Court allowed insurance subrogation claim against driver who caused accident while driving without license.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense regarding the driver's lack of license and allowed the insurer's subrogation claim for 661.34 EUR. The plaintiff successfully proved the defendant caused a traffic accident while driving without the required license, establishing liability under the mandatory insurance law. Consequently, the court ordered the defendant to reimburse the insurer for the third-party compensation paid plus legal interest and litigation costs.
Legislator headnote
AI generatedSauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums 31. panta 2. un 10. daļa; likums "Par apdrošināšanas līgumu" 40. pants: An insurer who pays a third party may recover those costs from the party legally liable for the damage, even if that party was driving without a license.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29528015
Lietas arhīva Nr. C-1851-16/24
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 7.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese I.Ušakova
izskatīja rakstveida procesā civillietu AAS „Baltijas Apdrošināšanas nams” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 1.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AAS „Baltijas Apdrošināšanas nams” (prasītāja) maza apmēra prasības
pieteikums pret /pers. B/ (atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.
Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.
2009.gada 5.oktobrī prasītāja un apdrošinājuma ņēmējs /pers. C/ noslēdza sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas standartlīgumu, par ko prasītāja izdevusi polisi Nr.NA075318, saskaņā ar kuru prasītāja apdrošināja transportlīdzekļa AUDI A4
AVANT, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, īpašnieka civiltiesisko atbildību laika periodam no 05.10.2009. līdz 05.01.2010.
05.10.2009. Rīgā uz Braslas tilta starp transportlīdzekli AUDI A4 AVANT, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kuru vadīja atbildētājs un
transportlīdzekli LEXUS RX 350, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, notika ceļu satiksmes negadījums (CSNg), ko apliecina transportlīdzekļu vadītāju
saskaņotais paziņojums.
16.12.2009. prasītāja no AAS „Gjensidige” saņēma pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kartībā, saskaņā ar kuru AAS „Gjensidige”,
atsaucoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (OCTA likums) 31.panta otro un desmito
daļu un likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, lūdza prasītāju regresa kārtībā atlīdzināt izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 314, 42 LVL (447,38
EUR), ko savukārt AAS „Gjensidige” brīvprātības apdrošināšanas ietvaros ir izmaksājusi par CSNg rezultātā cietušajam transportlīdzeklim nodarītajiem
bojājumiem.
Ievērojot OCTA likuma 31.panta pirmo daļu, prasītāja par atbildīgu CSNg izraisīšanā ir noteikusi atbildētāju.
Tā kā atbildētājs tika atzīts par CSNg izraisītāju, prasītājai saskaņā ar OCTA likuma 18.pantu un 31.panta otro un desmito daļu iestājās pienākums
atlīdzināt AAS „Gjensidige” nodarītos zaudējumus par ko prasītāja pieņēma lēmumu un 23.12.2009. pārskaitīja AAS „Gjensidige” pilnu zaudējumu
summu.
CSNg cietušā transportlīdzekļa zaudējumus 314,42 LVL (447,38 EUR) bija noteicis sertificēts eksperts /pers. E/ (sertifikāta Nr.AANr.100),
saskaņojot transportlīdzekļa zaudējumu aprēķinu Nr.5149001147.
Kā izriet no Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) izziņas Nr.12.21/2163 atbildētājs zaudējumu nodarījušo transportlīdzekli ir vadījis brīdī,
kad viņam ir piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas nozīmē, ka CSNg brīdī atbildētājam nebija tiesību vadīt
transportlīdzekli, attiecīgi zaudējumu nodarījušo transportlīdzekli atbildētājs ir vadījis bez tiesībām.
13.04.2010. prasītāja nosūtīja atbildētājam regresa pieteikumu ar lūgumu atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus 314, 42 LVL (447,38 EUR).
Sūtījumu atbildētājs nesaņēma.
18.05.2010. tika nosūtīts atkārtots regresa pieteikums.
18.06.2010. prasītāja saņēma atbildētāja iesniegumu, kurā viņš nav atzinis prasību, uzskatot, ka transportlīdzekļa vadīšanas brīdī, kad ir stājies
spēkā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, nevar uzskatīt par transportlīdzekļa vadīšanu bez tiesībām.
Prasītāja nosūtījusi atbildi, kurā atsaucoties uz Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrās daļas 3.punktu un 39.5.punktu, norādījusi, ka atbildētājam
CSNg brīdī nebija tiesības vadīt attiecīgo transportlīdzekli.
Atbildētājs zaudējumus nav atlīdzinājis.
Prasītāja zaudējumu piedziņu nodeva SIA „Julianus Inkasso Latvija”.
SIA „Julianus Inkasso Latvija” pēc atbildētāja lūguma izsniegusi atbildētājam lietas materiālus, kas pamato zaudējumu apmēru, taču zaudējums
atbildētājs tā arī nav atlīdzinājis.
Turklāt atbildētājs nav ievērojis arī OCTA likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, t.i., nav iesniedzis prasītājai savu saskaņotā paziņojuma
eksemplāru.
Prasītājai ir radies regresa prasības pamats saskaņā ar OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta „b” un „ d” apakšpunktu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1754., 1756., 1765.pantu, prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 117,81 EUR par laiku 14.05.2010. līdz
21.05.2015.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 447,38 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 117,81 EUR, tiesāšanās izdevumus – valsts
nodevu 84,78 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR un ar pierādījumu savākšanu saistītos izdevumus 6,67 EUR.
Lūgusi atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no neatmaksātās parada summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar OCTA likuma 18., 31.panta otro daļu, 41.panta pirmās daļas 1.punkta „b” un „d” apakšpunkts, Civillikuma 1753., 1754.,
1756. un 1765.pants.
[2] Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav iesniedzis.
[3] Prasītāja lūgusi izskatīt lietu, nerīkojot tiesas sēdi.
Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu pusēm nosūtīts 2016.gada 5.februārī.
Atbildētājs, kuram 2015.gada 9.jūnijā nosūtīts prasības pieteikums maza apmēra prasībā paskaidrojumu sniegšanai un 2016.gada 5.februārī–
paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu uz atbildētāja deklarēto dzīves vietas adresi /adrese/,
paskaidrojumus noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Ievērojot Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 56.1pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes
paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[4] Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,
pārgrozījusies vai izbeigusies.
OCTA likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība
(turpmāk — īpašnieka civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.
2009.gada 5.oktobrī prasītāja un apdrošinājuma ņēmējs /pers. C/ noslēdza sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas standartlīgumu, par ko prasītāja izdevusi polisi Nr.NA075318, saskaņā ar kuru prasītāja apdrošināja transportlīdzekļa AUDI A4
AVANT, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, īpašnieka civiltiesisko atbildību laika periodam no 05.10.2009. līdz 05.01.2010.
(lietas 14.lapa)
Ar saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu (lietas 20. lapa) apstiprināts fakts, ka 2009.gada 5.oktobrī, plkst. 16:40 Rīgā, uz Braslas
tilta noticis CSNg starp transportlīdzekli AUDI A4 AVANT, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, kuru vadīja atbildētājs (transportlīdzeklis A) un
transportlīdzekli LEXUS RX 350, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (transportlīdzeklis B).
Transportlīdzeklis A uzbrauca priekšā braucošajam transportlīdzeklim B, braucot tajā pat virzienā un joslā. Pie Transportlīdzekļa A piezīmē ir
izdarīta atzīme - ??????? (vainīgs – tiesas piezīme).
OCTA likuma 18.pants noteic, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa
īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar
apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.
Savukārt šī likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka zaudējumu atlīdzina tas apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa
īpašnieka civiltiesisko atbildību.
No lietas materiāliem – AAS “Gjensidige” 2009.gada 11.decembra pretenzijas (lietas 15.lapa), 2009.gada 6.oktobra transportlīdzekļa LEXUS
RX 350, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, vadītājas /pers. K/ iesnieguma par negadījuma rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu (lietas 16. -
18.lapa), AAS “Gjensidige” sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas polises (lietas 19.lapa), 2009.gada 13.oktobra transportlīdzekļa LEXUS RX
350, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, apskates protokola Nr. 5149001147 (lietas 21.lapa), AZ “Eksperts” 2009.gada 16.oktobra transportlīdzekļa
LEXUS RX 350, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, zaudējumu aprēķina Nr. 5149001147 (lietas 22.lapa), remonta kalkulācijas (23.-25.lapa),
2009.gada 30.oktobra AS “WESS” rēķina (lietas 26.lapa), 2009.gada 20.novembra maksājuma uzdevuma Nr.3132, fotogrāfijām (lietas 28.- 32.lapa),
redzams, ka prasītāja 2009.gada 21.decembrī pieņēmusi Lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības 314,42 LVL izmaksu AAS “Gjensidige” un 2009.gada
23.decembrī izmaksājusi AAS “Gjensidige” 314,42 LVL (maksājuma mērķis cita starpā norādīts -Nr. 06.2-2-6700).
OCTA likuma 36.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums
nekavējoties (tiklīdz tas iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā
veidā: ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, viņš iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu gadījumā, kad ceļu
satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu
satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.
Tiesa secina, ka arī satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam (atbildētājam), bija pienākums paziņot par apdrošināšanas
gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, iesniedzot apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, aizpildītu
saskaņoto paziņojumu gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas.
2010.gada 13.aprīlī un 2010.gada 18.maijā atbildētājam nosūtīti regresa pieteikumi (lietas 36.- 38.lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Prasītāja norāda, ka atbildētājs, nav iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma veidlapas eksemplāru apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās
atbildības obligātās apdrošināšanas līgums un nav atlīdzinājis apdrošinātājam ar CSNg rezultātā radītos zaudējumus.
OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa
vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā
noteiktajā kārtībā (..).
Secinot, ka atbildētājs ir CSNg izraisītājs, ko apliecina saskaņotais paziņojums par CSNg, kurš nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu
OCTA likuma noteiktajā kārtībā, jo pierādījumi par pretējo nav iesniegti, tiesa atzīst, ka ir nodibināts pamats zaudējumu atlīdzināšanai regresa kārtībā.
Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, bet Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs
zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību
vai bezdarbību nodarījis.
Secinot, ka atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka ir CSNg izraisītājs, kā arī nav sniedzis iebildumus tiesai par prasībā izklāstītajiem argumentiem, tiesa
atzīst, ka prasība par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 447,38 EUR (314,42 LVL) piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.
[5] Attiecībā uz otro regresa prasības pamatu, kas ir paredzēts OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, kas noteic, ka
apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja
tas vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli, tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka prasītājas likuma
interpretācija ir kļūdaina.
No CSDD 2015.gada 11.maija izziņas ir redzams, ka atbildētājam laika posmā no 15.08.2007. līdz 21.05.2010. ir bijis spēkā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums saskaņā ar APK 299.1.pantu, jo nav bijis nomaksāts naudas sods par atbildētāja izdarīto administratīvo
pārkāpumu ceļu satiksmē.
No minētās izziņas neizriet, ka atbildētājam nebūtu bijušas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, bet gan tas, ka bijis spēkā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, sakarā ar naudas soda esamību.
Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Minētā likuma 30.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja par Ceļu satiksmes
noteikumu pārkāpumu uzliktais naudas sods nav samaksāts gada laikā no soda uzlikšanas dienas, — līdz naudas soda samaksai.
Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas un OCTA likuma 41.panta pirmās daļas pirmā punkta analīze norāda, ka likumdevēja griba, paredzot
apdrošinātāja regresa prasījuma tiesības, ir bijusi nošķirt gadījumu, kad vadītājam nav attiecīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, no
situācijas, kad viņam šādas tiesības ir, bet kādu Ceļu satiksmes likuma 30.panta otrajā daļā iestājušos apstākļu dēļ vadītājs tās pagaidām nedrīkst
izmantot. Likumdevējs acīmredzot vadījies no tā, ka drošību ceļu satiksmē garantē nevis tas, (..) vai vadītājs gada laika ir samaksājis uzlikto naudas sodu
par Ceļu satiksmes likuma pārkāpumu (..), bet gan tas, vai valsts pilnvarota institūcija ir pārliecinājusies par šīs personas prasmi un spējām vadīt
transportlīdzekli un izsniegusi transportlīdzekļa vadītāja apliecību. (..) Atbildētāja pieļautais pārkāpums, vadot transportlīdzekli tā vadīšanas tiesību
izmantošanas aizlieguma laikā, ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, par ko atbilstoši APK 149. 4 panta ceturtajai daļai varēja uzlikt naudas sodu, taču
šis pārkāpums, neveido OCTA likuma 41.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta sastāvu un nav pamats civiltiesiskajai atbildībai pēc
apdrošinātāja prasības (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 5.decembra spriedums lietā Nr.SKC-502/2012).
[6] Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 117,81 EUR par laiku 14.05.2010. līdz 21.05.2015.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai
nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1765.pants paredz, ka likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus seši procenti no simta
gadā.
Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1765.pantu, tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu 117,81 EUR piedziņu par laika posmu
no 14.05.2010. līdz 21.05.2015., ir pamatota un apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds
norādīts prasības pieteikumā.
Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas (447,38 EUR) līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punkts).
Apmierinot prasību un piedzenot no atbildētāja 565,19 EUR, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram 84,78 EUR (Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” punkts 15 % no prasības
summas) un prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 89,48 EUR.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros - izdevumi sakarā ar rakstveida
pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā.
Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir
apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi
apmierinājis.
Prasītājai radušies izdevumi saistībā ar pierādījumu iegūšanu no CSDD 6,67 EUR (lietas 47.-48.lapa).
Prasību apmierinot, 6,67 EUR piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 250.25, 250.27, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
AAS „Baltijas Apdrošināšanas nams” maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AAS “Baltijas Apdrošināšanas nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, zaudējumus
447,38 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 117,81 EUR par laika posmu no 14.05.2010. līdz 21.05.2015., tiesāšanās izdevumus 96,15 EUR,
kopā 661,34 EUR (seši simti sešdesmit viens eiro un 34 centi).
Samaksa veicama uz AAS “Baltijas Apdrošināšanas nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, kontu Nr. LV48 HABA 0001 4080 6203 0.
Noteikt tiesības AAS “Baltijas Apdrošināšanas nams”, reģistrācijas Nr.40003494976, saņemt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas
kods/, likumiskos 6% gadā no neatmaksātās galvenā parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt atbildētājam /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 7.aprīļa Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Ušakova