprinājumu tam, ka domes atļauju izsniegšanas sistēma ir pamatota ar

nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem. Vienlaikus ierobežojumiem, kas pamatoti ar norādītajiem

iemesliem, ir jābūt piemērotiem, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu tādējādi, ka šiem ierobežojumiem ir saskaņotā

un sistemātiskā veidā jāveicina ar derībām saistīto darbību ierobežošana (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada

3.jūnija sprieduma lietā Nr.C-258/08 19., 20., 21.punktu).

Tas nozīmē, ka domei jāīsteno konkrēti, saskaņoti un sistemātiski pasākumi, nosakot ierobežojumus, kam par pamatu

ir patiesas rūpes par tās iedzīvotāju interešu aizsardzību. Pretējā gadījumā domes argumenti par kaitējumu iedzīvotājiem ir

tikai šķietami un hipotētiski.

[3.8] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no Lēmuma pamatojuma neizriet, ka dome būtu objektīvi izvērtējusi vietējos

apstākļus un iedzīvotāju interešu iespējamo aizskārumu. Tādējādi Lēmuma pamatojums nesniedz atbildes uz jautājumiem,

kādā veidā pieteicējas plānotās azartspēļu organizēšanas vietas atvēršana konkrētajā adresē varētu būtiski aizskart Līvānu

pilsētas/novada iedzīvotāju intereses. Citiem vārdiem, Lēmumā ietvertais pamatojums ir tikai šķietams un nav pietiekams, lai

atteiktu atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai /adrese/.

Tāpat tiesa, pārbaudot domes papildu argumentus, uz sprieduma sastādīšanas brīdi nekonstatē arī citu pamatu

atteikumam izdot atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai /adrese/. Līdz ar to pieteicējas pieteikums ir pilnībā

apmierināms.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūnija spriedumu dome iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu noraidīt.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Salīdzinot SIA „/Nosaukums C/” un SIA „/Nosaukums B/” spēļu zāļu atrašanās vietas ar pieteicējas plānoto

azartspēļu organizēšanas vietu un secinot, ka pieteicējas plānotā pieteicējas azartspēļu organizēšanas vieta atrodas tālāk no

domes norādītajiem publiskajiem objektiem, tiesa imperatīvi noteikusi domei pienākumu pieņemt pieteicējai labvēlīgu

lēmumu un izslēgusi domes tiesības atļaut azartspēļu sniegšanas pakalpojumus sniegt Dubnas upes labajā krastā.

Tiesa nepareizi izpratusi un piemērojusi Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešajā daļā noteikto, nepamatoti un

prettiesiski ierobežojot domes kompetenci izšķirt jautājumu par to, kuros gadījumos azartspēļu sniegšanas pakalpojumus kā

komercdarbības veids ir atļaujams konkrētā vietā un kuros nav.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka likumdevējs ir pieļāvis, ka attiecīgo pakalpojumu vietu skaits var tikt būtiski samazināts un

izvietojums pārstrukturēts atbilstoši sabiedrības interesēm.

[4.2] Lai gan pašreiz Līvānu novada teritorijas plānojumā 2012.-2024.gadam nav noteiktas teritorijas, kurās noteikti

ierobežojumi azartspēļu organizēšanai, dome plāno veikt grozījumus teritorijas plānojumā, paredzot precizēt īpašo

noteikumu teritorijas Līvānu pilsētas sabiedriskais centrs robežas, kā arī nosakot azartspēļu nepieļaujamību šajā teritorijā.

Ņemot vērā plānoto Līvānu pilsētas sabiedriskais centrs atrašanās vietu, prezumējams, ka dome turpmākajā teritorijas

attīstības posmā pārveidos azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumu pilsētā, pieņemot konkrētus administratīvos aktus, un

proti: Līvānu pilsētas sabiedriskā centra teritorijā atceļot izsniegtās atļaujas azartspēļu organizēšanai, kā arī neatļaujot uzsākt

šāda veida komercdarbību tajā, kas tiešā veidā attieksies uz SIA „/Nosaukums A/”. Tādējādi veidojas situāciju, ka pēc

plānošanas dokumenta spēkā stāšanas atļauja pieteicējai tāpat nekavējoties būtu atceļama.

[5] Pieteicēja SIA „/Nosaukums A/” rakstveida paskaidrojumos par domes apelācijas sūdzību uzskata to par

nepamatotu un lūdz to noraidīt, atsaucoties uz pieteikumā paustajiem argumentiem.

Papildus pieteicēja norāda turpmāk minēto.

[5.1] Apstāklis, ka pieteicējas plānotā azartspēļu organizēšanas vieta atrodas uz Rīgas ielas, nedod pamatu

secinājumam par iedzīvotāju interešu būtisku kaitējumu, jo telpas atrodas būtiskā 750-850 m attālumā no Līvānu izglītības

iestādēm, kuras atrodas citā Līvānu pilsētas daļā Dubnas upes labajā krastā. Telpas neatrodas izglītības iestāžu tiešā

tuvumā vai redzamības zonā. Nav pamatots domes arguments, ka, lai nokļūtu izglītības iestādēs, skolēniem jāmēro ceļš tieši

gar pieteicējas plānoto azartspēļu organizēšanas vietu.

Ievērojot izglītības iestāžu atrašanās vietu, domes argumentācija par azartspēļu pārvietošanas lietderību uz šo pilsētas

daļu ir loģiski apšaubāma un pretrunā ar tās apelācijas sūdzībās norādīto atļaujas atteikuma pamatojumu.

[5.2] Attiecībā uz plānotajām teritorijas plānojuma izmaiņām dome norāda neskaidrus un nesamērīgi plaši tulkojamus

kritērijus, kas varētu novest pie ierobežojumiem, kas attiektos gandrīz uz visu Līvānu pilsētu.

Pamatojot atļaujas izsniegšanas atteikumu ar vēlmi veikt teritorijas plānojuma grozījumu, redzams domes mērķis ne tikai

nepieļaut atļaujas izsniegšanu pieteicējai attiecībā uz sākotnēji norādīto telpu adresi, bet arī uz jebkuru citu iespējamo

pieteicēja azartspēļu organizācijas vietas izvietojumu Līvānu pilsētā. Aizbildinoties, ka turpmāko vismaz 18 mēnešu laikā,

kamēr teritorijas plānojuma grozījumi tiks pabeigti, dome nevar noteikt vietas, kur varētu izvietot azartspēļu organizācijas

vietu, tāpēc nevar izsniegt atļauju. Par to liecina apstāklis, ka dome bez pienācīga pamatojuma noraidījusi jau divus

pieteicējas iesniegumus attiecībā uz dažādām adresēm Līvānos.

[6] Dome apelācijas sūdzības papildinājumos, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu, lūdz

izbeigt tiesvedību lietā sakarā ar to, ka tiesiskais strīds, kas bija par pamatu SIA „/Nosaukums A/” pieteikuma iesniegšanai

tiesā, ir izbeidzies. Dome norāda, ka telpu /adrese/ īpašniece SIA „/Nosaukums D/” 2019.gada 3.maijā pieteicējai

paredzētās telpas ir iznomājusi SIA „/Nosaukums E/” līdz 2027.gada 1.maijam. Telpu nomas līgumā nav nekāda veida

atrunas, ka SIA „/Nosaukums A/” tiktu garantētas tiesības slēgt līgumu par spēļu zāles un derību punkta atvēršanu šajā

adresē. Tādējādi pieteicējai vairs nepastāv iespēja no SIA „/Nosaukums D/” nomāt telpas ēkā, kas atrodas /adrese/, spēļu

zāles un derību punkta atvēršanai.

[7] Pieteicēja paskaidrojumos par domes apelācijas sūdzības papildinājumiem nepiekrita tiesvedības izbeigšanai,

pamatojoties uz turpmāk minēto.

[7.1] Pieteikums Administratīvajā rajona tiesā tika iesniegts 2018.gada 10.decembrī, šādā ilgstošas nenoteiktības

situācijā būtu netaisni un saimnieciski neizdevīgi sagaidīt no telpu īpašnieka, ka visas tiesvedības laikā attiecīgās telpas

netiks izmantotas.

[7.2] Attiecības starp pieteicēju un azartspēļu organizācijai plānoto telpu īpašnieku ir civiltiesiskas. Dome tajās nav

iesaistīta un nevar paust juridiski saistošu gribu.

Adresē /adrese/, īpašniekam pieder vēl viens šobrīd neapbūvēts un neiznomāts zemes gabals, kuru nepieciešamības

gadījumā īpašnieks piekritis iznomāt pieteicējai, lai tur izvietotu tipveida saliekamu būvi, kas varētu tikt izmantota azartspēļu

organizēšanai.

[8] Tiesas sēdē domes pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību un lūgumu par tiesvedības izbeigšanu. Pieteicējas pārstāvji

apelācijas sūdzību neatzina un pieteikumu lūdza apmierināt.

Motīvu daļa

[9] Administratīvā apgabaltiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un

izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka tiesvedības izbeigšanai lietā nav pamata, atbildētājas apelācijas sūdzība ir

nepamatota un pieteicējas pieteikums ir apmierināms.

[10] Dome lūdz izbeigt tiesvedību, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja tiesiskais strīds, kas bija

par pamatu pieteikuma iesniegšanai tiesā, izbeidzies, piemēram, noslēdzot administratīvo līgumu, iestādei atceļot pārsūdzēto

administratīvo aktu vai atzīstot pārsūdzēto administratīvo aktu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku zaudējušu.

Dome norāda, ka tiesiskais strīds, kas bija par pamatu SIA „/Nosaukums A/” pieteikuma iesniegšanai tiesā, ir

izbeidzies, jo pieteicējai vairs nepastāv iespēja no SIA „/Nosaukums D/” nomāt telpas ēkā, kas atrodas /adrese/, spēļu zāles

un derību punkta atvēršanai.

Pieteicēja nepiekrīt domes apgalvojumam par tiesiskā strīda izbeigšanos un norāda, ka telpu /adrese/ īpašniece SIA

„/Nosaukums D/” vēl joprojām apliecina pieteicējas iespēju iegūt tiesības lietot telpas, kurās paredzēts atvērt spēļu zāli un

derību likmju pieņemšanas vietu.

Izvērtējot domes lūgumu kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem un lietas materiāliem, apgabaltiesa nekonstatē

Administratīvā procesa likuma 282.panta 7.punktā paredzēto pamatu tiesvedības izbeigšanai.

Lietā nav beidzies strīds par to, vai pieteicējai pienākas no pašvaldības prasītais labums – domes atļauja atvērt

azartspēļu organizēšanas vietu /adrese/. Dome nav atzinusi pārsūdzēto Lēmumu par prettiesisku, spēkā neesošu vai spēku

zaudējušu. Lietas dalībnieki nav noslēguši administratīvo līgumu. Dome nav izdevusi prasīto atļauju, un pieteicēja uztur

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Domes arguments par to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, jo pieteicējas plānotā

azartspēļu organizēšanas vieta – telpas ēkā /adrese/, ir iznomātas citai personai, ir vērtējams, izskatot lietu pēc būtības un

pārbaudot pieteikuma pamatotību. Tas pats par sevi neapstiprina strīda izbeigšanos.

Ievērojot minēto, domes lūgums par tiesvedības izbeigšanu lietā ir noraidāms.

[11] Pieteicēja ir vērsusies tiesā ar pieteikumu par pašvaldības atļaujas saņemšanu azartspēļu organizēšanas vietas

atvēršanai /adrese/ (turpmāk – atļauja organizēt azartspēles). Tātad pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Pieteikums par administratīvā akta izdošanu ir pamatots tad, ja ir īstenojušies tiesību normā, kura noteic prasītā

administratīvā akta izdošanu, minētie priekšnoteikumi. Šādus priekšnoteikumus konstatē tiesa līdz brīdim, kad tiek pabeigta

lietas izskatīšana pēc būtības. Tas nozīmē, ka, izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai

jāpārbauda, vai pieteicējam atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem ir vai nav tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu.

Turklāt lieta jāizskata atbilstoši lietas izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem (sk. Senāta

2011.gada 4.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-460/2011 7.punktu).

Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa pārbaudīs, vai pieteicējas gadījumā ir īstenojušies Azartspēļu un izložu likumā

noteiktie priekšnoteikumi atļaujas organizēt azartspēles saņemšanai.

[12] Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju atvērt spēļu zāli un derību likmju

pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās, azartspēļu organizētājs iesniedz pašvaldībai

iesniegumu, kuram pievieno:

1) azartspēļu organizēšanas licences apliecinātu kopiju;

2) dokumentus (to kopijas), kas apliecina īpašuma tiesības uz telpām, kurās plānots atvērt azartspēļu organizēšanas

vietu, un telpu īpašnieka rakstveida apliecinājumu par piekrišanu atvērt azartspēļu organizēšanas vietu šajās telpās vai

dokumentus (to kopijas), kas pierāda iesniedzēja tiesības lietot telpas vai apliecina iespēju iegūt tiesības lietot telpas, kurās

paredzēts atvērt azartspēļu organizēšanas vietu, kopā ar telpu īpašuma tiesības apliecinošiem dokumentiem (to kopijām).

Azartspēļu un izložu likuma 42.panta otrā daļa paredz, ka, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu,

pašvaldība izvērtē iesniegumā minētās azartspēļu vietas atbilstību šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem

ierobežojumiem. Ja iesniegumā norādīta vieta, uz kuru attiecas vismaz viens no šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajiem

ierobežojumiem, pašvaldība atsaka atļaujas izsniegšanu.

Azartspēļu un izložu likuma 41.panta otrajā daļā ir noteikts, ka azartspēles nav atļauts organizēt valsts iestādēs;

baznīcās un kulta celtnēs; ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās; aptiekās, pasta struktūrvienībās vai kredītiestādēs;

publisko pasākumu rīkošanas vietās šo pasākumu norises laikā, izņemot totalizatoru un derības; teritorijās, kurām noteiktā

kārtībā piešķirts tirgus statuss; veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles,

totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju

tikai no ārpuses; bāros un kafejnīcās, izņemot totalizatoru un derības; dienesta viesnīcās; ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz

tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešo daļu, ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi

šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi, par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj

pašvaldības dome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka atļauju azartspēļu organizēšanai konkrētā vietā pašvaldība izsniedz, ja:

1. azartspēļu organizētājs ir iesniedzis likumā noteiktos dokumentus;

2. uz izvēlēto vietu nav attiecināmi šā likuma ierobežojumi;

3. azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju

interešu aizskārumu.

[13] No lietas materiāliem izriet, ka, iesniedzot iesniegumu atļaujas organizēt azartspēles saņemšanai, pieteicēja

iesniegumam pievienoja azartspēļu organizēšanas licences apliecinātu kopiju (lietas 23.lapa) un dokumentu, kas apliecina

pieteicējas iespēju iegūt tiesības lietot telpas, kurās paredzēts atvērt azartspēļu organizēšanas vietu, – ēkas, kadastra

Nr./numurs/, /adrese/ īpašnieces SIA „/Nosaukums D/” 2018.gada 20.augusta piekrišanu spēļu zāles izveidošanai un starp

pieteicēju un SIA „/Nosaukums D/” 2018.gada 20.augustā noslēgtā nodomu protokola par telpu nomas līguma noslēgšanu

(turpmāk – nodomu protokols) kopiju (lietas 127.-129.lapa).

Tādējādi pieteicēja iesniedza likumā noteiktos dokumentus.

Lēmumā norādīts, ka ēkā /adrese/ atrodas veikals „Mego” un apģērbu veikals. Lietas materiālos atrodas SIA

„/Nosaukums D/” 2018.gada 17.augusta vēstule domei, kurā norādīts, ka tiklīdz pieteicēja būs dabūjusi atļauju, lai atvērtu

spēļu zāli, tiks noslēgts līgums par visas ēkas nomu un apsaimniekošanu ar pieteicēju un ka mazumtirdzniecības veikals

„Mego” /adrese/ tiks slēgts (lietas 126.lapa).

No minētā izriet, ka azartspēļu organizēšanai paredzētā vieta aizņems visu ēku /adrese/, un tā neatradīsies veikalā.

Līdz ar to secināms, ka uz telpām, kurās paredzēts atvērt azartspēļu organizēšanas vietu, nav attiecināmi Azartspēļu un

izložu likuma 41.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

[14] Pārbaudot, vai minētie apstākļi uz lietas izskatīšanas brīdi nav mainījušies, Administratīvā apgabaltiesa konstatē,

ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas interneta mājas lapā pieteicējai ir

spēkā esoša licence azartspēļu organizēšanai (https://www.iaui.gov.lv/lv/azartspeles/azartspelu-licences).

Atbilstoši ierakstiem Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Līvānu pilsētas zemesgrāmatā ēkas /adrese/ īpašniece

joprojām ir SIA „/Nosaukums D/”.

No domes paskaidrojumiem apgabaltiesai izriet, ka 2019.gada 3.maijā SIA „/Nosaukums D/” iznomājusi ēku /adrese/

SIA „/Nosaukums E/” līdz 2027.gada 1.maijam. Iznomātajā ēka SIA „/Nosaukums E/” atvērusi veikalu (lietas 100.-

101.lapa). Lietā atrodas SIA „/Nosaukums E/” 2019.gada 11.novembra vēstule domei, kurā tā apstiprina ēkas nomas

līguma noslēgšanu ar SIA „/Nosaukums D/” un norāda, ka līgumā nav nekādas atsauces par to, ka pieteicējai tiktu

garantētas tiesības slēgt telpu nomas līgumu spēļu zāles un derību punkta atvēršanai /adrese/ (lietas 102.lapa). Arī

SIA „/Nosaukums D/” 2019.gada 3.decembra vēstulē domei apstiprina nomas līguma ar SIA „/Nosaukums E/” spēkā esību

un norāda, ka SIA „/Nosaukums D/” uz doto brīdi neizskata līguma noslēgšanu ar pieteicēju (lietas 103.lapa).

Attiecībā pār minēto pieteicēja ir paskaidrojusi, ka tiesvedība šajā lietā rit jau vairāk nekā gadu, tādēļ nevar sagaidīt no

telpu īpašnieka, ka visas tiesvedības laikā attiecīgās telpas netiks izmantotas, tādējādi radot īpašniekam finansiālus

zaudējumus. Pieteicēja ir iesniegusi SIA „/Nosaukums D/” 2020.gada 3.janvāra apliecinājumu, ka gadījumā, ja pirms termiņa

tiek izbeigts nomas līgums ar pašreizējo nomnieku, SIA „/Nosaukums D/” vēlas noslēgt telpu nomas līgumu ar pieteicēju

(lietas 113.lapa). Vienlaikus pieteicēja norāda, ka nepieciešamības gadījumā zemes īpašnieks SIA „/Nosaukums D/”

piekrīt iznomāt pieteicējai neapbūvētu zemes gabalu tajā pašā adresē, lai pieteicēja varētu tur izvietot tipveida saliekamu

būvi.

Izvērtējot minēto apstākļus, apgabaltiesa konstatē, ka sākotnēji domē iesniegtais nodomu protokols par telpu nomu

pieteicējai ir zaudējis spēku, jo tajā paredzētais termiņš (2018.gada 30.oktobris), līdz kuram SIA „/Nosaukums D/” garantēja

telpu nomu pieteicējai, ir beidzies. Taču tāpēc nevar uzskatīt, ka šobrīd pieteicēja nav iesniegusi dokumentu, kas apliecina

pieteicējas iespēju iegūt tiesības lietot telpas, kurās paredzēts atvērt azartspēļu organizēšanas vietu. Par šādu dokumentu

atzīstams SIA „/Nosaukums D/” 2020.gada 3.janvāra apliecinājums. Apstāklis, ka telpas, kurās paredzēts atvērt azartspēļu

organizēšanas vietu, šobrīd lieto cits komersants uz nomas līguma pamata, neizslēdz pieteicējai apliecināto iespēju lietot

minētās telpas nākotnē.

Papildus uzsverams, ka atļaujas organizēt azartspēles iegūšanai nav obligāti nepieciešams iesniegt dokumentu, kas

pierāda iesniedzēja tiesības lietot telpas, pietiek ar dokumentu, kas apliecina iespēju iegūt tiesības lietot telpas. Dokumentu,

kas pierāda iesniedzēja tiesības lietot telpas, jāsniedz tālākā procedūrā, lai saņemtu konkrēto azartspēļu licenci (Azartspēļu

un izložu likuma 26.panta otrās daļas 1.punkts un 27.panta otrās daļas 1.punkts).

Attiecībā uz pieteicējas norādīto iespēju nomāt zemi būves azartspēļu organizēšana būvniecībai apgabaltiesa atzīst, ka

šāds apstāklis konkrētās lietas ietvaros nav izvērtējams, jo Lēmums ir pieņemts par plānoto azartspēļu organizēšanas vietu

tieši konkrētā ēkā, nevis zemesgabalā.

Apkopojot minēto, apgabaltiesa secina, ka lietā nav konstatējami apstākļi, kas būtu par pamatu atteikumam izsniegt

atļauju organizēt azartspēles, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likuma 42.panta pirmo vai otro daļu.

Līdz ar to tālāk pārbaudāms, vai ir konstatējams Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešajā daļā minētais nosacījums

– būtisks iedzīvotāju interešu aizskārums, kas dod tiesības pašvaldībai atteikt izsniegt atļauju organizēt azartspēles.

Lai to novērtētu, tiesai ir jāpārbauda Lēmumā minētie apstākļi, kas tiek uzrādīti kā tādi, kas apstiprina to, ka azartspēļu

organizēšana vietas atvēršana /adrese/, radīs Līvānu pilsētas/novada iedzīvotāju būtisku interešu aizskārumu.

[15] Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 3.jūnija sprieduma motivāciju,

atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka Lēmumā

ietvertais pamatojums par iedzīvotāju būtisku interešu aizskārumu nav pietiekams, lai liegtu pieteicējai azartspēļu

organizēšanas vietas atvēršanu /adrese/.

Tā kā pirmās instances tiesas sprieduma pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas tā motivācijai un to neatkārto.

Atbildot uz apelācijas argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[16] Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka dalībvalsts azartspēļu atļauju izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar

nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka valsts iestāžu rīcības brīvības

izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada

3.jūnija sprieduma lietā Nr.C-203/08 Sporting Exchange 50.punktu).

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā pašvaldībā nav izstrādāti konkrēti, iepriekš zināmi kritēriji,

pēc kuriem pašvaldība vadās, lai lemtu par to, vai izdot atļauju azartspēļu organizēšanai konkrētā vietā. Ar Lēmumu dome ir

aizliegusi pieteicējai izsniegt atļauju azartspēļu darbībai neobjektīvu apstākļu dēļ, proti, tādu apstākļu dēļ, kurus likumdevējs

nav uzskatījis par būtiskiem, lai azartspēļu organizēšanas vietas atļaujas izsniegšanu atteiktu.

Apgabaltiesas vērtējumā Lēmuma pamatojums par intensīvu gājēju plūsmu, iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret

azartspēlēm un jau divu darbojošos azartspēļu organizēšanas vietu esību norāda uz principiālu pašvaldības vispārīgu

noliedzošu nostāju bez individualizēta izvērtējuma veikšanas.

Tā, piemēram, dome ir konstatējusi, ka azartspēļu organizēšanas vietas /adrese/ tuvumā uz Rīgas ielas atrodas sešas

izglītības iestādes, taču dome nav konkretizējusi šos attālumus. Kā izriet no lietā iesniegtajām kartēm, neviens no šiem

objektiem neatrodas tiešā tuvumā plānotajai azartspēļu organizēšanas vietai (lietas 93.lapa). Turklāt daļa no domes

uzskaitītajām izglītības iestādēm atrodas Dubnas labajā krastā, kurā, kā apgalvo dome, varētu atļaut atvērt azartspēļu

organizēšanas vietu. Šāda domes argumentācija ir vērtējama kā pretrunīga.

Tādējādi, pārbaudot domes rīcības brīvības izmantošanu, atzīstams, ka tā ir izmantota patvaļīgi, jo Lēmums pieņemts

bez nepieciešamajiem faktiem un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem apsvērumiem.

[17] Lietas izskatīšanas gaitā dome 2020.gada 30.janvārī ir pieņēmusi lēmumu uzsākt lokālplānojuma izstrādi Līvānu

novada teritorijas plānojuma 2012.-2024.gadam grozījumiem, nosakot Līvānu pilsētas sabiedriskā centra teritoriju, kurā tiek

aizliegtas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, un apstiprinājusi darba uzdevumu (lietas 123.lapa).

Lokālplānojums ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas precizē (detalizē) teritorijas plānojuma

noteikumus un tiek izstrādāts noteiktas teritorijas kompleksai plānošanai vai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai

(Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta 9.punkts). Ar lokālplānojumu pašvaldība var savā teritorijā ierobežot

azartspēļu organizēšanas vietu izplatību, izdodot saistošos noteikumus azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem (sk.

Satversmes tiesas 2019.gada 16.maija sprieduma lietā Nr.2018-17-03 18.5.punktu).

Tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka lokālplānojuma izstrādes procedūras uzsākšana nedod tiesības pašvaldībai

atsaukties kā uz pamatojumu atteikumam izsniegt atļauju organizēt azartspēles.

[18] Šādos apstākļos, kad nav konstatējami tiesību normās noteiktie tiesiskie šķēršļi pieteicējai labvēlīga administratīvā

akta izdošanai, tiesai ir pamats pieteikumu apmierināt.

[19] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai, ja pieteikums pilnībā vai daļā apmierināts, tiesa

(tiesnesis) piespriež no atbildētāja (iespējamā atbildētāja) par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro (lietas 12.lapa).

Ņemot vērā, ka šajā administratīvajā lietā atbildētājas Līvānu novada pašvaldības pusē pieaicinātā iestāde ir dome, tad

pieteicējas samaksātā valsts nodeva atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā

administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktam

jāatlīdzina no domes budžeta līdzekļiem.

Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, lai saņemtu valsts nodevu, pieteicējai, pēc tam, kad stājies spēkā tiesas nolēmums,

kurā ir paredzēta valsts nodevas atlīdzināšana, jāiesniedz domē atbilstošs iesniegums par valsts nodevas atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt SIA „/Nosaukums A/” pieteikumu.

Uzdot Līvānu novada domei viena mēneša laikā no šī sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot SIA „/Nosaukums A/”

atļauju spēļu zāles un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai /adrese/.

Piespriest no Līvānu novada pašvaldības par labu SIA „/Nosaukums A/” (reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā

adrese: /adrese 3/) samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību

Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa

Tiesneši S.Gintere

V.Poķis