Court allows trademark infringement claim against BIT IT for using unregistered BIT IT mark similar to plaintiff's registered mark.

Lietas Nr. C04295714

Lietas arhīva Nr. CA-0275-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 27.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Stuberovska

un tiesneši I.Jēkabsone un N.Riņķis

ar sekretāri M.Lauri,

piedaloties prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” pārstāvim

valdes loceklim /pers. C/, atbildētāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BIT IT” pārstāvim zvērinātam advokātam

Artūram Marģevičam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” prasībā pret sabiedrību ar ierobežot atbildību “BIT IT” par preču zīmes nelikumīgu

izmantošanu un izņēmuma tiesību pārkāpšanu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BIT IT” apelācijas sūdzību

par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 29.aprīļa spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatēja sekojošo.

Aprakstošā daļa

2014.gada 19.septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS ”

(turpmāk – prasītājs) Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā cēlis prasību (ar vēlākiem precizējumiem un grozījumiem)

pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “BIT IT” (turpmāk – atbildētājs) par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un

izņēmuma tiesību pārkāpšanu.

Prasības pieteikumā (ar vēlākiem precizējumiem un grozījumiem) norādīts, ka prasītājam 2004.gada 20.oktobrī

(pārreģistrēts 2013.gada 20.oktobrī) Patentu valdes Valsts preču zīmju reģistrā ar numuru M66652 reģistrēta preču zīme bit

IT SOLUTIONS.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros atrodamajai informācijai 2010.gadā dibinātais uzņēmums sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “Amorena” (atbildētāja iepriekšējais nosaukums) 2014.gada 31.janvārī nomainījis nosaukumu uz

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “BIT IT” un uzsācis lietot nereģistrētu preču zīmi BIT IT.

Atbildētāja firmā un nereģistrētajā preču zīmē iekļauto burtu savienojuma BIT IT izmantošana ir prasītāja tiesības

aizskaroša, t.i., ir noticis izņēmuma tiesību pārkāpums.

Prasītājs ir dibināts 1992.gadā un ir viens no senākajiem un lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

Savas darbības laikā tas ieguvis lielāko datortehnikas programmatūras un aprīkojuma ražotāju (Hewlett-Packard, Microsoft,

IBM, VMware, Linux) partnera vai servisa centra statusu un aizņem ievērojamu Latvijas tirgus daļu. Savukārt, atbildētājs

savā mājas lapā ir norādījis, ka arī tas savos risinājumos un pakalpojumos izmanto vadošo programmatūras un aprīkojuma

ražotāju produktus.

No minētā secināms, ka abi uzņēmumi piedāvā saviem klientiem vienu un to pašu ražotāju produktus un pakalpojumus.

Pilnībā sakrīt preču un pakalpojumu raksturs, to lietošanas veids, bet atsevišķos gadījumos piedāvātie produkti vai

pakalpojumi var arī viens otru papildināt.

Līdz ar to preces un pakalpojumi ir atzīstami par identiskiem likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes

norādēm” 4.panta sestās daļas izpratnē.

Vairumā gadījumu prasītāja partneru un tehnikas ražotāju mājaslapās klienti prasītāju var identificēt nevis pēc tās pilnā

nosaukuma, bet gan pēc burtu savienojuma BIT. Tas ļauj sadarbības partneriem un klientiem identificēt prasītāju pēc

nosaukuma BIT un vairo preču zīmes popularitāti.

Prasītāja preču zīmi un uzņēmuma gala lietotājs ir spējīgs sajaukt ar atbildētāja firmu un lietoto preču zīmi, kas

prasītājam rada zaudējumus.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4.panta sesto un

septīto daļu, 27.panta pirmo daļu, 28.panta otro daļu un Konkurences likuma 18.pantu, prasītājs lūdz pirmās instances

tiesu: uzlikt par pienākumu atbildētājam pārtraukt un aizliegt komercdarbībā izmantot preču zīmi BIT IT, kā arī zīmes, kas

ir sajaucami līdzīgas prasītāja reģistrētajai preču zīmei bit IT SOLUTIONS /fig./, kā arī šo preču zīmju sajaucamu imitāciju,

atveidojumu, transliterāciju vai tulkojumu bez prasītājas atļaujas attiecībā uz 9., 35., 42.klases precēm un pakalpojumiem,

kas saistīti ar informāciju tehnoloģiju jomu vai tiem līdzīgām precēm un pakalpojumiem informācijas tehnoloģijas jomā

Latvijas Republikas teritorijā; uzlikt atbildētājam par pienākumu desmit darba dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas iesniegt Uzņēmumu reģistram iesniegumu, ar kuru tiek lūgts nomainīt uzņēmuma nosaukumu (firmu) uz tādu, kas

nesatur apzīmējumu “BIT IT” kombināciju vai citu tam sajaucami līdzīgu vai identisku nosaukumu (firmu); uzlikt

atbildētājam par pienākumu iznīcināt visus reklāmas materiālus, kas satur apzīmējumu BIT IT , viena mēneša laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 29.aprīļa spriedumu nospriests apmierināt prasību; noteikt

atbildētājam pienākumu pārtraukt un aizliegt komercdarbībā izmantot preču zīmi “BIT IT”, kā arī zīmes, kas ir sajaucami

līdzīgas prasītāja reģistrētajai preču zīmei bit IT SOLUTIONS /fig./, reģistrācijas Nr. M 66 652, kā arī šo preču zīmju

sajaucamu imitāciju, atveidojumu, transliterāciju vai tulkojumu bez prasītāja atļaujas attiecībā uz 9., 35., 42.klases precēm un

pakalpojumiem, kas saistīti ar informāciju tehnoloģiju jomu vai tiem līdzīgām precēm un pakalpojumiem informācijas

tehnoloģijas jomā Latvijas Republikas teritorijā; noteikt atbildētājam pienākumu desmit darba dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas iesniegt Uzņēmumu reģistram iesniegumu par firmas maiņu uz tādu, kas nesatur apzīmējuma “BIT

IT” kombināciju vai citu tam sajaucami līdzīgu vai identisku nosaukumu (firmu); noteikt atbildētājam pienākumu viena

mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt visus reklāmas materiālus, kas satur apzīmējumu “BIT IT”;

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam valsts nodevu EUR 213,43; piedzīt no atbildētāja valsts ienākumos ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,51.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka prasītājai pieder tiesības uz figurālu preču zīmi “bit IT

SOLUTIONS”, kas 2013.gada 19.aprīlī ir pieteikta reģistrācijai Latvijas Republikas Patentu valdē un 2013.gada 20.oktobrī

reģistrēta ar Nr. M 66 652. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja norādīto, ka šāda preču zīme prasītājam bijusi reģistrēta jau

2004.gada 20.oktobrī un 2013.gada 20.oktobrī veikta tās pārreģistrācija.

Tāpat nav strīda, ka atbildētājs lieto nereģistrētu preču zīmi “BIT IT” vismaz no 2014.gada 31.janvāra, kad

atbildētājam nomainīta firma (komercsabiedrības nosaukums) no “Amorena” uz “BIT IT”.

Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa atzina, ka lietā nevar būt strīda par faktu, ka prasītāja preču zīme ir agrāka.

Strīds ir par preču zīmju sajaucamo līdzību.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4.panta sestās daļas

2.punktu un septīto daļu, norādot, ka prasītāja preču zīme ir reģistrēta uz: 9.klases precēm – rēķināšanas mašīnas,

informācijas apstrādes ierīces un datori; aparāti skaņas vai attēla ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskie

informācijas nesēji; ieraksta diski; 35.klases precēm – datoru aparatūras un programmatūras tirdzniecības pakalpojumi;

42.klases precēm – datoru aparatūras un programmatūras projektēšana, izstrāde un uzturēšana pilnveidošana un apkope.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka saskaņā ar prasītāja norādīto tas ir no 1992.gada senākajiem un lielākajiem

informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmumiem Latvijā, kas savas darbības laikā ir ieguvusi lielāko datortehnikas ražotāju

(Hewlett-Packard, Microsoft, IBM, VMware, Linux) partnera vai servisa centra statusu un aizņem ievērojamu Latvijas tirgus

daļu.

Atbildētājs šo prasītāja norādīto faktu nav apstrīdējis un pierādījumus par pretējo nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja norādīto faktu, ka atbildētājs savā mājaslapā ir norādījis, ka savos

risinājumos izmanto vadošo programmatūras un aprīkojuma ražotāju produktus, piemēram, Hewlett-Packard, Microsoft,

Linux, V.Mware u.c., no kā var secināt, ka abas puses piedāvā saviem klientiem vienu un to pašu ražotāju produktus un

pakalpojumus.

Salīdzinot pušu sniegto pakalpojumu un piedāvāto preču būtību atbilstoši pušu sniegtajiem rakstveida un mutvārdu

paskaidrojumiem, pirmās instances tiesa konstatēja, ka prasītāja komercdarbība saistīta ar informācijas tehnoloģiju

infrastruktūras uzturēšanu, kas paralēli citiem pakalpojumiem un produktiem sevī iekļauj arī datoru, to perifēro iekārtu un

programmatūras tirdzniecību, ar ko saistīta arī atbildētāja komercdarbība.

Proti, saskaņā ar atbildētāja mājaslapā norādīto, tas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, kas nepieciešams efektīvai

uzņēmējdarbības atbalstīšanai – sākot no informācijas audita un beidzot ar informācijas tehnoloģiju sistēmu izveidošanas un

modernizācijas pakalpojumiem, kā arī turpmāko informācijas tehnoloģiju infrastruktūras tehnisko atbalstu.

Iepriekš norādītais, pirmās instances tiesas ieskatā, nepārprotami apstiprina, ka atbildētājs sniedz identiskus

pakalpojumus un piedāvā identiskas preces prasītāja piedāvātajām, uz ko pareizi prasības pieteikumā arī norādījis prasītājs.

Un šo faktu pēc būtības nav apstrīdējis arī atbildētājs.

Līdz ar to šajā gadījumā, pirmās instances tiesas ieskatā, izšķirošs ir jautājums, vai atbildētāja lietotā nereģistrētā preču

zīme ir tik līdzīga prasītāja reģistrētajai preču zīmei, ka, ņemot vērā arī preču un pakalpojumu identiskumu un līdzību,

pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

Pirmās instances tiesa norādīja, ka, novērtējot zīmju sajaukšanas iespēju un ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas

judikatūru, salīdzinot preču zīmes, jāizdara to vispārējs vizuālās, fonētiskās un konceptuālās (semantiskās) līdzības

novērtējums, pie tam, šim novērtējumam jābalstās uz zīmju kopiespaidu, tai pat laikā paturot prātā to atšķirtspējīgās un

dominējošās komponentes. Preču zīmes ir jāsalīdzina kopumā, ņemot vērā, ka patērētāja uztverē dominē pirmais iespaids,

turklāt būtiskas ir nevis detalizētā salīdzinājumā konstatējamās atšķirības, bet gan zīmju kopīgie elementi, kas izraisa

savstarpējas asociācijas, kuras var ietekmēt patērētāju uztveri un izvēli (sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā C-

251/95 (Sabel BV v Puma AG, Rūdolf Dassler Sport [1997]) 23. punktu un Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā C-

342/97 (Lloyd Schuhfabrik Meyer & Co. GmbH v Klijsen Handel BV [1999]) 25.punktu).

Konkrētajā gadījumā prasītāja preču zīme ir reģistrēta kā figurālā zīme, kas ietver vārdisko, grafisko un krāsu elementu

kombināciju. Savukārt, atbildētājs lieto nereģistrētu preču zīmi, kas arī ietver vārdisko, grafisko un krāsu elementu

kombināciju.

Veicot zīmju fonētisko salīdzinājumu, pirmās instances tiesa konstatēja, ka abas zīmes satur līdzīgus vārdiskos

apzīmējumus – prasītāja reģistrētā preču zīme “bit IT (..)”, atbildētāja lietotā preču zīme “BIT IT”.

Kaut arī prasītāja zīmi papildina arī vārdiskais apzīmējums “(..) SOLUTIONS”, pirmās instances tiesas ieskatā,

papildinājums nenovērš fonētisko vārdisko apzīmējumu līdzību, jo pārējā vārdiskajā daļā abas zīmes ietver identiskus

apzīmējumus.

Veicot vizuālo salīdzinājumu, pirmās instances tiesa atzina, ka abas zīmes ietver grafiskos elementus, kas pēc sava

atveidojuma ir ar zināmu līdzības pakāpi, proti, abās zīmēs vārdiskie apzīmējumi izvietoti četrstūrī. Prasītāja gadījumā –

visa burtu kombinācija uz pelēka taisnstūra, bet atbildētāja – burtu kombinācija “IT” uz zila kvadrāta ar noapaļotiem

stūriem.

Abas zīmes ietver arī līdzīgu krāsu salikumu – balti un gaiši violeti burti uz pelēka taisnstūra (prasītājam) un balti burti

uz zila kvadrāta (atbildētājam).

Tādējādi, veicot semantisko (konceptuālo) zīmju salīdzinājumu, pirmās instances tiesa atzina, ka abas zīmes

konceptuāli ir ļoti līdzīgi grafiski un gandrīz identiski vārdiski veidotas, ievērojot iepriekš norādīto zīmju elementu fonētisko

un vizuālo salīdzinājumu.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Eiropas Kopienu tiesas praksi, norādot, ka zīmju sajaukšanas iespējas visaptverošs

(globāls) novērtējums norāda uz savstarpēju sakarību starp faktoriem, kas uz lietu attiecas, un it īpaši starp zīmju līdzību un

attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību. Zemāku līdzības pakāpi starp precēm un pakalpojumiem var kompensēt augstāka

attiecīgo zīmju līdzības pakāpe, un otrādi (sk., piemēram, EKT prejudiciālo nolēmumu lietā C-39/97: Canon Kabushiki

Kaisha v Metro-Goldwin-Mayer Inc [1998] ECR1-5507; 29.09.1998; 17. P).

Šādos apstākļos pirmās instances tiesa secināja, ka ņemot vērā minēto 9., 35., 42.klases preču un pakalpojumu, uz

kuriem prasītāja zīme ir reģistrēta, bet atbildētājs to lieto kā nereģistrētu attiecībā uz to pašu klašu precēm un

pakalpojumiem, identiskumu un arī preču zīmju augsto līdzības pakāpi, salīdzināmās zīmes ir atzīstamas par sajaucami

līdzīgām vai uzskatāmas par tādām, kuras patērētāji var asociatīvi saistīt.

Pirmās instances tiesa atstāja bez ievērības un nevērtēja pušu argumentus saistībā ar prasītāja norādīto konkrēto

ilustratīvo piemēru, kad tās klients nav korekti spējis veikt maksājumu par pakalpojumu. Šim apstāklim pašam par sevi

konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”

4.panta sestās daļas 2.punkta jēgai un būtībai pamats aizliegumam iestājas jau gadījumā, ja pastāv kaut vai iespēja, ka

attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

Kā pirmās instances tiesa konstatēja jau iepriekš, pušu komercdarbība aptver identiskas jomas. Ņemot vērā šo jomu

specifiku, pirmās instances tiesa uzskatīja, ka atbildētājs, kas darbojas attiecīgajā tirgus jomā kopš 2010.gada, mainot

sabiedrības nosaukumu (firmu) no “Amorena” uz “BIT IT” nevarēja nezināt, ka prasītājs jau ilgstoši komercdarbībā lieto

tai reģistrētu preču zīmi “bit IT SOLUTIONS”, reģistrācijas Nr. M 66 652.

Norādot, ka prasītāja reģistrētā preču zīme atzīstama par plaši pazīstamu Latvijā informācijas tehnoloģiju jomā,

prasītājs pirmās instances tiesā iesniedzis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ALSO Latvia” kā ražotāja VMware

pārstāvniecības apliecinājumu, ka, prasītājs klientu un partneru vidū pazīstams kā BIT, ir plaši pazīstams uzņēmums (lietas

18.lapa), sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hewlett-Packard” apliecinājumu, ka prasītājs Latvijas informācijas tehnoloģiju

tirgū ir plaši pazīstams Hewlett-Packard autorizēts partneris, datortehnikas izplatītājs un servisa centrs (lietas 19.lapa),

Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas paziņojumu, ka prasītājs un tā preču zīme ir plaši pazīstama Latvijas informācijas

tehnoloģiju tirgū un ir šīs asociācijas biedrs (lietas 20.lapa), Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas

apliecinājumu, ka prasītājs ir šīs asociācijas biedrs, tas darbojas informācijas tehnoloģiju tirgū Latvijā jau kopš 1992.gada

(lietas 21.lapa).

Atbildētājs šiem faktiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav iebildis un ar pretējiem pierādījumiem tos nav

apstrīdējis, līdz ar ko pirmās instances tiesai bija pamats atzīt, ka prasītāja preču zīme ir plaši pazīstama likuma “Par preču

zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 8.panta izpratnē.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 27.pantu, 28.panta

pirmo un ceturto daļu, norādot, ka, tā kā prasītājam pieder agrākas preču zīmju tiesības un saskaņā ar likuma “Par preču

zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 24.pantā noteiktajām preču zīmes īpašnieka tiesībām brīdināt iespējamo preču

zīmes tiesību pārkāpēju, prasītājs 2014.gada 22.maijā atbildētājam nosūtījis pieprasījumu nekavējoties mainīt uzņēmuma

nosaukumu, ko apstiprina lietai pievienotā atbildētāja 2014.gada 21.jūlija atbildes vēstule (lietas 14.-17.lapa), no kuras satura

izriet, ka atbildētājs radušos situāciju risināt nevēlas.

Ievērojot iepriekš norādītos faktus un to juridisko novērtējumu, pirmās instances tiesa atzina, ka atbildētājs ir

negodprātīgi izmantojis prasītājam reģistrētās preču zīmes tiesības, līdz ar ko prasība kā pamatota ir pilnībā apmierināma.

Pirmās instances tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, norādīja, ka apmierinot prasītāja prasību,

no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama pēdējā atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 5.punktam

samaksātā valsts nodeva par prasību EUR 213,43.

Tāpat pirmās instances tiesa atsaucās uz Civilprocesa likuma 42.pantu, norādot, ka saskaņā ar lietas materiāliem (lietas

3.lapa), lietai pievienoto Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņu un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem kopējie no

atbildētāja piedzenamie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir EUR 4,51.

Par minēto spriedumu 2015.gada 2.jūnijā apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs, pārsūdzot to pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka kompānijas Microsoft, Linux un VMware nav datortehnikas ražotāji, bet ir

programmatūras izstrādātāji.

Nav pamata piekrist pirmās instances tiesas secinājumam par to, ka prasītāja figurālā preču zīme un prasītāja firma ir

plaši pazīstama Latvijas tirgū.

Pirmās instances tiesa nav pārbaudījusi prasītāja iesniegtos apliecinājumus par prasītāja firmas un viņa figurālās preču

zīmes plašu atpazīstamību kopsakarā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 8.panta trešo un

ceturto daļu.

Atbildētāja figurālās preču zīmes tekstuālā daļa “BIT” nav ievietota četrstūrī vai kvadrātā, taču tekstuālā daļa “IT” ir

ievietota figūrā, kura ir līdzīga kvadrātam, bet kurai ir noapaļotie stūri. Atbildētāja burtu kombinācija “IT” ir izveidota uz

zilās krāsas kvadrāta ar noapaļotiem stūriem, taču burtu kombinācija “BIT” ir melnas krāsas un bez fona. Tātad atbildētāja

preču zīmes ir melnas un baltās krāsas burti, savukārt prasītājam galvenais vārds “bit” ir gaiši violetas krāsas uz melna fona,

pārējie burti ir baltas krāsas uz melna fona. Tātad prasītājam preču zīmē dominē melnā krāsa – melnais fons un violeta

krāsa uz melna fona, savukārt atbildētājam nav dominējošo krāsu, un zils fons ir izmantots tikai burtu kombinācijai “IT”.

Abām preču zīmēm atšķiras kopējais dizains, sastāvelementu kopējais izvietojums, kā arī krasu savienojums. Prasītāja

preču zīme tiek sastādīta no trim vārdiem, viens no kuriem ir izvietots citiem diviem vārdiem augšā, savukārt atbildētājam

abi vārdi preču zīmē ir attēloti vienā līnijā. Prasītājs savā preču zīmē izmanto ģeometrisko figūru, kuru nevar uzskatīt par

klasisko četrstūri, taču atbildētājs tikai vārdu “IT” ir ievietojis kvadrātā, kuram ir noapaļoti stūri. Prasītājam vārds “bit” ir

izpildīts ar maziem burtiem, bet atbildētājam ar lieliem.

Prasītāja vārds “bit” preču zīmē ir norādīts atsevišķi no vārdu salikuma “IT SOLUTIONS”, savukārt atbildētājam

preču zīmē vārdi “BIT IT” ir attēlota kopā ar lieliem burtiem, kas veido pavisam citu kopējo priekšstatu par preču zīmi un

to nozīmi tās īpašniekam.

Turklāt prasītāja preču zīmes tekstuālā daļā vārds “bit” ir prasītāja firmas nosaukuma abreviatūra, tad šajā gadījumā

vārdu kombinācija “informācijas tehnoloģijas” jau ir iekļauta šajā abreviatūrā.

Lietā nav pievienots tāds eksperta atzinums, kurā būtu norādīts, ka prasītāja un atbildētāja preču zīmes ir grafiski

līdzīgas un identiski vārdiski veidotas, savukārt tiesai nav speciālu zināšanu preču zīmju līdzības novērtēšanai.

Ar Patentu valdes eksperta lēmumu vārdiskā preču zīme “BIT IT” ir atzīta par reģistrējamu Latvijas Republikā.

Minētais pierāda to faktu, ka Patentu valde iepriekš minēto preču zīmi ir reģistrējusi paralēli ar prasītāja figurālo preču zīmi

ar reģistrācijas numuru M 66 652 un līdz ar to Patentu valde neuzskata, ka atbildētāja reģistrēta preču zīme kaut kādā veidā

aizskar prasītāja likumīgas tiesības.

Prasītāja preču zīmes vārdiskai daļai nav ekskluzivitātes pazīmju.

Prasītāja vārdiskā preču zīme “bit IT SOLUTIONS”, sniedzot prasību, nemaz nebija reģistrēta, līdz ar to neviena

persona publiski nevarēja zināt, to ka prasītāja pretendē uz vārdiskās preču zīmes “bit IT SOLUTIONS” aizsardzību.

Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, atbildētājs lūdz apelācijas instances tiesu atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2015.gada 29.aprīļa spriedumu pilnībā; piedzīt no prasītāja visus tiesāšanas izdevumus.

Par minēto apelācijas sūdzību 2015.gada 2.jūnijā paskaidrojumus iesniedzis prasītājs, norādot, ka nepiekrīt visiem

atbildētāja apgalvojumiem.

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājam tāpat kā prasītājam ir vienādas tiesības izmantot visus tā rīcībā esošos

pierādīšanas līdzekļus, kurus likums atļauj. Atbildētājs tiesas procesa laikā neizteica iebildumus, par to ka prasītāja preču

zīme nav plaši pazīstama un arī neiesniedza nekādus pierādījumus, kas to pierādītu. Atbildētājs arī tiesas laikā neiebilda

pret prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem un tos neapstrīdēja.

Uzskatot, ka pirmās instances tiesai vajadzīgas speciālās zināšanas, lai skatītu lietas, kas skar informācijas tehnoloģiju

jomu, atbildētājam bija tiesības pieteikt noraidījumu vai lūgt veikt ekspertīzi. Atbildētājs to nedarīja, ne pirms tika uzsākta

lietas izskatīšanas pēc būtības, ne vēlāk.

Uzskata, ka abas zīmes konceptuāli ir ļoti līdzīgi grafiski un gandrīz identiski vārdiski veidotas.

Patentu valdes pienākumos un funkcijās neietilpst vērtēt to, vai ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi netiek aizskartas

kāda izņēmuma tiesības. Tādēļ, šiem Patentu valdes atzinumiem nav nozīmes lietā, jo tie neko nepierāda.

Pārbaudīt to, vai preču zīme jau ir reģistrēta pirms komersanta ierakstīšanas komercreģistrā (vai nosaukuma maiņas

gadījumā) vai, piemēram, piesakot reģistrācijai jaunu preču zīmi, persona var izmantojot Patentu valdes mājaslapā pieejamās

datubāzes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājs lūdz apelācijas instances tiesu atbildētāja apelācijas sūdzību noraidīt un atstāt

negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.

Tiesas sēdē atbildētāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BIT IT” pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Marģevičs

apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši apelācijas sūdzībā norādītājiem apstākļiem, savukārt prasību neatzina.

Tiesas sēdē sabiedrības ar ierobežotu atbildību ““BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” pārstāvis valdes

loceklis /pers. C/ prasību uzturēja atbilstoši prasības pieteikumā norādītājiem apstākļiem, savukārt apelācijas sūdzību

neatzina.

Motīvu daļā

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus,

pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikto apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešās daļas noteikumiem, fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā,

apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var

nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances

tiesas spriedumā paustajai motivācijai.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija uzskata par nepieciešamu sniegt savu vērtējumu iebildumiem un

argumentiem, kurus atbildētājs norādījis savā apelācijas sūdzībā par pirmās instances tiesas spriedumu.

Likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 4.panta sestajā daļā paredzēts, ka personai, uz kuras

vārda preču zīme reģistrēta, ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot šādus apzīmējumus: 1)

jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai

pakalpojumiem, kuriem reģistrēta preču zīme; 2) jebkuru apzīmējumu, ja sakarā ar tā identiskumu vai līdzību preču zīmei un

to preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību, kuriem reģistrēta preču zīme un saistībā ar kuriem minēto apzīmējumu

lieto, pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji šo apzīmējumu sajauc ar preču zīmi vai uztver šo apzīmējumu kā tādu, kas

saistīts ar preču zīmi.

Saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 4.panta septītajā daļā noteikto, neatkarīgi no

šā panta sestās daļas noteikumiem Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes (8.panta izpratnē) īpašniekam ir tiesības aizliegt

komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai translitēta plaši pazīstama preču

zīme, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai

pakalpojumiem; Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot apzīmējumu, kurā

atveidota, imitēta, tulkota vai translitēta plaši pazīstama preču zīme, arī saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav

līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, bet ar nosacījumu, ka minētā apzīmējuma lietošanu

patērētāji var uztvert kā norādi uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieku

un ka šāda lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm.

Atbilstoši likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 27.panta pirmajā daļā noteiktajam, par preču

zīmes nelikumīgu izmantošanu uzskatāma preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana, tas ir, šā likuma 4.panta

sestās daļas 1.vai 2.punktā vai 4.panta septītajā daļā minēto apzīmējumu izmantošana komercdarbībā bez preču zīmes

īpašnieka atļaujas, arī šādu apzīmējumu izmantošana 4.panta astotajā daļā minētajos veidos.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotiem apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus, ka kompānijas Linux un

VMware nav datortehnikas ražotāji, bet ir programmatūras izstrādātāji, savukārt to, ka Microsoft ir arī datortehnikas

ražotājs apliecina tā mājaslapā https:www.microsoft.com/hardware/en-us/keyboards pieejamā informācija, kur redzams, ka

Microsoft piedāvā datortehniku, piemēram klaviatūru u.tml. Vienlaikus kolēģija uzskata, ka apstāklim, ka pirmās instances

tiesa savā spriedumā, norādot uz minētajām kompānijām, pēc vārda “datortehnikas” nav ietvērusi vārdus “programmatūras

un aprīkojuma”, nav izšķirošas nozīmes dotajā strīdā, jo rakstveida pierādījumi lietā apstiprina prasības pieteikumā

norādīto, ka prasītājs nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanu un pilnveidošanu, kas paralēli citiem

pakalpojumiem un produktiem sevī iekļauj datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras tirdzniecību, ar ko nodarbojas arī

atbildētājs, tādējādi gan prasītājs, gan atbildētājs, kuru preču zīmes ir ar augstu līdzības pakāpi, piedāvā saviem klientiem

vienu un to pašu ražotāju, piemēram, Hewlett-Packard, Microsoft, VMware, Linux vienus un tos pašus produktus un

pakalpojumus.

Civillietu tiesas kolēģija par nepamatotiem atzīst atbildētāja iebildumus pirmās instances tiesas secinājumam, ka

prasītāja figurālā preču zīme un prasītāja firma ir plaši pazīstama Latvijas tirgū, kā arī argumentus par to, ka pirmās

instances tiesa nav pārbaudījusi prasītāja iesniegtos apliecinājumus par prasītāja firmas un viņa figurālās preču zīmes plašu

atpazīstamību kopsakarā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 8.panta trešo un ceturto daļu.

No lietas materiāliem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītājs savu prasījumu pamatošanai iesniedzis vairākus

apliecinājumus no: ražotāja VMware pārstāvniecības SIA “ALSO Latvia” par to, ka prasītājs, kas Latvijas informācijas

tehnoloģiju tirgū un VMware klientu un partneru vidū pazīstams kā BIT, ir Latvijas informācijas tehnoloģiju tirgū plaši

pazīstams uzņēmums; SIA “Hewlett-Packard” par to, ka prasītājs Latvijas informācijas tehnoloģiju tirgū ir plaši pazīstams

Hewlett-Packard autorizēts partneris, datortehnikas izplatītājs un servisa centrs; biedrības “Latvijas Datortehnoloģiju

asociācija” par to, ka prasītājs un tā preču zīme ir plaši pazīstami Latvijas informācijas tehnoloģiju tirgū un prasītājs ir šīs

asociācijas biedrs; biedrības “Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” par to, ka prasītājs ir šīs

asociācijas biedrs un darbojas informācijas tehnoloģiju tirgū Latvijā jau kopš 1992.gada. Nav strīda par to, ka abas iepriekš

minētās asociācijas pārstāv arī patērētājus, līdz ar to, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, nav pamata apšaubīt to secinājumus

par prasītāja un tā preču zīmes plašu atpazīstamību informācijas tehnoloģiju tirgū attiecīgajā sabiedrības daļā. Arī

Uzņēmumu reģistra izziņa apstiprina, ka prasītājs reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1992.gada 6.februārī,

bet ierakstīts komercreģistrā 2003.gada 28.martā.

Kā to pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa savā spriedumā, atbildētājs šiem faktiem Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā nav iebildis un ar pretējiem pierādījumiem tos nav apstrīdējis, līdz ar ko ir pamats atzīt, ka prasītāja preču

zīme ir plaši pazīstama likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 8.panta izpratnē.

Civillietu tiesas kolēģija par nepamatotiem atzīst atbildētāja apelācijas sūdzībā norādītos argumentus par to, ka

prasītāja preču zīmes vārdiskai daļai nav ekskluzivitātes pazīmju, abām preču zīmēm atšķiras kopējais dizains,

sastāvelementu kopējais izvietojums, kā arī krāsu savienojums, kas kopumā veido atšķirīgu priekšstatu par strīdus preču

zīmēm un to nozīmi.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas

judikatūru, ir salīdzinājusi strīdus preču zīmes, veicot to vispārējās vizuālās, fonētiskās un konceptuālās (semantiskās)

līdzības novērtējumu, kas balstīts uz zīmju kopiespaidu, tai pat laikā paturot prātā to atšķirtspējīgās un dominējošās

komponentes, un pamatoti secinājusi, ka ņemot vērā minēto 9., 35., 42.klases preču un pakalpojumu, uz kuriem prasītāja

zīme ir reģistrēta, bet atbildētājs to lieto kā nereģistrētu attiecībā uz to pašu klašu precēm un pakalpojumiem, identiskumu

un arī preču zīmju augsto līdzības pakāpi, salīdzināmās zīmes ir atzīstamas par sajaucami līdzīgām vai uzskatāmas par

tādām, kuras patērētāji var asociatīvi saistīt.

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas praksei, vārdiskajiem elementiem preču zīmē parasti piemīt lielāka atšķirtspēja

nekā grafiskajiem elementiem, jo vidusmēra patērētājiem ir vieglāk atcerēties un atsaukties uz konkrēto preci vai

pakalpojumu, minot nosaukumu, nevis raksturojot preču zīmes grafisko elementu. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka

abās preču zīmēs ietvertie grafiskie elementi neizceļas ar īpašu oriģinalitāti, kas būtiski ietekmētu preču zīmju atšķirtspējas

līmeni, tiem piešķirama mazāka nozīme nekā vārdiskajiem elementiem.

Kā izriet no Eiropas Savienības tiesas atziņām, preču zīmes ir jāsalīdzina, ņemot vērā, ka patērētāja uztverē dominē

pirmais iespaids, turklāt būtiskas ir nevis detalizētā salīdzinājumā konstatējamās atšķirības, bet gan zīmju kopīgie elementi,

kas izraisa savstarpējas asociācijas, kuras var ietekmēt patērētāju uztveri un izvēli (Eiropas Savienības tiesas sprieduma lietā

C-251/95 Sabel 23.punkts un sprieduma lietā C-342/97 Lloyd 25.punkts).

Turklāt judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka salīdzinot preču zīmes, apzīmējumu sākuma daļai ir piešķirama lielāka

nozīme, jo vārdu uztveri galvenokārt nosaka to sākuma daļas. Arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ir atzinusi, ka

preču zīmes ar dažādām sākuma daļām nevar tikt sajauktas, proti, norādījusi, ka “kāda elementa novietojums preču zīmes

sākumā nozīmē, ka šo elementu patērētāji pamana uzreiz un vispirms; [..] preču zīmju sākumdaļas patērētāji parasti ierauga

un iegaumē vieglāk nekā preču zīmju beigu daļas, kas lielā mērā saistīts ar lasīšanu no kreisās puses uz labo” (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 3.oktobra spriedums civillietā Nr.C04375910, PAC-0208).

Abās salīdzināmajās preču zīmēs vārds “BIT” ir vizuāli izcelts ar lielākiem burtiem, tādējādi ir vislabāk pamanāms un

viegli uztverams patērētājiem, līdz ar to uzskatāms par dominējošo elementu salīdzināmās preču zīmēs.

No minētā secināms, ka abas preču zīmes satur vizuāli izceltu fonētiski un semantiski identisku vārdisko elementu

“BIT”, kas ir arī abu preču zīmju vārdisko daļu pirmais vārds. Savukārt citi salīdzināmās preču zīmēs ietvertie vārdi,

attiecīgi, “IT SOLUTIONS” un “IT”, ir paskaidrojošie elementi ar zemu atšķirtspējas pakāpi saistībā ar pakalpojumiem,

kuriem reģistrētas salīdzināmās preču zīmes, kam attiecīgi piešķirama mazāka loma preču kopiespaidā, taču arī šiem

vārdiskajiem elementiem sakrīt vārdu salikuma pirmā daļa – “IT”.

Tiek uzskatīts, ka ja pastāv līdzība kaut vienā no salīdzināšanas būtiskiem aspektiem, preču zīmes ir uzskatāmas par

līdzīgām un pastāv sajaukšanas iespēja ( Eiropas Savienības tiesas sprieduma lietā C-342/97 Lloyd 28.punkts un sprieduma

lietā T-434/07 Volvo 50.-53.punkts). Vienlaikus, atbilstoši Eiropas Savienības tiesas atziņām (Eiropas Savienības tiesas

prejudiciālais nolēmums lietā C-39/97 Canon 17.punkts), preču vai pakalpojumu zemāka līdzības pakāpe var tikt

kompensēta ar zīmju līdzības augstāku pakāpi un otrādi. Proti, pastāvot apstāklim, ka salīdzināmās preču zīmes aptver

identiskus pakalpojumus, pietiek arī ar salīdzinoši zemu preču zīmju līdzības pakāpi un šajā gadījumā pakalpojumu

identiskums kompensē salīdzināmo preču zīmju atsevišķo elementu vizuālo atšķirību.

Līdz ar to, salīdzinot prasītāja un atbildētāja preču zīmju vizuālo, fonētisko un semantisko uztveri, Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka minētās salīdzināmās preču zīmes gan vizuāli, gan fonētiski, gan semantiski ir sajaucami līdzīgas, un

pastāv iespēja, ka patērētāji minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

Atbildētājs savā apelācijas sūdzībā norāda, ka lietā nav pievienots tāds eksperta atzinums, kurā būtu norādīts, ka

prasītāja un atbildētāja preču zīmes ir grafiski līdzīgas un identiski vārdiski veidotas, savukārt tiesai nav speciālu zināšanu

preču zīmju līdzības novērtēšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 121.pantā noteiktajam ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad

lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

Ja strīda būtība neskar specifiskus nozares jautājumus, tiesai pietiek ar vispārējām zināšanām par jomu.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs, apšaubot tiesas kompetenci strīda izšķiršanā, pirmās instances tiesā nav

nedz pieteicis noraidījumu tiesai, nedz pieprasījis jebkāda veida ekspertīzes veikšanu, līdz ar to atbildētāja apelācijas

sūdzībā šajā sakarā norādītos iebildumus Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotiem.

Ievērojot Civilprocesa likuma 430.panta pirmajā daļā noteikto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka lietā esošie pierādījumi

ir pietiekami strīda izšķiršanai apelācijas instances tiesā, un neuzskata par nepieciešamu veikt ekspertīzi.

Atbildētājs savā apelācijas sūdzībā norāda, ka ar Patentu valdes eksperta lēmumu vārdiskā preču zīme “BIT IT” ir

atzīta par reģistrējamu Latvijas Republikā. Minētais pierāda to faktu, ka Patentu valde iepriekš minēto preču zīmi ir

reģistrējusi paralēli ar prasītāja figurālo preču zīmi ar reģistrācijas numuru M 66 652 un līdz ar to Patentu valde neuzskata,

ka atbildētāja reģistrēta preču zīme kaut kādā veidā aizskar prasītāja likumīgas tiesības.

Likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm” 7.panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kuros preču

zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu, tai skaitā arī, ja sakarā ar preču zīmes identiskumu vai līdzību citas personas

agrākai preču zīmei un attiecīgo preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību pastāv iespēja, ka attiecīgie patērētāji

minētās zīmes sajauc vai uztver kā savstarpēji saistītas.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija nevar piekrist atbildētāja viedoklim, ka Patentu valdes eksperta lēmumam

būtu noteicoša nozīme, vērtējot, vai atbildētāja reģistrēta preču zīme aizskar prasītāja likumīgas tiesības.

Attiecībā uz atbildētāja apelācijas sūdzībā minēto, ka prasītāja vārdiskā preču zīme “bit IT SOLUTIONS”, sniedzot

prasību, nemaz nebija reģistrēta, līdz ar to neviena persona publiski nevarēja zināt, to ka prasītājs pretendē uz vārdiskās

preču zīmes “bit IT SOLUTIONS” aizsardzību, Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi, kā

jau iepriekš minēts, apstiprina faktu, ka prasītājs informācijas tehnoloģiju jomā darbojas jau kopš 1992.gada un ir plaši

pazīstams Latvijas tirgū, līdz ar to atbildētājam, mainot firmas komercdarbības virzienu un tās nosaukumu 2014.gada

janvārī, nevarēja palikt nezināms, ka prasītāja preču zīme ir Latvijā plaši pazīstama attiecībā uz identiskām vai līdzīgām

precēm un pakalpojumiem un bija pienākums pārliecināties, vai atbildētājs ar savām darbībām, mainot firmu un piesakot

reģistrācijai preču zīmes, neaizskar prasītāja vai citu komersantu izņēmuma tiesības.

Pie minētajiem apstākļiem, konstatējot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, ir piemērojams pienākumrīkojums

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.17 pantā noteikto.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir objektīvi novērtējusi visus lietas

apstākļus un pieņēmusi pamatotu un likumīgu spriedumu, apmierinot celto prasību, savukārt apelācijas sūdzībā norādītie

argumenti nevar kalpot par pamatu pretēja sprieduma taisīšanai.

Apmierinot prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kas noteic, ka pusei, kurai par labu taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam ir

piedzenama arī prasītāja samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu EUR 213,43 (lietas 26.lapa) apmērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, saistībā ar lietas izskatīšanu ir radušies ar nosūtīto tiesas dokumentu un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pirmās instances tiesā – EUR 4,51 (lietas 3.lapa) un tiesas pavēstu

piegādāšanu un izsniegšanu apelācijas instances tiesā – EUR 3,10 (lietas 175.-176.lapa), kopā EUR 7,61. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,61 apmērā, kuri maksājami sekojoši: saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja juridiskas personas nosaukums, lietas

numurs).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 434.panta ceturto daļu, 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš

no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu (valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu) labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430.pantu, 432.-434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS” prasību pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “BIT IT” par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un izņēmuma tiesību pārkāpšanu – apmierināt.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, pienākumu pārtraukt un

aizliegt komercdarbībā izmantot preču zīmi “BIT IT”, kā arī zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS ”, reģistrācijas numurs 40003042434, reģistrētajai preču zīmei

bit IT SOLUTIONS /fig./, reģistrācijas Nr. M 66 652, kā arī šo preču zīmju sajaucamu imitāciju, atveidojumu, transliterāciju

vai tulkojumu bez prasītājas atļaujas attiecībā uz 9., 35., 42.klases precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar informāciju

tehnoloģiju jomu vai tiem līdzīgām precēm un pakalpojumiem informācijas tehnoloģijas jomā Latvijas Republikas teritorijā.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, pienākumu desmit darba

dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegumu par

uzņēmuma nosaukuma (firmas) maiņu uz tādu, kas nesatur apzīmējuma “BIT IT” kombināciju vai citu tam sajaucami

līdzīgu vai identisku nosaukumu (firmu).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, pienākumu viena mēneša laikā

no sprieduma spēkā stāšanās dienas iznīcināt visus reklāmas materiālus, kas satur apzīmējumu “BIT IT”.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, par labu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “BALTIJAS INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS”, reģistrācijas numurs 40003042434, valsts nodevu

EUR 213,43 (divi simti trīspadsmit euro un 43 centus).

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, valsts ienākumos ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,61 (septiņi euro un 61 centu).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama saņēmējam: Tiesu administrācija, konta Nr.

LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (juridiskas personas nosaukums, lietas numurs).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “BIT IT”, reģistrācijas numurs 40103352304, 10 (desmit) dienu termiņu no

sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu (valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu) piedziņu labprātīgai izpildei. Šajā termiņā valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2016.gada 17.maijs.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

tiesnese /paraksts/ I.Stuberovska

Tiesneši /paraksts/ I.Jēkabsone

/paraksts/ N.Riņķis